Andrejs Kurcijs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (61); Recepcijas persona (38)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsAndrejs Kurcijs
Dzimtais vārdsKuršinskis
Personiska informācijaDzimis saimnieka Pētera Kuršinska (1850–1923) un viņa sievas Lības (dzimusi Vaita, 1854–1918) ģimenē kā piektais bērns.
1917: 17. septembrī Petrogradā salaulājas ar Lūciju Driķi, Petrogradas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas studenti.
1919: 24. augustā piedzimst meita Latvija.
1920–1924: sociāldemokrātu partijas biedrs.
1928: 3. februārī piedalās legālas koministiskas organizācijas – Latvijas Neatkarīgo sociālistu partijas dibināšanā un kļūst par šīs partijas centrālkomitejas oriekšsēdētāju,


KURCIJS Andrejs (īst. v. Andrejs Kuršinskis; 1884.1.X Asītes pag. Apšos- 1959.23.II Rīgā, apbed. Raiņa kapos) - rakstnieks.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Bunkas-Ordangas pagastsk. (1895-98)) un Liepājas reālsk. (1899-1903). Stud. Rīgas Politehn. inst. komerczinības (1904-05) un Jēnas univ. Vācijā (1905-11) medicīnu un filozofiju. 1905 piedalījies rev. kustībā Aizputes apriņķī. 1913 nokārtojis beigšanas eksāmenus Kazaņas univ. Medicīnās fak., lai varētu strādāt par ārstu Krievijā un Ljā, jo Jēnas univ. diploms tādas tiesības nedeva.
1. pas. kara un revolūciju laikā K. dzīv. gan Ljā, gan Petrogradā, strād. par ārstu, lasījis lekcijas latv. bēgļu organizācijās. 1919. g. pavasarī K. strād. Pad. Ljas Veselības komisariātā, darbojies arī KP laikr. "Cīņa". 20. gadu sāk. K. dzīv. Rīgā, darbojies Tautas padomē un Satversmes sapulcē, strād. par ārstu, rosīgi piedalīdamies dažādu kult. iestāžu pasākumos. Organizējis Tautas augstsk., strād. tajā par lektoru.
1922. g. beigās K. aizbrauca uz Berlīni, studēja filoz. Berlīnes univ., rediģēja teorēt. mākslas žurnālu latv. val. "Laikmets". 1923 apmeklējis Itāliju, 1925 - Parīzi. 1928 K. darbojās nelegālās KP vadītajā Latv. neatkarīgo sociālistu partijā un tās izdevumā - laikr. "Vārds", tika apcietināts, tā paša gada beigās atbrīvots no cietuma, jo bija III Saeimas deputāts. 30. gados K. dzīv. Rīgā, strād. par ārstu, rakstīja dzeju, prozu, teorēt. apcerējumus, tulkoja, piedalījās kult. dzīvē. 1941. g. vasarā K. evakuējās uz Ziemeļkaukāzu, taču to ieņēma vācu karaspēks, un K. atgriezās Ljā, kur strādāja par ārstu Rīgā un Kurzemē. Pēc 2. pas. kara K. atsāka rosīgu sab. un lit. darbību, vadīja ZA Folkloras inst. Latv. un krievu folkl. sektoru (1946), lasīja LVU lekciju kursu lit. teorijā un kritikā (1948). 1949 K. apcietināja un izsūtīja uz Komi APSR, 1956 - reabilitēja. RS b. (1956).
Lit. daiļradei K. pievērsās studiju gados. Pirmais iespiestais dzejolis "Zemā debess aukstā miglā tīta..." laikr. "Rīgas Apskats" lit. pielikumā 1908.15./28.III. Pirmajā dzejoļu krāj. "Saules bēdas" (1910) paustas sāpes par rev. sagrāvi. Turpmākajos dzejoļu krāj. "Bez prieka un dailes" (1915) un "Mana grāmata" (1919) atbalsojas inteliģenta pārdzīvojumi sarežģītajā laikā. K. estēt. meklējumi guvuši izpausmi poēmā "Vita nuova", dzejoļu krāj. "Pasaules klajumā" un "Dvēseles kabarejs" (visi 1921), mīlestības dzejoļu krāj. "Dziesmas melnbaltai madonnai" (1922), gk. kā ekspresion. pasaules skatījums un ekspresionisma poētikas elementu izmantojums. Šie meklējumi turpinājās Berlīnē, kur K. sarakstīja teorēt. grām. "Aktīvā māksla" (1923). Dzejoļu krāj. "Utopija", "Barbars Parīzē" (abi 1925), "Ēzelis, mūks, Eiropa" (1927) ietvertā dzeja ir mākslinieciski augstvērtīga, novatoriska ar savu lakonismu, koncentrētību un tiešumu, tā ietekmēja latv. dzejas procesu. Šās dzejas satura asums vērsās pret burž. s-bas negācijām. 1928 cietumā K. sar. dzejoļu krāj. "Klusums" (1930). Šajā un turpmākajos K. dzejoļu krājumos "Mana dzimtene" (1932) un "Dzīvība" (1933) turpinājās K. dzejas kaujinieciskums.
