Antons Austriņš

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (118); Līdzautors (1); Recepcijas persona (35)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAntons Austriņš
PseidonīmsFr. Airētājs, Herolds, Fra, Fra Diavols, Kr. Beizīters
KopsavilkumsAntons Austriņš (1884–1934) – dzejnieks, rakstnieks, skolotājs. Antona Austriņa daiļrade ir savdabīga latviešu literatūras parādība, kurā vērojama saikne ar 20. gadsimta sākumā populārākajiem kultūras konceptiem: autors izteikti realizē autobiogrāfiskās rakstības īpatnības, tēlo modernās personības apziņas sašķeltību un jaunas, labākas personības meklējumus, pievērš uzmanību dabas, kultūras un civilizācijas attiecību problemātikai, akcentē pasaules uztveres subjektīvismu un emocionalitāti.
Personiska informācijaAntona Austriņa tēvs bija ratiņu dreimanis, kurš pēkšņi aizgāja mūžībā 44 gadu vecumā. Savukārt māte ir prototips vairāku Antona Austriņu īsprozas darbu tēliem. Pēc tēva nāves ģimene dzīvojusi nabadzīgi, mājās nav bijušas grāmatas, arī laikraksti netika abonēti.
1904, pavasarī: kopā ar Jāni Akurateru, Kārli Krūzu un Kārli Skalbi uzturējās Koknesē, vēlāk dažus mēnešus strādāja par skolotāju Ģipkā.
1905, 13. janv.: 1905. gada revolūcijas demonstrācijas laikā Rīgā tika smagi ievainots, sašauts kājā. Ievainojums tika neveiksmīgi operēts, tāpēc ārstēšanās process bija ilgstošs un smags. Sāpes kājā viņš turpmāk juta visu mūžu.
1906: žurnāla "Kāvi" 1. numurā publicēta Antona Austriņa satīra "Debesīs pa revolūcijas laiku Krievijā", kuras dēļ žurnāla numurs tika konfiscēts un pret redaktoru Kārli Skalbi ievadīta tiesas prāva.
1906, maijs: apcietināts sakarā ar apsūdzību par pristava slepkavību, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ. Pēc kāda laika atkārtoti apcietināts, jo bija apmeklējis Zemgaliešu Birutas dzīvokli, kur policija, apcietinot dzejnieci bija ierīkojusi slazdus. Vairākus mēnešus pavadījis ieslodzījumā Rīgas, Ventspils un Kuldīgas cietumos.
1906, rudenī: atbrīvots, pateicoties Rūdolfam Blaumanim. Turpmāk divpadsmit gadus dzīvojis nelegāli, bieži mainot dzīvesvietas. Dzīvojis Somijā, Pēterburgā, Maskavā, Novgorodā, Valdemārpilī.
1909: dzīvoja Latgalē, Tilžā pie drauga, skolotāja Andreja Sestuļa. Latgales iespaidi vēlāk atspoguļoti stāstu krājumā "Māras zemē".
1912–1914: dzīvoja pie Ata Ķeniņa Jaunbebru "Siljāņos".
1915: dzīvojis Saikavā pie Jāņa Ezeriņa.
1917: beidzās Antona Austriņa bēgļu gaitas.
Pēc 1923: nodevās tikai rakstniecībai.
Profesionālā darbībaVecpiebalgas draudzes skolas laikā notika pirmie rakstniecības mēģinājumi. Draudzes skolā bija skolēnu rakstīti žurnāli. Rakstniecības centienus sekmēja literāro pulciņu, diskusiju un lekciju apmeklējums. Šajā laikā viņš iesūtīja arī korespondences laikrakstam "Balss" ar pseidonīmu Fr. Airētājs. Vairākkārt saņēmis noraidošu atbildi, viņš tomēr nepārtrauca rakstīt un turpināja sūtīt savus darbus dažādiem izdevumiem. Vēlāk, studiju gados, arī laikrakstos "Dienas Lapa" un "Pēterburgas Avīzes" publicēti viņa tulkojumi un oriģināldarbi viens no pirmajiem – "Cik galvu, tik prātu" – laikrakstā "Dienas Lapa"). Sākotnēji publicēšanai tika pieņemti tikai tulkojumi. Rūdolfs Blaumanis aicinājis Austriņu pievērsties dzejas rakstīšanai, kļūstot par viņa literāro skolotāju un atbalstot grūtos brīžos.

