Andris Puriņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (18); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAndris Puriņš
KopsavilkumsAndris Puriņš (1950) ir prozaiķis un kinoscenārists. Publicējis astoņpadsmit romānus, kā arī stāstus periodikā. Strādā fantastikas, fantāzijas, vēsturisko, piedzīvojumu un kriminālromānu žanrā. Pazīstamākie romāni: "Nevaicājiet man neko" (1977), "Zelta zirneklis smejas" (1981), "Bezrūpīgie ceļotāji" (1989). Rakstījis scenārijus spēlfilmām un dokumentālajām filmām, to vidū "Bezrūpīgie ceļotāji" (2003, režisors Jānis Vingris) un "Dancis pa trim" (2011, režisors Arvīds Krievs).
Personiska informācijaMācījies Rīgas pārtikas rūpniecības mehānikas un tehnoloģijas tehnikumā, beidzis Rīgas 3. vidusskolu (1968).
1967–1969: strādājis dažādus darbus, tostarp par noliktavas pārzini un krāvēju maizes ražošanas apvienībā “Druva”.
1974: beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.
19741979: strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.
1979–1981: mācījies Augstākajos scenāristu kursos Maskavā.
Kopš 1982: profesionāls literāts.
Profesionālā darbībaRakstniecībai pievērsies Reja Bredberija darbu ietekmē. Debitējis 1970. gadā ar noveles “Durvis” publikāciju žurnālā “Liesma”.
Kopš 1999. gada vienpadsmit Andra Puriņa romāni izdoti “Lauku Avīzes” sērijā “Lata romāns”, lielākā šo darbu daļa godalgota “Lata romāna” konkursos un vispirms publicēta turpinājumos laikrakstā.

Romāni

1977: romāns "Nevaicājiet man neko" (Liesma).
1981: romāns "Zelta zirneklis smejas" (Liesma).
1989: romāns "Bezrūpīgie ceļotāji" (Liesma) (periodikā 1987, grāmatā 1989).
1990: romāns "Zilā Jumprava" (Sprīdītis) (periodikā 1987, grāmatā 1990).
1992: romāns "Ar skatienu augšup jeb Vampīru sazvērestība" (Sprīdītis).
1994: romāns "Saulesšķēps" (Sprīdītis).
1997: romāns "Neredzamās nāves pieskāriens" (Liesma).
1999: romāns "Mīla un naids Livonijā" (Lauku Avīze).
2001: romāns "Lāčplēša klejojumi" (Lauku Avīze).
2001: romāns "Lielā bērza noslēpums" (Lauku Avīze).
2002: romāns "Mana dzīve jūsu rokās" (Lauku Avīze) (periodikā 1997–1998, grāmatā 2002).
2004: romāns "Brentes pils briljanti" (Lauku Avīze).
2005: romāns "Auss no debesīm" (Lauku Avīze).
2006: romāns "Divu brāļu divas kaislības" (Lauku Avīze).
2008: romāns "Tarzāns Latvijā" (Lauku Avīze).
2012: romāns "Brentes pils noslēpumi" (Lauku Avīze).
2013: romāns "Brentes pils mistērijas" (Lauku Avīze).
2015: romāns "Nāc droši iekšā, brāl!" (Lauku Avīze).

Īsproza

1970: novele "Durvis" žurnālā "Liesma" (Nr. 4).
1972: stāsts "Zūdošo debesu spožums" žurnālā "Liesma" (Nr. 5).
1973: stāsts "Jūras smilts" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 6. janvārī.
1974: stāsts "Tikai bez muļķīgiem jautājumiem" žurnālā "Liesma" (Nr. 4).
1975: stāsts "Krēslas stundā" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 28. jūnijā.
1978: stāsts "Drīz sāks līt..." žurnālā "Draugs" (Nr. 7).
1983: stāsts "Dēmoniskā sieviete" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 14. janvārī.
1985: stāsts "Apaļā puķu dobe" žurnālā "Draugs" (Nr. 4).
1993: stāsts "Jankiņ, knāb!" laikrakstā "Domas" (Nr. 2) martā.
1993: stāsts "Kas izglābs Latviju?" laikrakstā "Domas" 23. aprīlī.
1994–1995: humoresku cikls žurnālā "Dadzis".
1995: stāsts "Baltais zvērs" laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" pielikumā "Literatūra. Māksla. Mēs" (Nr. 17) 20. jūlijā.
1995: stāsts "Četri lati – godīgi nopelnīti!" laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" pielikumā "Literatūra. Māksla. Mēs" (Nr. 30) 19. oktobrī; laikrakstā "Pavalstnieks", 24. novembrī/1. decembrī.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

