Augusts Dēbners

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Tulkotājs (5); Sastādītājs (10); Redaktors (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAugusts Dēbners
Papildu vārdiKristiāns Karls
PseidonīmsA.D., 4. ; .ö..d.j. ; ***** ; .....r. .
Dzimtais vārdsDöbner, Christian August Karl
Saitehttp://lgdb.lnb.lv/index/person/232/ ; https://www.geni.com/people/Christian-August-Karl-D%C3%B6bner/6000000025593542923 ; https://bbld.de/GND119356591X
KopsavilkumsAugusts DĒBNERS (Döbner, Doebner, 1800-1873) ir luterāņu mācītājs un literāts, galvenokārt reliģiski didaktisku darbu autors. Viņš ir publicējis Bībeles stāstu izlasi (1841) un katehismu (1838), kopā ar kolēģi mācītāju J.T. Bērentu tulkojis Vidzemes agrārlikumus (1850), piedalījies Augusta Bīlenšteina pārraudzītajā latviešu Bībeles jaunās redakcijas darbā, kā arī pārskatījis latviešu literāro procesu un publicējis rakstus par latviešu literatūru un latviešu avīžniecības vēsturi vācu valodā. Latviešu literatūrā paliekamu vietu Dēbners izpelnījies kā bibliogrāfs, apkopodams latviešu valodā publicētos darbus no 1856. līdz 1868. gadam, turpinot Karla Napjerska aizsākto darbu - hronoloģiska latviešu literatūras rādītāja veidošanu. Mācītājs Emils Kēlbrants savu kolēģi Augustu Dēbneru nekrologā raksturo kā personību kas attīstījusies sākotnēji teoloģiskā racionālisma, tad hernhūtisma un visbeidzot stingrā luterānisma garā, uzsverot sistēmiskuma trūkumu Dēbnera uzskatos, kuru veidošanā galveno lomu spēlējusi paša pieredze un pārdzīvojumi.
Latviešu rakstniecībā Augusts Dēbners ienāk 1832. gadā ar vairākām populārzinātniskām publikācijām Hermaņa Treija vadītajā avīzē "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", tādējādi turpinot G.F.Stendera aizsākto latviešu tautas apgaismošanas ceļu. Tomēr 40.tajos gados, pēc Treija avīzes slēgšanas, kā arī uzsākot pastorālo darbu lauku draudzē, viņa uzskati acīmredzot piedzīvo lūzumu. Dēbnera turpmākajā darbībā latviešu rakstniecībā virsroku gūst reliģiski didaktiskās tēmas - atskati un pārskati par kristīgās ticības un pašmāju baznīcas vēsturi, statistiskas ziņas par draudzes dzīvi un tamlīdzīgi. Ja arī viņš "Latviešu Avīzēs" pārcilā kādu populārzinātnisku tēmu, tad arvien arī tā tiek skatīta kristīgā ietvarā, piemēram, 1866. gadā, aprakstot zvaigžņu lietu, Dēbners liek virsraksu "Tā Kunga darbi lieli ir". Nelielu vietu Dēbnera publicistikā latviešu valodā ieņem arī saimniekošanas jautājumi - viņš mudina lasītājus saimnniekot taupīgi un pārdomāti, krāt un nebaidīties naudu ieguldīt kredītsabiedrībās. Rakstot par latviešu literatūras jautājumiem Baltijas vācu izdevumos, Dēbners uzsver, ka latvieši audzināmi kristīgā un pazemīgā garā ar cieņu pret valdniekiem un sabiedrības virsslāni, arvien raugoties, lai reliģiskie motīvi būtu pārsvarā laicīgajiem.
Dēbners iekļaujams konservatīvi noskaņoto 19. gadsimta Baltijas vācu mācītāju lokā, kuriem rūp latviešu izglītošana un saimniekošanas iemaņu attīstīšana šaurās zemnieku kārtas robežās. Visai simptomātiski, ka dzīves galā latviešu prese viņa nāvi tikpat kā nepamana - pasausa replika publicēta "Mājas Viesī" un fakts konstatēts arī "Baltijas Vēstnesī". Dēbners mirst dažus mēnešus pirms latviešu pirmajiem vispārējiem dziesmu svētkiem.
Personiska informācijaAugusts DĒBNERS (Doebner, Döbner Karl Christian August, 1800-1873) ir Baltijas vācu garīdznieks, literāts un bibliogrāfs. Viņš ir dzimis mācītāja Augusta Frīdriha Ādolfa Dēbnera (Doebner, 1767-1851) un viņa sievas Juliānes, dzimušas Dubuā (Dubois, 1771-1849) ģimenē. Augusts Dēbners 1834.gada 12. janvārī apprecas ar Luīzi Karolīni Amendu (Amenda, 1811-1869), Talsu mācītāja, Mocarta bērnu skolotāja un Bēthovena drauga Karla Ferdinanda Amendas (Amenda, 1771-1836) meitu. Augusta Dēbnera dēls ir vēlākais Kalsnavas mācītājs un literāts Karls Rūdolfs Teodors Dēbners (Döbner, 1835-1919).
Profesionālā darbība

