Anna Sakse

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (109); Tulkotājs (1); Redaktors (3); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (39)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAnna Sakse
Papildu vārdiAbzalone
PseidonīmsAustra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja
KopsavilkumsAnna Sakse (1905–1981), rakstniece. Presē sākusi publicēties 1920. gadu beigās. Pēc 2. Pasaules kara rakstījusi sociālistiskā reālisma prozu, galvenokārt tēlojot politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos. Romānā "Pret kalnu" (1948) cildināta kolektivizācija. Rakstījusi arī humoristiski satīriskus sacerējumus un darbus bērniem. Sakses literārās pasakas, īpaši "Pasakas par ziediem" (1966), nozīmīgas ar latviešu tautas pasakām raksturīgas mentalitātes ietveršanu daudzveidīgā, nereti eksotiskā kolorītā.

Personiska informācijaDzimusi sīkzemnieku Oto Saksa un Minnas Sakses (dzimušas Kļaviņas) ģimenē kā otrais bērns (vecākais brālis Aleksandrs, jaunākie bērni – Austra un Haralds). Lai gan tēvs Oto Sakss bija tikai trīs ziemas mācījies pagastskolā, viņš abonējis "Mājas Viesa Mēnešrakstu", lasījis grāmatas, žurnālus, avīzes, aizrāvies ar šahu. Visvairāk tēvam patikusi dārzniecība – viņš potējis ābelītes (māsas vīrs, muižas dārznieks, piegādājis potzarus), audzējis tomātus, tabaku un puķu stādus. Māte Minna Sakse pēc pagastskolas beigšanas mācījusies Jaungulbenes Siltā meiteņu skolā, pratusi vācu valodu, mīlējusi dziesmas un bijusi laba stāstītāja. Vecaistēvs, kalējs Jānis Sakss, zinājis daudz pasaku un vakaros tās stāstījis.
1913–16: mācījusies Augulienas trīsgadīgajā pagastskolā.
1916–19: mācījusies Lejasciema sešklasīgajā ministrijas skolā. Skolas programmā liela vieta ierādīta krievu valodai, Anna Sakse to apguvusi tik labi, ka lasījusi Puškinu un Ļermantovu orģinālvalodā. Viņa bijusi arī čakla Lejasciema labdarības biedrības bibliotēkas lasītāja.
1917: vienā nedēļā ar dažu dienu starpību no dizantērijas nomirst jaunākā māsa Austra un brālis Haralds.
Pēc Lejasciema sešklasīgajās ministrijas skolas beigšanas vienu gadu Anna Sakse pavadījusi mājās, strādādama visus Lauzas darbus.
1920: Lejasciemā atver reālģimnāziju. Ja reālģimnāzija Lejasciemā nebūtu nodibināta, Anna Sakse izglītību nebūtu varējusi turpināt, jo vecākiem trūkst līdzekļu sūtīt meitu tālākā skolā.
1920–24: mācījusies Lejasciema reālģimnāzijā. Reālģimnāzijas laikā darbojusies skolas literārajā žurnālā "Pirmie Stari". Skolēni iestudējuši arī Annas Brigaderes lugu "Maija un Paija", kurā Anna Sakse atveidojusi Maiju. Ar Zeltītes un Gundegas vārdu parakstīti Annas Sakses vidusskolas gadu dzejoļi un stāsti.
1924: pēc reālģimnāzijas beigšanas gadu dzīvojusi mājās, jo trūkst līdzekļu tālākajām studijām. Strādājusi Lauzās, darot dažādus darbus, lai piepelnītos. Darbojusies Lejasciema labdarības biedrības pašdarbnieku teātra trupā.
1925–27: studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē Pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās. Sākumā izvēlas pedagoģijas nodaļu, jo to var pabeigt divos gados un iegūt tiesības strādāt par pamatskolas skolotāju. Kopš 1926. gada rudens pāriet uz baltu filoloģijas nodaļu. Būdama bez līdzekļiem, nesaņemdama stipendiju un vīlusies mācību saturā (latviešu literatūras vēsturi lasa J. Lautenbahs–Jūsmiņš), kad dabū tulkotājas darbu rīta laikrakstā "Pēdējā Brīdī", aiziet no universitātes.
1927–36: strādājusi par tulkotāju, vēlāk par korektori laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (līdz 1928. gadam – redaktors Pāvils Rozītis). Redakcijā strādā dzejniece Paulīna Bārda, ar kuru izveidojas mūža draudzība. Laikrakstā sāk publicēt arī dzejoļus.
