Arvīds Blaumanis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsArvīds Blaumanis
KopsavilkumsSkolotājs Arvīds BLAUMANIS (1875- 1940), rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa brālis. Dzimis saimnieka ģimenē, mācījies Ērgļu un Vecpiebalgas draudzes skolā, Baltijas skolotāju seminārā, bijis skolas pārzinis Ērgļu pagasta skolā, skolotājs, vēlāk pārzinis Rīgas 5. (Pētersalas) pamatskolā, tad pensionējies. Rosīgi piedalījies Ērgļu pagasta sabiedriskajā dzīvē, darbojies dažādās izglītības un lauksaimniecības biedrībās, saimniekojis "Brakos". Periodikā rakstījis par brāļa R. Blaumaņa darbu prototipiem, publicējis dažādas atmiņas. Vairāki no šiem rakstiem apvienoti "No atmiņām par brāli Rūdolfu" un ievietoti krājumā "Rūdolfs Blaumanis laika biedru atmiņās" (1962).
Personiska informācijaRakstnieka Rūdolfa Blaumaņa brālis.
Sieva-Anna, dēls -Arvīds (1904).
Profesionālā darbībaPublicējis rakstus periodikā par R. Blaumaņa darbu prototipiem, kā arī savas atmiņas par brāli.
Citātu galerija"Atmiņas par Rūdolfu sniedzas man no pašiem pirmajiem gadiem. Pirmā atmiņa būtu tāda: Rūd. taisās braukt uz skolu, uz Rīgu, pakā savas grāmatas un burtnīcas, uz krēsla sakrāvis un notupies sien tās ar auklu kopā. Es guļu gultā, galvu uz spilvena uzlicis un skatos. Laikam mani miegs pārņēma. Neatceros vairs nekā tālāka. Viena atmiņa man tāda: Rūdolfs atbraucis Ziemsvētkos no Rīgas (tad jau bija iestājies Fahrbacha kantorī). Vakarā viņš nodeva ciema kukuļus un atdeva mātei naudu, savu pelnīto. Māte viņu nobučoja, un viņš atkal mātei roku. Cik tur naudas bija un cik viņš pelnīja, to nezinu, tā bija atzinība par audzējumu un skolojumu. Es jau biju gultā un brīnējos, kādēļ mātei dod naudu, jo māte vienmēr visiem citiem deva naudu. (Pekūniāro pusi pie mums pārvaldīja māte). Es laikam biju ieraudzījis viņa pulksteņu un rāpos no gultas ārā. Māte teica: „die Uhr, die Uhr." Rūd. man iedeva savu pulksteņu, un es apmierinājos. Rūdolfs pie Fahrbacha ilgi nepalika un vecākiem nezinot pārnāca mājā. Istabā un pagalmā nebija neviena cilvēka. Viens nāca svilpodams pa ceļu, platmali galvā; tas bija Rūdolfs. Nu mēs bijām pastāvīgi kopā, es jau biju lielāks un manas atmiņas paliek gaišākas. Savas atmiņas par Rūdolfu esmu vairākkārt stāstījis daudziem, kas par viņu kaut ko rakstījuši, bet varbūt viens otrs gadījums palicis neizstāstīts. Lūkošu kādus atjaunot. Rūdolfs mani mācīja kā saka visās ēģiptiešu gudrībās, bet no paidagoģijas, didaktikas un metodikas tur gan nebija ne vēsts. Rēķināšanu sākām tūliņ ar lieliem skaitļiem, ģeogrāfiju ņēmām pēc Eiropas kartes, iepriekš neko nepaskaidrojot. Vācu valodā lasīju gabaliņus, kamēr tos «varēju no galvas atskaitīt. Daudz vārdu es no sākuma nesapratu, bet vēlāk vārdam atkārtojoties es viņus ielāgoju. Glītrakstīšana, bez burtu elementu vingrināšanas, veseliem teikumiem. Diktāts bez iepriekšējas paskaidrošanas u. t. t. Bet skolā iestājoties man ari nebija labāk. Arī tas pats."
Arvīds Blaumanis. Atmiņas par brāli Rūdolfu. Latvju Grāmata, Nr.1 (01.01.1930)


