Augusts Arājs-Bērce

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (18); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAugusts Arājs-Bērce
Dzimtais vārdsAugusts Bērce
KopsavilkumsAugusts Arājs-Bērce (īstajā vārdā Augusts Bērce; 1890–1921) – rakstnieks, revolucionārs. LSDSP biedrs (1905). Nelegālās LKP CK loceklis, Rīgas pilsētas domnieks (1917), LSPR valdības loceklis. 1921 apcietināts par kaujas organizācijas veidošanu cīņai pret Latvijas Republiku, nošauts.
Personiska informācija1905: sācis strādāt par mācekli Krāmera atslēgu fabrikā Jelgavā.
1907: darbojies Jelgavas propagandistu kolēģijā.
1908: apcietināts. Pēc atbrīvošanas emigrējis uz Angliju, strādājis dažādus gadījuma darbus.
1911: atgriezies Rīgā, strādājis Felzera mašīnfabrikā, iesaistījies pagrīdes darbā, apcietināts.
1912: no cietuma izbēdzis, devies uz Baku.
1913: apcietinājums Baku cietumā.
1915: izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
1916: aizbēdzis uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.
Līdz 1917, apr.: strādājis Irkutskas izpildkomitemijā, dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.
1917, vasara: Rīgā ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.
1918: apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.
1918, nov.: bijis Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs, laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors, piedalījies Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā.
1919: vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, darbojies par žurnālistu, publicējis dzejoļus, stāstus, feļetonus. Pēc pad. varas krišanas devies uz Krieviju.
1920, apr.: atgriezies Rīgā, bijis nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis, propagandists, laikraksta "Cīņa" redaktors, piedalījies izdevniecības "Daile un darbs" organizēšanā.
1921, 13. maijs: arestēts.
1921, 11. jūn.: no rīta ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas darbiniekiem nošauts.
Profesionālā darbība1905: aizsākums literārai darbībai, kas saistīta ar komunistiskās pagrīdes pieredzi.
1908: pirmie dzejoļi ievietoti nelegālā cietumnieku žurnālā.
1911–1912: cietumā rediģējis nelegālu žurnālu, rakstījis dzejoļus.
1913: Baku cietumā sarakstījis pirmo lielāko darbu – 5 cēlienu lugu "Gaismai austot" (nav saglabājusies).

Grāmatās Augusta Arāja-Bērces darbi izdoti tikai pēc viņa nāves.

Grāmatās izdotie darbi

1922: dzejoļu krājums "Sarkanais ceļš".
1922: "Stāsti".
1925: "Menusa nāve" (krievu valodā).
1936: "Stāsti. Dzejas".
1941: "Raksti".
1951: "Stāsti un dzejas".
1970: dzejoļu krājums "Ro-bo-ba!".

Citātu galerija"Viņa daiļrades galvenais uzdevums – strādniecības kustības atspoguļojums, tās mērķu propaganda. Dzejā revolucionāra romantika nereti izpaužas deklaratīvā formā. Labākajos stāstos psiholoģiski precīzi atsegti raksturi. Varonība rādīta bez patosa un idealizācijas. Spēcīgi cīnītāja traģiskais liktenis atklāts vienā no labākajiem Bērces darbiem – stāstā "Menusa nāve", asi ironiskā skatījumā – stāstā "Aizliegtā cilvēka līdzjutēji"."

Treimane, Inese. Augusts Arājs-Bērce. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesVizbulis Bērce - Dēls
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta01.04.1890
Daugmales pagasts
Daugmales pagasts, Ķekavas novads
Dzimis Bramberģes, vēlākā Daugmales pagasta "Bajāros".
Dzīvesvieta1911
Rīga
Rīga

1916
Irkutska
Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia
Aizbēdzis no izsūtījuma uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.