1929–32: darbojusies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna". Publicējusies žurnālā "Zaļā vārna", piedalījusies literārajos vakaros. Visatzinīgāk uzņemta viņas pasaciņa dzejā "Princese un zaķu gans" (sarakstīta 1925. gadā, publicēta 1929. gadā), kas izaugusi no pasakas, ko bērnībā stāstījis tēvs.
1931: iesaistījusies nelegālās organizācijas "Sarkanā Palīdzība" darbā.
1932–33: atreferējusi politisko tiesu prāvas žurnālā "Sarkanā Palīdzība" (izmantojot laikraksta "Pēdējā Brīdī" darbinieka apliecību, varejusi iekļūt apgabaltiesas sēdēs).
1932. gada 25. novembris: laulības ar žurnālistu un revolucionāru Edgaru Abzolomu (1900–1950), kurš ir viens no aktīviem komunistiskā darba studentiem, strādā par preses referentu Padomju Savienības vēstniecībā, LU studē tautsaimniecību. Vīrs slimo ar tuberkulozi, un rūpes par ģimeni lielākoties jāuzņemas Annai Saksei.
1934: piedzimst meita Silvija.
1936: piedzimst meita Taiga.
1934–36: darbojusies nelegālajā Latvijas Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienībā.
1936–38: laikrakstu "Pēdējā Brīdī" slēdz, gan Anna Sakse, gan viņas vīrs ir bezdarbnieki, viņiem ir divi mazi bērni, un viņi dodas uz Lejasciema Lauzām, kur strādā lauku darbus līdz 1938. gada rudenī vīram piedāvā darbu Cēsīs, privātā kaļķu fabrikā par grāmatvedi.
1939. gada sākumā: kad vīrs smagi saslimst, nonāk slimnīcā, vēlāk sanatorijā, strādājusi Cēsu–Valkas zemes grāmatu nodaļā, kur vajadzējis krievu valodas pratēju, pārrakstījusi vecās zemes grāmatas. Cēsīs dzīvodama, sākusi rakstīt romānu "Darba cilts" – par lauku sievietes grūto eksistences cīņu. Septembrī, kad vīrs dabū grāmatveža darbu kādā privātā frizētavā Rīgā, ģimene pamet Cēsis.
1940 febuāris: strādājusi par korektori akciju sabiedrībā "Valters un Rapa" (vispirms izdevniecībā, vēlāk tipogrāfijā).
1940. gada novembris –1941. gada jūnijs: strādājusi laikrakstā "Cīņa" par kultūras nodaļas vadītāju.
1941. gada maijs: pirmo reizi devusies uz Maskavu kā Padomju Latvijas rakstnieku savienības pārstāve.
1941. gada jūnijs: evakuējusies uz Čuvašijas APSR. Evakuācija no Rīgas notiek steigā, meitas pavasarī aizvestas uz laukiem, visu kara laiku par viņām nekas nav zināms un tuvinieki nekā nezina par Annu Saksi un viņas vīru, kuri evakuējas kopā. Divus mēnešus strādājusi pie ražas novākšanas Kārļa Marksa kolhozā Krestņinovas sādžā, Komsomoļskas rajonā.
1941. gada augusts: pārcēlusies uz Kirovu.
1941. gada novembris– 1944: bijusi laikraksta "Cīņa" līdzstrādniece.
1944. gada vasara: saņēmusi Padomju Informācijas Biroja izsaukumu – kopā ar Jūliju Vanagu rakstīt grāmatu par fašisma zvērībām Latvijā. Sākas mājupceļš.
1944. gada augusts: atgriezusies Latvijā, dzīvojusi Madonā, Lejasciemā, no novembra – Rīgā.
1945: Annai Saksei tiek piešķirts Latvijas PSRS Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.
No 1946: dzīvojusi Mežaparkā. Sākusi rakstīt romānu "Pret kalnu".
1947: žurnāls "Karogs" sāk publicēt romānu "Pret kalnu".
1950. gada augusts: mirst vīrs Edgars Abzolons.
1950–58: kā Padomju miera aizstāvēšanas komitejas locekle padomju delegāciju sastāvā vairākkārt braukusi uz ārzemēm (Austrija, Zviedrija).
Draudzība ar Mežaparka kaimiņu Kārli Prieži (1907–1977).
Profesionālā darbība1925: pirmā publikācija – dzejolis "Dieva sapnis" laikrakstā "Tukuma Ziņas" (18. novembrī) (parakstīts ar iniciāļiem A.S.).
1927: ar dzejoli "Nemiera varā" debitē laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (57. nr.).
1927–1930: publicējusi periodiskajos izdevumos dzeju un prozu.
Sakse publicējusi periodikā darbus par literatūru, dažādu tautu rakstniekiem, publicistikas rakstus.

