Angelika Gailīte

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (37); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (32)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAngelika Gailīte
Papildu vārdiMiķelsone
KopsavilkumsRakstniece Angelika Gailīte (1884–1975) dzimusi Vecpiebalgā. Mācoties Daugavpils sieviešu ģimnāzijā, dzīvojusi dzejnieka Andreja Pumpura ģimenē. Bijusi precējusies ar dzejnieku Eldgastu. Strādājusi par skolotāju, bijusi Ārlietu ministrijas franču preses referente. 1930. gadā apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni un Francijas akadēmijas Palmas ordeni. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, tad pārcēlusies uz ASV, vēlāk uz Kanādu. Prozā Gailīte psiholoģiski niansēti tēlojusi modernās sievietes iekšējos konfliktus un pārdzīvojumus, sievietes atbrīvošanos no atkarības sajūtas pret vīrieti, centienus pēc garīgas patstāvības, ētiskas harmonijas un pilnvērtības apziņas.
Personiska informācijaDzimusi muižas dzirnavnieka ģimenē.
1894: vecākiem jāatstāj vieta Vecpiebalgas dzirnavās, kur ģimene dzīvojusi vairāk kā 30 gadus. Ģimene apmetas Lubejas dzirnavās, kur Angelika nodzīvo tikai vienu vasaru, jo turpina mācības Vecpiebalgas Upītes skolā.
1895: mirst māte un abas jaunākās māsas.
1899–1903: mācoties Daugavpils sieviešu ģimnāzijā, dzīvojusi mātes māsas Edes un viņas vīra dzejnieka Andreja Pumpura ģimenē.
1910–1922: bijusi precējusies ar dzejnieku Eldgastu (laulība izjuka jau 1914. gadā). 1910. gadā aizbraukusi viņam līdz uz Vologdu, tur sarakstījusi pirmos stāstus.
1915: blakus skolotājas darbam Vologdā darbojas bēgļu apgādāšanas komitejā, piedalās tur nodibināto bēgļu māju pārraudzīšanā.
1916: dodas uz Maskavu, lai paralēli darbam iegūtu augstāko izglītību.
1920. 1. februāris: atgriežas Rīgā.
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1950: pārcēlusies uz ASV.
1951: pārcēlusies uz Kanādu.
Profesionālā darbība1909: pirmā publikācija – apcere par Gerharta Hauptmaņa drāmu "Grizelda" laikrakstā "Latvija" (2./15.V).
1915: pirmā literārā publikācija – stāsts "Kad ceriņi otrreiz ziedēs" laikraksta “Latvija” literāriskais pielikums Nr. 27.
1921–1923: publicējusi informatīvus apskatus par Latvijas un starptautiskajām politiskajām aktualitātēm.

Proza

"Ilgas un maldi" (1913)
"Dzirkstis sniegā" (1922)
"Grēcinieces" (1927)
"Dzīves zaļais koks" (1947)

Ceļojumu apraksti

"Vērojumi un sapņojumi" (1920, par Itāliju)
"Francijā" (1936)

Biogrāfijas

"Pilnības ideāls" (1926, par Asīzes Francisku)
"Džuzepe Garibaldi" (1930)
"Žanna d'Arka" (1939)

Autobiogrāfiskā proza

"Ceļiniece" (1962)

Citi

"Vecpiebalgas draudzes skola" (1937)
"Rītausmā" (1968, par savu dzimtu, par 19. gs. Piebalgas ļaudīm – Ati Kronvaldu, Dr. Jurjānu, Andreju Pumpuru, Matīsu Kaudzīti, Rātminderu dzimtu utml.)

Publicējusi rakstus par latviešu un cittautu literatūru.
Aktīvi sekojusi latviešu trimdas literatūras attīstībai.
Citātu galerija

Par Angelikas Gailītes prozu

"Gailīte psiholoģiski niansēti tēlojusi modernās sievietes iekšējos konfliktus, erotiskos pārdzīvojumus, sievietes atbrīvošanos no atkarības sajūtas pret vīrieti, centienus pēc garīgas patstāvības, ētiskas harmonijas un pilnvērtības apziņas. Vēstījums lirisks, prevalē saturs, analītiska doma, mazāk formas izkoptība. Vietumis Staņislava Pšibiševska ietekme."

Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, Zinātne: 2003.

Par stāstu krājumu "Ilgas un maldi" (Varavīksna, 1913; J. Rozes apgāds, 1925)

"Angelikas Gailītes grāmata plašāk paver sievietes dvēseli, sevišķi to sievietes dvēseles pusi, kas disponēta tikai mīlestībai un tās pārdzīvojumiem, gavilējošam priekam un izmisuma sāpēm. Latviešu literatūrā šos sievietes pārdzīvojumus visvairāk attēlojuši vīrieši, bet pareizāk un izprotošāk to var darīt pati sieviete. Tikai Angelika Gailīte uzrāda zināmu vienpusību. Visā grāmatā, septiņās studijās un tēlojumos, ir tikai viens sievietes jūtu motīvs, daždažādos variējumos. Autore sievietes mīlu stāda ļoti augstu. Tā ir Lielā Mīlestība, gavilējošā dzīvības dziesma, kad dod savu skaistāko un bezgala alkst pēc tāda pat skaistuma no otra; kad neklusināmas ilgas mostas pēc sakušanas, pēc dziļākas harmoniskas vienības. (..) Angelikas Gailītes grāmatai nav sevišķas izcilus mākslinieciskas vērtības. Vērtīgākais viņā – sievietiskās psiholoģijas parādību saistība, kurās tomēr nav lielas daudzpusības un plašuma, bet gan daudz publicistiski moralizējošā emancipācijas elementa. Atsevišķi momenti te diezgan dziļi un izsmeļoši, bet vispārējā raksturojuma izcēluma itkā nav. Parādās momentālas figūras, bez fona, un tikpat pēkšņi atkal nozūd. Vispār vielas izveidība, apstrādājums, kompozīcija nevar sevišķi iepriecināt. Autore vairāk lietojusi tēlojošos elementus, bet tēlojumā nepieciešamā stāstošā pavediena, kā saistības līdzekļa vai nu pavisam trūkst, vai ari tas loti nepilnīgs. To vietu aizpilda bieži un gari dialogi un sarunas, kuru pārmērība nereti traucē. Ainu, pārdzīvojumu, sāpju un izmisuma skicējumiem vietām trūkst loģiskas konsekvences, veselā un noslēgtā iespaida."

Žanis Unāms. Angelika Gailīte. Ilgas un maldi. Latvju Grāmata, Nr.6 (01.11.1925)


Par stāstu krājumu "Dzirkstis sniegā" (Valters un Rapa, 1922)

"Angeliku Gailīti kā rakstnieci padara interesantu, īpatnu viņas moderno sieviešu idejiskais skatiens divu dzimumu savstarpējās attiecībās un mīlas vērtējumi. Varētu teikt: viņas sieviešu filozofija, ja vien visam būtu daudzmaz dziļāks, viengabalaināks noveidojums. Nevis mīla kā erotiska tieksme, aizmiršanās, atteikšanas, verdzība, padevība, tirānija, bet mīla kā dvēseles piepildīšana, kas nesaista ne vīrieti, ne sievieti, un tomēr meklē divi būtņu savstarpējā iekšējā saskaņā nevīstošu laimi un prieku zemes virsū. Tā ir liela, tīri intīmu dvēselīgu cīņu pasaule, kurā trauc doties iekšā Angelikas Gailītes modernā sieviete, ja vien savā būtībā viņa to spējīga. Tiesa, pamatuzskats nav no jaunajiem, jo saknes viņam varētu sameklēt pat senu senā platonismā. Bet Angelika Gailīte vietām pieiet jautājumam diezgan oriģināli, tagadējā laikmeta jutoņā (piem., stāstā "Ceļi"), ienesdama tā dažas tīri svaigas skaņas sievietes likteņa zīmējumos."

