Antonija Čivle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAntonija Čivle
Papildu vārdiAntoņina Lyuzinīka
Dzimtais vārdsLauzineica
Personiska informācija
1927: apprecas ar Viļānu pilsētas pašvaldības darbinieku Jezupu Čivli.
Čivle Antonija (arī Antoņina, dz. Lauzineica, citos avotos Lyuzinīka; 1905.1.XI Pēterburgā, Krievijā - 1994.19.XI Viļānos, turpat apbed.) - rakstniece.
Dz. Aleksandra t-ra ēkā, kur tēvs strād par skatuves apgaismotāju. Skolas gaitas sākusi Pēterburgā. 1919 ģim. atgriezusies Latgalē un apmetusies Viļānu pag. Tēvenānos. Č. māc. klavierspēli Daugavpils Tautas konservatorijā. 1927 apprecējusies ar Viļānu pag. un pilsētas pašvaldības darbinieku Jezupu Čivli. 20. gadu beigās Č. pievērsusies lit. jaunradei, taču publicējusies maz. Pirmā publikācija - dzejolis "Aizīt..." žurn. "Sauleite" 1927 (1. nr.), tas ietverts arī antoloģijā "Latgalīšu lyra" (1929). Č. darbi public. period. izdevumos "Zīdūnis", "Latgolas Bolss", "Katōļu Dzeive".
30. gadu beigās Č. strād. par skolotāju mariāņu kongregācijas izveidotajā bērnunamā "Tykumi" Rēzeknes piepilsētā, 1940 bijusi tā pārzine. 2. pas. kara laikā skolotāja Viļānos. Daudz rakstījusi, taču tikai dažus savus darbus public. V.Loča izdevumos: 1943 krāj. "Olūts" ievietots stāsts "Anneņas mōte" (4.nr.) - romantisma tradīcijās ieturēts darbs, kas cildina Aglonas Dievmātes brīnumdarītāju spēku un jaunas sievietes ticību un paļāvību tam, un par tēlojumu nosaukts stāsts "Ungaru rapsodija" (5.nr.) - viens no mākslinieciski augstvērtīgākajiem darbiem latgaliešu literatūrā, kas atsedz jaunas pianistes pārdzīvojumu, atskaņojot F.Lista skaņdarbu. "Tāvu zemes kalendārā 1944.gadam" ievietota Č. Ziemsvētku ludziņa "Egleite". Ir ziņas, ka V.Loča izd-bā bija sagatavots izdošanā plašs Č. romāns un vairākas lugas, taču šie mater. nav saglabājušies.
1944 Č. ģim. devusies bēgļu gaitās uz Kurzemi un apmetusies pie marišņu tēviem Lamiņu draudzē, kur 1945 pavasarī izveidots bērnunams. Vēlāk tas pārcelts uz Irlavu, un Č. strād. tur. Ilgus gadus strādādama par skolotāju, nekad netika slēpusi savu reliģisko pārliecību, tāpēc tika padomju varas iestāžu vajāta. Č. bieži bija spiesta mainīt darbavietas - strād. gan Kurzemē, gan dzimtajā Latgalē.
Padomju laikos nav publicējusies. Publikācijas atjaunojās tikai 90. gados. "Katoļu kalendārā" public. stāsts "Ūdensroze" (1992), kurā parādīta Latgales sievietes morālā skaidrība, gara stiprums, spēcīgas mīlestības jūtas un pausta pārliecība par dzīvības uzvaru pār nāvi,un fragmenti no darba "Pagājušo gadu stāsts" (1997), kurā apliecināts mātes mīlestības stiprums, pašaizliedzība, izskan nesatricināma reliģiska pārliecība un nepieciešamība turēties pie paaudžu tradīcijām. Visos Č. darbos saskatāma kristīgās literatūras moralizējošā un didaktiskā tendence, jūtams spēcīgs, līdz galam neizkopts talants. - PS.: Latgalīte.
L. Antonija Čivle // Katōļu Dzeive, 1995, 1; Salceviča I. Talanteigō rakstneica Latgalīte // Tāvu zemes kalendars. 2000. Rēzekne, 1999.
I.Salceviča
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta01.11.1905
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Miršanas laiks/vieta19.11.1994
Viļāni
Viļāni, Viļānu novads
Apglabāts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
01.11.1905Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Viļāni
(Viļāni, Viļānu novads)
19.11.1994Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.