K. sar. un publicējis daudz rakstu lit. un mākslas teorijas jomā, kā arī grāmatas "Teātris" (1925) un "Par mākslu" (1932). Ar savu plašo un dziļo izglītību, Eiropas mākslas strāvojumu pārzināšanu, centieniem ar tiem iepazīstināt latv. lasītājus K. ietekmēja latv. estēt. domas attīstību. K. īsā proza - stāstu krāj. "Cīņa ar nezināmo" (1924), "3x3 mēnesnīcas" (1925) atspoguļo 20. gs. pirmo gadu desmitu estēt. meklējumus, stāstu krāj. "Cilvēciskie lopi" (1929) asa kapit. s-bas kritika.
Pēc 1934.15.V apvērsuma tika izdota K. bērnības atmiņu tēlojumu grāmata "Cūkgans" (1, 1936), A. Čehova "Rakstu izlase" K. sakārtojumā, tulk. un arī ar viņa priekšvārdu (1, 1937). Romāns par demokr. inteliģences izjūtām 1905. g. revolūcijā "Dzīvības vārtos" (izd. 1956) tūlīt pēc tā iznākšanas 1938 tika konfiscēts un aizliegts, jo 1905. g. notikumi tajā tēloti no marks. viedokļa. 1939 K. atdzejojumā iznāca Omara Haijama "Četrrindes". Vairākas K. tulk. grāmatas iznāca pēc kara - E. Zolā romāns "Sabrukums" (1947), A. Puškina poēma "Poltava" (1949). K. bērnības atmiņu tēlojumu grāmatas "Cūkgans" pilns izd. (2 d.) iznāca jau pēc rakstnieka reabilitācijas 1956, mākslin. augstvērtīgais, uz jaunības atmiņu pamata veidotais garais stāsts "Atmoda" - 1957, dzejoļu krāj. "Dzeja" (gk. izlase) - 1958, stāstu izlase "Vienkārša dzīve" (vairāki darbi public. pirmoreiz) - 1959.
Kopoti raksti 5 sēj. (1977-82; 2. sēj. ietverti agrāk nepublicēti, mūža otrajā pusē sar. dzejoļu kopojumi - "Senāk un tagad", "Prometeja krauja", "Saltā gaismā", "Gūstekņa dziesmas"). Apcietinājumā un nometinājumā tapušais dzejoļu krāj. "Ziemeļu elēģijas" joprojām nav publicēts.
L. Damburs E. Sarunas par literatūru. R., 1970; Kiršentāle I. Nepētītas lappuses // Varavīksne. 1971. R., 1971; Salceviča I. Andreja Kurcija dzejas attīstība // LPSR ZA Vēstis, 1975, 10; Jansons A. Izziņas un atziņu meklējumos // Kurcijs A. Kop. r. R., 1977. 1. sēj.; Salceviča I. Andreja Kurcija literatūrkritiskās un publicistiskās darbības pirmais posms // Varavīksne. 1981. R., 1981; Čākurs J. Andrejs Kurcijs // Karogs, 1984, 10-12.
I. Salceviča
Profesionālā darbība1906: Jēnas Universitātes laikā rodas Kurcija pseidonīms – tas veidots ne tik daudz no uzvārda "Kuršinskis" saīsinājuma kā no viņam tuvā romiešu leģendu varoņa Marka Kurcija vārda. Tāpat kā romiešu karavīrs, arī topošais dzejnieks gribēja ziedot sevi dzimtenei.
1908: 15. martā laikraksta "Rīgas Apskats" literārajā pielikumā iespiests viņa pirmais dzejolis "Zemā debess aukstā miglā tīta...".
1915: Pēteris Stučka uzaicina Andreju Kurciju piedalīties Maksima Gorkija organizētā latviešu literatūras krājuma Сборник латышской литературы (1917) sagatavošanā. Kurcijs tulkoja dzejas parindeņus, pēc kuriem latviešu dzeju atdzejoja Aleksandrs Bloks un Valerijs Brjusovs. Lai sniegtu nepieciešamos paskaidrojumus Plūdoņa "Rekviēma" atdzejošanai, vairākkārt apmeklējis mājās Aleksandru Bloku.