Kārlis Egle. Angelika Gailīte. Dzirkstis sniegā. Ritums, Nr.6 (01.08.1922)

Par stāstu krājumu "Grēcinieces" (Jāņa Rozes apgāds, 1927)

"Gailītei nav Brigaderes izkoptā stila, ne Ezeriņa stāstīšanas mākslas, tomēr viņa ienes mūsu prozā arī savu nekur nedzirdētu sievietes balsi, un tas paceļ "Grēcinieces" līdzās citiem vidēja līmeņa darbiem."

Arturs Baumanis. Angelika Gailīte. Grēcinieces. Latvju Grāmata, Nr.3 (01.05.1927)


"Patiesībā, tikai dažus no krājumā uzņemtiem gabaliem var vērtēt kā stāstus. Angelikai Gailītei parasti labāk padodas miniatūrtēlojums un etīde. Viņas mūžam neizsmeļamais temats gan ir sievietes mīla, kas pie tam savā nesadrumslotā viengabalainībā ļoti bieži mēdz būt par visdziļākā dvēseles traģisma cēloni. Tomēr jāsaka, ka rakstnieces spalva tādam traģismam mazliet par liegu. Un rezultātā tad dabūjam tikai fragmentus."

E. A. Angelika Gailīte. Grēcinieces. Jaunā Nedēļa, Nr.1 (06.01.1928)


Par ceļojumu aprakstu "Francijā" (J. Rozes apgāds, 1936)

"Šinī grāmatiņā sakoncentrēti ar patiesi aistētisku skatu apveltītas un dzīvām, iejūtīgām vēsturiskām atziņām bagātas rakstnieces vērojumi Francijā. (..) pirmās apskates vietas ir Nica un Mentona. Par tām lasot, ir patīkami vērot, ka A. G. ar gaumes un garīgas vērtēšanas mērogu atvaira skatam visu, kas ir ārišķīgs un banāls šinīs izslavētās Zilgmes krasta (Cote d'Azur) vietās, un saista to dabas burvīguma iespaidus ar īpatnējām garīgi nozīmīgām atmiņām un asociācijām (piem., par Hercenu). Aries un Aviņonas vērojumos sastopamies ar A. G. kā vēsturnieci. Te viņa klausās senatnes liecinieku, akmens celtņu valodā un apgaismo šo apvidu (Provansas) īpatnības no to vēsturisko gaitu un likteņu viedokļa."

Milda Paleviča. Angelika Gailīte. Francijā. Daugava, Nr.7 (01.07.1937)

"Francijas dabas, kultūras un mākslas skaistumā kā raksturīgāko Gailīte saskata maigumu un varenumu un apzīmē Franciju par Eiropas kultūras glabātāju un tālāk virzītāju. Savos Francijas vērojumos autore bagātīgi izkaisījusi dzejiskus salīdzinājumus, vēsturiskas un literātūrvēsturiskas reminiscences un reprezentējošas domas, kas katras vietas skatījumu apgaro un padziļina."

Austra Dāle. Angelika Gailīte: Francijā. Jaunākās Ziņas, Nr.135 (19.06.1937)


Par romānu "Dzīves zaļais koks" (Tēvzeme, 1947; Daugava, 1966)

"Angelikas Gailītes grāmata "Dzīves zaļais koks" ieskata un risina kādu problēmu, ar kuru visos laikos jāsaduras apdāvinātai sievietei ar izteiktām mākslinieces vai zinātnieces spējām. Šī problēma pastāv sadursmē starp talantīgas sievietes prasību kopt šo savu talantu un tam nodoties – un prasību uzņemties un kopt arī tās sievietei tik nozīmīgās vērtības un pienākumus, kurus uzliek laulības dzīve. Grāmata neapšaubāmi atspoguļo arī pašas autores pārdzīvojumus un dzīves pieredzi. Kā zinām, Angelika Gailīte ir ļoti kulturāla personība ar dziļu dzīves gudrību un pieredzi, kā arī ar izteiktām zinātnieces un mākslinieces tieksmēm un interesēm."