1979: krievu valodā romāns Не спрашивайте меня ни о чем ("Nevaicājiet man neko", tulkotājs Jurijs Kappe, Москва: Молодая гвардия); Молодая гвардия prēmija labākajam jaunajam autoram.
1984: igauņu valodā romāns Ärge küsige minult midagi ("Nevaicājiet man neko", tulkotājs Kalev Kalkun, Tallinn: Eesti Raamat).
1990: lietuviešu valodā romāns Aukso voras juokias ("Zelta zirneklis smejas", tulkotāja Bronė Balčienė, Vilnius: Vyturys).
2001: lietuviešu valodā stāsts Gėlių lysvė ("Apaļā puķu dobe") latviešu stāstu izlasē Namas su kiškio ausimis ("Māja ar zaķa ausīm") (tulkotājs Alvydas Butkus, Kaunas: Aesti).

Literārā līdzdalība kino un televīzijā

1982: scenārijs dokumentālajai filmai "Un tomēr – skaitās" (režisors Imants Brils, Rīgas kinostudija).
1986: literārais scenārijs muzikālai pilnmetrāžas aktierfilmai "Breik-valsis" (kopā ar Genādiju Zemelu; režisors inscenētājs Genādijs Zemels, Rīgas kinostudija, neīstenots).
1987: literārais scenārijs televīzijas muzikālai komēdijai-farsam "Peldētāja Zuzanna" (pēc Andreja Upīša komēdijas; režisors inscenētājs Imants Krenbergs, Rīgas kinostudija, neīstenots).
1992: scenārijs spēlfilmai "Magnetizētāja piektā ziema" (pēc Pēra Ulova Enkvista romāna; režisors Arvīds Krievs, Kaupo Filma, neīstenots).
1993: scenārijs dokumentālajai filmai "Stāsts par valodu" (režisors Imants Krenbergs, Kaupo Filma).
1993: teksts dokumentālajai filmai "Baltijas ceļš" (režisors un scenārija autors Arvīds Krievs, Kaupo Filma).
1995: scenārijs un teksts dokumentālajai filmai "Kam lai sēžu kamanās" (kopā ar Aināru Dimantu; režisors Arvīds Krievs, Kaupo Filma).
1997: scenārijs televīzijas seriālam "Tarzāns Latvijā" (neīstenots).
2002: scenārijs televīzijas raidījumu ciklam "Latvija. Ulmaņlaiki" 14 sērijās (producents un vadītājs Ēriks Niedra, režisors Gvido Zilūzis, Virus Art, Latvijas Televīzija).
2003: scenārijs spēlfilmai "Bezrūpīgie ceļotāji" (romāna ekranizācija; režisors Jānis Vingris, Kaupo Filma).
2011: scenārijs spēlfilmai "Dancis pa trim" (pēc Valdemāra Kārkliņa romāna "Tikai mīlestība"; režisors Arvīds Krievs, Kaupo Filma).

