Ansis Leitāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAnsis Leitāns
PseidonīmsIndriķis
Personiska informācijaLEITĀNS Ansis (1815.28.IV Pinķu pag. Ļutēs - 1874.15.V Rīgā, apbed.
Mārtiņa kapos) - žurnālists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības redaktors.
Dz. Pinķu muižas kalpu Jēkaba un Annas Leitānu ģim. Bērnībā smagi slimojis. Autodidakts. Agri sācis veikt skrīvera pienākumus. Šampētera muižā (1829-39), kur L. tēvs bijis iecelts par darbu izrīkotāju. Strād. par pagasta tiesas rakstvedi Pinķos un Beberbeķos (1847-66), kā arī Voleros,
Mīlgrāvī, Kleistos un visilgāk Bieriņos (vismaz no 1845 līdz mūža galam).
Literatūrā L. ievadījis H. Trejs, kura laikrakstā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" 1832.25.XI ar parakstu "Tas latvietis A. L." iespiesta pirmā L. publikācija - garīgs dzejolis "Tuvāku mīlestība". H. Treja pamudināts, L. sar. ap 300 dažādu rakstu laikr. "Tas Latviešu Laužu Draugs" un "Latviešu
Avīzes", kā arī Vidzemes kalendāram u.c. izdevumiem. Periodikā L. public.
arī dzeju, sacerējis virkni apsveikuma dzejoļu, kas tika iespiesti uz atsevišķām lapām. Bijis Latv. lit. (draugu) b-bas biedrs (no 1842).
1856 L. kļuva par jaunā Vidzemes latv. laikr. "Mājas Viesis" redaktoru,
šajā amatā viņš palika līdz mūža galam. Pirmsākumā "Mājas Viesis" bija saistīts ar tautas atmodas kustību, laikr. tika public. J. Alunāna, K. Barona u.c. latv. inteliģentu raksti, propagandēta māju nomāšana un pirkšana. Pēc asajiem konfliktiem sakarā ar jaunlatvisko ideju paušanu "Mājas Viesis" gan mērenāk, bet joprojām kopa tautiskuma un latvietības idejas. Te public. ap 250 L. rakstu, populāra kļuva viņa humor. dialogu sēr. "Pēteris un Čaukste" (1863-73).
L. sar. un tulk. praktiska satura lit.: "Darba rullis pa mēnešiem" (1842), "Kas jūras braucējiem vērā jāliek" (1854), "Īsa mācība, kā bites jākopj un jāaudzina" (1860) u.c. Tulk. virkni rel. satura grām.: "Patiesīgi stāsti par to, kā Jeruzaleme izpostīta" (1843) u.c. Īpašu popularitāti tautā ieguva viņa no vācu val. tulk. un lokalizētie stāsti: K. Šmida "Grāfa lielmāte Genoveva" (1845), "Kara lielskungs Eistakius" (1846), "Priežukalna Roze", J. V. Meinholda "Barons Bundulis" (abi 1847), "Šveidlera Marija" (1849), F. Hofmaņa "Īstena bērna mīlestība" (1857) u.c. darbi. Latv. dzīves apstākļiem visvairāk pietuvināti L. stāsti "Goda vīri" (pēc V. O. Horna, 1852) un "Uzticama brūte Anniņa" (1856). Stāstiem raksturīgi pasakām tuvi sižeti, idealizēti galv. varoņi un sentim. ciešanu apraksti. Šīs tautas grām. veicināja latviešu interesi par daiļliteratūru. - Ps.: Ādams Latvietēn, Adderņa Labrencis, Indriķis u.c.;kript.: A. L., 7.
L. Ans Leitāna dzīve, darbi un miršana. R., 1875; Kaudzīte M. Atmiņas no
"tautiskā laikmeta" .. Cēsis-R., 1924. 1. sēj.; Leitāns A. Autobiogrāfija.
Grāfa lielmāte Genoveva. R., 1980.
Z. Frīde
Nodarbestulkotājs
žurnālists
Dzimšanas vieta28.04.1815
Dzimusi Pinķu pagasta, tagad Babītes novada Ļutēs.
Izglītojies
citi izglītības veidi
autodidakts (bērnībā smagi slimojis)
Miršanas vieta15.05.1874
Rīga
Rīga
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
15.05.1874(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.