Nora Valtere. Talantīgas sievietes dzīves problēmas. Latvija Amerikā, Nr.31 (19.04.1967)

Par grāmatu "Ceļiniece" (Daugava, 1962)

"Angelikas Gailītes atmiņas ir rakstītas ar vēsturnieces atbildības sajūtu. Tām ir puritāniski vienkārša izteiksme, kas nevar radīt nekad nekādus pārpratumus, un tās lieto bez šaubīšanās vienu un to pašu viedokli ziņu izlasē un sakārtošanā. A. Gailītes atmiņas nav autores dzīves stāsts, bet ziņojums par viņas mūža darbu. Tās nesākas, kā parasts, ar bērnības pieredzējumu tēlošanu, bet gan ar to brīdi, kad autore 19 gadu vecumā sāk strādāt par audzinātāju toreiz ievērojamākā latviešu vidusskolā. Par savu personisko dzīvi un pārdzīvojumiem autore nestāsta gandrīz nekā. Viņa nerunā arī par savu literāro darbu. No četrām daiļliteratūras grāmatām, ko viņa sarakstījusi, atmiņās pieminēta tikai vieni, tā pati garāmejot un citā sakarā. (..) Gailītei ir acīmredzot laba un droša atmiņa. Tas, ko viņa pieredzējusi 1908. g. Rīgā un 1950. g. Ņujorkā, ir rādīts vienādos samēros, ar vienādu skaidrību un vērojumu asumu. Beidzot jāsaka, ka visas grāmatā pieminētās personas ir zīmīgi raksturotas, bet tikai sabiedrības darbā un nekad privātā dzīvē, un ka rakstniece ar īstu vēsturnieces cieņas apziņu atturas no jebkādas notikumu un personu vērtēšanas."

Vitauts Kalve. Labs memuāru rakstīšanas paraugs. Laiks, Nr.32 (20.04.1963)

SaiknesAndrejs Pumpurs - Radinieks
Haralds Eldgasts - Vīrs
Gundars Ķeniņš Kings - Krustdēls
Nodarbesskolotāja
rakstniece
Dzimšanas vieta02.06.1884
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Dzīvesvieta1884–1889
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1899–1903
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

1903–1910
Rīga
Rīga

1910–1916
Vologda
Vologda, Vologda Oblast, Russia

1916–1920
Maskava
Moscow, Russia

1920–1944
Rīga
Rīga

1944–1949
Hānava
Hanau, Hesse, Germany

Emigrē uz Dancigu, kādu laiku uzturas Leipcigā, tad Vircburgā līdz nonāk Hanavas latviešu bēgļu nometnē.


1949–1950
Ņūdžersija
New Jersey, USA

1950
Ņujorka
New York, USA

1950
Hamiltona
Hamilton, Ontario, Canada

1951–1975
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Izglītojies1896
Vecpiebalgas Upītes pagastskola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1896–1899
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1899–1903
Daugavpils sieviešu ģimnāzija
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Ģimnāziju beigusi ar zelta medaļu.

1916–1920
Augstākie sieviešu kursi
Maskava
Moscow, Russia

Filoloģisko un juridisko kursu vēstures nodaļa


1925
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

1925. gadā beigusi Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu ar cand. hist. grādu. Disertācijas tēma: "Jānis Georgs Eižens un 18. gadusimteņa latvju zemnieka raksturojums".

Darbavieta1903–1910
Ķeniņu ģimnāzija
Rīga
Rīga

Skolotāja


1910–1916
Vologda
Vologda, Vologda Oblast, Russia

Pilsētas zēnu tirdzniecības skola

Vācu valodas skolotāja


1916–1920
Marijas meiteņu institūts
Maskava
Moscow, Russia

Priekšnieces palīdze (inspektrise), skolotāja


1920–1924
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Rīga

Informācijas departaments, vēlāk Preses nodaļa

Franču preses referente


1921–1944
Rīgas Franču licejs
Rīga
Rīga

Latviešu valodas un vēstures skolotāja


1926–1940
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Rīga

Vēstures skolotāja


1944–1949
Hānava
Hanau, Hesse, Germany

Skolotāja latviešu bēgļu ģimnāzijā


1949–1950
Ņūdžersija
New Jersey, USA

Mājkalpotāja


1950
Ņujorka
New York, USA

Mājkalpotāja


1950
Hamiltona
Hamilton, Ontario, Canada
Apkopēja, pasniedz arī franču valodas privātstundas

00.01.1951–00.03.1951
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Strādā sēklu šķirotavā

