Apsīšu Jēkabs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (29); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsApsīšu Jēkabs
PseidonīmsJāņzemnieks
Dzimtais vārdsJānis Jaunzemis
KopsavilkumsRakstnieks APSĪŠU Jēkabs (īst. v. Jānis Jaunzemis; 1858 - 1929) dzimis saimnieka un skolotāja ģimenē. No tēva apguvis pirmās zināšanas un reliģiozu ievirzi. Pabeidzis J. Cimzes skolotāju semināru Valkā. Strādājis par skolotāju dažādās skolās. 1881-93 Apsīšu Jēkabs bijis skolotājs Kokmuižas pagastskolā Valmieras tuvumā, te dibinājis Kocēnu pag. kori un sacerējis savus labākos darbus. Ienācis literatūrā ar dzeju 1880. gadā, turpinājis ar prozu, publicējot periodikā savus stāstus, starp tiem arī pazīstamākie ("Krusttēvs Ādams", "Ārprātīgais" (abi 1883), "Kaimiņi" (1884), "Iegātnis" (1885), "Pie pagasta tiesas", "Laimes spoks" (abi 1885), "Bagāti radi" (1886), "Svešos ļaudīs" (1888), stāstu un tēlojumu sērija "Iz tautas bilžu galerijas" (1889-91), esejas "Vēstules iz tēvijas" (1885-95, 1901). Tulkojis arī H.K. Andersena pasakas. Pamatā savā prozā Apsīšu Jēkabs izmanto reālistisko līniju, tēlojot 19. gs. 60.-80. gadu lauku sadzīves pretrunas, uzsvēris patriarhālās dzīves kārtību un lauku ļaužu kristīgo un tikumisko dvēseles skaidrību.
Personiska informācijaDēls Atis Jaunzems - Gaujienas mācītājs un skolu darbinieks.
Profesionālā darbībaPirmais dzejolis "Sapņi" publicēts laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā 1880.25.VI/7.VII; paraksts Jaunzemju Jānis)
No 1881 periodikā iespiestas tulkotas H. K. Andersena pasakas (vēlāk apkopotas vairākos izdevumos: 1-2, 1884-87, 1-9, 1907-15, 1-6, 1924-26).
Bijis baznīcas laikraksta "Evanģēliuma Gaisma" nodaļas vadītājs.
Publicējis pētījumus par lizumiešu izloksni (1914, 1921) un brošūru "No Lizuma senatnes" (1928).
Citātu galerija"Apsīšu Jēkabs — šis vienīgais vārds izteic un ietver visu 80. gadu latvju stāstu rakstniecību. Viņš vienīgais valda šai liriskajā Esenberģa un Lautenbacha gadudesmitā, kā īsts liels episks mākslinieks. Jo dziļi episka ir Apsīšu Jēkaba talanta īpatnība, kaut gan viņš nav uzrakstījis neviena plašāka darba. Gan gadudesmitā beigās sāka parādīties Purapuķe, Doku Atis, Deglavs,
Blaumanis. Bet īsto gatavību šie rakstnieki aizsniedza tikai vēlāk. Apsīšu Jēkaba mākslas kodols ir patiesa, gaiša, kristīga mīlestība —mīlestība ne kā uzspiesta pavēle, bet kā sirds likums. Gar tā laika valdošām noskanam — tautisko jūsmošanu un mīlas sērām — Apsīšu Jēkabam nav daļas. Viņš meklē kaut ko lielu un nopietnu, pastāvīgu, nesatricināmu, meklē lauku sētās klusos siržu varoņus, meklētos, no kuriem vēlāk izauga Saulieša askētiskie ideālisti un baltās dvēseles vientuļi un ari lielā Jāņa Poruka patiesības meklētāji."
P. Ērmanis. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.03.1926)