Stāsti

"Atgriešanās dzīvē" (1943)
"Māra" (1951)

Stāstu krājumi

"Atgriešanās dzīvē" (1945)
"Skarbais piesitiens" (1946)
"Jaunā maiņa" (1947)
"Lūzums" (1949, atšķirīgs izdevums 1959)
"Stāsti" (1976)

Romāni

"Darba cilts" (1941)
"Pret kalnu" (1948, PSRS Valsts prēmija 1949, V. Sauleskalna dramatizējums 1951)
"Dzirksteles naktī" (1, 1951, 1-2, 1957)

Literārās pasakas

"Pasakas" (1946)
"Laimes kalējs" (1960)
"Pasakas mazajiem" (1960)
"Kalējdēls Kaspars" (1964)
"Pasakas par ziediem" (1966)
"Puķu zirnītis" (1969)
"Kā zaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām" (1986)
"Zāles stiebrs" (1987)

Proza bērniem

"Trīs šķūnīši" (periodikā 1944, krājumā 1947, atsevišķā grāmatā 1964, A. Sakses un O. Aināres dramatizējums 1945, A. Brodeles dramatizējums 1946)
"Mārītes piecgade" (1948)
"Pēdējais divnieks" (1950)
"Lido, mans putns!" (1957)
"Čitas burtnīca" (1958)
"Lidojums uz Mēnesi" (1958)
"Tēva dāvana" (1961)
"Pīķa kunga stāsts" (1962)
"Varavīksne" (1968)
"Kas ir vismīļākais?" (1975)

Humoreskas

"Nokaltis zars" (1968)

Dzeja

"Acumirkļi" (1985)

Rakstu recenziju un atziņu krājums

"Atziņas un pārdomas" (1985)

Vēstules

"Vēstules jaunībai" (1979)

Ārzemju literatūras tulkojumi

1945–1946: Sergejs Sergejevs-Censkis "Brusilova frontes pārrāvums" (1-2) (VAPP Daiļliteratūras apgāds).
1961: Nikolajs Ostrovskis "Vētrā dzimušie" (LVI).
1962: Aleksandrs Volkovs "Smaragda pilsētas burvis" (LVI).
1965: Aleksandrs Volkovs "Klejojumi" (LVI).
1965: Aleksandrs Volkovs "Urfins Džīss un viņa koka zaldāti" (LVI).
1969: Donalds Bisets "Varu tūlīt pastāstīt" (Liesma).
1970: Aleksandrs Volkovs "Septiņi pazemes karaļi" (Liesma).
1971: Ļevs Tolstojs "Lauva un pele" (Liesma).
1972: Dimitrijs Zorins "Krievu zeme" (Liesma).
1973: Aleksandrs Volkovs "Ugunīgais Marānu dievs" (Liesma).
1980: Aleksandrs Volkovs "Dzeltenā migla" (Liesma).
1981: Arkadijs Gaidars "Skola" (Liesma).
1982: Aleksandrs Tolstojs "Trīs lāči" (Liesma).
Citātu galerija

