Anna Brodele

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (94); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (58)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAnna Brodele
Papildu vārdiAnna Kupše
PseidonīmsAnna Pūķis
Dzimtais vārdsAnna Elizabete Kalvišķe
KopsavilkumsAnna Brodele (1910–1981), rakstniece. Sākusi publicēties žurnālā "Domas" (1927); vēlāk tikusi arestēta un notiesāta par darbošanos komunistiskajā pagrīdē un nelegālās literatūras izplatīšanu. 2. Pasaules kara sākumā evakuējusies uz Jaroslavļas apgabalu, pārcēlusies uz Ivanovu, kur rakstījusi dzejoļus un viencēlienus LPSR Valsts mākslas ansamblim. Pēc atgriešanās Latvijā, turpinājusi rakstīt lugas, kas galvenokārt veltītas kolhozu tēmai. No prozas darbiem pazīstamākie ir garstāsts "Marta" (1950) un "Zilais zvirbulis" (1965). Prozas centrā sieviešu tēli, prasmīgi sižetiskie risinājumi, patiess pārdzīvojumu tēlojums, dzīvs dialogs, taču kopumā darbi ilustrē ideoloģiskos uzskatus, vairāk tēlojot vēlamo nekā reālo dzīvi. Rakstījusi arī stāstus bērniem un publicistiku.

Personiska informācijaDzimusi mežsarga Jūlija Kalvišķa ģimenē.
Beigusi Viesītes pamatskolu.
1924–27: mācījusies Jēkabpils vidusskolā.
No 1927: dzīvojusi Rīgā un darbojusies komunistiskajā pagrīdē, izplatījusi nelegālo literatūru.
1932: tikusi arestēta un notiesāta uz 3 gadiem 6 mēnešiem, sodu izcietusi Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā.
1937. gada 8. septembris: laulības ar Jāni Kupši (bijušais politieslodzītais, kritis kaujā 1941. gadā).
1940–41: strādājusi VAPP tehnisko rakstu apgādā, bija laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādniece un žurnāla "Sarkanā Palīdzība" tehniskā redaktore.
1941: evakuējusies uz Jaroslavļas apgabalu, strādājusi kolhozā.
1942: pārcēlusies uz Ivanovu, rakstījusi dzejoļus un viencēlienus LPSR Valsts mākslas ansamblim.
1942–44: studente M. Gorkija Literatūras institūtā, uz kurieni viņu nosūtīja Rakstnieku savienība kvalifikācijas apguvei.
1943. gada 12. septembris: laulības ar Jāni Brodeli.
No 1944. gada rudens: strādājusi Jaunatnes teātrī par literarās daļas vadītāju, arī par redaktori Kinematogrāfijas ministrijā.
Kopš 1948: nodarbojas tikai ar rakstniecību.
Profesionālā darbība1927: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnālā "Domas" (10. nr.).

Lugas

"Trīs viencēlieni" (1945)
"Upesciema pavasaris" (grāmatā un teātrī 1948)
"Skolotājs Straume" (teātrī 1948, grāmatā 1949)
"Zelta druva" (grāmatā un teātrī 1949)
"Dedzīgās sirdis" (grāmatā un teātrī 1951)
"Avārija" (grāmatā un teātrī 1954)
"Dace meklē laimi" (teātrī 1955, grāmatā 1956) (dziesmuspēle)
"Nemirstīgā jaunība" (1958)
"Mana trauslā meitene" (1964)

Dzeja

"Brīvā dzimtene" (1946)

