Anna Sakse

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (98); Tulkotājs (1); Redaktors (3); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (28)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAnna Sakse
Papildu vārdiAbzalone
PseidonīmsAustra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja
KopsavilkumsAnna Sakse (1905–1981), rakstniece. Presē sākusi publicēties 1920. gadu beigās. Pēc 2. Pasaules kara rakstījusi sociālistiskā reālisma prozu, galvenokārt tēlojot politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos. Romānā "Pret kalnu" (1948) cildināta kolektivizācija. Rakstījusi arī humoristiski satīriskus sacerējumus un darbus bērniem. Sakses literārās pasakas, īpaši "Pasakas par ziediem" (1966), nozīmīgas ar latviešu tautas pasakām raksturīgas mentalitātes ietveršanu daudzveidīgā, nereti eksotiskā kolorītā.

Personiska informācijaDzimusi sīkzemnieku Oto Saksa un Minnas Sakses (dzimušas Kļaviņas) ģimenē kā otrais bērns (vecākais brālis Aleksandrs, jaunākie bērni – Austra un Haralds). Lai gan tēvs Oto Sakss bija tikai trīs ziemas mācījies pagastskolā, viņš abonējis "Mājas Viesa Mēnešrakstu", lasījis grāmatas, žurnālus, avīzes, aizrāvies ar šahu. Visvairāk tēvam patikusi dārzniecība – viņš potējis ābelītes (māsas vīrs, muižas dārznieks, piegādājis potzarus), audzējis tomātus, tabaku un puķu stādus. Māte Minna Sakse pēc pagastskolas beigšanas mācījusies Jaungulbenes Siltā meiteņu skolā, pratusi vācu valodu, mīlējusi dziesmas un bijusi laba stāstītāja. Vecaistēvs, kalējs Jānis Sakss, zinājis daudz pasaku un vakaros tās stāstījis.
1913–16: mācījusies Augulienas trīsgadīgajā pagastskolā.
1916–19: mācījusies Lejasciema sešklasīgajā ministrijas skolā. Skolas programmā liela vieta ierādīta krievu valodai, Anna Sakse to apguvusi tik labi, ka lasījusi Puškinu un Ļermantovu orģinālvalodā. Viņa bijusi arī čakla Lejasciema labdarības biedrības bibliotēkas lasītāja.
1917: vienā nedēļā ar dažu dienu starpību no dizantērijas nomirst jaunākā māsa Austra un brālis Haralds.
Pēc Lejasciema sešklasīgajās ministrijas skolas beigšanas vienu gadu Anna Sakse pavadījusi mājās, strādādama visus Lauzas darbus.
1920: Lejasciemā atver reālģimnāziju. Ja reālģimnāzija Lejasciemā nebūtu nodibināta, Anna Sakse izglītību nebūtu varējusi turpināt, jo vecākiem trūkst līdzekļu sūtīt meitu tālākā skolā.
1920–24: mācījusies Lejasciema reālģimnāzijā. Reālģimnāzijas laikā darbojusies skolas literārajā žurnālā "Pirmie Stari". Skolēni iestudējuši arī Annas Brigaderes lugu "Maija un Paija", kurā Anna Sakse atveidojusi Maiju. Ar Zeltītes un Gundegas vārdu parakstīti Annas Sakses vidusskolas gadu dzejoļi un stāsti.
1924: pēc reālģimnāzijas beigšanas gadu dzīvojusi mājās, jo trūkst līdzekļu tālākajām studijām. Strādājusi Lauzās, darot dažādus darbus, lai piepelnītos. Darbojusies Lejasciema labdarības biedrības pašdarbnieku teātra trupā.
1925–27: studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē Pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās. Sākumā izvēlas pedagoģijas nodaļu, jo to var pabeigt divos gados un iegūt tiesības strādāt par pamatskolas skolotāju. Kopš 1926. gada rudens pāriet uz baltu filoloģijas nodaļu. Būdama bez līdzekļiem, nesaņemdama stipendiju un vīlusies mācību saturā (latviešu literatūras vēsturi lasa J. Lautenbahs–Jūsmiņš), kad dabū tulkotājas darbu rīta laikrakstā "Pēdējā Brīdī", aiziet no universitātes.
1927–36: strādājusi par tulkotāju, vēlāk par korektori laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (līdz 1928. gadam – redaktors Pāvils Rozītis). Redakcijā strādā dzejniece Paulīna Bārda, ar kuru izveidojas mūža draudzība. Laikrakstā sāk publicēt arī dzejoļus.
