Anna Grēviņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4); Tulkotājs (2); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAnna Grēviņa
Papildu vārdiAnna Dēķena–Grēviņa
Dzimtais vārdsAnna Dēķena
KopsavilkumsAnna Grēviņa (1892 – 1979), tulkotāja, dziedātāja un teātra kritiķe. Dzimusi pedagoga un sabiedriskā darbinieka Kārļa Dēķena ģimenē. Beigusi Harkovas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, Augstākos pedagoģiskos kursus Harkovā un Latvijas Konservatorijas Vokālo fakultāti. Līdz 1939. gadam sniegusi daudz solokoncertu. Tulkojusi no krievu valodas Ļeva Tolstoja darbus – "Karš un miers" (1-4), "Anna Kareņina" (1-2, kopā ar Valdi Grēviņu) u.c.; no vācu valodas Garlība Merķeļa "Vanems Imanta"; no franču valodas Aleksandra Dimā "Kamēliju dāma" u.c. darbus. Rakstījusi teātra un mūzikas kritikas, publicistiku. Sarakstījusi populārzinātniskus darbus "Modernā Amerika" (1930), "Viduslaiku pils" (1936), "Šaļāpins" (1935). Valda Grēviņa sieva, Valta un Māra Grēviņu māte.
Personiska informācijaDzimusi pedagoga un sabiedriskā darbinieka Kārļa Dēķena ģimenē.
Drīz pēc meitas piedzimšanas ģimene pārcēlusies uz Susēju, tad uz Valmieru.
1906: ģimene pārceļas uz Rīgu.
1910: Beigusi Annas Rūmanes-Ķeniņas ģimnāziju.
1915: beigusi Harkovas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.
1917: beigusi Augstākos pedagoģiskos kursus Harkovā.
1917: apprecējusies ar rakstnieku Valdi Grēviņu.
1917–1919: strādājusi par skolotāju Larinas ģimnāzijā Maskavā.
1919–1923: strādājusi par vēstures skolotāju un inspektori Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijā.
1920.–30: bijusi Teodora Reitera kora soliste.
1920.–40: regulāri dziedājusi radio koncertos.
1921: piedzimst dēls Valts Grēviņš.
1925: beigusi Latvijas Konservatorijas Vokālo fakultāti.
No 1925: brīvmāksliniece.
1927–29: papildinājusi vokālo izglītību Itālijā.
1930: piedzimst dēls Māris Grēviņš.
Līdz 1939: sniegusi daudz solokoncertu.
1944–51: žurnāla "Padomju Latvijas Komunists" literārā līdzstrādniece.
Profesionālā darbība1928: pirmā nozīmīgā publikācija – raksts "Teātris bērniem" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" (24. novembris).
1933: pirmais publicētais tulkojums – L. Tecneres "Ceļojums ap zemes lodi" ("Jaunais Cīrulītis", nr. 1-12, kopā ar Valdi Grēviņu).
Rakstījusi teātra un mūzikas kritikas, publicistiku.


Populārzinātniskie darbi

"Modernā Amerika" (1930)
"Viduslaiku pils" (1936)

Biogrāfijas

"Šaļāpins" (1935)

Tulkojumi no krievu valodas

Ļevs Tolstojs. "Karš un miers" (1-4, 1936-38)
"Ļeva Tolstoja Kopoti raksti" (1936–1940, kopā ar citiem)
Filips Openheims. "Kā tikt vaļā no miljoniem?" (1937, kopā ar Jāni Sudrabkalnu)
Ļevs Tolstojs. "Anna Kareņina" (1-2, 1939-40, kopā ar Valdi Grēviņu)
"Vēsturiskā glezniecība" (1941)
Antons Čehovs. "Baltpieris" (1950)
Antons Čehovs. "Kaštanka" (1950)

Tulkojumi no vācu valodas

Līza Tecners. "Ceļojums ap zemeslodi" (1933, kopā ar Valdi Grēviņu)
Garlībs Merķelis. "Vanems Imanta" (1936)
Reinholds Konrads Mušlers. "Nezināmā" (1938)
Adrienna Tomā. "Andra un viņas draugi" (1939)
Adrienna Tomā. "Katrin! pasaule deg!" (?)