Proza

"Stiprie cilvēki" (1946) (stāstu krājums)
"Marta" (garstāsts) (grāmatā un teātrī 1950, pirmpublicējums periodikā ar nosaukumu "Martas dienasgrāmata" 1949, luga ar nosaukumu "Stundu pirms ausmas" periodikā 1950)
"Ar sirdi un asinīm" (romāns) (1956, ekranizēts ar nosaukumu "Ilze")
"Uzticība" (romāns) (1962)
"Klusā pilsētiņa" (romāns) (1967)
"Zilais zvirbulis" (garstāsts) (1965, čehu TV filma 1972)
"Tas ir mans laiks" (1969) (garstāsta "Zilais zvirbulis" turpinājums)
Citātu galerija"Stāstu krājumā "Stiprie cilvēki" (1946) tēlota latviešu dzīve evakuācijā. Brodeles lugās tēlotas galvenokārt lauku dzīves pārvērtības, slavināts darbs kolhozā. Mākslinieciski šīs lugas ir vāji izstrādātas, tipiski personības kulta laika darbi ar krasu personu sadalījumu pozitīvajos un negatīvajos. Brodeles darbība prozā sākās ar garo stāstu "Marta" (1950, pirmpublicējums periodikā ar nosaukumu "Martas dienasgrāmata" 1949) par kādas meitenes ceļu uz revolucionāro kustību. Stāstam ir autobiogrāfiska ievirze. Arī romānu "Ar sirdi un asinīm" (1956, ekranizēts ar nosaukumu "Ilze") un "Uzticība" (1962) centrā ir sieviešu tēli; tajos prasmīgi risināti sižetiskie notikumi, patiess pārdzīvojumu tēlojums, dzīvs dialogs, taču kopumā tie ilustrē valdošās ideoloģijas uzskatus, vairāk tēlo vēlamo nekā reālo dzīvi, tajos īpaši akcentētas šķiriskās pretrunas, uzsvērts pozitīvo varoņu entuziasms. Romānā "Klusā pilsētiņa" (1967) tēlota mazpilsēta 30. gados, krasas šķiru pretrunas, satīriski atveidoti mantīgo šķiru pārstāvji. Viens no spilgtākajiem Brodeles darbiem ir garais stāsts "Zilais zvirbulis" (1965, čehu TV filma 1972) un tā turpinājums "Tas ir mans laiks" (1969), kurā tiešāk dokumentēta sava laika reālā dzīve. Stāsta centrā ir meitene, kas asi izjūt sabiedrībā pastāvošās pretrunas starp vārdiem un darbiem un mokoši meklē savu vietu dzīvē."

Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta16.09.1910
Taurauģe
Tauragė, Tauragė County, Lithuania
Dzīvesvieta1927
Rīga
Rīga

1941–1942
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia

1942
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia

1943–1944
Maskava
Moscow, Russia

1944
Rīga
Rīga
IzglītojiesViesītes 6-klašu pamatskola
Viesīte
Viesīte, Viesītes novads

1924–1927
Jēkabpils 1. vidusskola
Jēkabpils
Jēkabpils

1942–1944
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Maskava
Moscow, Russia
Darbavieta1927–1930
Rīga
Rīga
Strādā gadījuma darbus. Daļu laika ir bezdarbniece.

1930–1932
Rīga
Rīga
Strādniece Padomju tirdzniecības flotes ēdnīcā Rīgas ostā.

1940–1941
Rīga
Rīga

VAPP tehnisko rakstu apgāds.


1940–1941
Rīga
Rīga

Laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādniece.


1940–1941
Žurnāls "Sarkanā Palīdzība"
Rīga
Rīga

Tehniskā redaktore.


1941
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia
Strādājusi kolhozā.

00.05.1942–00.09.1942
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia
Strādājusi Latvijas PSR Mākslas ansamblī.

1944
Jaunatnes teātris
Rīga
Rīga
Literārās daļas vaditāja.

1944–1948
Rīga
Rīga
Kinematogrāfijas ministrija, redaktore.
Dalība organizācijās1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Emigrē1941–1942
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia
Apcietinājums1932
Rīgas Termiņcietums
Laktas iela 2/4, Rīga
Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia

Arestēta un notiesāta uz 3 gadiem un 6 mēnešiem. Sodu izcietusi Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā.


