Arturs Lielais

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (15); Redaktors (1); Mākslinieks (2); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsArturs Lielais
KopsavilkumsArturs Lielais (1920–1981) – rakstnieks, ģeogrāfs, redaktors, tulkotājs. Rakstījis piedzīvojumu stāstus, kas veltīti ģeogrāfiskajiem atklājumiem un pazīstamiem ceļotājiem. Darbiem populārzinātniska ievirze ģeogrāfisku un vēsturiski ģeogrāfisku tematu atklāsmē, kas nereti bagātināta ar saistošas daiļliteratūras elementiem – raitu fabulu un vēstījumu, iejūtīgu darbības vides un raksturu atklāsmi. No krievu valodas tulkojis radniecīgas ievirzes rakstnieku darbus. Bijis ilggadējs Latvijas Valsts izdevniecības un izdevniecība "Liesma" redaktors. Izdevniecībā "Liesma" iedibinājis grāmatu sērijas – "Stāsti par vēsturi", "Stāsti par dabu", "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi", "Ievērojamu cilvēku dzīve", "Latviešu stāsts un novele".
Personiska informācijaDzimis pusgraudnieka ģimenē.
Profesionālā darbība

Darbi

1964: "Arktikas ledos".
1966: "Karību jūras smaragds".
1967: "Karavelas iziet okeānā".
1969: "Konkistadori".
1970: "Inku zelts".
1972: "Uz musonu krastiem".
1976: "Lejup pa Amazoņu upi".
1978: "Pāri Melnajam kontinentam".
1979: "Pie Zambezi un Njasa ezera".
1981: "Nīlas izteku meklējot".

Tulkojumi

No krievu valodas
1947:
Germans Matvejevs "Zaļās ķēdītes".
1949: Germans Matvejevs "Slepenā cīņa".
1958: Vladimirs Mezencevs "Atmosfēras rēgi".
1960: Leonīds Serebrjanijs "Uguns un ledus zeme".
1961: Mihails Iļjins "Jungas Artura Asprātiņa atmiņas".
1963: Aleksandrs Jakovļevs "Roalds Amundsens".
1965: Mihails Iļjins "Artura Asprātiņa neparastie ceļojumi, jeb Apbrīnojamie, kaut arī pilnīgi patiesie ģeogrāfiskie piedzīvojumi uz vienas sestdaļas no zemeslodes sauszemes, kurus pastāstījis viņš pats un ar piezīmēm papildinājis jaunais zinātnieks Toms Saprātiņš".
1965: Tūrs Heijerdāls "Paradīzi meklējot".
1967: Aleksandrs Talanovs "Nansens".
1967: Vilijs Meinks "Marko Polo brīnumainie ceļojumi".
1970: Vladimirs Obručevs "Saņņikova zeme".
1971: Sergejs Pokrovskis "Mamutu mednieki".
1973: Aleksandrs Oliviers Eksvemelins "Amerikas pirāti".
1974: Vadims Safonovs "Humbolts".
1976: Jurijs Senkevičs "Uz "Ra" pāri Atlantijas okeānam".
1976: Marta Gumiļevska "Kā atklāja pasauli".
1977: Nikolajs Čukovskis "Fregašu komandieri".
1978: Aleksandrs Ļinevskis "Akmens grāmatas lappuses".
1979: Marta Gumiļevska "Tur, kur sals, un tur, kur svelme".
1980: Vsevolods Sisojevs "Apbrīnojamie zvēri".

Tulkojis arī ģeogrāfijas un fizikas mācību grāmatas.