1929–32: darbojusies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna". Publicējusies žurnālā "Zaļā vārna", piedalījusies literārajos vakaros. Visatzinīgāk uzņemta viņas pasaciņa dzejā "Princese un zaķu gans" (sarakstīta 1925. gadā, publicēta 1929. gadā), kas izaugusi no pasakas, ko bērnībā stāstījis tēvs.
1931: iesaistījusies nelegālās organizācijas "Sarkanā Palīdzība" darbā.
1932–33: atreferējusi politisko tiesu prāvas žurnālā "Sarkanā Palīdzība" (izmantojot laikraksta "Pēdējā Brīdī" darbinieka apliecību, varejusi iekļūt apgabaltiesas sēdēs).
1932. gada 25. novembris: laulības ar žurnālistu un revolucionāru Edgaru Abzolomu (1900–1950), kurš ir viens no aktīviem komunistiskā darba studentiem, strādā par preses referentu Padomju Savienības vēstniecībā, LU studē tautsaimniecību. Vīrs slimo ar tuberkulozi, un rūpes par ģimeni lielākoties jāuzņemas Annai Saksei.
1934: piedzimst meita Silvija.
1936: piedzimst meita Taiga.
1934–36: darbojusies nelegālajā Latvijas Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienībā. 1936–38: laikrakstu "Pēdējā Brīdī" slēdz, gan Anna Sakse, gan viņas vīrs ir bezdarbnieki, viņiem ir divi mazi bērni, un viņi dodas uz Lejasciema Lauzām, kur strādā lauku darbus līdz 1938. gada rudenī vīram piedāvā darbu Cēsīs, privātā kaļķu fabrikā par grāmatvedi.
1939. gada sākumā: kad vīrs smagi saslimst, nonāk slimnīcā, vēlāk sanatorijā, strādājusi Cēsu–Valkas zemes grāmatu nodaļā, kur vajadzējis krievu valodas pratēju, pārrakstījusi vecās zemes grāmatas. Cēsīs dzīvodama, sākusi rakstīt romānu "Darba cilts" – par lauku sievietes grūto eksistences cīņu. Septembrī, kad vīrs dabū grāmatveža darbu kādā privātā frizētavā Rīgā, ģimene pamet Cēsis.
1940 febuāris: strādājusi par korektori akciju sabiedrībā "Valters un Rapa" (vispirms izdevniecībā, vēlāk tipogrāfijā).
1940. gada novembris –1941. gada jūnijs: strādājusi laikrakstā "Cīņa" par kultūras nodaļas vadītāju.
1941. gada maijs: pirmo reizi devusies uz Maskavu kā Padomju Latvijas rakstnieku savienības pārstāve.
1941. gada jūnijs: evakuējusies uz Čuvašijas APSR. Evakuācija no Rīgas notiek steigā, meitas pavasarī aizvestas uz laukiem, visu kara laiku par viņām nekas nav zināms un tuvinieki nekā nezina par Annu Saksi un viņas vīru, kuri evakuējas kopā. Divus mēnešus strādājusi pie ražas novākšanas Kārļa Marksa kolhozā Krestņinovas sādžā, Komsomoļskas rajonā.
1941. gada augusts: pārcēlusies uz Kirovu.
1941. gada novembris– 1944: bijusi laikraksta "Cīņa" līdzstrādniece.
1944. gada vasara: saņēmusi Padomju Informācijas Biroja izsaukumu – kopā ar Jūliju Vanagu rakstīt grāmatu par fašisma zvērībām Latvijā. Sākas mājupceļš.
1944. gada augusts: atgriezusies Latvijā, dzīvojusi Madonā, Lejasciemā, no novembra – Rīgā.
1945: Annai Saksei tiek piešķirts Latvijas PSRS Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.
No 1946: dzīvojusi Mežaparkā. Sākusi rakstīt romānu "Pret kalnu".
1947: žurnāls "Karogs" sāk publicēt romānu "Pret kalnu".
1950. gada augusts: mirst vīrs Edgars Abzolons.
1950–58: kā Padomju miera aizstāvēšanas komitejas locekle padomju delegāciju sastāvā vairākkārt braukusi uz ārzemēm (Austrija, Zviedrija).
Draudzība ar Mežaparka kaimiņu Kārli Prieži (1907–1977).
Profesionālā darbība1925: pirmā publikācija – dzejolis "Dieva sapnis" laikrakstā "Tukuma Ziņas" (18. novembrī) (parakstīts ar iniciāļiem A.S.).
1927: ar dzejoli "Nemiera varā" debitē laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (57. nr.).
1927–1930: publicējusi periodiskajos izdevumos dzeju un prozu.
Sakse publicējusi periodikā darbus par literatūru, dažādu tautu rakstniekiem, publicistikas rakstus.