Tulkojumi no franču valodas

Aleksandrs Dimā. "Kamēliju dāma" (teātrī 1957)

Tulkojumi no angļu valodas

Etele Liliana Voiničs. "Dundurs" (1928, kopā ar Valdi Grēviņu)
Citātu galerija

Par grāmatu "Šaļāpins" (A. Gulbis, 1935)

Glītā A. Gulbja izdevumā ir iznākusi Annas Grēviņas sarakstītā grāmata par lielo krievu dziedoni Šaļāpinu, kas ir visai kulturālai pasaulei pazīstams mākslinieks ar pasaules slavu. Vielu savam darbam A. Grēviņa ir ņēmusi galvenokārt no Šalāpina paša memuāriem, tad no viņa biogrāfa Eduarda Stārka un bijušā ķeizarisko teātru direktora Telakovska rakstiem un beidzot no pašas vērojumiem, Šalāpinam viesojoties Rīgā patstāvīgās Latvijas laikā. Grāmata ir rakstīta viegli lasāmā populārā valodā, un tāpēc tā var visplašākām lasītāju aprindām dot vienkāršu vēstījošu ieskatu slavenā mākslinieka dzīvē. (..) Autore, būdama Šaļāpina ģēnija neierobežota cienītāja, karsti atspēko un aizstāv viņu to daudzo pārmetumu priekšā, kas gan pelnīti, gan nepelnīti saistās ap izcilā mākslinieka cilvēcisko personību. Tāpat viņa sajūsmīgi interpretē Šalāpina skatuves tēlus uz mūsu Nac. operas skatuves, ka arī viņa neaizmirstamo koncertdziedoņa māku. (..) Grāmatai savas vienkāršības un skaidrības dēļ paredzama popularitāte, kas apsveicams tās pietātes dēļ, kādu tā pauž pret īstu, lielu mākslu."

P. J.-Fr. Anna Grēviņa. Šaļāpins. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr. 7/8, 1.07.1936.

SaiknesMāris Grēviņš - Dēls
Valdis Grēviņš - Vīrs
Valts Grēviņš - Dēls
Kārlis Dēķens - Tēvs
Gundega Saulīte - Vedekla
Marta Dziļuma - Mazmeita
Nodarbestulkotāja
dziedātāja
teātra kritiķe
Dzimšanas vieta13.07.1892
Viļķene
Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads
Dzimusi Viļķenes pagasta Katrīnas skolā.

Izglītojies1910 (Datums nav precīzs)
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Rīga

1915
Harkova
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine

Harkovas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāte


1917
Harkova
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine

Augstākie pedagoģiskie kursi


1925
Latvijas Konservatorija
Rīga
Rīga

Vokālā fakultāte


1927–1929
Itālija
Italy

Papildinājusi vokālo izglītību Itālijā.

Darbavieta1917–1919
Maskava
Moscow, Russia
Strādājusi par skolotāju Larinas ģimnāzijā.

1919–1923
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga
Strādājusi par vēstures skolotāju un inspektori.

1925–1939
Brīvmāksliniece. Sniegusi daudz solokoncertu.

1944–1951
Žurnāls "Padomju Latvijas Komunists"
Literārā līdzstrādniece
Miršanas vieta27.01.1979
Rīga
Rīga
Apglabāts1979
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Viļķene
(Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads)
13.07.1892Dzimšanas vietaCiems
2Harkova
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1915IzglītojiesPilsēta
3Harkova
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1917IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1910IzglītojiesPilsēta
5Maskava
(Moscow, Russia)
1917 - 1919DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1919 - 1923DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1925IzglītojiesPilsēta
8Itālija
(Italy)
1927 - 1929IzglītojiesValsts
9Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
1979ApglabātsKapsēta
10Rīga
(Rīga)
27.01.1979Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.