Citi

1985: sastādītājs un ievada autors Herlufa Bidstrupa (Herluf Bidstrup) albumam "Karikatūras" (Liesma).
1988: sastādītājs un ievada autors Žana Efela (Jean Effel) albumam "Karikatūras" (Liesma).
Citātu galerijaPar Andra Puriņa daiļradi

"A. Puriņš piesaistīja lasītāju uzmanību ar patiesu interesi par reāli eksistējošām jaunatnes problēmām, ar nevienkāršotiem raksturiem un darbības vides precīzu tēlojumu. Viņa grāmatas, iznākdamas vienā laikā ar A. Dripes darbiem, L. Dumbera "Pašrocīgi zīmētu kalendāru", Z. Skujiņa "Jauna cilvēka memuāriem", iekļāvās tajā literatūras plūsmā, kuras autori tiecās atklāt jaunieša pašsajūtu saskarsmē ar dzīves īstenības pretrunām, kā arī sabiedrībā eksistējošo pretrunu ietekmi uz jaunā cilvēka personību."

Rožkalne, Anita. Andris Puriņš. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994. 200. lpp.


"Romānā "Zelta zirneklis smejas" (1981) saasināti tēlota labā un ļaunā veidošanās cilvēkā, tā izpausme rīcībā. Romāns "Zilā Jumprava" (1990) sarakstīts piedzīvojumu literatūras tradīciju garā, romānā "Bezrūpīgie ceļotāji" (1989) lielāka nosacītība, kompozīciju veido reālā un fantastiskā mija. Puriņa prozai raksturīga krasa intonācijas un redzes punkta maiņa, koncentrēti dialogi ar bagātu zemtekstu, ironija un groteska sociālo parādību atveidē. Pievērsies romāna žanram, kas balansē uz fantastikas un piedzīvojumu romāna robežas, sarakstījis romānus "Ar skatienu augšup jeb Vampīru sazvērestība" (1992), "Saulesšķēps" (1994), "Neredzamās nāves pieskāriens" (1997). Romānā "Lāčplēša klejojumi" (2001) oriģināli izmantojis latviešu literatūrā daudzkārt variēto Lāčplēša teikas motīvu, dažādojot Andreja Pumpura un Raiņa darbu sižetu un tēlu traktējumu."

Rožkalne, Anita. Andris Puriņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 464., 465. lpp.


"Tendence iekļaut šausmu elementus dažādu žanru tekstos turpinājās ar neatkarības atgūšanu, kad ceļu uz publicēšanu atrada atšķirīgas kvalitātes darbi. Diemžēl nereti šausmīgais faktors tajos atrodams nevis darba sižetā, bet gan kvalitātē. Pie tiem darbiem, uz kuriem var attiecināt abus šos nosacījumus, pieder Andra Puriņa romāns "Ar skatienu augšup jeb Vampīru sazvērestība" (1992). Šausmu elements šajā darbā pieņem tik groteskas aprises, ka tās jau robežojas ar absurdu (..). Daudz efektīvākas šausmu epizodes parādās Puriņa pusaudžiem adresētajā romānā "Zilā Jumprava" (1990): arheoloģisko izrakumu dalībnieku, četrpadsmit gadus veco Aigaru naktīs vajā milzu skelets ar akmens cirvi, jo viņa gulta nejauši novietota uz senas apbedījumu vietas. Kaut gan tas ir sapnis, tomēr daudz iespaidīgāks par vampīru un sātana tēliem vēlākajā Puriņa prozā."

Simsone, Bārbala. Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras pasaulē. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015.


Par romānu "Bezrūpīgie ceļotāji" (Liesma, 1989)

""Bezrūpīgie ceļotāji" ir romāns, kas apstiprina jaunās noslieces Latvijas rakstniecībā šodien. Vispirms ar šo romānu varam konstatēt reālisma, it sevišķi sociālā, kuŗa ideoloģiskā doktrīna valdīja un vadīja rakstniekus un rakstītājus ilgus gadus, tālāku nojaukšanu. Romāns, kuŗu autors apzīmē kā "mazliet fantastisku", varētu piederēt fantastisko ceļojumu apraksta žanram, pie kā varētu pieskaitīt Mora "Utopiju" , Voltēra filozofisko stāstu "Kandidu", Žila Verna romānus un neskaitāmus citus darbus, kas palīdz Lasītājam, neizkustoties no savas sēdvietas, doties dēkainos ceļojumos uz eksotiskām zemēm, dažreiz pasaules telpā, ārpuschronoloģijas likumībām. Ceļojuma romāns liek sastapties ar nepazīstamo un līdz ar to ļauj Lasītājam labāk pazīt sevi. Tā arī "Bezrūpīgiem ceļotājiem" piemīt alegorisks atspoguļojums, kas norāda uz to, kas ir šeit un tagad. Bez tam, romāns ir iezīmīgs ar to, ka tas ir tverts no mūsdienu pusaudžu perspektīvas kā izteiksmes veidā, tā psicholoģiskās nostājās. (..)
Ja šis romāns gluži neienes "vienmuļajā ikdienā kaut ko krāsainu un brīnišķīgu", tas katrā ziņā liek par daudz ko domāt, kas varētu arī būt labas rakstniecības atribūts."