Par Annu Saksi

"1940. un 1950. gados Sakses prozā galvenokārt sociālā tematika, politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos pirmspadomju un kolektivizācijas laikā valdošās ideoloģijas skatījumā, reizēm vienpusīga trūcīgo slāņu psiholoģijas atklāsme klasiskā reālisma tradīcijā. Īsajā prozā psiholoģiski pārliecinošs kara laika pārdzīvojumu tēlojums. Raksturīgs Sakses prozas varonis – ētiski skaidra, stipra personība, kas seko savam ideālam, pretspēks nereti tēlots vienkāršoti. Sakses literārās pasakas (īpaši grāmatā "Pasakas par ziediem") nozīmīgas ar harmonisku ētiskās un stila skaidrības sintēzi, filozofisku pārdomu un psiholoģijas iejūtīgu zīmējumu, latviešu tautas pasakām raksturīgas mentalitātes ietveršanu daudzveidīgā, nereti eksotiskā kolorītā."

Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesElga Sakse - Brāļameita
Silvija Abzalone - Meita
Aleksandrs Sakss - Brālis
Minna Sakse - Māte
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta16.01.1905
Lauzas
Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Dzīvesvieta1936–1938
Lauzas
Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

15.08.1938–01.09.1939
Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis
Rūdolfa Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

00.08.1941–00.07.1944
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia

00.08.1944–00.11.1944
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1946
Mežaparks
Bieriņi, Rīga
Izglītojies1913–1916
Augulienas pagastskola
Auguliena
Auguliena , Beļavas pagasts, Gulbenes novads

1916–1919
Lejasciema ministrijas skola
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1920–1924
Lejasciema reālģimnāzija
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1925–1927
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultāte. Pedagoģijas nodaļa. Baltu filoloģijas nodaļa.
Darbavieta1927–1936
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Rīga
Rīga

Tulkotāja, vēlāk korektore


1932–1933
Žurnāls "Sarkanā Palīdzība"
Atreferējusi politiskās tiesu prāvas

1939–1940
Valters un Rapa
Rīga
Rīga
Korektore

00.03.1939–00.09.1939
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Cēsu–Valkas zemesgrāmatu nodaļa


1940–1941
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Kultūras nodaļas vadītāja

1942–1944
Laikraksts "Cīņa"
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Līdzstrādniece
Dalība organizācijās1929–1932
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga

1934–1936
Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienība
Rīga
Rīga

1940
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga

1950–1958
Padomju miera aizstāvēšanas komiteja

Padomju delegāciju sastāvā vairakkārt braukusi uz ārzemēm.

Emigrē1941
Čuvašijas APSR
Chuvashia Republic, Russia
Divus mēnešus strādāja kolhozā Komsomoļskas rajonā.

1942–1944
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Ceļojums10.05.1941
Maskava
Moscow, Russia
No Latvijas Padomju rakstnieku savienības dodas uz armēņu literatūras dekādi Maskavā.

00.07.1944
Maskava
Moscow, Russia

1949
Maskava
Moscow, Russia
Miera aizstāvju konference.

1950
Varšava
Warsaw, Masovia, Poland

Vispasaules miera piekritēju kongress.


00.09.1951
Vermlande
Värmland, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

Zviedrijā piepildās viens no sapņiem – nonākt Vermlandē – Selmas Lāgelēvas dzimtenē. Zviedru rakstniecei Sakses sirdī ir īpaša vieta.