1932
Jelgava
Jelgava
Arestēta un notiesāta uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, sodu izcietusi Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā.
Miršanas laiks/vieta29.09.1981
Rīga
Rīga
Apglabāts03.10.1981
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026


Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 24.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Taurauģe
(Tauragė, Tauragė County, Lithuania)
16.09.1910(nav uzstādīts)Pilsēta
2Rīga
(Rīga)
1927(nav uzstādīts)Pilsēta
3Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1941 - 1942(nav uzstādīts)Pilsēta
4Ivanova
(Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia)
1942(nav uzstādīts)Pilsēta
5Maskava
(Moscow, Russia)
1943 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
6Rīga
(Rīga)
1944(nav uzstādīts)Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
29.09.1981(nav uzstādīts)Pilsēta
8Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1941 - 1942(nav uzstādīts)Pilsēta
9Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
03.10.1981(nav uzstādīts)Kapsēta
10Viesīte
(Viesīte, Viesītes novads)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
11Jēkabpils
(Jēkabpils)
1924 - 1927(nav uzstādīts)Pilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1942 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
13Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
14Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
15Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
16Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1941(nav uzstādīts)Pilsēta
17Rīga
(Rīga)
1944(nav uzstādīts)Pilsēta
18Rīga
(Rīga)
1944 - 1948(nav uzstādīts)Pilsēta
19Rīga
(Rīga)
1930 - 1932(nav uzstādīts)Pilsēta
20Rīga
(Rīga)
1927 - 1930(nav uzstādīts)Pilsēta
Anna Brodele, rakstījusi dzeju, prozu un dramaturģiju, literatūras vēsturē viņa zināma kā sociālistiskā reālisma literatūras autore ar "kolhoza lugām" (Upesciema pavasaris, Avārija, u.c.). Autobiogrāfiskajā garstāstā "Marta" (1950) ierakstījusi arī pašas pieaugšanas pieredzi, bet 60. gadu otrajā pusē pievērsusies literatūrai jauniešiem – top vieni no plašāk lasītajiem Brodeles darbiem – garstāsti "Zilais zvirbulis" un "Tas ir mans laiks".



1910. gada 16. septembrī Lietuvā, Taurogas mežziņa Jūlija Kalvišķa ģimenē piedzimst meita Anna Elizabete. Pēc neilga laika ģimene pārceļas uz Viesīti. Mācoties Viesītes pamatskolā, Anna aizraujas ar Aspazijas un Raiņa dzeju un pati vēlas būt dzejniece. Viņa raksta dzejoļus skolēnu literārajam žurnālam un aizsūta arī Jānim Jaunsudrabiņam kā rakstniekam un savas puses cilvēkam. Jaunsudrabiņa atbilde ir lietišķa – nav vēl zināms, vai no meitenes iznāks dzejniece vai nē, taču, turpinot rakstīt, vērts iegaumēt – sava darba pamatā likt patiesību un vienkāršību. Kad Anna Kalvišķe pabeidz Viesītes pamatskolu, viņa iestājas Jēkabpils vidusskolas komercnodaļā, kur mācās arī krievu valodu. Taču sāk slimot Annas tēvs, un ģimene nonāk smagos materiālos apstākļos, tādēļ mācības jāpārtrauc un pašai jāsāk pelnīt.

1927. gadā Anna dodas uz Rīgu, kur pabeidz grāmatvedības kursus, taču darbu atrast ir grūti. Vienu vasaru viņa nostrādā mazā grāmatveikaliņā par pārdevēju, tad par cimdu un zeķu adītāju, par trauku mazgātāju ēdnīcā, par strādnieci pogu darbnīcā. Neviens no darbiem nav ilgstošs.

Šajā laikā viņa sāk publicēt savus literāros darbus, parakstot tos gan ar Annas Kalvišķes, gan Annas Pūķis vārdu. Viņa publicējas laikraksta "Sociāldemokrāts" svētdienas pielikumā "Literatūra un Dzīve" un žurnālā "Domas", dzejoļi iespiesti arī laikrakstā "pēdējā Brīdī"; Jaunā dzejniece piebiedrojas rakstniekiem, kas saistīti ar žurnālu "Kreisā Fronte" un kuru idejiskais vadītājs un daiļrades iedvesmotājs ir Linards Laicens. Arī Anna Kalvišķe savas 20. un 30. gadu dzejas mākslinieciskās formas izveidē seko Laicenam – dzejoļi ir aģitējoši, rakstīti brīvā ritmā, tajos ietverti revolucionāri lozungi. Jaunā dzejniece raksta par dzīves netaisnību, eksistences grūtībām un – ticību strādnieku šķiras cīņai par labāku nākotni.

