Anna Auziņa

3 bildes

Anna Auziņa (1975) – dzejniece, literatūrzinātniece. Jaunībā studējusi glezniecību, pēcāk pievērsusies kultūras studijām un literatūrzinātnei. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju "Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā". Sarakstījusi četrus dzejoļu krājumus – "Atšķirtie dārzi" (1995), "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001), "Es izskatījos laimīga" (2010), "Annas pūra govs" (2017). 2021. gadā iznācis Annas Auziņas debijas romāns "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata".

Dzimšanas laiks/vieta

18.04.1975
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi dzejnieka Imanta Auziņa un prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas ģimenē. Māsa – tulkotāja Irēna Auziņa.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1991: dzejolis "Mans zaļais mīlas suns..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne".

Dzeja
1995: Atšķirtie dārzi (Uguns).
2001: Slēpotāji bučojas sniegā (Preses nams).
2010: Es izskatījos laimīga (Mansards).
2017: Annas pūra govs (Neputns).

Proza
2021: Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata (Ascendum).

Līdzdalība projektos
2012–2016: dalība izrādē Mūsu dienu skaņu celiņš kopā ar grupu Sigma. Režisore Inga Surgunte.
2014: dalība projektā Dzejkoncerts Rīgas Domā kopā ar grupu Sigma, Andri Freibergu un Olgas Žiltuhinas dejotājiem. Režisore Inga Surgunte.
2014: dziesmu teksti "Zīmējumu teātra" izrādei Dāsnumātika. Režisors Varis Klausītājs.
2014: teksti dziesmu ciklam Pie gaļas "Rīga 2014" atklāšanā Centrāltirgū. Komponists E. Raginskis, režisore Krista Burāne.

Nozīmīgākie tulkojumi

1996: Agata Kristi "Priekškars. Puaro pēdējā lieta". Rīga: Artava.
1997: Šermēna Sonderse "Sieviete un stress". Rīga: Zvaigzne ABC.
2008: dažādu autoru atdzejojumi antaloģijā "Mūsdienu Latvijas krievu dzeja". Rīga: Orbīta.
2009: Dmitrijs Rancevs "Kinotācijas", atsevišķu rakstu tulkojumi. Rīga: Mansards.
2010: krievu tautas pasakas. Portāls pasaka.lv
2012: Skots Hāns, Kimberlija Hāna "Pārnākšana Romā". Rīga: Kala Raksti.
2016: Skots Hāns "Ticības iemesli". Rīga: Kala Raksti.

Dzejas tulkojumi citās valodās

Iespiesti darbi
2011:
Six Latvian Poets. Atdzejojusi Ieva Lešinska. Lielbritānija: Arc Publications.
2012: Pavasaris bus kaip visuomet. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.
2013: Contemporary Latvian Poetry (A Baltic Anthology Book 1). University of New Orleans Press.
2016: Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev.

Internetā rodami darbi
2015:Identité. latviski > franciska Littérature lettone : atelier de traduction. Atdzejojis Nicolas Nau.
2017: Apziņa. Bewusstsein. Identitāte. Identität. Aus dem Lettischen von Nicole Nau https://lettlandlesen.com/tag/auzina/

Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Atšķirtie dārzi" (Uguns, 1995)

"Annas Auziņas dzejā ļoti patīkama un svaiga ir viņas juteklisko uztveru bagātība, dzejas tēla krāsainība iepazīt un pieņemt pasauli nevis ar vienu vienīgo prātu, bet ar visiem pieciem prātiem uzreiz (tā maņas sauca senāk, un senatnīgais nosaukums, liekas, labi izceļ kādu niansi, kas mūsdienu vārda zudusi: ar savām maņām cilvēks tiešām arī domā, izprot un vērtē pasauli, nevis tikai automātiski reaģē). Auziņas sensuālās rindas, kurās ir tik daudz redzes, dzirdes, garšas, taustes, smaržu līksmes, ir varbūt īpaši ievērības cienīgas tādēļ, ka jaunākajā dzejā tā visa ir maz."

Inta Čaklā. Vertikālās dimensijas atgriešanās. Četras dzejas grāmatas 1995. gada sakumā. Karogs, Nr.7 (01.07.1995)

Par dzejoļu krājumu "Annas pūra govs" (Neputns, 2017)

"Kā jau liecina grāmatas nosaukums, kurā likts autores vārds, "Annas pūra govs" ir personisks krājums. Auziņas kā meitas, mātes un dzīvi mīlošas sievietes klātbūtne šeit ir tik uzkrītoša, ka būtu neērti uz apkopotajos dzejoļos saklausāmo balsi attiecināt kritiķu iecienīto terminu "liriskais "es". (..) Mēdz uzskatīt, ka dzejas grāmatas var sadalīt trīs kategorijās: kritiķu grāmatas, lasītāju grāmatas un grāmatas, kas gūst ievērību no abām pusēm. "Annas pūra govij" ir vajadzīgie dotumi, lai atbilstu šai trešajai, ekskluzīvajai kategorijai, kurā ierindojami tādi veiksmīgi autori kā Kārlis Vērdiņš un Inga Gaile. Galu galā, kritiķi Auziņas ceturtajam krājumam nevarētu pārmest neveiklu valodu, iztēles trūkumu vai aizraušanos ar banalitātēm, savukārt tie lasītāji, kas dzeju uztver pamatā kā savas dvēseles spoguli un mazāk uzmanības pievērš tehniskiem sīkumiem, spēs identificēties ar autores ikdienas dzīves precīzajiem tēlojumiem."