00.04.1951–1965
Laikraksts "Latvija Amerikā"
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Korektore, vēlāk redaktore
Dalība organizācijāsLU studenšu korporācija "Varavīksne"

1920
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga

1928
Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga
Rīga
Emigrē06.10.1944
Vācija
Germany
Sākumā dodas uz Dancigu, tad 1945. gada aprīlī uz Leipcigu. Vēlāk kādu laiku apmetas Vircburgā, tad Hanavas latviešu bēgļu nometnē.

1950
Ņūdžersija
New Jersey, USA

Vēlāk pārceļas uz Ņujorku.


1951
Hamiltona
Hamilton, Ontario, Canada

Vēlāk pārceļas uz Toronto.

Ceļojums1908
Maskava
Moscow, Russia

1910
Somija
Finland

Kāzu ceļojumā dodas caur Pēterpili uz Somiju, apmeklējot Viborgu, Imatru, Helsinkus, no kurienes ar prāmi dodas arī uz Tallinu.


1914
Itālija
Italy

Dodas uz Itāliju ar krievu skolotāju ekskursiju no Vologdas, caur Maskavu.

Florence, Fjezole, Neapole, Pompeji, Kapri, Roma, Venēcija


1923
Vācija
Germany
Berlīne, Drēzdene, Nirnberga, Minhene

1929
Ženēva
Geneva, Switzerland

Kā Latviešu akadēmiski izglītoto sieviešu akadēmijas delegāte piedalās Starptautiskās akadēmiski izglītoto sieviešu federācijas kongresā.


1934
Šveice
Switzerland

1934
Itālija
Italy

1934
Francija
France

Dodas caur Ziemeļitāliju uz Dienvidfranciju. Kastaņola, Milāna, Nica, Arle, Aviņjona, Parīze.


1936
Zviedrija
Sweden
Studiju nolūkos, vākdama Stokholmas arhīvos materiālus savai grāmatai "Vecpiebalgas draudzes skola" (1937) Gailīte apceļo Zviedriju.

1936
Norvēģija
Norway
Norvēģijas fjordi

1938
Parīze
Paris, France

00.06.1947 (Datums nav precīzs)
Vācija
Germany

Dzīvojot Hanavas latviešu bēgļu nometnē, vasarās dodas grupu ekskursijās pa Dienvidvāciju.


00.06.1948 (Datums nav precīzs)
Heidelberga
Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany
Miršanas vieta20.08.1975
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Apglabāts1975
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1938

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 49.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1884 - 1889DzīvesvietaCiems
2Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
02.06.1884Dzimšanas vietaCiems
3Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1896 - 1899IzglītojiesCiems
4Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1899 - 1903DzīvesvietaPilsēta
5Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1899 - 1903IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1903 - 1910DzīvesvietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1903 - 1910DarbavietaPilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1908CeļojumsPilsēta
9Somija
(Finland)
1910CeļojumsValsts
10Vologda
(Vologda, Vologda Oblast, Russia)
1910 - 1916DarbavietaPilsēta
11Vologda
(Vologda, Vologda Oblast, Russia)
1910 - 1916DzīvesvietaPilsēta
12Itālija
(Italy)
1914CeļojumsValsts
13Maskava
(Moscow, Russia)
1916 - 1920IzglītojiesPilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
1916 - 1920DzīvesvietaPilsēta
15Maskava
(Moscow, Russia)
1916 - 1920DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1920 - 1924DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1920Dalība organizācijāsPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1920 - 1944DzīvesvietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1921 - 1944DarbavietaPilsēta
20Vācija
(Germany)
1923CeļojumsValsts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.