Augusts Dēbners kalpojis luterāņu baznīcā:

1833-1844: mācītājs Ādažu draudzē
1841-1845: Vidzemes konsistorijas piesēdētājs jeb asesors
1844-1870: mācītājs Kalsnavas un Vietalvas draudzē, t.sk. 1844-52 : palīgmācītājs
1859-1867: Cēsu apriņķa prāvests
1865: Bībeles emendācijas komisijas loceklis
Atbilstoši Krievijas likumdošanai par ilgu un godīgu kalpošanu amatā Dēbners apbalvots ar zelta krustu, tas redzams arī viņa fotoportretā.

Augusta Dēbnera sabiedriskie pienākumi un amati:

kopš 1827: Latviešu literārās (draugu) biedrības biedrs [LLDB]
1841-1844: LLDB Vidzemes nodaļas direktors
kopš 1870: LLDB goda loceklis
Augusts Dēbners ir arī Latviešu Lasīšanas biedrības dibinātājs

Augusts Dēbners publicējies:

latviešu presē - izdevumā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832-1836, 1838-1843, 1844, nr.2), tā pielikumā ""Latviešu Drauga" Pavadons" (1840-1843 un 1846, nr.1, 2), kā arī dažādos vācu izdevumos - "Mittheilungen und Nachrichten", avīzēs "Das Inland" un "Rigische Stadtblätter":

Dēbnera oriģināldarbi, tulkojumi, publikācijas presē un grāmatās (izlase):

1832

  • Jurģu dienā maza rīta zvaigzne saulei garām ies. Stāsts. Tas Laviešu Ļaužu Draugs, nr. 16.
  • Ziņas pār zemi, sauli, mēnesi un pār zvaigznēm. Tas Laviešu Ļaužu Draugs, nr. 21.,23.,25.,28.
  • Ko Skrituļa dēli Jurģu dienā pie sava mācītāja dabūja redzēt un dzirdēt [par Saules aptumsumu 1832. gadā]. Tas Laviešu Ļaužu Draugs, nr. 25.
  • No Dzērbenes puses [par kāviem]. Tas Laviešu Ļaužu Draugs, nr. 48.

1836

  • Iz Londones. [mēģinājums lidošanā ar gaisa balonu]. Tas Laviešu Ļaužu Draugs, nr. 48.
  • Iz Veilburgas. Vāczemē [Nolaidies Londonā palaistais gaisa balons, tā apraksts]. Tas Laviešu Ļaužu Draugs, nr. 49.
  • Lūgšana jauna gada iesākumā pār evaņģēliumu. Dieva vārdu mīļotājiem. 1.sējas 1. sauja.
  • Veca Jūdu zeme jeb Kanāna. Dieva vārdu mīļotājiem. 1.sējas 1. sauja.
  • Lūgšana jauna gada iesākumā pār evaņģēliumu. Dieva vārdu mīļotājiem. 1.sējas 1. sauja.
  • Veca Jūdu zeme jeb Kanāna. Dieva vārdu mīļotājiem. 1.sējas 1. sauja.