1900: pirmā literārā publikācija – satīriska skice "Naudiņš un Parādiņš" Zvārguļa "Zobgala kalendārā 1901. gadam".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No franču valodas
1911: Margarita Odù "Marija Klara".
No krievu valodas
1923: Ivans Turgeņevs "Priekšvakarā".
1923: Ivans Turgeņevs "Rudins".
1923: Ivans Turgeņevs "Muižnieku perēklis".
1912: Ivans Turgeņevs "Kauslis".
1911: Ivans Turgeņevs "Puņins un Baburins".
1911: Ļevs Tolstojs "Augšāmcelšanās".
191-?: Fjodors Sologubs "Dzīves gūstekņi".
191-?: Ivans Turgeņevs "Stepju karalis Lirs".
1908: Dmitrijs Merežkovskis "Kristus un Antikrists".

No norvēģu valodas
1904: Knuts Hamsuns "Bads" (kopā ar E. Jansonu).

No vācu valodas
1887: Karls Morre "Pagasta nabags".
Citātu galerija"[..] Austriņa literāro stilu raksturo apbrīnojama valodas izjūta, vienkāršība, ritmiskums un muzikalitāte. Rakstnieka dzīve bija trauksmaina, piedzīvojumiem bagāta; sūrajos pārbaudījumos un priekpilnajos mirkļos veidojās viņa raksturs un pasaules uzskats. [..] 1904.–1909. gadu var uzskatīt par pirmo posmu Austriņa daiļrades mākslinieciskajā sistēmā, kuram raksturīga uzsvērta balstīšanās Eiropas autoru tekstos, kultūrcitātu izmantojums un dekadencei līdzīgās traģiskās pasaules izjūtas paušana. Radošās darbības sākumposmā Austriņš piemin ne tikai izplatītākos un populārākos pasaules kultūras kodus un tekstus, bet arī samērā mazpazīstamus un retus. [..] Rakstnieks aktīvi iesaistījās literārajā dzīvē un centās sekot jaunākajām tendencēm kultūrā, tādēļ dekadences un simbolisma virzieni tiek aktualizēti arī Austriņa agrīnajos darbos. [..]
[..] 1909. gadā pakāpeniski mainās arī rakstnieka daiļrades mākslinieciskā sistēma. Sākas jauns radošās darbības posms, kas turpinās līdz pat autora nāvei 1934. gadā. Šajā laikā Austriņu vairs nesaista dekadentiskie eksperimenti, samazinās kultūrcitātu izmantojums un ārvalstu radošo personību vārdu pieminējums, pesimismu un nāves idejas nomaina dzīvotgribas apliecinājums un prieks par katru nodzīvoto mirkli, aktuālāka kļūst tieksme aprakstīt realitātē redzēto un izjusto, tēlot ikdienas dzīves skaistumu, pievērst uzmanību smalkajām, šķietami nenozīmīgām detaļām. [..]
Antona Austriņa daiļrade ir savdabīga latviešu literatūras parādība, kurā vērojama saikne ar 20. gadsimta sākumā populārākajiem kultūras konceptiem: autors izteikti realizē autobiogrāfiskās rakstības īpatnības, tēlo modernās personības apziņas sašķeltību un jaunas, labākas personības meklējumus, pievērš uzmanību dabas, kultūras un civilizācijas attiecību problemātikai, akcentē pasaules uztveres subjektīvismu un emocionalitāti."

Romanovska, Alīna. Antons Austriņš. Dzīves un jaunrades krustpunkti. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 2017, 8., 16., 17., 28., 203. lpp.

"Pirmajos dzejoļu krājumos "Vakardiena" (1907), "Mākoņu gaita" (1909) savdabīgi apvienota romantisma un reālisma estētika. Dzejoļos plaši lietota skumju, sāpju un vientulības tradicionālā atribūtika (kapi, asaras, tuksnesis), tomēr kopnoskaņa apliecina Antonam Austriņam piemītošo lietišķību un vitalitāti. Iecerēto noskaņu nereti noārda leksiskās īpatnības un metrikas negludumi. Romantiskās prozas iezīmes garajā stāstā "Kaspars Glūns" (1908), kura dramatismu veido varoņa iekšējās kolīzijas. Kā modernā, lielpilsētas samaitātā cilvēka kvintesence veidots Arnolds Grāms poēmā "Necilvēks" (1920) – nesaudzīgā, izaicinoši naturālā manierē, tomēr mākslinieciski nepārliecinoši. Šie darbi atklāj Antona Austriņa vērtību pārvērtēšanas periodu pēc 1905. gada revolūcijas.
Vēlākajā Antona Austriņa daiļradē dominē epikūriskas noskaņas, dzīves skaistuma un vērtības apliecinājums. 1909. gadā Antons Austriņš dzīvoja Latgalē, tās iespaidi atspoguļoti stāstu krājumā "Māras zemē" (1919). Stāstu krājumos "Pušelnieki un suselnieki" (1909), "Cīruļu putenis" (1913) u. c. vienkāršs, nepretenciozs, bet perfekts sadzīves norišu un savdabīgu tipu vērojums. Caur ikdienišķo, priekšmetisko pasauli neuzbāzīgi atklāts cilvēciskais pārdzīvojums. Tēlojums rāmi atturīgs, ar minimālu sižetisko slodzi. [..] [20. un 30. gados Antona Austriņa] dzejā dominē literārā naivisma manierē veidotas spilgtas žanra glezniņas, it īpaši ļoti latviskajā gadskārtu tēlojumā krājumos "Saules grieži" (1923) un "Aizsaule" (1933). Mākslinieciski maz izstrādāts, bet kultūrvēsturiski bagāts ir autobiogrāfiskais romāns hronika "Garā jūdze" (1926–35). Kultūrvēsturiski saistoši arī periodikā publicētie Antona Austriņa atmiņu stāsti par Rūdolfu Blaumani (1911), Emīlu Dārziņu (1913), brāļiem Kaudzītēm (1927), Antonu Salumu (1930) u. c."