"Attīstot Jura Neikena aizsākto latviešu īsā stāsta reālistisko līniju, Apsīšu Jēkabs sasniedzis augstāku māksliniecisko kvalitāti. Līdzīgi J. Neikenam Apsīšu Jēkabs pievērsies audzināšanas problēmām, taču dziļākā sociālā, ētiskā un estēt. skatījumā. Aizstāvējis kristietības ideju par mīlestības primāro lomu audzināšanā. J. Neikenam raksturīgo didaktiku Apsīšu Jēkaba stāstos aizstājis cilvēka raksturu un to savstarpējo attiecību reālistisks attēlojums. Spilgtos mākslas tēlos viņš atsedzis 19. gs. 60.-80. gadu lauku sadzīves pretrunas, cildinājis patriarhālās dzīves kārtības garīgo spēku un lauku ļaužu kristīgi tikumisko dvēseles skaidrību. Turpinādams brāļu Kaudzīšu aizsākto t.s. sirdsšķīsto ļaužu tradīciju, Apsīšu Jēkabs radījis Andra tēva tēlu ("Bagāti radi") - klasisku cilvēka ētiskā spēka un garīgās harmonijas paraugu. Stāstiem izkopts, episki mierīgs vērotāja stils, mērķtiecīga kompozīcija, daudzveidīgi raksturošanas paņēmieni, labskanīga, tēlaina valoda, poētiski Latvijas dabas, īpaši meža tēlojumi. 80. gadu beigās Apsīšu Jēkaba literārā darbība apsīka. Stāstā "Uz pilsētu" (pirmoreiz publicēts žurnālā "Austrums" 1892) plašā didaktiskā tēlojumā izvērsts J.Neikena un Kaudzīšu darbos ieskicētais motīvs par pilsētu kā ļaunuma perēkli."
B. Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R., Zinātne, 2003
SaiknesAtis Jaunzemis - Dēls
Nodarbesskolotājs
rakstnieks
Dzimšanas vieta08.12.1858
Lizums
Lizums, Lizuma pagasts, Gulbenes novads
Mājas "Kalaņģi"
Izglītojies1868–1972
Velēnas draudzes skola
Velēna
Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads
1872–1874
Cēsu apriņķa skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
1878–1879
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
Valka
Valka, Valkas novads

Ieguvis draudzes skolas skolotāja tiesības.

DarbavietaSinoles pagastskola
Sinole
Sinole, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Velēnas draudzes skola
Velēna
Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads
Skolotāja palīgs (tēvam)

Evanģēliuma Gaisma
Rīga
Rīga
Nodaļas vadītājs

1879–1881
Rūjienas draudzes skola
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads

Palīgskolotājs


1881–1893
Kokmuižas pagastskola
Kokmuiža
Alejas iela 2, Kocēni, Kocēnu pagasts, Kocēnu novads, LV-4220

Skolotājs


1893–1900
Vecgulbenes draudzes skola
Vecgulbenes pagasts
Vecgulbenes pagasts, Gulbenes novads
Skolotājs

1900–1915
Jāņa baznīcas meiteņu skola
Rīga
Rīga
Skolotājs

1906–1907
Rīgas pilsētas 1. bibliotēka
Rīga
Rīga
Vadītājs

1916 (Datums nav precīzs)
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga
Ticības mācības un latviešu valodas skolotājs

1919 (Datums nav precīzs)
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Stabu iela 14, Rīga, LV-1011
Skolotājs

1920 (Datums nav precīzs)
M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija
Rīga
Rīga
Miršanas vieta10.06.1929
Zvārtava
Zvārtava , Gaujienas pagasts, Apes novads
Gaujienas draudzes mācītājmuižā
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lizums
(Lizums, Lizuma pagasts, Gulbenes novads)
08.12.1858(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Velēna
(Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads)
1868 - 1972(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
3Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1872 - 1874(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Sinole
(Sinole, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaCiems
5Velēna
(Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaCiems
6Valka
(Valka, Valkas novads)
1878 - 1879(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1879 - 1881(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Kokmuiža
(Alejas iela 2, Kocēni, Kocēnu pagasts, Kocēnu novads, LV-4220)
1881 - 1893(Nav norādīts)DarbavietaMuiža
9Vecgulbenes pagasts
(Vecgulbenes pagasts, Gulbenes novads)
1893 - 1900(Nav norādīts)DarbavietaReģions, apgabals
10Rīga
(Rīga)
1900 - 1915(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1906 - 1907(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1916(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
13Stabu iela 14, Rīga
(Stabu iela 14, Rīga, LV-1011)
1919(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
1920(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
16Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
17Zvārtava
(Zvārtava , Gaujienas pagasts, Apes novads)
10.06.1929(Nav norādīts)Miršanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.