1837

  • Lūgšana par iesākumu. Dieva vārdu mīļotājiem. 2.sējas 1. sauja.
  • Daudz maz ziņas, kā mūsu laikos misionāru un bībeles biedrības savu darbu pasaulē strādājušas. Dieva vārdu mīļotājiem. 2.sējas 2. sauja.
  • Ziņas pār sātības biedrībām. Dieva vārdu mīļotājiem. 2.sējas 7. sauja.
  • Dažādas bēru valodas. Dieva vārdu mīļotājiem. 2.sējas 10. sauja.

1838

  • Nachrichten über die Rigasche Section der evangelischen Bibelgesellschaft. Mittheilungen und Nachrichten, Bd.I, nr.4, S.90-93.
  • Mazais Katķismus jeb tā Dieva kalpa Lutera svēta bērnu mācība ar daudz bībeles vārdiem vairota un izskaidrota. Dieva vārdu mīļotājiem. 3.sējas 3., 4. sauja.

1839

  • Ziņas pār bībeles biedrībām Krievu zemē un Vidzemē. Dieva vārdu mīļotājiem. 3.sējas 1. sauja.

1842

  • Ueber die Höllenfahrt Christi. Mittheilungen und Nachrichten, Bd. IV, S.1-19.

1845

  • Gelegentliche Gedanken eines Predigers. Mittheilungen und Nachrichten, Bd.VI, S. 50-57.

1847

  • Kristaps Ignacius, Kristus liecinieks. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. Pirmais krājums.

1848

Svēti Dieva vārdi jeb kristīgas ticības un dzīvošanas mācības no Bībeles.

1849

  • Johann Hermann Trey. [Mācītāja, avīžnieka un literāta Hermaņa Treija nekrologs un bibliogrāfija] Das Inland. 1849, nr.20.21, Sp. 329-333, 349-352., tas pats arī Rigische Stadtblätter, 1849,nr. 23, 24.
  • Kā prātīgs cilvēks savu naudu glabā, kad Dievs viņam kādu mazumn[iņu] atlicinājis. Padoms visiem Vidzemes iedzīvotājiem.
  • Mantu racējs. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. Otrais krājums.
  • Naudas kārība. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. Otrais krājums.
  • Vidzemes kredītkases biedrības spriedumi par zemnieku māju pirkšanu un pārdošanu. [Vidzemes Muižnieku kredītbiedrības noteikumi par aizdevumiem zemniekiem. A.Dēbnera likumu tulkojums]. Pielikumā aprēķinu tabula: Šī rulle rāda, kā nauda ar augļu augļiem aug, kad ik gadus vienāda tiesa tiek pielikta.

1850

  • Likumi par Vidzemes zemnieku zemes turēšanu un dzīvošanu. Šie likumi riktīgi saietās ar tiem īsteniem, ko valdīdams Senats 1849tā gadā izlaidis driķētus krievu valodā. [J.T.Bērenta un A.Dēbnera Vidzemes agrār- un zemnieku likumu (1849) tulkojums no vācu valodas].
  • Likumu rādītājs pie Vidzemes zemnieku likumiem, kas 1849. gadā izdoti. Visiem ļoti derīgs, kas grib zināt,ko tie jauni likumi par ikkatru lietu sevišķi nosaka, un kurā vietā ikkatrs likums uzietams. [Priekšmetu rādītājs iepriekšējam]

1853

  • Siržu upuri jeb svēti Dieva vārdi, uz katru svētdienu, un uz visiem svētkiem, sevišķi izlasīti. Pielikti ir sataisīšanas vārdi tiem, kas pie svēta Dieva galda iet. [ T.Harnaka darba "Liturgische Beiträge" fragmentu tulkojums, papildināts ar Bībeles citātiem un citu reliģisku rakstu fragmentiem]

1857

  • Par lopu un zvēru mūžu. Latviešu Avīzes, nr. 2
  • Ar cik rūpīgu mīlību putni savus bērnus baro. Latviešu Avīzes, nr. 6

1864

  • Kristīgas ticības laiku stāsti. Latviešu Avīzes, nr. 38.

1865

  • Par rakstīšanas ziņu. Ceļa Biedris, nr.15.