Dzeja

1910: Saules bēdas
1915: Bez prieka un laimes
1919: Mana grāmata
1920: Pasaules klajumā
1921: Dvēseles kabarejs
1921: Vita Nuova
1922: Dziesmas melnbaltai madonna
1925: Barbars Parīzē
1925: Utopija
1927: Ēzelis, mūks un Eiropa
1930: Klusums
1932: Mana dzimtene
1933: Dzīvība
1936: Asins vaina
1958: Dzeja (izlase)

Proza

Stāstu krājumi
1924: Cīņa ar nezināmo
1925: 3 x 3 mēnesnīcas
1929: Cilvēciskie lopi
1936: Cilvēciskie lopi
1936: Cūkgans
1937: Cūkgans
1956: Cūkgans
1957: Atmoda
1959: Vienkārša dzīve (izlase)

Romāns
1938: Dzīvības vārtos
1956: Dzīvības vārtos

Par mākslu

1923: Aktīvā māksla
1925: Teātris
1932: Par mākslu

Tulkojumi un atdzejojumi

1923: Šēnlanks, Bruno. Lielpilsēta. Rīga: Kultūras balss.
1925: Vildraks, Šarls. Atziņas. Rīga: Leta.
1927: Franss, Anatols. Pingvīnu sala. Rīga: Kultūras balss.
1937: Čehovs, Antons. Rakstu izlase. Rīga: Kultūras draugs.
1939: Heijams, Omars. Četrrindas. Rīga: Zelta Grauds.
1946: Beļajevs, Sergejs. Samuela Pingļa piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1947: Zolā, Emīls. Sabrukums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1949: Puškins, Aleksandrs. Poltava. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Heijams, Omars. Eutīna: Andreja Ozoliņa apgāds.
1957: Kan, Gjen E. Cilvēces problēma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1970: Haijāms, Omars. Četrrindes. Rīga: Liesma. (Atkārtots izdevums – 1971. gadā.)
1971: Haijems, Omars. Toronto: Valters Ziediņš.
1999: Haijāms, Omars. Rubajas. Rīga: Draugi.
2001: Haijāms, Omars. Dzeja (atdzejojusi arī Biruta Jēgere). Rīga: Jumava.
2003: Haijāms, Omars. Pasaules mīklas. Rīga: Jumava.

Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Klusums" (1930)

"Kurcija “Klusums” ir tā saucamā idejiskā dzeja. Kā caur prizmu tā mums dzīvi parāda no zināma, no sociālistiska cīnītāja viedokļa. Tādu idejisku dzeju vēl var nosaukt par apzinīgu dzeju aiz tā iemesla, ka tur nav nejaušās liriskās daudzpusības, bet visi impulsi raudzēti ar nogatavojušās pārliecības raugu. Tas viss piešķir Kurcija dzejai viengabalainību un atsevišķi šim krājumiņam stipri akcentētu ciklveidību.
Kurcija dzejā redzam, ka arī šim politiski kreisajam virzienam ir jau savs plašums, savas noskaņas. Šoreiz mums darīšana ar platonisku sociālistu. Tomēr liekas, ka viņš paliek arvien skarbāks. Cīnīdamies ar savu ideālismu, viņš “Klusumā” manāmi nosvēries uz īstenības pusi. Viņš saka: “Tagad es meklēju vārdu, Vienkāršu dzīvības vārdu, Dzeju bez skaistuma niekiem.” [..] Kurcijs var dzejas cienītājiem imponēt ar savu inteliģenci. Arī formāli viņš diezgan skaidrs un koncentrēts un var derēt šinī ziņā par paraugu saviem izplūdušajiem atdarinātājiem."

