Aspazija

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (175); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (92)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAspazija
Papildu vārdiElza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde
PseidonīmsKalna Elza
Dzimtais vārdsJohanna Emīlija Lizete Rozenberga
KopsavilkumsDzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943) ir spilgtākā personība latviešu rakstniecībā 19. gadsimta 90. gados. Savos darbos Aspazija rāda jaunā laika sievieti – ugunīgu, lepnu, patstāvīgu, tādu, kas pati grib veidot savu dzīvi un būt uzticīga sev un savai sirdsbalsij. Raiņa dzīvesbiedre.
Personiska informācijaDzimusi saimnieka ģimenē. Brāļi – Kristaps Roberts un Zamuēls Jūlijs, un māsa Doroteja Albertīne.
1886: vecāku spiesta apprecas ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī).
1889: Aspazija kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārceļas uz Jelgavu, kur strādā dažādus darbus.
Laikrakstā "Dienas Lapa" iepazinās ar laikraksta redaktoru Jāni Raini (Jāni Pliekšānu), kas būtiski ietekmēja Aspazijas sabiedrisko uzskatu attīstību un pāriešanu jaunstrāvnieku pusē.
1895: aizgāja no Rīgas Latviešu teātra, piedalījās jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā.
1897. gada 21. decembris: Aspazija salaulājas ar dzejnieku Raini.
Profesionālā darbībaSkolā sākas pirmie literārie mēģinājumi vācu valodā.
1884: piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudētajā Viljama Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē (30. augustā). Par šo gaidāmo izrādi ar pseidonīmu Kalna Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. augustā).
1887: pirmais publicētais dzejolis – "Jaunā gadā" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā (24. decembrī) ar pseidonīmu Aspazija.
1888: Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā iesniegtā drāma "Atriebēja" iegūst pirmo vietu, bet cenzūras dēļ luga netiek izrādīta.
1894: Aspazijas luga "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. Lugā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām.
1894: iestudēta luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. Polemika veidoja robežšķirtni starp konservatīvajām un radikālajām aprindām, ko pārstāvēja Jaunā strāva un laikrakstā "Dienas Lapa".
1895: polemika ar Rūdolfu Blaumani ("Dienas Lapa”).
1895: izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību.
1901: periodikā publicēta drāma "Zeltīte".
1913: polemika ar Andreju Upīti par Jaņa Jansona–Brauna referāta "Domas par jaunlaiku literatūru” (1893) nozīmi latviešu literatūras attīstībā. Aspazija (faktiski Rainis) vērsās pret minētā referāta pārmērīgu cildināšanu.
1934. gada marts: Aspazija tiek iecelta par goda direktori Dailes teātrī.

Sabiedriskā darbība

Kopš 1895: Aspazija Raiņa ietekmē piedalījās Jaunās strāvas saietos. Jaunstrāvnieku uzskatus par literatūras galveno uzdevumu – sabiedrības attīstības ietekmēšanu Aspazija izsacīja dzejā un polemikās.
Aspazija aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām un emancipāciju.
1920: Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā.

Dzeja

"Sarkanās puķes" (sarakstīts 1895, izdots 1897. gadā)
"Dvēseles krēsla” (1904)
"Saulains stūrītis" (1910)
"Ziedu klēpis""(1911)
„Izplesti spārni” (1920)
"Raganu nakts" (1923)
"Trejkrāsaina saule” (1926)
"Asteru laikā” (1928)
"Dvēseles ceļojums” (1933)
"Kaisītās rozes” (1936)
"Zem vakara zvaigznes” (1942)
"Mēnessdārzs” (1943)


Dramaturģija

"Atriebēja” (1888) Aspazija lugu iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, kur drāma ieguva pirmo vietu, tomēr cenzūra neļāva to izrādīt .
"Vaidelote" (1894)
"Zaudētas tiesības” (1894)
"Neaizsniegts mērķis” (1895)
"Ragana” (1895)
"Zeltīte" (1901)
"Sidraba šķidrauts” (1905)
"Aspazija” (1923)
"Boass un Rute” (1925)
"Torņa cēlējs” (1927)
"Zalša līgava" (1928)
"Jānis Ziemelis" (periodikā 1931. gadā)
"Pūcesspieģelis” (periodikā un teātrī 1932. gadā)
"Velna nauda" (1933)

Proza

"No atzīšanas koka” (1919)
"Zila debess” (1924)
"Zelta mākoņi” (1928)
"Mana dzīve” (ievadi kopotu rakstu "Mana dzīve un darbi” 1.–6. sējumā, 1931–1940).
"Rudens lakstīgala" (publicēts žurnālā "Atpūta” 1933. gadā turpinājumos)


Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Gerhards Hauptmanis. "Hannele. Sapņu dzeja" (1898)
Henriks Senkevičs. "Kurp eji?" (1899)
Roberts Hamerlings. "Aspazija" (periodikā) (1900)
Edvards Bulvers. "Pastarā diena Pompejā" (1903)
"Johana Volfganga Gētes Raksti" (1–7) (kopā ar Raini) (1903-1904)
Vilhelms Bušs. "Makss un Morics. Puiku stāsts septiņos nedarbos" (1904)
Gerhards Hauptmanis. "Nogrimušais zvans" (1904) (kopā ar Raini)
Johans Volfgangs Gēte. "Stella" (1912)

Rainis. "Joseph und seine Brüder" (Jāzeps un viņa brāļi) (1921)

Kopoti raksti

Raksti (1904)
Raksti 2. izdevums (1910)
Kopoti raksti 10 sējumos (1920–1924)
"Mana dzīve un darbi" 6 sējumos (1931–1940, nepabeigti)
Raksti 5 sējumos (ASV 1963–1971)
Kopoti raksti 6 sējumos (1985–1988)
Kopoti raksti (1. sējums, 2017)
Citātu galerija"Aspazija ir viena no visizcilākajām un vispretrunīgāk vērtētajām Latvijas kultūras personībām. Viņas darbiem ir būtiska nozīme latviešu rakstniecības modernizācijā un intelektuālās diskusijas rosināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Kā spilgtākā Jaunās strāvas dzejniece un dramaturģe, atbalsojot trauksmes un dziņu laikmetu vācu literatūrā, viņa sevi piesaka 19. gadsimta 90. gados un ar savu domas brīvību, sociālo aktīvismu un gara jaudu nav zaudējusi aktualitāti arī šodien."

Ausma Cimdiņa. Priekšvārds. Aspazijas Kopoti Raksti 1. sējums. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 7. lpp.


"Aspazijas literāriskā darbība galvenā kārtā izpaudusies lirikā un drāmā. Viņai gleznu bagāta valoda un droša un svaiga fantāzija. Dažviet māksliniecisko plūdumu traucē patētisks skaļums. Aspazijas ideālisms spilgti iezīmējas viņas drāmās. Tēlotās varones cenšas nokratīt zemes putekļus, lai paceltos augšup individuālā skaidrībā, lai neaizliegtu sevi un savas neatkarības ilgas. Tās ir sievietes tiesību cīnītājas, kas grib saskaņot ārējo ar iekšējo pasauli, nokratīt patriarhālos žņaugus un neapmiglotu skatu raudzīties dzīvē. Pāri likumiem un ierašām tās iet turpu, kur aicina sirds balss. Neapklusināmas dziņas viņas spārno ideālismam un ved pretī jauniem sasniegumiem. Šīm varonēm piemīt arī stipri attīstīta jūtu dzīve. lemīlēta vīrieša labā viņas spējīgas iet pa uzupurēšanās un atteikšanās ceļu. (..) Liesmaina Aspazija ir arī savā lirikā. Lai atraisītos no ikdienas, kur putekļi kūp un skumjas staigā, viņa fantāzijā aizšupojas pāri esamībai, līdz mūžības robežai, kur plūst bezgalīgas gaismas straumes, kur dzīvība izplaukst kā krāšņs zieds un visa iesākums saplūst ar nobeigumu. Romantiska pacilātība ir raksturīga visai Aspazijas dzejai. Šaja ietekmē sarakstīti dzejoļu krājumi: Sarkanās puķes (1897), Dvēseles krēslā (1904), Izplesti spārni (1920), Trejkrāsaina saule (1926), Asteru laikā (1828). Savas dzīves dažādos posmus (bērnību, pirmsjaunību un jaunību) dzejniece ietvērusi liriska biogrāfija, kuras atsevišķās daļas saucas: Saulains stūrītis (1910), Ziedu klēpis (1911) un Raganu nakts (1923). Pēdējos gados dzejniece kļuvusi daudz mierīgāka, dzīves apstākļiem piekļāvīgāka. Viņas doma zaudējusi savu asumu un nemieru, un dzejniece vairs netrauc ar zilām būrām sapņu neaizsniedzamā tālumā. leskanas pārdomas, dzīvē redzētā un pārdzīvotā vērtējums. Dominē tīri filozofiski motīvi, metafiziska jūtoņa, rezignācija, rudenīga noskaņa. Dzejnieces gars, meklējot dvēseles skaidrību, reizēm uzraujas transcendentālās sfērās, irreālitātē. (..) Prozā Aspazija vairāk liriska tēlotāja, kā noteiktas fabulas risinātāja."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936, 28.–29. lpp.


