Arveds Smilga

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (33); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsArveds Smilga
KopsavilkumsArveds Smilga (1879-1947) – rakstnieks, žurnālists, publicists, dzejnieks, pedagogs. Dzimis Vecpiebalgā, mācījies Millera reālskolā Cēsīs, Rīgas pilsētas reālskolā, vēlāk studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā un filozofiju un ģermāņu valodniecību Jēnā un Minhenē, 1905. un 1906. gadā – sabiedriskās zinātnes Berlīnē. Šajā laikā Smilga bijis arī laikraksta "Baltijas Vēstnesis" speciālkorespondents Berlīnē. 1904 ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības, strādājis dažādās skolās un ģimnāzijās par skolotāju, darbojies dažādu laikrakstu redakcijās, kā arī bijis Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas un Cesvaines ģimnāzijas direktors. Bijis Latvijas telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē un Latvijas radiofona direktors. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur miris 1947. gadā Cicakerā pie Elbas. Pirmās dzejas publikācijas – 1901. gadā. Smilgas prozai raksturīgs atturīgs, niansēts vērojums. Viņa prozas miniatūras izdotas grāmatā "Aizsniguši ceļi" (1912) un "Siluetes" (1920). Krājumā "Aiz zaļā kalna" (1909) apkopota liriski noskaņota pārdomu dzeja; rakstījis un periodikā publicējis arī apceres par literatūru, tostarp – Jāni Poruku un Augustu Saulieti. Tulkojis Tomasa Manna (Thomas Mann) noveles “Tristans” un “Luīzīte” (tulkojumi publicēti 1923. gadā), kā arī Antona Hergeta darbu "Pedagoģika" (1923).
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1901: dzejoļu kopa un tēlojumu kopa ar nosaukumu "Uzzīmējumi" almanahā "Jauna raža" 1901 (5. nr.).

Proza

1912: miniatūras "Aizsniguši ceļi" (Varavīksna).
1920: tēlojumu "Siluetes" (O. Jehpes apgādā).

Periodikā publicējis dažādas apceres, tostarp – par Jāni Poruku un Augustu Saulieti.

Dzeja

1909: dzejas krājums "Aiz zaļā kalna" (Varavīksnas).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas

1923: Tomasa Manna (Thomas Mann) noveles grāmtā "Tristans" (A. Gulbja apgāds).
1923: Antona Hergeta "Pedagoģika. I daļa: Psicholoģija. Audzināšanas mācība" (Izglītības ministrijas izdevums).
1923: Antona Hergeta "Pedagoģika. II daļa: Loģika. Didaktika" (Izglītības ministrijas izdevums).
Citātu galerija

Par Smilgas prozu un dzeju

"Prozas darbos – skicēs – viņš tēlo dabas izjūtas un noskaņas un ainiņas no kaut kur redzētā, dzirdētā, vērotā vai arī paša pārdzīvotā. Dzīves plašās ainas un plūsmas viņš ietver sīkā, dažu desmitu rindu garā skicējumā. Šais miniatūrās viņš sasniedzis lielu meistarību, izkopis arī izteiksmi un ir labākais miniatūrists, kam sava noteikta vieta mūsu dzejas un prozas attīstībā [..]. Viņa dzeja, kas tāpat klusa un vienkārša, pauž dabas noskaņas īpašā izkoptā izteiksmē un stilā."

Skuja. V. Arveds Smilga. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 10 (01.10.1936.), 400-401. lpp.