Baumanis, Arturs. Jaunas dzeju grāmatas. Daugava, 1931, Nr. 4, 488. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Mana dzimtene" (1932)

"Kurcijs nav tikai pasīvs vērotājs, kas sentimentāli aizvērdams acis, slīgst gļēvā lirismā. Viņš ir asredzīgs vērotājs un veikls tēlotājs. Itin kā nemaldīga sociālā instinkta vadīts, viņš katru reizi uzduras valdošajā buržuāzijas sabiedrībā tik bīstamajai sociālai problēmai un likstām. Kā asu ķirurga nazi rokā, dzejnieks tam tuvojies, nemaz nebaidīdamies iemantot nevalstiskā, pareizāk, pretvalstiskā tendences dzejnieka slavu. Jau pašos Kurcija dzeju virsrakstos “Māte cietumā”, “Nodevēja”, “Banķieri”, “Bezdarbnieks”, “Jums nenonāvēt” utt. ir daudz tā tendenciozā, nedzejiskā, aģitējošā, ko pat visradikālākā pilsoniskā estētika nevar ne atzīt, ne pielaist. Liekas, pareizi dzejnieks sapratis, ka dzīvi vajag ne tikai tēlot, bet arī pārveidot. Tomēr šī neapgāžamā atziņa Kurcija dzejā ne viscaur gūst konkrētu dzejisku iemiesojumu. Vietām viņa paliek itin kā mākslīgi konstruētu, romantisku vīziju pasaulē. [..]
Kurcija dzeja ir asas sociālās satīras caurausta, dzēlīga. Vislabāk viņai piederas sociālās epigrammas apzīmējums. Salīdzinot ar vecās dzejas puķaino valodu, Kurcija izteiksme izliekas kaila un nabadzīga, pagalam prozaiska un sausa. Tomēr šī līdzekļu ekonomija, ieturēta mākslinieciskā mēra robežās, ļāvusi dzejniekam ar vienu vārdu izsaukt mūsu apziņā veselus priekšstatus un dziļāk ierosināt jūtas kā smagais un pieblīvētais pants."

E. E. [Ego, Edgars]. Andrejs Kurcijs. "Mana dzimtene". Domas, 1933, Nr. 1, 47. lpp.


Par dzejoļu krājumu "Dzīvība" (1933)

Tā [krājums "Dzīvība"] ir mīlas dzeja. Maldās, kas meklēs še lirisku rezignāciju. Arī šai tematikā Kurcijs ir ass, griezīgs, nesaudzīgs – kā visās savās pēdējās grāmatās. Viņa mīlā nav nekā rotaļīga. Tā ir spēcīga dziesma mūžīgai dzīvībai. Ne Pāna maskā, bet drīzāki Atlasa smagumā tērpies Kurcija Erots. Dzīvības ideja un cilvēces ideja rod sintēzi šais rindās. [..] Jau senāk Kurcijs meistarīgi pratis mīlu pacelt līdz cilvēcības problēmām. Lai atceramies viņa “Vita nouva”, “Dziesmas melnbaltai madonnai” un “Barbars Parīzē”. Taču atzinības cienīgs ir šis gara un atziņu spēks, kas seksuālerotiku spēj pacelt tik pārliecinoši un mākslinieciski cilvēcības un sociālo atziņu plāksnē, kā to spēj Kurcijs savā “Dzīvībā”. Tādā pašapziņā, idejiskā skaidrībā miesu atsedza tikai antīkas pasaules dzejnieki. Kurcijs savā grāmatā dod sintēzi, kuru ir pūlējušies atrast daudzi sabiedrisku problēmu risinātāji – dzejnieki, apstrādājot mīlas tēmu.

Grigulis, Arvīds. Andrejs Kurcijs. “Dzīvība”. Domas, 1933, Nr. 10, 595., 596. lpp.

Nodarbesrakstnieks
kritiķis
Dzimšanas vieta01.10.1884
Asīte
Asīte, Priekules pagasts, Priekules novads

Toreizējā Aizputes apriņķa Asītes pagasta Meženieku ciema Apšu mājās.

