Anna Dagda

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (20); Recepcijas persona (21)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAnna Dagda
Dzimtais vārdsOlga Veronika Taube
KopsavilkumsAnna Dagda (1915-1996) - dzejniece. Annas Dagdas recenzijās un apcerēs akcentētas formas un stila savdabības, autora mākslinieciskais rokraksts aplūkots novatorisma aspektā, noraidot klišejismu un epigonismu. Dzejoļu krājumā "Līdzības" (1950) klasiskā formā tēloti lepnas un smalkjūtīgas personības intīmie pārdzīvojumi un dramatisms, saskaroties ar laikmeta nacionālo traģiku, cilvēka atsvešinātību un vientulību. Pēc 1950 periodikā tikai dažas dzejoļu publikācijas, plašāka kopa antoloģijā "Dzejas un sejas" (1962). Raksti 2 sējumos (2001-2005).
Personiska informācijaDzimusi Ventspils vidusskolas skolotāja Antona Taubes ģimenē.
1915-1920: bēgļu gaitās Krievijā.
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1935: kritikā - apcere "Mazas piezīmes par Jāni Ezeriņu" laikrakstā "Students", 1. februārī.
1942
: lirikā - dzejolis "Zāle" žurnāla "Latvju Mēnešraksts" 12. numurā.

1936: apmeklējusi Egles literatūras un žurnālistikas studiju.
Citātu galerija"Annu Dagdu varētu dēvēt par orfejisku dzejnieci, jo viņas dzejā dominē Orfeja teikā paslēptā mīlestības, nāves, skaistuma tematika. Skaistums apslēpies tais vārdu gleznās, kādās viņa ietērpusi mokošos jautājumus par dzīvību un nāvi, par mīlestību, aiz laikmetīgiem notikumiem meklējot pārlaicīgo, mūžīgo. [..] Dzīvību - nāvi - mīlestību dzejniece kā Orfejs savās dziesmās satin vienā kamolā."
Ruņģe, Valija. "Es esmu paslēpta līdzībā". LARa`s Lapa, Nr. 48.-49, 1998.

Par dzejas krājumu "Līdzības" (1950)

"Līdzības aptver tikai da|u no Dagdas manuskriptiem, tur nav pat visi tie dzejoļi, kas jau iespiesti nopietnos žurnālos. Salīdzinājumi rāda. ka sagatavojot krājumu, pirmpublicējumi daudzreiz koriģētl, - pie tam ar krietnu stila un ritma izjūtu. Secinājums Annai Dagdai ir paškritika, viņai ir svētīgais nemiers par padarīto, un tas garantē tālāko veidošanos, vairo uzticība viņas talantam. Pagaidām, protams, mūsu spriedumam ļauts tikai jaunas dzejnieces sākuma posms, varam runāt tikai par tām Līdzībām, izvairoties no kategoriskiem pareģojumiem par turpmāko attīstība. Tematika Līdzībās nav nedz plaša, nedz neparasta: mīlestība (reizēm ar smalki maskētu tvīksmi, visvairāk tomēr kontemplātīvi rezignētās noskaņās), transcendentālās izjūtas par dzīvību an nāvi, beidzot - pārdzīvojamais laikmets un ar to saistītais tautai liktenis. Bet II pašaurā un visumā parastā tematika Dagdas dzejā iezarojas atzīstami svaigos motīvos, kas ar sava atklāsmi dzejnieces nemākslotā pārdzīvojamā un inteliģentā stila apdarē piesaista kā kaut kas jauns un ved uz valodas mākslas daiļo formu pasauli. Visumā Anna Dagda jau ir pilnīgi subjektīva individuālo pārdzīvojumu dzejniece, kam ārpasaule un visi tās notikumi dod vienīgi dzejas tēlus, - tos, kas poētiskās gleznās izteic pārdzīvoto. Dzejas tēli - tās ir tikai līdzības tam, kas norisinās dzejnieces vienas pašas dvēseli un kas bez šīm līdzībām nebūta pasakāms. Arī Annas Dagdas laikmeta diktētie dzejoļi grāmatas trešajā nodaļā radušies lielāko tiesa no individuālo pārdzīvojumu tēliem."
Rudzītis, Jānis. Jauna dzejniece - Anna Dagda. Latvija, 1950, 5. jūl.


Par "Raksti" 1. sējumu (Rīga, 2001)

"Latvijā nule iznācis apjomīgs sējums "Raksti", kas dokumentē Annas Dagdas darbus un dzīvi. Dzeja
- gan iepriekš nepublicētā, gan presē izkaisītā - sakopota hronoloģiskā secībā, un arī dzejoļi, kas ietverti
krājumā "Līdzības", ir labi pārskatāmi. Seko proza, kritikas, apceres. [..] Apskatītā grāmata ir laikmeta dokuments par jaunas dzejnieces izaugsmi un attīstību, kas veidojusies ārpus Latvijas, jaunā, svešā vidē, bet savos ļaudīs. Laika un likteņa biedri apstiprināja viņas identitāti par pilnvērtīgu un latvisku. Viņai bija latviski lasītāji un viņa piebiedrojās latviešu dzejnieku saimei, kas publicējās ārpus Latvijas. Tomēr izkliede un trimdas gaisotne bija specifiska. Dzejniecei bija ne tikai latviešu sabiedrības interese un draudzīgais atspaids no vienas puses, bet arī literatūras kritika no otras puses, kas aizrādīja, izvirzīja prasības."
Krastiņa, Mirdza. Dzejniece Anna Dagda jaunā skatījumā. Laiks, 2001, 15. dec.


Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta22.01.1915
Aizpute
Aizpute, Aizputes novads

Izglītojies1921–1931
Ventspils 1. ģimnāzija
Ventspils
Ventspils

1931–1942
Latvijas Universitāte

Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultāte; studiju virziens: baltu filoloģija.

DarbavietaStudents
Rīga
Rīga
Žurnāla "Students" redakcijā.

1936–1944
Rīga
Rīga
Strādājusi par arhivāri, kā arī par mašīnrakstītāju, korektori, lektori apgādā "Valters un Rapa" , Valsts apgādniecības un poligrāfijas uzņēmumu pārvaldē, apgādā "Latvju grāmata".

1946–1975
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Stokholmas Ielu dzelzceļu un metro personālbirojā.
Dalība organizācijās

Studentu organizācijas "Ausma" valdē.

Miršanas laiks/vieta27.02.1996
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts08.09.1996
Plūdoņa kapi
"Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901

Kremēta Stokholmas Meža kapu kapličā 1996. gada 27. martā, apbedīta 8. septembrī Ceraukstes Plūdoņa kapos. 1997. gada maijā Plūdoņa kapos atklāja tēlnieka V. Barkāna veidoto pieminekli Olgai Taubei dzejniecei Annai Dagdai.

Piemiņas vietas1996–00.05.0000

Dibināts Annas Dagdas Fonds; Fonds izsludināja prēmijas un godalgoja dzejas krājumus.


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Aizpute
(Aizpute, Aizputes novads)
22.01.1915Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Ventspils
(Ventspils)
1921 - 1931IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1936 - 1944DarbavietaPilsēta
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1946 - 1975DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
27.02.1996Miršanas laiks/vietaPilsēta
7Plūdoņa kapi
("Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901)
08.09.1996ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.