00.04.1920
Rīga
Rīga
IzglītojiesSvētes pagastskola
Svēte
Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads
Darbavieta1905
Jelgava
Jelgava
Māceklis Krāmera atslēgu fabrikā

1908–1911 (Datums nav precīzs)
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1908–1911 (Datums nav precīzs)
Glāzgova
Glasgow, Scotland, United Kingdom
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1911
Rīga
Rīga
Strādājis Felzera mašīnfabrikā

1912
Strādājis nelegālā tipogrāfijā

1916–00.04.1917
Irkutska
Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia
Strādājis Irkutskas izpildkomitejā

1917
Maskava
Moscow, Russia
Dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.

00.06.1917–00.08.1917 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.

1918–1919
Valka
Valka, Valkas novads
Valkas Strādnieku padomes laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors

00.11.1918
Valka
Valka, Valkas novads
Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs

1919
Vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu.

1920
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Redaktors
Dalība organizācijās1905
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs

1920
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Rīga
Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis
Emigrē1908–1911
Anglija
England, United Kingdom

Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.


1912–1915
Baku
Baku, Azerbaijan

1919
Krievija
Russia
Apcietinājums1908
Jelgavas cietums
Jelgava
Jelgava

1911–1912
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

1913–1915
Baku
Baku, Azerbaijan
Baku cietums

1918
Krimūnas
Krimūnas, Krimūnu pagasts, Dobeles novads
Apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.

13.05.1921
Rīga
Rīga
Deportācija1915
Sibīrija
Siberia, Russia
Izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
Miršanas laiks/vieta11.06.1921
Rīga
Rīga
11. jūnija rītā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. komunistiskās partijas darbiniekiem nošauts.
ApglabātsMatīsa kapi
Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009
Piemiņas vietasEsplanāde
Reimersa iela 1, Rīga, LV-1050
Tolaik – Komunāru laukumā Augusta Arāja-Bērces krūšutēls.

1992
Mātera iela 30, Jelgava
Mātera iela 30, Jelgava, LV-3001
Jelgavā, Mātera ielā 30, līdz 1992. gadam atradās Augustam Arājam-Bērcem veltīts piemineklis.

Mežaparks
Rīga
Padomju laikā Rīgā, Mežaparkā, iela nodēvēta Augusta Arāja-Bērce vārdā.

1956
Vīgriežu iela, Jelgava
Vīgriežu iela, Jelgava
1956. gadā ielu starp Tērvetes un Emīla Dārziņa ielu izlēma nosaukt par Arāja-Bērces ielu.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 31.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Daugmales pagasts
(Daugmales pagasts, Ķekavas novads)
01.04.1890Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Jelgava
(Jelgava)
1905DarbavietaPilsēta
3Anglija
(England, United Kingdom)
1908 - 1911EmigrēValsts
4Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1908 - 1911DarbavietaPilsēta
5Jelgava
(Jelgava)
1908ApcietinājumsPilsēta
6Glāzgova
(Glasgow, Scotland, United Kingdom)
1908 - 1911DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1911DarbavietaPilsēta
8Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1911 - 1912ApcietinājumsĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1911DzīvesvietaPilsēta
10Matīsa kapi
(Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
11Svēte
(Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
12Baku
(Baku, Azerbaijan)
1912 - 1915EmigrēPilsēta
13Baku
(Baku, Azerbaijan)
1913 - 1915ApcietinājumsPilsēta
14Sibīrija
(Siberia, Russia)
1915DeportācijaReģions, apgabals
15Irkutska
(Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia)
1916DzīvesvietaPilsēta
16Irkutska
(Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia)
1916 - 01.04.1917DarbavietaPilsēta
17Maskava
(Moscow, Russia)
1917DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
01.06.1917 - 01.08.1917DarbavietaPilsēta
19Krimūnas
(Krimūnas, Krimūnu pagasts, Dobeles novads)
1918ApcietinājumsCiems
20Valka
(Valka, Valkas novads)
1918 - 1919DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.