Arvīds Plaudis
Arvīds Plaudis (īstajā vārdā Jānis Plaudis; 1942) – dzejnieks, publicists. Kopš 1960. gada regulāri publicējies presē. Autors četriem dzejoļu krājumiem, vienai dzejas izlasei un trīs grāmatām par Zilākalna Martu. Sastādījis arī tūrisma ceļvežus, kā arī gatavojis dažādus materiālus par dziedniecību, arheoloģiju, vēsturi, politiku.
Dzimšanas laiks/vieta
03.08.1942
Jaunvepri
Personiska informācija
Dzimis skolotāju ģimenē.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Dzejoļu krājumi
1967: "Prieks"
1973: "Starp aprīli un pērkonlietu"
1982: "Smilšu graudi"
2022: "Jūras krastā"
Dzejas izlases
2020: "Stārķa baltā ēna"
Biogrāfiskā proza
2002: "Leģendārā Zilākalna Marta: dziednieces dzīves gājums laikabiedru atmiņās"
2008: "Zilākalna Marta"
2011: "Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta" (krievu valodā 2020. gadā)
Periodikā publicējis īsos stāstus, dzejoļus, tulkojumus, atdzejojumus, literatūrkritikas, zinātniskos un populārzinātniskos rakstus par dziedniecību, grafoloģiju u.c.
Tūrisma ceļveži
1985: "Vidzemes jūrmala" (krievu valodā 1985. gadā)
1988: "Rīgas rajons" (krievu valodā 1990. gadā)
1994: "Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dzīves un darba vietas"
1998: "Ceļvedis pa Latviju" (angļu valodā 2000. gadā)
2004–2008: "Ceļvedis pa teiksmu pilīm"
2012: "Sakrālā Latvija: baznīcas, pilis, pilskalni, svētkalni, akmeņi" (kopā ar Elizabeti Ozolu)
Citi darbi
1999: "Dīvainā tēvzeme"
2001: "Slavenību rokraksti" (kopā ar Ingrīdu Punku)
2002: "Latvijas izcilākie dziednieki un gaišreģi"
2003: "Dvēseļu likteņi"
2003: "Grafoloģija – sirds uz papīra: kā noteikt raksturu pēc rokraksta"
2003: "Dvēsele divās pasaulēs"
2005: "Slavenākie pareģojumi pasaules vēsturē"
2007: "Slepeno organizāciju vēsture"
2008: "Nogrimusī Eiropa"
2008: "Kā dziedināt sevi: joga veselībai un dzīvespriekam"
2009: "Latvijas zemes dziedinošais spēks: ceļvedis garīgajai spēcināšanai"
2010: "Veselības zālītes: Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija"
2011: "Mūsu dziednieki"
2012: "Latvijas augi sadzīvē" (kopā ar Elizabeti Ozolu)
2013: "Es un Tu: sarunas par sievietes un vīrieša attiecībām" (kopā ar Elizabeti Ozolu)
2018: "Pasaules spiegi: slavenu spiegu gaitas vēstures griezumā"
Citātu galerija
Par literārās darbības sākotni
"Bet kā viņš ticis pie sava, literāta, aroda, kam uzticīgs visu mūžu? Painteresējos, vai šis aicinājums sakņojas jau bērnībā. Nē, toreiz zēnam bijušas pavisam citas intereses. Ļoti labi padevusies zīmēšana. To apguvis Pionieru pilī ģeniālā mākslinieka Baušķenieka vadībā. Guvis izcilus panākumus, puiša darbiņi pat gozējušies izstādēs. Bet tad notikusi nelaime – lēkšojot pa Pionieru pils kāpnēm uz pagrabstāvu, izstīdzējušā jaunekļa galva atsitusies pret griestiem... Zīmēšana bija jāpārtrauc. Pamazām interese par to zuda. Arvīds nu sāka lauzīties dzejošanā. Sacerēja kādus 50 dzejoļus. Lielākoties bērnišķīgus, didaktiskus. Tomēr neatlaidīgi piedāvāja tos dažādiem izdevumiem. Divus pat publicēja. Un tā dzeja pavadījusi Arvīdu visu mūžu."
Grava-Eglīte, Vilma. Kļuvis daudz spēcīgāks. Diena.lv, 22.02.2013.
Par dzejoļu krājumu "Prieks"
"Arvīds Plaudis tiecas filozofēt, noapaļot domu aforismos, noņemt parādībām virsējo apvalku, lai piekļūtu būtībai. Kur tas izdevies, radušies tādi vērā liekami dzejoļi kā "Tev jūsma", "Augstu likteņa kalnājos mīt", "Dziesma", "Ja kareivis stāv savā vietā…", "Valdnieki". Šie ir sacerējumi, kuros no tēlotas ainas, no dzīves fakta dabiski izaug beigās paustā atziņa, taču krājumā "Prieks" ne mazumu atradīsim arī tādu vārsmu, kurās atziņa tiek uztiepta vai arī izskatās pavirši pielīmēta, viegli apstrīdama."
Brīdaka, Lija. Četri jauni rokraksti. Padomju Jaunatne, Nr. 170, 30.08.1967.
"Patiesība, atklātība, cilvēku savstarpēja uzticība un draudzība, kas izpaužas gan rokas spiedienā, gan domu vienībā, ir A. Plauža dzejas pamats. Tas veido arī viņa pirmā krājuma "Prieks" saturu, nosaka viņa ētiskos un estētiskos principus."
Cīrulis, K. Ar atbildību par katru vārdu, tēlu un domu. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 16.12.1967.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Jānis Plaudis
Papildu vārdi
Jānis Arvīds Plaudis
Izglītība
–1960
Rīgas 1. vidusskola
Rīga
1960–1965
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.
Darbavieta
–1967
Valdemārpils
Bērnu bibliotēkas vadītājs.
1967
Izdevniecība "Zvaigzne"
Rīga
Korektors.
1967
Rīgas Pionieru pils
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Novadpētniecības metodiķis un pulciņa vadītājs.
1967
Laikraksts "Elpa"
Rīga
Redakcijas darbinieks.
1967
Laikraksts "Jaunā Balss"
Rīga
Redakcijas darbinieks.
1967
Rīga
Ekskursiju vadītājs ceļojumu birojā.