Novembra vakarā – tumšā un vējainā,
ielās kad kapāja lietus
un bulvāri baigi bij ēnās –
es skumīgi meklēju mieru.
Draudīgi šņācošie koki
pret mākoņu pelēkiem joņiem
locījās gaisā
Mēness spokaini bālgans
starp skrejošiem mākoņiem zuda,
un baigas bij ēnas un soļi ...
Es izgāju ielās,
kur ugunis drebēja vējā,
tur cilvēks rets zuda gar stūri
Es tumsā, pa peļķēm bridu,
un vēji gaudoja pakšos
man krūtis piesūcās bailēm,
un vēja auros, caur nakti
es kliedzu – nāvīgās šausmās
pēc
rītdienas. (Domas, Nr.10 (01.10.1927))

Viņa raksta un periodikā publicē arī stāstus (Žanis Bosiks; Naktstauriņa piedzimšana; Uz ielas, u.c.), kuros tēlo pilsētas nabadzīgo ļaužu dzīvi, drūmus, cilvēka necienīgus dzīves apstākļus.

1931. gadā Anna Kalvišķe sāk strādāt Padomju tirdzniecības flotes ēdnīcā Rīgas ostā un iesaistās komunistiskajā pagrīdē, izplatot nelegālo literatūru. 1932. gadā par piedalīšanos pagrīdes darbā viņu apcietina un notiesā uz 3 gadiem un 6 mēnešiem. Sodu viņa izcieš Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā. Vēlāk viņa šo pieredzi attēlos autobiogrāfiskajā garstāstā "Marta" (pirmpublicējums periodikā ar nosaukumu "Martas dienasgrāmata" 1949. gadā) – vēstījumā par meitenes Martas ceļu uz revolucionāro kustību. Cietumā Anna cītīgi studē marksisma–ļeņinisma klasiķu darbus un termiņcietumā politieslodzīto žurnālā "Aiz Restēm" publicē savus dzejoļus, parakstot tos ar pseidonību Inda. No tiem saglabājušies tikai divi (Mirdzošā pilsēta; Komunāri), kuros pausta ticību strādnieku uzvarai – mirdzošā nākotnes pilsētā zvīļo stikls un betons, paceļas fabriku milzeņi, saulainos rožu dārzos ar sidraba fontāniem rotaļājas bērni, jaunieši dzied dziesmas darbam, brīvei un skaistumam.

Mirdzošā pilsēta

Es mirdzošu pilsētu redzēju:
tur stikls un betons zvīļoja,
saules tūkstošas – tūkstošos liesmoja.
Tiltu loki pār ūdeņiem izliecās,
sliedes zibēja, vilcieni aizdrāzās,
zeme motoru sitienos drebēja,
zeme dunēja, zeme dziedāja
himnu kaislajam mašīnu skrējienam,
himnu trauksmei, – nekad kura neapkūst,
tai saskaņai, kurā pār zemi iet
uz pilnību bezšķiru cilvēce.

Es mirdzošu pilsētu redzēju:
ciedru alejas zaļi saulainas,
rožu ziedus lāsmainus, kvēlošus,
un bērnus ap sidraba fontāniem
ar priecīgām acīm un gavilēm.
Es fabriku milzeņus redzēju.
Un jauniešu rindas aiz fabrikām
– lepnas, vingras un spēcīgas –
svieda drošas dziesmas pār ūdeņiem (..) (Darba Sieviete, Nr.6 (15.10.1940))