1866

  • Tā Kunga darbi ir lieli [Zvaigžņu lietus 1866. gadā]. Latviešu Avīzes, nr.51, 52.

1869

  • Dritte Fortsetzung des Chronologischen Konspekt’s der lettischen Literatur: die Jahre 1856 bis 1868 umfassend [K.Napjerska aizsāktā latviešu literatūras bibliogrāfiskā rādītāja trešais turpinājums, tas aptver posmu no 1856. līdz 1868. gadam]. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft.
  • Bibeltext-Emendationsprobe der Synoden von Kur- und Livland 1869. [Augusta Bīlenšteina vadībā izstrādātais rediģētā Bībeles tulkojuma paraugs. Izstrādē piedalījušies mācītāji Dēbners, Krons un Rutkovskis].

1872

  • Etwas zur Geschichte der lettischen Zeitschriften älterer und neuer Zeit in's Besondere der Latweeschu Awises und dem Zeļļa beedris befinden. [pārskats par latviešu laikrakstu vēsturi, īpaši "Latviešu Avīzēm" un "Ceļa Biedri]. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft.
  • Ueber Lettische Poesie und Prosa [Par latviešu dzeju un prozu]. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft.
Citātu galerija[Latviešu] tauta steidzas ātriem soļiem savai pilngadībai pretim,ka ārējie spaidi te maz ko varētu grozīt, pavisam otrādi, tie viegli vien varētu apsisties atklātā naidā, kas jau daudzas paaudzes kvēlo apslēpts pelnos. (..) Bet gan kaitīgi iespaidi paralizējami ar garīgu līdzekļu palīdzību. Šī svira stāv mūsu rokās, un laiks prasa cieši, to cītīgi un ar saprātu kustināt. Jo brīvāks latvietis kļūst, jo vairāk viņš prasa intelektuālas izglītības, un tikai ar to, ka mēs izpildām savu pienākumu, mēs varēsim uzturēt savu stāvokli viņam pretim.
Augusts Dēbners 1841. gadā. Citēts pēc Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 14. lpp.

Vecais tēvs, arī pie latviešu draugu biedrības par biedri būdams, daudz ir rūpējies par latviešu tautas prāta gaismu un dažus teicamus rakstus latviešu valodā sagādājis un driķēs izlaidis.
Anon. No Cēsu apr. [Nekrologs] . Mājas Viesis, 1873, nr.9.

.. mēs mācāmies A.Döbnera mācītāju pazīt kā sevišķi izcilu personu, kas ar ļoti gaišu un labvēlīgu skatu raudzījās uz latviešu tautas vajadzībām un viņas labklājības jautājumiem. Viņam jau arī pieder sekojošs aforisms, ko viņš bija ieņēmies par savas dzīves paroli: "Bez nodošanās mīlestībā tautai mūsu amata darbība būs kā tukši ziedi, kas augļus nenes".
Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 16. lpp.

Recepcija

Plašas ziņas par Augusta Dēbnera uzskatiem, darbību Latviešu literārajā (draugu) biedrībā un attiecībām ar latviešu sabiedrību lasāmas Āronu Matīsa monogrāfijā "Latviešu Literārā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā" (1929). Augusta Dēbnera autobiogrāfijas fragmentus publicējis un viņa personību apcerējis nekrologā Emīls Kēlbrants izdevumā "Mittheilungen und die Nachrichten für die evangelische Kirche in Rußland" (1872, 30.sēj., 7.nr. , 57.-74. lpp.).


Nodarbesliterāts
rakstnieks
bibliogrāfs
OrganizācijasLatviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Dzimšanas laiks/vieta19.01.1800
Kalsnavas mācītājmuiža
Kalsnava parish, LV-4860, Latvia
Augusts Dēbners dzimis Kalsnavas mācītājmuižā.
Izglītojies1815–1816
Rēveles ģimnāzija
Rēveles ģimnāzija (Gustava Ādolfa ģimnāzija)
Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn, Estonia

1816–1817
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tērbatas guberņas ģimnāzija (1829-1881)
Rüütli 3, 51005 Tartu, Estonia

Mācās toreizējā Tērbatas guberņas ģimnāzijā. Augustam Dēbneram īpašu prieku sagādā seno valodu apguve un iepazīšanās ar vācu literatūru, tai skaitā J.G.Herdera rakstiem, un Vinkelmaņa mākslas vēsturi.