Dzīvesvieta1901–1902
Ganību iela 101, Liepāja
Ganību iela 101, Liepāja, LV-3411

"Mans dzīvoklis gan nav pilsētas centrā. Bet tas mani neskumdina. Ganību ielas 101. numurs ir priekšpēdējais nams pļavu stūrī, kuras kāds pilsētas rātes saprātīgs loceklis nopircis un iežogojis nākotnes spekulācijai. Stāvot pie mana loga, nav jānoraugās nabaga ļaužu jūklī. Zaļš klajums atklājas skatienam. [..] Nav jau liela mana iekārta, galdiņš, gulta, pāris krēslu, grāmata kaudzīte – tas viss. Bet man ir kas jauns: apziņa, ka varu dzīvot un nevienu neapgrūtināt. Sagatavoju dažus skolniekus zemākām klasēm." (Kurcijs, Andrejs. Kādas jaunības stāsts. Kurcijs, Andrejs. Kopoti raksti. 3. sēj. Rīga: Liesma, 1979, 375. lpp.


00.10.1923–06.06.1934
Aleksandra Čaka iela 49, Rīga
Aleksandra Čaka iela 49, Rīga, LV-1011
Toreiz – Marijas iela 49, kur 17. dzīvoklī Andrejs Kurcijs dzīvoja ar ģimeni.

00.06.1934–00.02.1959
Ģertrūdes iela 51, Rīga
6. dzīvoklis

1944–08.05.1945
Ēdole
Ēdole, Ēdoles pagasts, Kuldīgas novads
"Purmaļos"
Izglītojies1895–1898
Bunka
Bunka, Bunkas pagasts, Priekules novads

Bunkas-Ordangas pagastskola


1899–11.06.1904
Liepājas pilsētas reālskola
Baznīcas iela 7, Liepāja
Baznīcas iela 7, Liepāja, LV-3401
1904–1905
Rīgas Politehniskais institūts
Rīga
Rīga

Studējis komerczinības.


1905–1911
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Jēnas Universitātē studējis medicīnu un filozofiju.

"Faktiski, vismaz sākumā, es lielāku vērību piegriezu filozofijai un dabaszinībām vispār. [..] Jēnas apstākļos dzejas dziņas manī iedarbojās ar līdz šim nepieredzētu sparu. Dažās dienās es sacerēju kādu garu dziedājumu. Naktīm es lasīju "Odiseju", no jauna pārlasīju "Faustu", kas, pēc manām domām, vislabāk izprotams taisni Jēnā. [..] Un – dzejoju." (Kurcijs, Andrejs. Mana laika grāmata. RLMVM, A. Kurcija fonds.)


00.07.1912–00.05.1913
Kazaņa
Kazan, Tatarstan, Russia

Eksāmenus Kazaņā kārtojis tādēļ, lai varētu strādāt par ārstu Krievijā un Latvijā, jo Jēnas Universitātes diploms tādas tiesības nedeva. Nokārtojis beigšanas eksāmenus Kazaņas universitātes Medicīnas fakultātē.


1922–1923
Berlīne
Berlin, Germany

Studējis filozofiju Berlīnes Humbolta universitātē.

Darbavieta00.08.1911–00.12.1911 (Datums nav precīzs)
Cīrava
Cīrava, Cīravas pagasts, Aizputes novads
Strādā par ārstu.

1913–1914
Laikraksts "Dzīve"
Liepāja
Liepāja

Viens no laikraksta izdevējiem, publicē recenzijas par teātra izrādēm.


00.08.1913–00.04.1915
Graudu iela 45, Liepāja
Graudu iela 45, Liepāja, LV-3401

Ārsta privātprakse Graudu ielā 50 (ēka kara laikā nopostīta) un Graudu ielā 45.


00.05.1915–00.11.1918
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Strādājis par ārstu: Kara medicīnas akadēmijā par ārštata ordinatoru, tad – izveidojis privātpraksi,


1917–1918
Žurnāls "Skatuve"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Redaktors

00.01.1919–00.05.1919
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga

Kultūras nodaļas vadītājs.