Periods pēc iznākšanas no cietuma ir smags, viņa ir policijas uzraudzībā, darbu sameklēt joprojām ir grūti. Viņa strādā Zooloģiskajā dārzā, tad pogu darbnīcā, tad cementa fabrikā. 1940. gadā, līdz ar Padomju okupāciju, sāk strādāt VAPP tehnisko rakstu apgādā, tad ir laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādniece un žurnāla "Sarkanā Palīdzība" tehniskā redaktore. Kad 1941. gada jūnijā viņa evakuējas uz Jaroslavļas apgabalu Krievijā, Latvijā paliek viņas māte un divarpus gadus vecā meitiņa Guna no laulības ar bijušo politieslodzīto Jāni Kupši, kurš kritis kaujā 1941. gadā. Sākumā rakstniece strādā kolhozā Galičas rajonā, tad 1942. gada maijā – Latvijas PSR Mākslas ansamblī Ivanovā, bet rudenī aizbrauc mācīties uz Gorkija literatūras institūtu Maskavā, kura studente ir divus gadus. 1943. gada septembrī viņa salaulājās ar Jāni Brodeli.

1944. gadā, atgriezusies Rīgā, Anna Brodele ir Jaunatnes teātra literārās daļas vadītāja un redaktore Latvijas PSR Kinematogrāfijas ministrijā. Kopš 1948. gada nodarbojusies tikai ar rakstniecību.

Ilgus gadus Annas Brodeles darbalauks ir dramaturģija – laikā no 1945. līdz 1964. gadam top deviņas lugas un vairāk nekā piecpadsmit viencēlieni, kuros dominē lauku tematika: kolhozu dibināšana, šķiru cīņa, kolektīvā darba varonība, ienaidnieku atmaskošana un pozitīvo varoņu entuziasms. Lugas atbilstoši sociālistiskā reālisma prasībām, attēlo vēlamo, valdošās ideoloģijas uzskatos balstīto, nevis reālo dzīvi. Mākslinieciski tās ir vāji izstrādātas, personas krasi dalās pozitīvajos un negatīvajos varoņos, un, līdzīgi kā citi sociālistiskā reālisma dramaturģijas darbi, tās ir melīgas, tukša patosa piesātinātas un parasti skatītāju trūkuma dēļ no repertuāriem tiek ātri noņemtas. (Latviešu literatūras vēsture 3, 2001, 270. lpp.)

Annas Brodeles dzeja izdota krājumā "Brīvā dzimtene" (1946), kurā iekļauti gan 20. gadu beigās periodikā publicētie darbi, gan kara laikā rakstītie dzejoļi. Lielāko krājuma daļu veido vārsmas par atbrīvoto dzimteni. Tajā pat gadā iznāk arī stāstu krājums "Stiprie cilvēki", kura tematika ir līdzīga – atklāta padomju cilvēku varonība un dzimtenes mīlestība, kā arī latviešu dzīve evakuācijā. Stāstu krājumam seko autobiogrāfiskais garstāsts "Marta" un romāni – "Ar sirdi un asinīm" (1956, ekranizēts ar nosaukumu "Ilze"), "Uzticība" (1962) un "Klusā pilsētiņa" (1967). Lai arī Annas Brodeles prozas darbi lielākoties ilustrē valdošās ideoloģijas uzskatus, – prasmīgi risinātie sižetiskie notikumi, dzīvie dialogi un patiess pārdzīvojumu tēlojums, kā arī spēcīgi sieviešu tēli, kuri izvirzīti prozas darbu centrā, šodienas skatījumā interesanti kā sava laika liecība. 60. gadu vidū Anna Brodele, līdzīgi kā Anna Sakse, kura tajā laikā sāka rakstīt pasakas žanrā, maina lasītāju auditoriju, pievēršoties jauniešiem stāstos "Zilais zvirbulis" (1965) un "Tas ir mans laiks" (1969). Darbu centrā ir jauna meitene, kas meklē savu vietu dzīvē, un šajos stāstos tiešāk nekā citos autores darbos dokumentēta arī sava laika reālā dzīve.

Rakstniece mirusi 1981. gada 29. septembrī.

Apraksts sagatavots 2020. gada 14. septembrī. Sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.