Citātu galerija"Arturs Lielais pēc izglītības bija ģeogrāfs, un tāpēc nav brīnums, ka viņam patika šie ceļojumi pāri zemēm un laikmetiem. Bet viņam piemita vēl kāda ceļotāja alkatība – ar redzēto vai grāmatās izlasīto iepazīstināt lasītājus. Un tā radās viņa grāmatas, ko varētu nosaukt par ģeogrāfisko daiļliteratūru, un nav otra cilvēka mūsu republikā, visā latviešu tautas kultūras vēsturē, kas šai ziņā būtu paveicis tik daudz, kā paveica Arturs Lielais. Deviņas grāmatas, ko viņš devis šai žanrā, mēs neesam nedz īsti pārredzējuši, nedz novērtējuši, tā ir vesela savdabīga mūsu kultūras bagātība. Šīs grāmatas uzrakstītas talantīgi un ne par sprīdi neatpaliek no citu tautu šāda tipa labākajiem darbiem. Ne velti tās, kaut izdotas lielā eksemplāru skaitā, mirklī pazudušas no veikalu letēm. Protams, var sacīt, tie dažkārt ir daļēji kompilatīvi darbi, šai sakarā ir dzirdēti arī negatīvi spriedumi, bet vajadzētu atcerēties, ka, piemēram, uz seno inku valsti šodien neviens vairs nevar aizbraukt un tos vaigā redzēt, tāpat kā vairs nevar neviens apmeklēt Āfriku tādu, kā tai laikā, kad tai pāri devās Livingstons – pie dažādiem, bieži vien vieniem un tiem pašiem avotiem šādu grāmatu autoriem ir jādodas. [..]
Ikdienā Arturs Lielais bija izdevniecības darbinieks – redaktors, redakcijas vadītājs, kad viņa rūpe bija, lai pie lasītājiem no nāktu labas grāmatas. Te, cik tiku ievērojis, viņa sirds jo īpaši bija pieķērusies tādām grāmatām, kas, kā agrāk sacīja, nestu zināšanas tautā. Viņam patika t. s. sēriju izdevumi — "levērojamu cilvēku dzīve", "Stāsti par vēsturi", "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi", "Stāsti par dabu" u. c."

Kalniņš, Jānis. Atvadu rindas Arturam Lielajam. Karogs, Nr. 5, 1981, 1. maijs.

"Viņš joprojām tikpat možs kā agrāk, humora pilns, dzīves interešu un izziņas kāres apsēsts, grāmatu pasaulē līdz sirds dziļumiem ieaudzis un cilvēces likteņceļu izpētei un to apcerei pilnum pilnā mērā nodevies. Svarīgos darba brīžos lietišķs, koncentrēts, lēmumos neatkāpīgi strikts, pašizvēlētos va|as brīžos – atraisīts, asprātībā sprēgājošs, runās un dziesmās neiztrūkstošs un nenokausējams. Kad saviesīgā brīdī Arturs Lielais ir klāt, tad biedri zina, ka nu atkal dabūs ko dzirdēt! Kas gan viņu nav redzējis un dzirdējis literārajos sarīkojumos, īpaši Grāmatu dienās? Šajos pasākumos piedaloties un lielu daļu no tiem organizējot, krustu šķērsu izbraukāta burtiski visa republika. Gan Liepājā, gan Rēzeknē, gan Apē, gan Bauskā un Viesītē skanējusi Artura Lielā nepagurstošā balss, iepazīstinot grāmatu draugus ar izdevniecību plāniem, kolēģu veikumu un savu darbu. Saucoša un atsaucīgā auditorijā viņš savā sabiedriskajā atdevē ir absolūti nelimitēts. Tad viņš nedomā ne par tālo ceļu, ne par vēlo stundu, stāsta aizrautīgi par ārzemēs redzēto, aprunājas ar vīriem, izvaicā skolotājas, bibliotekāres, uzsāk dziesmu, uzsauc tostu.
Ne viens vien, tiekoties ar ņipro, šķelmīgo vīru tādos atraisītos brīžos, nodomājis, ka viņu visnotaļ jau pazīst. Bet šis vairāk nopietnais nekā nenopietnais cilvēks, darba dienai sākoties, obligāti ir savā vietā – izdevniecības "Liesma" Jaunatnes redakcijas vadītāja kabinetā.
Arturs Lielais četrdesmit piecus gadus aizvadījis visciešākā kopsaistībā ar rakstīto vārdu, trīsdesmit piecus – nostrādājis Izdevniecībā. Viņš ir viens no tiem Izdevniecības darbiniekiem, kas gandrīz vienmēr atsaucas uz telefona zvanu vai klauvējienu. Tātad ir redakcijā. Pa kuru laiku tad viņš apbraukājis ne tikai visu dzimto zemi, bet arī visas brālīgās republikas, pabijis divdesmit ārvalstīs; pa kuru laiku uzkrājis enciklopēdiskas zināšanas, izkopis savu literāro rokrakstu, laidis klajā deviņas grāmatas, pārtulkojis ap septiņdesmit grāmatu un brošūru? Pa kuru laiku? Atbilde meklējama fanātiskā pieķērībā grāmatām, nebeidzamās zināšanu alkās un garajā darba dienā pie rakstāmgalda."