Silenieks, Juris. Ceļojumi laikā un telpā. Jaunā Gaita, Nr. 178, 1990, sept.
Nodarbesrakstnieks
prozaiķis
scenārists
Dzimšanas laiks/vieta25.03.1950
Rīga
Rīga
Izglītojies Rīgas pārtikas rūpniecības, mehānikas un tehnoloģijas tehnikums
Hanzas iela 22, Rīga
Hanzas iela 22, Rīga, LV-1045

1957–1968
Rīgas 3. vidusskola
Grēcinieku iela 10, Rīga
Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050

1969–1974
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filozofijas fakultāte


1979–1981
Augstākie scenāristu kursi
Maskava
Moscow, Russia
Dalība organizācijāsLatvijas Zinātnieku savienība
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

1986–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs

2003
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010

Biedrs



Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
25.03.1950(nav uzstādīts)Pilsēta
2Maskava
(Moscow, Russia)
1979 - 1981(nav uzstādīts)Pilsēta
3Hanzas iela 22, Rīga
(Hanzas iela 22, Rīga, LV-1045)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ēka, māja
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1969 - 1974(nav uzstādīts)Ēka, māja
5Grēcinieku iela 10, Rīga
(Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050)
1957 - 1968(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1986 - 1990(nav uzstādīts)Ēka, māja
7Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990(nav uzstādīts)Ēka, māja
8Elizabetes iela 49, Rīga
(Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010)
2003(nav uzstādīts)Ēka, māja
9Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ēka, māja
25. martā prozaiķim un scenāristam ANDRIM PURIŅAM – 70!

“Paskatījies uz leju no putna lidojuma, Loks ieraudzīja to, ko tikai retam letam bijis lemts skatīt – tik sīciņa un vāra kā skudriņas pūznī bija letu cilts, kuru līdz apvāršņiem ieskāva tālas pļavas, purvāji, mežu meži, Platupe ar pietekām, ka pietiktu pārskriet virpuļviesulim, lai letus aizmēztu no virszemes. Bet bezcerības vietā Loka sirdī uzjundīja spējš lepnums – tik sīciņa, no augstumiem raugoties, necaurejamu mežu, dumbrāju un ūdeņu ieskauta, plēsonīgu zvēru un naidīgu cilšu apdraudēta, stindzinošu ziemu un vasaras sausumu piemeklēta, letu cilts bija izdzīvojusi cauri laiku laikiem, kuri bija iegrimuši pagājībā un kurus neviens vairs neatcerējās, bet par kuriem liecināja vien ar akmeņiem iezīmētās vietas kapulaukā.” – Tā noslēdzas Andra Puriņa vēsturiskais romāns “Divu brāļu divas kaislības” (2006).

Andris Puriņš debitējis 1970. gadā ar noveles “Durvis” publikāciju žurnālā “Liesma”, taču visu radošo mūžu regulāri strādājis romāna žanrā un līdz šim publicējis astoņpadsmit romānus. Prozaiķa darbiem raksturīgs vēstures, zinātniskās fantastikas, fantāzijas un kriminālliteratūras elementu sakausējums. Otra Andra Puriņa daiļrades šķautne saistīta ar kinematogrāfiju, viņš rakstījis scenārijus gan dokumentālām filmām, gan spēlfilmām, to vidū “Bezrūpīgie ceļotāji” (2003, režisors Jānis Vingris) un filma “Dancis pa trim” (2011, režisors Arvīds Krievs).