Treimane, Inese. Austriņš Antons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 46., 47. lpp.

"Rakstnieki ir dažādi. Vieni tā prot savērpt notikumu pavedienu, ka lasīdami tīri vai elpu aizturam, sak, kas nu atkal nāks? Citiem turpretī vēstījums ir bez aizraujošiem notikumiem. Toties viņi ļoti dzīvi prot notēlot dabu, lietas un cilvēkus. Antons Austriņš pieder pie otrajiem. Sižeta viņa darbos tikpat kā nav, bet dzīves īstenība gan. Gandrīz visi viņa darbi kā dzejā, tā prozā ir autobiogrāfiski: viņš raksta to, ko pats pieredzējis un piedzīvojis. Un laikam gan nav neviena cilvēka ne no jaunības gados Piebalgā, nedz arī vēlāk literārajā pasaulē sastaptajiem, kas neparādītos arī Austriņa darbos. Reizēm šie cilvēki (kā, piemēram, romānā "Garā jūdze") paslēpti aiz izdomātiem vārdiem un uzvārdiem, bet bieži vien autors savus draugus un paziņas saucis viņu īstajos vārdos. Visdzīvāk, visizteiksmīgāk no viņiem visiem, manuprāt, tomēr notēloti dzimtās Piebalgas ļaudis, sākot ar rakstniekam vistuvākajiem cilvēkiem: māti, vecomāti un vecotēvu (Daktu māte un Daktu tēvs), krusttēvu (Zaldāts).
Šeit tomēr gribu uzsvērt ne tik daudz cilvēkus, cik vietas. Antons Austriņš nebija mājā sēdētājs. Viņš pazina gan Latviju, gan Krievzemi, trimdas gados kādu laiku pavadīja Somijā, bet vēlāk labprāt devās ārzemju ceļojumos, dabūdams redzēt gan Itāliju, gan Franciju un Spāniju. Visu šo vietu pēdas atradīsim arī Austriņa darbos, bet par Itāliju un Spāniju viņam ir pat veseli dzejoļu cikli. Un tomēr šķiet, ka tālo zemju vērojumi rakstniekam visvairāk bijuši vajadzīgi tāpēc, lai jo ciešāk pieķertos dzimtajai pusei. Pagrūti nosaukt kādu Latvijas vietu, kas nebūtu pieminēta Austriņa dzejā vai prozā. [..]
Austriņa dzejas un prozas etnogrāfiskā vērtība, protams, ir tikai daļa no viņa reālisma. Uzsvērdams to, gribēju tikai atgādināt, ka Antonam Austriņam mūsu literatūrā pieder neatņemama vieta un, pirmkārt, tieši kā Latvijas novadu un gadskārtu tēlotājam."

Ancītis, Valdemārs. Novadu un gadskārtu tēlotājs. Komunārs, Nr. 12, 1984, 28. janv.,3. lpp.

"Antons Austriņš, neievērojot savu smago ievainojumu kājā, aizvien bija viens no omulīgākiem, dzīves priecīgākiem rakstniekiem. Viņš neiztrūka gandrīz nevienā rakstnieku un žurnālistu sanāksmē, savu kollēgu jubilejās un darba atceres svētkos. Viņš mīlēja jautrību, dziesmas. Pats bija liels dziedātājs un priecīgas draugu sabiedrības mīlētājs. Ap viņu vienmēr bija draugu pulks, kūsāja jautrība, skanēja dziesmas, pie kam Andža baritons, kā mēdza teikt, aizvien bija vadošais.
Lai gan Austriņš bija ļoti taisnīgs un nekad nekautrējās teikt patiesību acīs, lai tā būtu arī cik rūgta, viņam tomēr nebija ienaidnieku. Var teikt, ka Austriņš bija rakstnieks ar vismazāko ienaidnieku un vislielāko draugu skaitu. Tos viņš ieguva ar savu godprātību un atklāto raksturu.
Austriņš mīlēja mūziku. Bieži apmeklēja operu, koncertus. Viņš labi saprata muzikālās pasaules vērtības un šīs mūzas lielie gari viņam bija tādi paši draugi kā rakstnieki.
Kā viens no lielākiem vārda meistariem latviešu literātūrā, Austriņš loti interējās par mūsu valodas jautājumiem. Viņš bija R. B. valodniecības nodaļas biedrs un ik ceturtdienas apmeklēja sēdes, kur prof. J. Endzelīna vadībā iztirzāja vārdu etimoloģiju. Tāpat uz lauku novadiem izbraukdams, Austriņš valodas mākslu studēja tikpat nopietni kā entūziasmēts filologs.
Austriņš daudz lasīja. Tāpēc viņš bija labi informēts par visām parādībām latviešu drukātā vārdā pasaulē, ne tikai par daiļliteratūru vien."