Artis Ostups. Susļikziedi un trūdaina zeme. Delfi, 30.03.2017.

Par romānu "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata" (Ascendum, 2021)

"Teksta dienasgrāmatas forma, kurā pārsvarā dominē racionalitāte un kam raksturīgs valodas līdzekļu un tēlainības ekonomiskums, rada sajūtu par pārraidītu tiešu un nepastarpinātu pieredzi, teksta poētikā iemiesojot arī vaļsirdīgu atklātību un intimitāti, kas ir nozīmīga sievietes seksualitātes dažādo šķautņu, kuras cita citu papildina, atklāšanā. Terēzes refleksijas aptver laika posmu no 20. gadsimta 80. gadiem līdz pat 2020. gadam, ietverot gan bērnības atmiņas, kurās seksualitāte paradīta kā pašsaprotama subjektivitātes daļa, kas aizsākas jau mazotnē, gan atklājot pāraprūpētas pusaudzes, kura alkst tuva cilvēka siltuma (to var simbolizēt gan zupas katls Blaumaņielas dzīvoklī, gan blakus guļoša vīrieša miesa), ievainojamību, gan pieaugušas sievietes pārdzīvoto. Miesas motīvs, seksualitāte, dzemdības, vecāka slimība un nāve klātesoši arī Auziņas dzejoļu krājumā "Annas pūra govs" (2017), parādot šīs tēmas kā autorei nozīmīgas (šķiet, dzejoļi tapuši vienlaikus ar "Terēzes dienasgrāmatas" pirmajiem tekstiem), reizē atklājot, ka prozā iespējams izteikties atšķirīgi, tiešāk."

Zita Kārkla. Rakstīt ar baltu tinti. Punctum, 18.01.2022.

"Anna Auziņa, bruņojusies ar pamatīgu praktizējošas dzejnieces pieredzi un akadēmiskas literatūrpētnieces bagāžu, savā kritikā koncentrējas uz baudu, ko var sniegt laba dzeja. Viņa ir uzmanīga un jūtīga lasītāja, kurai literārs teksts nav nošķirams ne no ikdienas pieredzes un šī brīža sociālās realitātes, ne no priekšgājēju paveiktā. Tālab viņas kritiķes azarts uzplaiksnī, rakstot par visdažādākajām dzejas grāmatām - sākot no eleganta konceptuālisma un beidzot ar dramatisku dzimtas likteņu atklāsmi" - sacīts žūrijas pamatojumā, nominējot Annu Auziņu Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā (2023).

Saiknes

Ieva Elsberga - Māsasmeita
Imants Auziņš - Tēvs
Irēna Auziņa - Māsa
Irina Cigaļska - Māte
Jānis Elsbergs - Radinieks
Klāvs Elsbergs - Svainis
Vizma Belševica - Radiniece
Zigurds Elsbergs - Radinieks

Dzīvesvieta

Carnikava

Izglītība

1982–1987
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga

1987–1994
Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola
Rīga

1992
Jauno Autoru seminārs
Rīga

1994–1998
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Glezniecības nodaļa, mākslas bakalaurs

1998–2001
Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Figurālās glezniecības meistardarbnīca un maģistrantūra

2011–2013
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Kultūras un starpkultūru studiju maģistra programma

2013–2016
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Humanitāro zinātņu fakultātes Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūras studijas, disertācija "Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā"

Darbavieta

1995–1997
Pedvāles Brīvdabas muzejs
Talsi
Gide un asistente 

2003–2005
Rīga
Reklāmas tekstu autore aģentūrā  Young&Rubicam Garage 4X4 Riga

2006–2009
Rīga
Reklāmas tekstu autore aģentūrā Leo Burnett Riga

2011–2012
Rīga
Reklāmas tekstu autore portālā Cherry

2014
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Vieslektore

2015–2017
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece

Dalība organizācijās

2021
Žurnāls "Strāva"
Viena no žurnāla redaktorēm. 

Apbalvojumi

Klāva Elsberga prēmija
Prēmija piešķirta par manuskriptu "Atšķirtie dārzi". Šajā gadā Klāva Elsberga literārā prēmija tiek piešķirta kā izdota grāmata (sadarbībā ar izdevniecību "Uguns").
1995

Olivereto balva dzejā ''Trubadūrs uz ēzeļa''
Balva piešķirta par dzejoli ar devīzi "Grāmata".
2008

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par krājumu "Es izskatījos laimīga".
Dzeja
2011

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Es izskatījos laimīga".
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais oriģinālliteratūras darbs
Nominants
2011

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Annas pūra govs".
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2018

AKKA/LAA Autora balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Annas pūra govs".
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2022

Normunda Naumaņa Gada balva mākslas kritikā
Par publikācijām punctummagazine.lv un "Domuzīme" 2022. gadā
Nominants
2023