"Starp visiem tiem, kam literariskās darbības sākumi, – dažam agrāk, dažam mazliet vēlāk, – iekrīt ap gadusimtu maiņu (K. Skalbe, K. Krūza, A. Bračs, V. Eglīls, A. Baltpurviņš, K. Jēkabsons, A. Austriņš, Қ. Strāls v. c), Smilga liekas pats klusākais, nepretenciozākais – vismazāk ražīgais. Tālu no literariskā dienas trokšņa, no dažādu virzienu vai strāvu maiņām un sacensībām, viņš mierīgi skandinājis savu skumji maigo dziesmu, zīmējis, dažkārt tīri niecīgu notikumu vērojumus no ļaužu sadzīves un dabas, padarīdams tos savā uztvērumā zīmīgi dzīvus un redzamus. Vienkāršā un sirsnīgā valodā, viņš centies izteikt arvien tikai to, ko izjūt un pārdzīvo paša sirds, par ko priecājas vai skumst viņa prāts. Visbiežāk tās ir dabas gleznas, klusas vientuļa pārdomas, kas atrod izteiksmi viņa dzejā vai prozas skicējumos, kaut gan pēdējos netrūkst ari vērojumu no dzīves ikdienas. Smilga nekad pārāk neaizraujas. Kā savas izjūtas un pārdomas, tā vērojumus viņš parasti prot ietvert tik mazā un skaistā miniatūrā, it kā vieglā pointējumā, ka dažādu apstākļu vai cilvēka rakstura analizē un plašāks notēlojums it kā piemirstas. Šai zīmīgo sīkumu uztverē un viņu vienkāršā, bet saistošā skicējumā izteicas Smilgas mākslinieciskā īpatnība."

Egle, Kārlis. Arveds Smilga. Latvju Grāmata, Nr. 5 (01.09.1926.), 326. lpp.
Nodarbesžurnālists
publicists
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas vieta24.06.1879
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Izglītojies1893–1896
Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Macījies Kārļa Millera reālskolā Cēsīs


1896–1899
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā.


1899–1901
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050

Studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā.


1901–1902
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Studējis filozofiju un ģermāņu valodniecību Jēnā un Minhenē.


1905–1906
Berlīne
Berlin, Germany

Studējis sabiedriskās zinātnes Berlīnē.

Darbavieta1905–1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis"
Berlīne
Berlin, Germany
Laikraksta "Baltijas Vēstnesis" speciālkorespondents Berlīnē.

1906–1907
Arzamasa
Arzamas, Nizhny Novgorod Oblast, Russia
Strādā par pedagogu Arzamasas reālskolā Krievijā.

1907–1910
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Strādā par pedagogu Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā.

1907–1910
Ķeniņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Strādā par pedagogu Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā.

1913–1914
Laikraksts "Liepājas Atbalss"
Liepāja
Liepāja
Laikraksta "Liepājas Atbalss" redakcijas loceklis.

1914–1915
Laikraksts "Latvija" (1905–1915)
Rīga
Rīga
Laikraksta "Latvija" atbildīgais redaktors.

1916–1918
Rīga
Rīga
Strādā par skolotāju Rīgā.

1921–1924
Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas direktors.

1924–1929
Latvijas telegrāfa aģentūra LETA
Berlīne
Berlin, Germany

Latvijas Telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē.


1929–1934
Cesvaines ģimnāzija
Cesvaine
Cesvaine, Cesvaines novads
Cesvaines ģimnāzijas direktors.

1934–1940
Latvijas Radiofons
Latvijas radiofona direktors.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Miršanas vieta30.01.1947
Hicakere pie Elbas
Hitzacker, Lower Saxony, Germany
Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
24.06.1879Dzimšanas vietaCiems
2Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1893 - 1896IzglītojiesPilsēta
3Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1896 - 1899IzglītojiesĒka, māja
4Kaļķu iela 1, Rīga
(Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050)
1899 - 1901IzglītojiesĒka, māja
5Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
1901 - 1902IzglītojiesPilsēta
6Berlīne
(Berlin, Germany)
1905 - 1906IzglītojiesPilsēta
7Berlīne
(Berlin, Germany)
1905 - 1906DarbavietaPilsēta
8Arzamasa
(Arzamas, Nizhny Novgorod Oblast, Russia)
1906 - 1907DarbavietaPilsēta
9Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1907 - 1910DarbavietaĒka, māja
10Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1907 - 1910DarbavietaĒka, māja
11Liepāja
(Liepāja)
1913 - 1914DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1914 - 1915DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1916 - 1918DarbavietaPilsēta
14Leona Paegles iela 1, Cēsis
(Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1921 - 1924DarbavietaĒka, māja
15Berlīne
(Berlin, Germany)
1924 - 1929DarbavietaPilsēta
16Cesvaine
(Cesvaine, Cesvaines novads)
1929 - 1934DarbavietaPilsēta
17Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
18Hicakere pie Elbas
(Hitzacker, Lower Saxony, Germany)
30.01.1947Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.