1818–1821
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Augusts Dēbners, kaut gan tēvs vēlējies, lai dēls kļūtu par ārstu, tomēr studē teoloģiju. Pēdējā studiju gadā Augusts Dēbners dzīvo barona fon Štakelberga (Stackelberg)namā, kura hernhūtiskie uzskati un aritokrātiskais dzīves veids dziļi ietekmē topošā teologa personību.


1823–1824
Halles Universitāte
Halle
Halle, Saxony-Anhalt, Germany
Divus semestrus papildina zināšanas teoloģijā.
Darbavieta00.08.1821–1827
Lielvārdes mācītājmuiža
Lielvārde, Lielvārdes novads

Kopš 1821. gada augusta strādā par mājskolotāju Madlienā pie Karla Krona (Croon, 1806-1894) bērniem, tad - pēc atgriešanās no Vācijas - atkal mājskolotājs Madlienā, pēc tam - Lielvārdes mācītājmuižā, sekojot mācītāja Krona darba vietas maiņai.


1828–1831
Ropaži
Ropaži, Ropažu novads
Strādā par mājskolotāju kolēģijas asesora fon Berga ģimenē, iepazīstas ar Ropažu un citiem apkaimes mācītājiem, t.sk. Ferdinandu Valteru, un pastorālo darbu.

1833–1844
Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze
Baltezera baznīca
Baltezers, Ādažu novads, LV-2164, Latvia

Kalpo par mācītāju un 1834. gada janvārī apprecas.


1844–1870
Kalsnavas un Vietalvas draudze
Veckalsnavas baznīca
Veckalsnava, Kalsnava parish, LV-4860, Latvia

1844-1852 palīgmācītājs jeb adjunkts,

1852-1870 mācītājs

1859-1867 Cēsu iecirkņa prāvests.

Ceļojums1827
Šveice
Switzerland

Kopā ar savu audzēkni galma padomnieka advokāta fon Lenca dēlu, velāko Krievijas valsts padomnieku un mūzikas kritiķi Vilhelmu fon Lencu (von Lenz, 1808-1883) ceļo pa Vāciju, Šveici un Ziemeļitāliju un iekārto fon Lencu mūzikas teorijas studijām Ženēvā.

Miršanas laiks/vieta09.03.1873
Kalsnavas mācītājmuiža
Kalsnava parish, LV-4860, Latvia
Apbedīts Veckalsnavas kapos 7./ 20. martā.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kalsnavas mācītājmuiža
(Kalsnava parish, LV-4860, Latvia)
19.01.1800Dzimšanas laiks/vietaMuiža
2Rēveles ģimnāzija (Gustava Ādolfa ģimnāzija)
(Suur-Kloostri 16, 10133 Tallinn, Estonia)
1815 - 1816IzglītojiesĒka, māja
3Tērbatas guberņas ģimnāzija (1829-1881)
(Rüütli 3, 51005 Tartu, Estonia)
1816 - 1817IzglītojiesĒka, māja
4Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1818 - 1821IzglītojiesĒka, māja
5Lielvārdes mācītājmuiža
(Lielvārde, Lielvārdes novads)
31.07.1821 - 1827DarbavietaMuiža
6Halle
(Halle, Saxony-Anhalt, Germany)
1823 - 1824IzglītojiesPilsēta
7Šveice
(Switzerland)
1827CeļojumsValsts
8Ropaži
(Ropaži, Ropažu novads)
1828 - 1831DarbavietaCiems
9Baltezera baznīca
(Baltezers, Ādažu novads, LV-2164, Latvia)
1833 - 1844DarbavietaBaznīca
10Veckalsnavas baznīca
(Veckalsnava, Kalsnava parish, LV-4860, Latvia)
1844 - 1870DarbavietaBaznīca
11Kalsnavas mācītājmuiža
(Kalsnava parish, LV-4860, Latvia)
09.03.1873Miršanas laiks/vietaMuiža

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.