Andris Puriņš dzimis 1950. gada 25. martā Jaunmīlgrāvī. Pēc 8. klases beigšanas mācījies Rīgas pārtikas rūpniecības mehānikas un tehnoloģijas tehnikumā, pēc tam mācījies 3. vidusskolā un 1968. gadā to absolvējis. Gadu strādājis par noliktavas pārzini un krāvēju maizes ražošanas apvienībā “Druva”, šajā laikā Reja Bredberija darbu ietekmē pievērsies rakstniecībai un sarakstījis virkni fantastisku stāstu. 1969. gadā iestājies LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā, kuru pabeidzis 1974. gadā. No 1974. līdz 1979. gadam strādājis Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. No 1979. līdz 1981. gadam mācījies Augstākajos scenāristu kursos Maskavā.

Daiļrades sākumposmā rakstnieks pievērsies jauniešu dzīves un problēmu attēlošanai un, kā norāda Anita Rožkalne, kritizēts “par autora pozīcijas trūkumu, par varoņu nevarīgumu, neizlēmīgumu”, par to, ka autors dodot “saviem varoņiem atlaides”. Sarunā ar Anitu Rožkalni 1990. gadā Andris Puriņš atceras: “Nē, tas ir apzināti, tā ir pozīcija. Tas, ka ļaunais autoram ir jānosoda un labais viņam jāpaceļ, jāpaslavē, tas ir milzīgs naivums. Nu kurš tad no literatūras kaut ko mācās? (..) Es jau atceros, ak, šis nevainīgais romāns “Nevaicājiet man neko”, tas ir bērnišķīgs no šodienas viedokļa, bet es taču zinu, kā mani par to lamāja. Mani aicināja uzstāties, un tad no zāles bļāva, kā drīkst šitā kaut ko rakstīt.” (Anita Rožkalne. Tā pasaule aiz kraujas... Versija par Andri Puriņu. Literatūra un Māksla, 1990, 20. janv.)

Pēc romāna “Zelta zirneklis smejas” (1981) iznākšanas Andris Puriņš vairākus gadus netiek uzņemts Rakstnieku savienībā, lai arī viņam tolaik iznākušas jau divas grāmatas; tiek kavēta viņa darbu izdošana. Situācija mainās vien 80. gadu vidū, kad par Rakstnieku savienības priekšsēdētāju kļūst Jānis Peters. 1986. gadā Andri Puriņu uzņem Rakstnieku savienībā, taču viņa nākamā grāmata – romāns “Bezrūpīgie ceļotāji” – iznāk tikai 1989. gadā.

Jau 1981. gadā kādā intervijā Andris Puriņš atzīst, ka pēc izglītības esot vēsturnieks un varētu tapt romāns par Latvijas vēsturi, taču šai iecerei prozaiķis pievēršas tikai pēc ilgāka laika, kad sarakstīti romāni “Mīla un naids Livonijā” (1999), “Lāčplēša klejojumi” (2001) un “Divu brāļu divas kaislības” (2006). Tomēr jau kopš 80. gadu otrajā pusē publicētajiem darbiem “Zilā Jumprava” (periodikā 1987, grāmatā 1990) un “Bezrūpīgie ceļotāji” (periodikā 1987, grāmatā 1989) vēstures elementi ir klātesoši daudzos Andra Puriņa darbos, to varoņiem ceļojot laikā un telpā, tagadnē un pagātnē, arī pagaidām jaunākajos romānos “Brentes pils mistērijas” (2013) un “Nāc droši iekšā, brāl!” (2015).