Par Aspazijas dzeju

"Galvenokārt Jaunās strāvas laikā sarakstītie dzejoļi sakopoti krājumā "Sarkanās puķes", kura izdošanu cenzūra parakstījusi 1895. gadā (krājums iznācis 1897. gadā). Krājumā kaismīga jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu saraušanu, kā arī par nākotnes lielumu un indivīda brīvību. Dzejiski izteiktie programmatiskie aicinājumi sasaucās ar 90. gadu sabiedrības jaunajām noskaņām. Šā posma lugās un dzejā Aspazija laikmeta centienu ietekmē izcēlusi sievietes kā personības pašvērtību. 1904. gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums "Dvēseles krēsla", tajā pārsvarā rezignācija un skumjas izjūtas. Ar dzejoļu krājumiem "Saulains stūrītis" (1910) un "Ziedu klēpis" (1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska autobiogrāfiska triloģija. Dzejoļu krājumā "Izplesti spārni" (1920) sakopoti agrāk sarakstītie dzejoļi. Tā pamatnoskaņu veido pagātnes cīņu retrospektīvs skatījums, saglabājot nemieru un trauksmi. Krājums "Raganu nakts" (1923) ir autobiogrāfiskās triloģijas 3. daļa. 1936. gadā publicētā krājumu "Kaisītās rozes" pirmā nodaļa "Ģēnija aicinājums" veltīta Kārlim Ulmanim. Nodaļā ievietoti patriotiski, himniski dzejoļi, kuros cildināta tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai."
Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par Aspazijas dramaturģiju

"Drāmas "Atriebēja" (1988) pamatā ir konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju. Lugā "Vaidelote" (1894) mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. Lugā "Zaudētas tiesības" (1894) attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. 1895. gadā izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905. gada revolūcijas laiku saistīts ar lugu "Sidraba šķidrauts" (1905), tās iestudējumu Jaunajā latviešu teātrī. Lugas darbība gan saistīta ar romantizētu pagātni un galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums un izteiktie aicinājumi saskanēja ar sabiedrības revolucionārajiem centieniem. Aspazijas dramatiskā talanta spēks izpaudās vēstures un teiku vielas izmantošanā un dzejas valodā."
Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesRainis - Vīrs
Nodarbesdzejniece
dramaturģe
Dzimšanas vieta16.03.1865
Daukšas
"Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011
Dzīvesvieta1865–1889
Daukšas
"Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011

1889
Jelgava
Jelgava

1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25.


1893–1897
Rīga
Rīga

00.03.1897
Paņeveža
Panevėžys, Panevėžys County, Lithuania

Kad Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija.


1898–1903
Slobodska
Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia

1898–1903
Rīga
Rīga

1898–1903
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia

00.12.1905–00.04.1920
Kastanjola
Castagnola, Ticino, Switzerland

1920–1933
Rīga
Rīga

1933–1943
Dubulti
Jūrmala
Izglītojies1874
Zaļāsmuižas pagastskola
Zaļenieki
Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads

1874–1878
Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava
Jelgava

1878–1884
Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija
Jelgava
Jelgava

Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni.

Darbavieta1891–1893
Jaunsvirlauka
Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads

Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos".


1892–1893
Pociems [uo]
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads

Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos".


1892–1893
Pāles pagasts
Pāles pagasts, Limbažu novads

Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāju.

Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita".


00.10.1893–1895
Rīgas Latviešu teātris
Rīga
Rīga

Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.


1897–1903
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Emigrē00.12.1905–00.04.1920
Kastanjola
Castagnola, Ticino, Switzerland

Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno.

Ceļojums1896
Berlīne
Berlin, Germany
1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.
Miršanas vieta05.11.1943
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas1972
Kastanjola
Castagnola, Ticino, Switzerland
Kastanjolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastanjolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā".

1990
Horna dārzs, Jūrmala
Jomas iela 35, Jūrmala, LV-2015
Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa.

1995
Aspazijas māja
Piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai.

2009
Aspazijas māja
Tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis "Aspazija".
MuzejiDaukšas
"Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011

Raiņa un Aspazijas māja
Rīga
Rīga

Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015

Aspazijas māja
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala, LV-2015

Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano
Lugano
Lugano, Canton of Ticino, Switzerland
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901).
1901

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1910

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1912

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Asteru laikā".
Literatūra
1928

Atzinības krusts
II šķira
1938

Tēvzemes balva
1939

Tiek rādīti ieraksti 21-30 no 30.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
21Rīga
(Rīga)
1920 - 1933DzīvesvietaPilsēta
22Dubulti
(Jūrmala)
1933 - 1943DzīvesvietaPilsētas daļa
23Rīga
(Rīga)
05.11.1943Miršanas vietaPilsēta
24Kastanjola
(Castagnola, Ticino, Switzerland)
1972Piemiņas vietasCiems
25Daukšas
("Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011)
(Nav norādīts)MuzejiViensēta
26Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)MuzejiPilsēta
27Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
(Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015)
(Nav norādīts)MuzejiĒka, māja
28Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
(Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala, LV-2015)
(Nav norādīts)MuzejiĒka, māja
29Lugano
(Lugano, Canton of Ticino, Switzerland)
(Nav norādīts)MuzejiPilsēta
30Horna dārzs, Jūrmala
(Jomas iela 35, Jūrmala, LV-2015)
1990Piemiņas vietasParks

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.