00.09.1951
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

00.09.1951
Kārlstade
Karlstad, Värmland, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

00.09.1951
Erebrū
Örebro, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

00.09.1951
Helsingborga
Helsingborg, Scania, Sweden

Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.


00.11.1952
Austrija
Austria

Anna Sakse ir vienīgā rakstniece padomju delegācijas sastāvā.


00.11.1952
Insbruka
Innsbruck, Tyrol, Austria

Tikšanās ar austriešu rakstniekiem.


1955
Somija
Finland

Padomju parlamentāriešu delegācijas sastāvā viesojas Somijā.


1955
Tampere
Tampere, Pirkanmaa, Finland
Miršanas laiks/vieta02.03.1981
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas1983
Gdaņskas iela 14, Rīga
Gdaņskas iela 14, Rīga, LV-1014
Piemiņas plāksne un krūšutēls (tēlniece A. Fišere) pie mājās Mežaparkā.
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1945

Sarkanās Zvaigznes ordenis
1946

Staļina prēmija
Pret kalnu (1-2)
Prēmija piešķirta par romānu "Pret kalnu".
Literatūra
1949

Latvijas PSR Valsts prēmija
Dzirksteles naktī
Prēmija piešķirta par romānu "Dzirksteles naktī" un nopelniem latviešu padomju literatūras attīstībā.
Literatūrā
1959

LPSR Tautas rakstnieks
1965



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 36.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Lauzas
(Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
16.01.1905(nav uzstādīts)Viensēta
2Lauzas
(Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1936 - 1938(nav uzstādīts)Viensēta
3Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
01.08.1944 - 01.11.1944(nav uzstādīts)Ciems
4Mežaparks
(Bieriņi, Rīga)
1946(nav uzstādīts)Pilsētas daļa
5Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis
(Rūdolfa Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
15.08.1938 - 01.09.1939(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
01.08.1941 - 01.07.1944(nav uzstādīts)Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
02.03.1981(nav uzstādīts)Pilsēta
8Čuvašijas APSR
(Chuvashia Republic, Russia)
1941(nav uzstādīts)Reģions, apgabals
9Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1942 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
10Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Kapsēta
11Auguliena
(Auguliena , Beļavas pagasts, Gulbenes novads)
1913 - 1916(nav uzstādīts)Ciems
12Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1916 - 1919(nav uzstādīts)Ciems
13Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1920 - 1924(nav uzstādīts)Ciems
14Rīga
(Rīga)
1925 - 1927(nav uzstādīts)Pilsēta
15Rīga
(Rīga)
1927 - 1936(nav uzstādīts)Pilsēta
16Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
01.03.1939 - 01.09.1939(nav uzstādīts)Pilsēta
17Rīga
(Rīga)
1939 - 1940(nav uzstādīts)Pilsēta
18Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
19Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1942 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
20Vermlande
(Värmland, Sweden)
01.09.1951(nav uzstādīts)Pilsēta
Anna Sakse dzimusi Vidzemē Lejasciema pagasta "Lauzās" rentnieku ģimenē, mācījusies Augulienas trīsgadīgajā pagastskolā, tad Lejasciema sešklasīgajā ministrijas skolā, kur skolas programmā liela vieta ierādīta krievu valodai. Sakse to apguvusi tik labi, ka lasījusi Puškinu un Ļermantovu orģinālvalodā. Kad Lejasciemā atver reālģimnāziju, Sakse turpina mācības tur. Skolēni iestudē Annas Brigaderes lugu "Maija un Paija", kurā Sakse atveido Maiju. Ģimnāzijas laikā, darbojoties skolas literārajā žurnālā "Pirmie Stari", pirmos literāros sacerējumus Sakse paraksta ar Zeltītes un Gundegas vārdu. Pēc reālģimnāzijas beigšanas viņa gadu dzīvo mājās, jo trūkst līdzekļu tālākajām studijām. Kad nauda pirmajam semestrim sakrāta, Sakse dodas uz Rīgu, kur Latvijas Universitātē studē pedagoģijas nodaļā, jo to var pabeigt divos gados un iegūt tiesības strādāt par pamatskolas skolotāju.