00.01.1919–00.05.1919
Rīga
Rīga

Rīgas karas nodaļas sarkanarmiešu mobilizācijas komisija, komisijas loceklis.


00.01.1919–00.05.1919
Rīga
Rīga
Padomju Latvijas Tautas veselības komisariāts, Skolu higiēnas nodaļas vadītājs

1920–1922
Latvijas Satversmes sapulce
Rīga
Rīga
Darbojas Sociāldemokrātu frakcijā, Izglītības, mandātu pārbaudīšanas un satversmes komisijās.

00.01.1920–1925
Rīga
Rīga
Tautas augstskolu biedrība, padomes priekšsēdētājs.

20.01.1920–23.09.1924
Rīgas Tautas augstskola
Gaiziņa iela 3, Rīga
Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050

Valdes priekšsēdētājs, lektors (lasa lekcijas filozofijā).


1921
Žurnāls "Nākošie"
Rīga
Rīga
Redaktors

1923
Žurnāls "Laikmets" (1923)
Berlīne
Berlin, Germany
Piedalās redakcijas darbā.

06.10.1928–00.10.1931
Latvijas Republikas Saeima
Rīga
Rīga

Kurcijs vienpersonīgi pārstāv 3. Saeimā Neatkarīgo sociālistu partiju.


1934–1940
Rīga
Rīga

Centrālās slimokases ārsts, ārsts savā privātpraksē.


00.06.1940–00.06.1941
Rīga
Rīga

Padomju un partijas aktīva poliklīnikas vadītājs.


1941–1942

Pjatigorska, ārsts invalīdu prganizācijā.


1943–1944
Rīga
Rīga

3. poliklīnikā ārsts.


1946–1949
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts
Meistaru iela 10, Rīga
Meistaru iela 10, Rīga, LV-1050

Latviešu-krievu folkloras nodaļas vadītājs.


1948
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Vēstures un filoloģijas fakultāte.
Lasa lekciju kursu literatūras teorijā un kritikā.

Dalība organizācijāsStudentu biedrība "Zemgalija"
Rīga
Rīga
1904–1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Rīga
1913–1914
Liepājas skatuves biedrība "Liepa"
Liepāja
Liepāja
Biedrības vadītājs

1956–1959
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs

Dienests00.01.1920–00.04.1920
Liepāja
Liepāja
Liepājas garnizona kara ārsts.
Emigrē27.06.1941–00.12.1942
Gorjačevodska, Горячеводский, Stavropol Krai, Russia

Pjatigorskas piepilsēta Gorjačevodska.

Ceļojums1923
Itālija
Italy
1923. gada vasarā apmeklē Romu.

1925
Parīze
Paris, France
Parīzē iecerēts dzejoļu krājums "Barbars Parīzē".

1927
Parīze
Paris, France

Risina sarunas par dzejoļu krājuma "Barbars Parīzē" izdošanu Francijā. Ar dzejnieka, žurnāla E'esprit nouveau redaktora Pola Dermē gādību (viņš arī ievada autors) krājums 1928. gadā iznāca franču valodā.


1927
Spānija
Spain

No Parīzes ar lietuviešu dzejnieku Jozu Tīsļavu dodas uz Spāniju. Šā ceļojuma iespaidā radās dzejoļu krājums "Ēzelis, mūks un Eiropa" (1927).


00.12.1929
Apmeklē Vīni, Venēciju, Nicu, Lionu, Parīzi, Berlīni.
Apcietinājums23.08.1928–08.10.1928
Rīgas Centrālcietums
Rīga
Rīga
1928. gada 22. jūlijā tika slēgtas 19 strādnieku arodbiedrības. Latvijas komunistiskā partija pieņēma lēmumu sarīkot vispārēju vienas dienas protesta streiku, kuru atbalstīja arī Kurcija pārstāvētā Neatkarīgo sociālistu partija. Kurciju apcietināja.

1949–1955
Vorkuta
Vorkuta, Komi Republic, Russia

Komi APSR GULAGa nometnē.

Miršanas vieta23.02.1959
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Varoņu iela 3A, Rīga, LV-1005
Piemiņas vietas15.09.1984
Priekule
Priekule, Priekules novads

Sagaidot Andreja Kurcija simtgadi, netālu no viņa kādreizējām mājām atklāts piemiņas akmens.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.