"Šoreiz gribētu teikt kādus vārdus par viņa izglītību un viņa interesi uz dažādām zinību nozarēm. Rūd. Blaumanis beidzis Rīgas otro apriņķa un tirdzniecības skolu. Izglītība, ko šī skola deva, nav liela, bet pietika tirdzniecības! kantora darbiniekam un ierēdņam. Cik zināms, tad vairāki viņa skolas biedri ieņēmuši labi atmaksātas un atbildīgas vietas Rīgā, Maskavā un Londonā. Mācības valoda skolā bija vācu. Mācīja arī krievu, franču un angļu valodas un drusku latīņu. Krieviski Rūdolfs daudz neprata un arī vēlāk neiemācījās, lai gan lāgu lāgiem ķērās pie viņas mācīšanās. Par nesekmīgu krievu valodas mācīšanos atminas arī skol. Greste. Arī dzīve Pēterpilī nesekmēja pamatīgas šīs valodas iemācīšanos. Tomēr dažus dzejoļus Rūdolfs tulkojis arī no krievu valodas. Ar franču valodu viņam gāja labāk. Drīz pēc skolas beigšanas Rūdolfs abonēja kādu franču žurnālu, ja mana atmiņa neviļ „La Feuille". No šī žurnāla viņš sāka tulkot kādu stāstu izprasīdams autoram atļauju, bet līdz galam laikam gan netika. Es atminos vēl dažus romānus franču valodā. Ja Rūd. būtu piespiedies, viņš būtu labi iedzīvojies šai valodā. Varbūt neiecietība pret franču kultūru pārnākusi no vāciskās audzināšanas skolā pēc vācu-franču kara un konflikta 1875. gadā. Vispār Rīgā tās aprindas, ar kurām Rūd. sagājās savā jaunībā, izturējās nicinoši pret Franciju. Atminos, ka Rūdolfs citēja dažus ne visai pieklājīgus partus par frančiem, kurus noklausījies varietē teātros. Interese pret franču valodu atslāba, kad viņš iestājās pie „Zeitung fūr Stadt und Land" redakcijā un spedicijā. Vēlāk gan viņš atkal piegriezās franču iiterātūrai, bet vācu tulkojumā. Viņam iepatikās franču drāmatiķi. Visvairāk lasītas bija Ozje (Augier) un Sardu (Sardou) lugas. Viņš viņas lasīja vairākas reizes un sevišķi patīkamas vietas lasīja priekšā. Zem franču lugu iespaida sarakstīta luga „Potivara nams".
Angliski Rūdolfs prata ļoti maz un par šo valodu arī neinteresējās. Vispamatīgāk no svešām valodām Rūdolfs prata vāciski. Jau no mazatnes, Ērgļu muižā, iemācījies vāciski, viņam skolā nebija grūti to pamatīgi un gramatiski piesavināties. (Muižās runāja stipri bojātu vācu valodu, kāda sastopama pie madam Birķ un madam Eiķ). Kādā iesāktā dienas grāmatā minētas lauku puķes vācu valodā. Visā manā mūžā man gadījies tikai viens vārds, kuru Rūdolfs nezināja. Tas bija vārds Bofist (pūpēdis). Latviešu valodas skolā nemācīja. Tā bija pašam jāmācās. Rakstu valodu jau Ērgļos nerunāja. To viņš mācījās no grāmatām, dažādām gramatikām, dažādiem rakstiem par latviešu valodu, tautas dziesmām un tautas mutes. Vispamatīgāk Rūd. lasīja Aronu Matīsa izdotās tautas dziesmas, tad arī Barona „Latvju dainas". Bet kad jau bija pamatīgi piesavinājies latviešu valodu, tad daža laba lapa no tautas dziesmu krājuma palika neuzgriezta.*) Tiktāl par valodām."
Arvīds Blaumanis. Blaumanis un grāmatas: atmiņas. Piesaule, Nr.9 (01.09.1933)
SaiknesRūdolfs Blaumanis - Brālis
Nodarbesskolotājs
Dzimšanas laiks/vieta27.05.1875
IzglītojiesĒrgļu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

studējis valodniecību LU


1892–1896
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301
Darbavieta1900–1919
Ērgļu pagastskola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

Skolas pārzinis.


1919–1930
Rīgas 5. astoņgadīgā skola
Rīga
Rīga

Skolotājs, skolas pārzinis.

Miršanas laiks/vieta04.05.1940
Rīga
Rīga
ApglabātsĒrgļu kapi
"Doktorāts", Kalna pagasts, Jēkabpils novads, LV-5220

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Liepājas iela 31, Kuldīga
(Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301)
1892 - 1896IzglītojiesĒka, māja
2Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
3Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1900 - 1919DarbavietaCiems
4Rīga
(Rīga)
1919 - 1930DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
04.05.1940Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Ērgļu kapi
("Doktorāts", Kalna pagasts, Jēkabpils novads, LV-5220)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
7Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
8Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.