1926. gada rudenī viņa pāriet uz baltu filoloģijas nodaļu. Taču, būdama bez līdzekļiem, nesaņemdama stipendiju un vīlusies studijās, viņa universitāti pamet, kad dabū tulkotājas darbu rīta laikrakstā "Pēdējā Brīdī". Laikraksta "Pēdējā Brīdī" redaktors ir rakstnieks Pāvils Rozītis, redakcijā ir rosīga vide, tur strādā arī dzejniece Paulīna Bārda, ar kuru Saksei izveidojas mūža draudzība. Sakse sāk publicēt savus pirmos dzejoļus – 1927. gadā "Pēdējā Brīdī" (nr. 57) publicēts Sakses dzejolis "Nemiera varā", kurā dominē romantisks nemiers, dvēseles alkas pēc brīnuma, ko sauc par mīlu, dzīvi un laimi. Viņa iesaistās mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna" – publicējas žurnālā "Zaļā vārna" un piedalās literārajos vakaros. Visatzinīgāk šajā laikā tiek uzņemta viņas pasaciņa dzejā "Princese un zaķu gans" (1929), kas izaugusi no pasakas, ko bērnībā viņai stāstījis tēvs.

Kad 1932. gadā Sakse apprecas ar žurnālistu un preses referentu Padomju Savienības vēstniecībā Edgaru Abazalonu (1900–1950), viņa aizrautīgi iesaistās dzīvē, ko dzīvo viņas vīrs – piedalās nelegālās organizācijas "Sarkanā Palīdzība" darbā, iestājas nelegālajā Latvijas Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienībā. Kādā 1933. gada vēstulē draudzenei viņa raksta: "Kā Tu varbūt būsi dzirdējusi vai jutusi no manas kartiņas, esmu mainījusi savu uzvārdu – no īsā Saksa uz garo Abzalonu. Šī uzvārda pirmīpašnieks (..) būs laikam Tev pilnīgi svešs (..), varbūt būsi dzirdējusi kaut ko par viņa brāli. (..) Tā, nu, pēc tik pamatīgas ieklārēšanas, Tu varbūt sapratīsi, kādos rados esmu iekūlusies un kādās lietās man jādarbojas.” (Pēteris Bauģis. Annas Sakses dažu grāmatu savdabīgā biogrāfija. Atmiņas par Annu Saksi. R.: Liesma, 1989, 21) Vēstulē pausta nedrošība, nepārliecinātība, atklājot, ka jaunajām idejām un apstākļiem joprojām jāpielāgojas. Vīrs slimo ar tuberkulozi, un rūpes par ģimeni, kurā ir arī divas meitas – Silvija (1934) un Taiga (1936) – lielākoties jāuzņemas Annai Saksei. Kad 1936. gadā laikrakstu "Pēdējā Brīdī" slēdz, gan Anna Sakse, gan viņas vīrs ir bezdarbnieki, un ģimene dodas uz Lejasciema Lauzām, kur strādā lauku darbus. "Pašaizliedzības problēma viņas personiskajā dzīvē 30. gados izvirzās visā asumā, tāpēc arī daiļradē vērojama nemitīga atgriešanās pie šī jautājuma. Jautājums par dzīvi, kurā nav laika sev, kurā var sevi pazaudēt," raksta Ingrīda Kiršentāle (Ingrīda Kiršentāle. Annas Sakses dzīve un personība. R.: Liesma, 1979, 75. lpp.) 1938. gada rudenī, kad vīram piedāvā darbu Cēsīs, privātā kaļķu fabrikā par grāmatvedi, ģimene dodas uz Cēsīm. Sakse strādā Cēsu–Valkas zemes grāmatu nodaļā un sāk rakstīt romānu "Darba cilts" – par lauku sievietes grūto eksistences cīņu. 1939. gada septembrī vīrs dabū grāmatveža darbu kādā privātā frizētavā Rīgā, un viņi dodas uz Rīgu. Anna Sakse strādā par korektori akciju sabiedrībā "Valters un Rapa", tad laikrakstā "Cīņa" par kultūras nodaļas vadītāju. Romāns "Darba cilts" pirmpublicējumu pieredz laikrakstā "Padomju Latvija" 1940./41. gadā.