Stāsti

"Atgriešanās dzīvē" (1943)
"Māra" (1951)

Stāstu krājumi

"Atgriešanās dzīvē" (1945)
"Skarbais piesitiens" (1946)
"Jaunā maiņa" (1947)
"Lūzums" (1949, atšķirīgs izdevums 1959)
"Stāsti" (1976)

Romāni

"Darba cilts" (1941)
"Pret kalnu" (1948, PSRS Valsts prēmija 1949, V. Sauleskalna dramatizējums 1951)
"Dzirksteles naktī" (1, 1951, 1-2, 1957)

Literārās pasakas

"Pasakas" (1946)
"Laimes kalējs" (1960)
"Pasakas mazajiem" (1960)
"Kalējdēls Kaspars" (1964)
"Pasakas par ziediem" (1966)
"Puķu zirnītis" (1969)
"Kā zaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām" (1986)
"Zāles stiebrs" (1987)

Proza bērniem

"Trīs šķūnīši" (periodikā 1944, krājumā 1947, atsevišķā grāmatā 1964, A. Sakses un O. Aināres dramatizējums 1945, A. Brodeles dramatizējums 1946)
"Mārītes piecgade" (1948)
"Pēdējais divnieks" (1950)
"Lido, mans putns!" (1957)
"Čitas burtnīca" (1958)
"Lidojums uz Mēnesi" (1958)
"Tēva dāvana" (1961)
"Pīķa kunga stāsts" (1962)
"Varavīksne" (1968)
"Kas ir vismīļākais?" (1975)

Humoreskas

"Nokaltis zars" (1968)

Dzeja

"Acumirkļi" (1985)

Rakstu recenziju un atziņu krājums

"Atziņas un pārdomas" (1985)

Vēstules

"Vēstules jaunībai" (1979)

Ārzemju literatūras tulkojumi

1945–1946: Sergejs Sergejevs-Censkis "Brusilova frontes pārrāvums" (1-2) (VAPP Daiļliteratūras apgāds).
1961: Nikolajs Ostrovskis "Vētrā dzimušie" (LVI).
1962: Aleksandrs Volkovs "Smaragda pilsētas burvis" (LVI).
1965: Aleksandrs Volkovs "Klejojumi" (LVI).
1965: Aleksandrs Volkovs "Urfins Džīss un viņa koka zaldāti" (LVI).
1969: Donalds Bisets "Varu tūlīt pastāstīt" (Liesma).
1970: Aleksandrs Volkovs "Septiņi pazemes karaļi" (Liesma).
1971: Ļevs Tolstojs "Lauva un pele" (Liesma).
1972: Dimitrijs Zorins "Krievu zeme" (Liesma).
1973: Aleksandrs Volkovs "Ugunīgais Marānu dievs" (Liesma).
1980: Aleksandrs Volkovs "Dzeltenā migla" (Liesma).
1981: Arkadijs Gaidars "Skola" (Liesma).
1982: Aleksandrs Tolstojs "Trīs lāči" (Liesma).
Citātu galerija

Par Annu Saksi

"1940. un 1950. gados Sakses prozā galvenokārt sociālā tematika, politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos pirmspadomju un kolektivizācijas laikā valdošās ideoloģijas skatījumā, reizēm vienpusīga trūcīgo slāņu psiholoģijas atklāsme klasiskā reālisma tradīcijā. Īsajā prozā psiholoģiski pārliecinošs kara laika pārdzīvojumu tēlojums. Raksturīgs Sakses prozas varonis – ētiski skaidra, stipra personība, kas seko savam ideālam, pretspēks nereti tēlots vienkāršoti. Sakses literārās pasakas (īpaši grāmatā "Pasakas par ziediem") nozīmīgas ar harmonisku ētiskās un stila skaidrības sintēzi, filozofisku pārdomu un psiholoģijas iejūtīgu zīmējumu, latviešu tautas pasakām raksturīgas mentalitātes ietveršanu daudzveidīgā, nereti eksotiskā kolorītā."

Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesElga Sakse - Brāļameita
Silvija Abzalone - Meita
Aleksandrs Sakss - Brālis
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta16.01.1905
Lauzas
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Dzīvesvieta1936–1938
Lauzas
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

15.08.1938–01.09.1939
Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis
Rūdolfa Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

00.08.1941–00.07.1944
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia

00.08.1944–00.11.1944
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1946
Mežaparks
Rīga
Izglītojies1913–1916
Augulienas pagastskola
Auguliena
Auguliena , Beļavas pagasts, Gulbenes novads

1916–1919
Lejasciema ministrijas skola
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1920–1924
Lejasciema reālģimnāzija
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

1925–1927
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultāte. Pedagoģijas nodaļa. Baltu filoloģijas nodaļa.
Darbavieta1927–1936
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Rīga
Rīga

Tulkotāja, vēlāk korektore


1932–1933
Žurnāls "Sarkanā Palīdzība"
Atreferējusi politiskās tiesu prāvas

1939–1940
Valters un Rapa
Rīga
Rīga
Korektore

00.03.1939–00.09.1939
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Cēsu–Valkas zemesgrāmatu nodaļa


1940–1941
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Kultūras nodaļas vadītāja

1942–1944
Laikraksts "Cīņa"
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Līdzstrādniece
Dalība organizācijās1929–1932
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga

1934–1936
Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienība
Rīga
Rīga

1940
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga

1950–1958
Padomju miera aizstāvēšanas komiteja

Padomju delegāciju sastāvā vairakkārt braukusi uz ārzemēm.

Emigrē1941
Čuvašijas APSR
Chuvashia Republic, Russia
Divus mēnešus strādāja kolhozā Komsomoļskas rajonā.

1942–1944
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Ceļojums10.05.1941
Maskava
Moscow, Russia
No Latvijas Padomju rakstnieku savienības dodas uz armēņu literatūras dekādi Maskavā.

00.07.1944
Maskava
Moscow, Russia

1949
Maskava
Moscow, Russia
Miera aizstāvju konference.

1950
Varšava
Warsaw, Masovia, Poland

Vispasaules miera piekritēju kongress.


00.09.1951
Vermlande
Värmland, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

Zviedrijā piepildās viens no sapņiem – nonākt Vermlandē – Selmas Lāgelēvas dzimtenē. Zviedru rakstniecei Sakses sirdī ir īpaša vieta.


00.09.1951
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

00.09.1951
Kārlstade
Karlstad, Värmland, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

00.09.1951
Erebrū
Örebro, Sweden
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

00.09.1951
Helsingborga
Helsingborg, Scania, Sweden

Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.


00.11.1952
Austrija
Austria

Anna Sakse ir vienīgā rakstniece padomju delegācijas sastāvā.


00.11.1952
Insbruka
Innsbruck, Tyrol, Austria

Tikšanās ar austriešu rakstniekiem.


1955
Somija
Finland

Padomju parlamentāriešu delegācijas sastāvā viesojas Somijā.


1955
Tampere
Tampere, Pirkanmaa, Finland
Miršanas laiks/vieta02.03.1981
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas1983
Gdaņskas iela 14, Rīga
Gdaņskas iela 14, Rīga, LV-1014
Piemiņas plāksne un krūšutēls (tēlniece A. Fišere) pie mājās Mežaparkā.
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1945

Sarkanās Zvaigznes ordenis
1946

PSRS Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Pret kalnu".
Literatūra
1949

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Dzirksteles naktī" un nopelniem latviešu padomju literatūras attīstībā.
Literatūrā
1959

LPSR Tautas rakstnieks
1965


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 36.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lauzas
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
16.01.1905Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Auguliena
(Auguliena , Beļavas pagasts, Gulbenes novads)
1913 - 1916IzglītojiesCiems
3Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1916 - 1919IzglītojiesCiems
4Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1920 - 1924IzglītojiesCiems
5Rīga
(Rīga)
1925 - 1927IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1927 - 1936DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1929 - 1932Dalība organizācijāsPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1934 - 1936Dalība organizācijāsPilsēta
9Lauzas
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1936 - 1938DzīvesvietaViensēta
10Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis
(Rūdolfa Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
15.08.1938 - 01.09.1939DzīvesvietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1939 - 1940DarbavietaPilsēta
12Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
28.02.1939 - 31.08.1939DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1940Dalība organizācijāsPilsēta
15Čuvašijas APSR
(Chuvashia Republic, Russia)
1941EmigrēReģions, apgabals
16Maskava
(Moscow, Russia)
10.05.1941CeļojumsPilsēta
17Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
31.07.1941 - 30.06.1944DzīvesvietaPilsēta
18Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1942 - 1944DarbavietaPilsēta
19Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
20Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1942 - 1944EmigrēPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.