Atceres un jubilejas. Burtnieks, Nr. 5, 1934, 1. maijs, 401. lpp.
SaiknesMudīte Austriņa - Meita
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
rakstnieks
Dzimšanas vieta31.01.1884
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
"Kaikaši".

Dzīvesvieta00.03.1904–00.05.1904
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads
00.09.1906–1909 (Datums nav precīzs)
Somija
Finland
00.09.1906–1909 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
00.09.1906–1909 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia
00.09.1906–1909 (Datums nav precīzs)
Novgoroda
Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia
1909
Tilža
Tilža, Tilžas pagasts, Balvu novads
Apmeties pie sava drauga, skolotāja Andreja Sestuļa Kokorevas skolā.

1912–1914
Jaunbebri
Jaunbebri, Bebru pagasts, Kokneses novads, LV-5135
Dzīvoja pie Ata Ķeniņa mājās "Siljāņi".

1915
Saikava
Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads
Dzīvojis pie Jāņa Ezeriņa.

1920–1934 (Datums nav precīzs)
Indriķa iela 20, Rīga
Indriķa iela 20, Rīga, LV-1004
Izglītojies1893–1896
Vecpiebalgas Upītes pagastskola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
1896–1900
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
1900–1901
Valkas skolotāju seminārs
Rīga
Rīga
1901–1904
Pēterburgas Zemstes skolotāju seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Darbavieta00.09.1904–00.01.1905 (Datums nav precīzs)
Ģipka
Ģipka, Rojas novads

Skolotājs.


1915–1917
Laikraksts "Līdums"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050
Literārās nodaļas vadītājs.

1919
Rīga
Rīga
Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas Tautas izglītības komisariāta Mākslas nodaļas mūzikas un glezniecības sekcijas sekretārs.

1920–1923
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Rīga
Rīga

Literārās nodaļas vadītājs.

Ceļojums1922
Itālija
Italy
Apceļoja Itāliju.

1923
Spānija
Spain
Apceļoja Spāniju.
Apcietinājums00.05.1906–00.09.1906 (Datums nav precīzs)
Vairākus mēnešus pavadījis ieslodzījumā Rīgas, Ventspils un Kuldīgas cietumos.
Miršanas vieta17.04.1934
Rīga
Rīga
Mira sirgstot ar nieru policistozi.

ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Muzeji1991
Antona Austriņa memoriālais muzejs "Kaikaši"
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Dzīves burvība
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Dzīves burvība".
Literatūra
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1932

Kultūras fonda prēmija
Puiškans
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Puiškāns".
Literatūra
1932

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 23.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
31.01.1884(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1893 - 1896(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
3Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1896 - 1900(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
4Rīga
(Rīga)
1900 - 1901(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1901 - 1904(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads)
29.02.1904 - 30.04.1904(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
7Ģipka
(Ģipka, Rojas novads)
31.08.1904 - 31.12.1904(Nav norādīts)DarbavietaCiems
8Somija
(Finland)
31.08.1906 - 1909(Nav norādīts)DzīvesvietaValsts
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
31.08.1906 - 1909(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
31.08.1906 - 1909(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
11Novgoroda
(Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia)
31.08.1906 - 1909(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
12Tilža
(Tilža, Tilžas pagasts, Balvu novads)
1909(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
13Jaunbebri
(Jaunbebri, Bebru pagasts, Kokneses novads, LV-5135)
1912 - 1914(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
14Dzirnavu iela 68, Rīga
(Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050)
1915 - 1917(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
15Saikava
(Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads)
1915(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
16Rīga
(Rīga)
1919(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1920 - 1923(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
18Indriķa iela 20, Rīga
(Indriķa iela 20, Rīga, LV-1004)
1920 - 1934(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
19Itālija
(Italy)
1922(Nav norādīts)CeļojumsValsts
20Spānija
(Spain)
1923(Nav norādīts)CeļojumsValsts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.