“Man vēsture vienmēr ir radošs process, jo vienas patiesības nav. Ja kāds apgalvo, ka viņam pieder vienīgā īstā patiesība, tad tā ir aģitēšana, propaganda. Dzīve un vēsture ir kā zebra, kur baltās svītras mijas ar melnajām, un vienīgais, ko mēs pēc labākās sirdsapziņas varam darīt, ir – censties būt patiesiem pret sevi pašiem,” atzīst rakstnieks. (Linda Kusiņa. Puriņš iet dziļāk senatnē. Latvijas Avīze, 2006, 20. marts)

Kopš 1999. gada vienpadsmit Andra Puriņa romāni izdoti “Lauku Avīzes” sērijā “Lata romāns”, lielākā šo darbu daļa godalgota “Lata romāna” konkursos un vispirms publicēta turpinājumos laikrakstā. Par romānu “Mīla un naids Livonijā” rakstnieks sacījis: “Jā, tas ir rakstīts tieši konkursam un avīzes lasītājiem, kas nākamo turpinājumu gaidīs tikai tad, ja gribēs zināt: kas tālāk? Es jau centos.” (Māra Svīre. Vēstures un leģendu skāvienos. Lauku Avīze, 1999, 22. jūl.)

Savukārt romāna “Mana dzīve jūsu rokās” (2002) darbība norisinās Latvijā desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas, “kad zudušas Atmodas laika ilūzijas”, tāpat mūsdienu sabiedrība tēlota romānos ar kriminālliteratūras, mistikas un humora elementiem, kā “Lielā bērza noslēpums” (2001), “Auss no debesīm” (2005), “Tarzāns Latvijā” (2011) un citos.

Sarunā ar Andri Bernātu rakstnieks atzinis, ka viņu nepametot dīvaina sajūta, ka viņš visu mūžu to vien darot, kā rakstot vienu un to pašu romānu. “Pavisam ir uzrakstīti astoņpadsmit romāni. Tur ir dažādi laikmeti, stāsti un cilvēki, bet vienalga šķiet, ka katrs nākamais izriet no iepriekšējā. Katrs nākamais romāns – tas ir nepateiktais no iepriekšējā.” (Andris Bernāts. Nerealizētais potenciāls. Tīrraksts, 2014, Nr. 2.)

Stāstot par saviem daiļrades paņēmieniem, Andris Puriņš sacījis: “Man ir vieglāk rakstīt par to, ko es zinu. Es literatūras teorijas lietās neko stiprs, godīgi sakot, neesmu. Piemēram, it kā jau vienalga būtu, var rakstīt trešajā personā, vai rakstīt pirmajā personā, bet, pirmajā personā rakstot, var dot lasītājam kaut kādu pārdzīvojuma tiešumu. Un, otrkārt, ir tādas lietas, kuras es psiholoģiski nezinu, un man pietiek jausmas uzrakstīt tikai: “Jā, tas, kas notika, ir ļoti muļķīgi, es to saprotu, bet tā tas notika.” Bet, ja es rakstu trešajā personā, tur nevar darīt nekā; autors ir vājš, nevajag ķerties pie darba, ko nevar veikt. (..) Vientulība ir vajadzīga. Neesmu sabiedrības cilvēks, it sevišķi negribas būt saiešanās, bet izvairīties arī nav iespējams. Vispār jau literatūra (it īpaši proza) prasa no cilvēka spēju panest vientulību.” (Anita Rožkalne. Tā pasaule aiz kraujas... Versija par Andri Puriņu. Literatūra un Māksla, 1990, 20. janv.)

Uz literatūrzinātnieces un kritiķes Lindas Kusiņas-Šulces jautājumu, kas rakstniecība Andrim Puriņam ir vairāk – darbs vai izklaide, rakstnieks atbild: “Abi. Jāraksta par to, kas pašu interesē. To jau lasītājs ļoti jūt. Ja rakstniekam pašam bijis interesanti, atradīsies pietiekami daudz cilvēku, kuriem tāpat stāstu gribēsies izlasīt.” Savukārt uz jautājumu par to, kā viņš iztēlojas cilvēces nākotnes scenārijus, rakstnieks atbildējis: “Globāli esmu optimists un ticu, ka viss iet uz labu. Jā, lēni, smagi, tomēr – uz labu.”” (Linda Kusiņa. Lēni, smagi iet uz labu. Latvijas Avīze, 2013, 11. okt.)

Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga (projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482),
25.03.2020.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.