1941. gada jūnijā Anna Sakse un Edgars Abzolons steigā evakuējas no Rīgas. Abas meitas pavasarī aizvestas uz laukiem, un visu kara laiku par viņām nekas nav zināms. 1942. gada 5. decembrī vēstulē Jānim Sudrabkalnam Sakse raksta: "Drusku skumji, Sudrabiņ, kad it kā taisās mājās braukt. Tu un daudzi citi priecāsities par dzimtenes cīruļiem, par tiem, kas trallina pret sauli, bet ja nu mani cīrulīši vairs nebūs dzīvi? To laikam es sev nevarētu piedot." (Ingrīda Kiršentāle. Annas Sakses dzīve un personība. R.: Liesma, 1979, 127. lpp.) Divus mēnešus nostrādājusi pie ražas novākšanas Kārļa Marksa kolhozā Krestņinovas sādžā, Komsomoļskas rajonā, Sakse dodas uz Kirovu, kur strādā kā laikraksta "Cīņa" līdzstrādniece. Viņa raksta stāstus, dzejoļu un publicistiku, bet 1944. gada 24. janvārī vēstulē Sudrabkalnam viņa raksta: "Tik daudz laika nelietīgi palaists vienkāršas mīkstčaulības un nepiespiešanās dēļ. Mūžs veļas uz rieta pusi, nupat ar izbailēm atzīmēju savu 39. gadu. (...) es vēl arvien esmu vienkārša zemniece. Lasot Tolstoja "Karš un miers", es raudāju aiz skaudības, ka nevaru tik lieliski rakstīt, raudāju par savu nejēdzīgi smago, nepareizi aizsākto dzīvi, kas visa pagājusi sīkā maizes darbā, pasauli neredzot." (Ingrīda Kiršentāle. Annas Sakses dzīve un personība. R.: Liesma, 1979, 125. lpp) 1944. gada vasarā, saņēmusi Padomju Informācijas Biroja izsaukumu – kopā ar Jūliju Vanagu rakstīt grāmatu par fašisma zvērībām Latvijā, Sakse uzsāk mājupceļu uz Latviju. Rakstu sērija, apvienota grāmatā "Par vācu fašistisko briesmoņu zvērībām Padomju Latvijā", iznāk 1945. gadā ar Jāņa Sudrabkalna ievadu. 1946. gadā Annai Saksei tiek piešķirts Latvijas PSRS Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums. Viņa dzīvo Mežaparkā un sāk rakstīt romānu "Pret kalnu", kurā cildināta kolektivizācija. Romāns rakstīts un publicēts laikā, kad Latvijā nodibināti pirmie kolhozi, un kolhoziem rakstnieces dzimtajā pusē tiek doti nosaukumi – "Darba cilts" un "Pret kalnu". 1940. un 1950. gadu Sakses prozā dominē "sociālā tematika, politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos pirmspadomju un kolektivizācijas laikā valdošās ideoloģijas skatījumā, reizēm vienpusīga trūcīgo slāņu psiholoģijas atklāsme klasiskā reālisma tradīcijā. Īsajā prozā psiholoģiski pārliecinošs kara laika pārdzīvojumu tēlojums. Raksturīgs Sakses prozas varonis – ētiski skaidra, stipra personība, kas seko savam ideālam, pretspēks nereti tēlots vienkāršoti." (Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.)

