Arnolds Apalups

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (13); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsArnolds Apalups
KopsavilkumsArnolds Apalups (1912–1945) – dzejnieks un kritiķis. Beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1942). Laikposmā no 1936. līdz 1944. gadam dzejoļi publicēti žurnālos “Daugava” un “Latvju Mēnešraksts”, kritiskie raksti – “Daugavā” un laikrakstā “Tēvijas Sargs”. Sastādījis piecu dzejnieku humoristisko dzejoļu izlasi “Pieci paziņas pasmaida” (1943) un pats zīmējis autoru portretus. Rakstā “Poruku Jāņa smiekli” viens no pirmajiem latviešu literatūrzinātnē pētījis humora un satīras nozīmi Jāņa Poruka darbos. Dzejai raksturīgs estētisms, stingra versifikācija un pantu formas, kā kritiķim Arnoldam Apalupam iezīmīgs analītiskums, teorētiskās atziņās balstīti argumentēti spriedumi.
Kara beigās (1945) pazudis bez vēsts.

Personiska informācija1912: 19. jūnijā dzimis tirgotāja (miesnieka) Antona un viņa sievas Elīzes ģimenē.
1945: precīzu ziņu par Arnolda Apalupa bojāejas laiku un vietu nav. Pēc Viļa Cedriņa teiktā, uz ko atsaucas Andrejs Johansons grāmatā "Rīgas svētki mugurā": "Arnoldu Apalupu laikam vairs neredzēsim, jo viņš guļ, smagi ievainots, slimnīcā." (Rīgas svārki mugurā. Rīga: Daugava, 2000, 95. lpp.) Pēc Mildas Grīnfeldes stāstītā – viņas atsaucas uz Aleksandru Čaku – "pēdējās kara dienās darba dienestā iesauktais un uz kuģa uzsēdinātais Arnolds kopā ar citiem iesauktajiem latviešiem vests uz Vāciju. [..] Rīgā runāja, ka tas kuģis ticis torpedēts." (Grīnfelde, Milda; Rūmnieks, Valdis. Kāpēc es esmu Čaks? Literatūra un Māksla, 1987, 29. maijs)
Profesionālā darbība1936: pirmā publikācija – dzejolis "Mūžīgā dziesma" mēnešrakstā "Daugava" (Nr. 8).
1937: mēnešrakstā "Daugava" publicēta novele "Aistēts" (Nr. 3).
1943: sastādījis piecu dzejnieku humorisko dzejoļu izlasi "Pieci paziņas pasmaida", pats zīmējis autoru portretus.
1936–1944: Arnolda Apalupa dzeja un recenzijas publicētas mēnešrakstos "Daugava", "Latvju Mēnešraksts", "Sējējs", laikrakstos "Tēvijas Sargs", "Tēvija".
Citātu galerijaPar Arnoldu Apalupu
"Ir cilvēki, kuru izskata dēļ vien mūsu vecā Rīga nemaz nav iedomājama. Tāds bija Arnolds Apalups 30. gadu otrā pusē un posta gados, kas nāca pēc tam. Ārpus dziesmuvariešu simtiem un Universitātes “rožu koridora tā nevarēja būt nekāda plašā sabiedrība, kas zinātu, kā šo jaunekli sauc un ko viņš dara. Bet pazīt viņu pazina, gribētos teikt, vai visa Rīga. Pazīšanās zīme bija sarkana neļķe svārku atloka pogcaurumā. Tieši neļķe – patiešām neatceros cita zieda. Un šī neļķe greznoja svārku atloku, spītēdama gada laikiem, – arī Rīgas ziemas spelgoņā, katru mīļu dienu. Otra pazīme būtu spieķis, kas mazāk bija domāts, lai ejot atspiestos, bet vairāk tika vienkārši uzmests uz rokas. Tādu viņu ar neļķi pogcaurumā un spieķi uz rokas redzēja visa Rīga reizēm soļojam nopietnu pārdomu gaitā, reizēm it kā uguni ķeram, citreiz tramvajā vai autobusā."

Rudzītis, Jānis. Pazudušais Apolons. Laiks, 1957, 23. janvāris.

Par dzejnieku un kritiķi Arnoldu Apalupu
"Viņa pirmo noveli Jānis Grīns iespieda “Daugavā”. Pēc sarunas ar redaktoru autors deklarēja paziņām, ka virziens, ko viņš pārstāvot, esot aistētisms, – tas pats, pie kura piederot, piemēram, Ādamsons. Turpmāk Apalupam iespiesti vairāki dzejoļi, ja pareizi atceros, visvairāk vācu okupācijas gados. Turēdamies pie stingrās versifikācijas, viņš savu pantu veidojumā un dzejoļa kompozīcijā atgādināja virpotāju: rindu garums un sakārtojums allaž bija pakļauts acu patikai, tā ka dzejolis “izcēlās” ar optiski tveramu figūru. Kā pieminētā novele, tā šie dzejoļi, tiesa kas tiesa, bija tīrs darbs, bet grūti pateikt, cik plašs vēriens būtu bijis Apalupam šai virzienā. Turpretim nenoliedzama nākotne bija zīlējama Apalupam kā analītiķim, kā latviešu kritikas darbiniekam. Prazdams vairākas valodas (arī franču un laikam angļu), apveltīts ar gaumi un asām spriešanas spējām, viņš patiesi bija izredzēts un aicināts nodoties latviešu literatūras problēmu risināšanai. Pētījums par satīru un humoru Poruka darbos, kas iespiests “Latvju Almanahā” 1942. gadā, ir ne vien pirmais darbs šai jautājumā, bet arī viena no pamatīgākajām, interesantākajām apcerēm, ko devuši latviešu kritiķi pēdējos gadu desmitos. Tāpat teicamas dažas Apalupa recenzijas, ko viņš tika publicējis."

Rudzītis, Jānis. Pazudušais Apolons. Laiks, 1957, 23. janvāris.
Nodarbesdzejnieks
kritiķis
Dzimšanas laiks/vieta19.06.1912
Rīga
Rīga
Izglītojies1920–1926
Rīga
Rīga

Rīgas pilsētas 30. pamatskola


1926–1930
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1930–1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.

No 1938. līdz 1940. gadam studijas pārtrauc, jo tiek iesaukts Latvijas armijā.

Darbavieta1940–1941
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Rīga

Sabiedrisko, politisko un ekonomisko rakstu apgādniecības redaktora vietas izpildītājs


1942–1943 (Datums nav precīzs)
Aglonas Katoļu ģimnāzija
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads

Skolotājs

Dienests15.11.1938–15.05.1940
Latvijas armija
Liepāja
Liepāja

1. Liepājas kājnieku pulks

Miršanas laiks/vieta1945 (Datums nav precīzs)

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads)
1942 - 1943DarbavietaCiems
2Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1926 - 1930IzglītojiesĒka, māja
3Liepāja
(Liepāja)
15.11.1938 - 15.05.1940DienestsPilsēta
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1930 - 1942IzglītojiesĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
19.06.1912Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1920 - 1926IzglītojiesPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.