Osmanis, Jāzeps. Pa kuru laiku? Karogs, Nr. 1, 1980, 1. janv., 131. lpp.
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
redaktors
Dzimšanas laiks/vieta16.01.1920
Plāņu pagasts
Plāņu pagasts, Strenču novads
Dzimis Plāņu pagasta Pļavniekos.
Dzīvesvieta1950–1981
Brīvības iela 38, Rīga
Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050
Dzīvojis nama 6. dzīvoklī.
Izglītojies1933
Smiltenes pamatskola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

1947
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
Rīga

1956–1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Ģeogrāfijas fakultātes neklātienes nodaļa. Studijas beidzis ar izcilību
Darbavieta1935
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
Burtliča māceklis Jēkaba Zušmaņa grāmatu spiestuvē

1936–1940 (Datums nav precīzs)
Valka
Valka, Valkas novads
Burtlicis pie grāmatu izdevēja Jāņa Rauskas

1940–1941
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija tipogrāfija
Rīga
Rīga

1941–1945
Otrā pasaules kara laikā strādājis būvfirmā, kur nelaimes gadījumā sadragāja labo roku un traumas dēļ vairs nevarēja atgriezties burtliča amatā.

1945–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Korektors, redaktors. Strādājis Mācību grāmatu nodaļas, Bērnu un jaunatnes literatūras redakcijā

1965–1981
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktors, vecākais redaktors. No 1967. gada – Jaunatnes literatūras redakcijas vadītājs
Dalība organizācijās1952–1981
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1959–1981
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs
CeļojumsKuba
Cuba

Āfrika
Africa

Meksika
Mexico

Gruzija
Georgia

Tālie Austrumi
Far East
Miršanas laiks/vieta10.02.1981
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiPētera Stučkas prēmija
Karību jūras smaragds
Prēmija piešķirta par darbu "Karību jūras smaragds".
1967

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1969















Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Plāņu pagasts
(Plāņu pagasts, Strenču novads)
16.01.1920Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1933IzglītojiesPilsēta
3Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1935DarbavietaPilsēta
4Valka
(Valka, Valkas novads)
1936 - 1940DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
6Kuba
(Cuba)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
7Āfrika
(Africa)
(Nav norādīts)CeļojumsReģions, apgabals
8Meksika
(Mexico)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
9Gruzija
(Georgia)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
10Tālie Austrumi
(Far East)
(Nav norādīts)CeļojumsReģions, apgabals
11Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1945 - 1965DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1947IzglītojiesPilsēta
13Brīvības iela 38, Rīga
(Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050)
1950 - 1981DzīvesvietaĒka, māja
14Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1959 - 1981Dalība organizācijāsĒka, māja
15Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1965 - 1981DarbavietaĒka, māja
16Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
17Rīga
(Rīga)
10.02.1981Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.