1949. gadā Sakse par romānu "Pret kalnu" saņem PSRS Valsts prēmiju. Pēc prēmijas piešķiršanas sākas neskaitāmi sabiedriski pienākumi. Tai skaitā, kā Padomju miera aizstāvēšanas komitejas locekle (1950–58) Sakse padomju delegāciju sastāvā vairākkārt braukusi arī uz ārzemēm – viņa bijusi Zviedrijā (1951), Austrijā (1952), Somijā (1955). Kad 1951. gadā Sakse viesojas Zviedrijā, kur notiek zviedru – padomju draudzības nedēļa, piepildās viens no viņas sapņiem – nonākt Vermlandē – Selmas Lāgelēvas dzimtenē. Lāgelēvai Sakses dzīvē ir īpaša nozīme: "Kad man pavisam skumīgs prāts un nekas vairs nepatīk, es lasu viņas grāmatas. Es lasu vienalga ko, man visa viņa ir tuva. Mani vienmēr pārsteidz, kā viņa no mītu pasaules, kur reizēm šķiet neglābjami iestigusi, nonāk reālismā, reālajā dzīvē." (Kiršentāle, 158. lpp.)

1949. gadā Sakse sāk darbu pie sava trešā romāna – "Dzirksteles naktī", kura darbība norisinās 1925.–28. gadā. Romānā Sakse ar Agneses tēla palīdzību tēlo savu ierašanos Rīgā, studijas universitātē, vilšanos, sastapšanos ar darba studentiem, studiju pārtraukšanu, darbu kādā spiestuvē, tad laikrakstā. Kritika darbu uzņem nelabvēlīgi – romāna kompozīcija ir tam laikam neparasta, tam trūkst panorāmiski epopejiskas ievirzes, centrā ir naiva, politiski neizglītota meitene, arī izvēlētais laikmets ir nepareizs – "Dzirksteles naktī" ir romāns par bijušo, bet vajadzīgi darbi par šodienu. Andrejs Upīts romāna galveno varoni Agnesi raksturo kā "flegmantisku, mazkustīgu, stumjamu, bīdāmu, velkamu sievišķi; pasīvu jaunekli". (Andrejs Upīts. Latviešu padomju literatūras kritika pēdējos gados. Meistarības problēmas latviešu padomju literatūrā. R.:1957). Sakse smagi pārdzīvo negatīvo kritiku, jūtas mazvērtīga un nomākta.

1970. gada autobiogrāfijā Sakse raksta, ka romāna kritika viņu, "uz kādu laiku izsita no darba ierindas, bet, kad atkal varēju uzsākt darbu, atklāju, ka mans mīļākais žanrs ir pasakas." (Kirhenštāle 176. lpp.) Kārlis Sūniņš radījis ilustrācijas austrumnieciskam dzejoļu krājumam, kurš netiek izdots, bet mākslinieka zīmētie ziedi ir tik skaisti, ka žēl tos neizmantot. Sakse jau publicējusi vairākas pasakas par ziediem, un izdevniecības ļaudis dodas pie viņas ar Sūniņa zīmējumiem. 1966. gadā iznāk Annas Sakses "Pasakas par ziediem", kurās "sadzīvo botānikas fakti ar visbrīvāko iztēli, reālais ar gluži pasakaino, brīnumaino, dzīvē neiespējamo, bet pasakai tik raksturīgo" (Ingrīda Kiršentāle. Dzīve un pasaka. R.: Liesma, 45. lpp.) Esejā par Annas Sakses pasakām "Dzīve un pasaka" Ingrīda Kiršentāle raksta: "Ziedu pasaku cikla lielum lielo daļu caurvij doma par to, ka nekas no cilvēka mūža nezūd – ne laime, ne ciešanas, ne labi, ne ļauni darbi." Savukārt, Anita Rožkalne atzinusi, ka Sakses literārās pasakas, īpaši grāmatā "Pasakas par ziediem", "nozīmīgas ar harmonisku ētiskās un stila skaidrības sintēzi, filozofisku pārdomu un psiholoģijas iejūtīgu zīmējumu, latviešu tautas pasakām raksturīgas mentalitātes ietveršanu daudzveidīgā, nereti eksotiskā kolorītā." (Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.)

Apraksts sagatavots 2020. gada janvārī. Sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.