Andrejs Eglītis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (75); Sastādītājs (4); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (53)

Audio/video: Teicējs (2)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(4)

VārdsAndrejs Eglītis
KopsavilkumsDzejnieks Andrejs Eglītis (1912–2006) dzimis Ļaudonā. Izglītību ieguvis vietējās skolā un Rīgā. Jau kopš agras jaunības saistīts ar dažādiem latviešu preses izdevumiem. Literārā debija 1934. gadā. 1944. gada 8. maijā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1998. gada augustā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Vairāk nekā 30 grāmatu autors, kas iznākušas dažādās pasaules valstīs, ir vairāku grāmatu līdzautors, Latvijā izdoti vairāki krājumi, izlase, arī Raksti septiņos sējumos. Dzejā savijas romantisks dzimtās puses un mīlestības tēlojums ar trimdā kulminējošo nacionālo stāju un patriotisko skanējumu; dzejā grodi savijas tautas traģiskais liktenis. Atzimēts gan dzejas melodiskums, gan pravietiskums. Viņa dzīves pamatvērtība bija Latvija, tās valstiskums, tauta un valoda. Dzejnieks Pēteris Ērmanis viņu nodēvējis par īstu dedzīgi stipru lielā, drūmā laikmeta un sāpju ceļu gājējas tautas bēdu un nojautu dziesminieku, kura vārds tagad minams līdz ar vislabākajiem mūsu dzejā. Tautas ciešanām šai grāmatā ir kā reliģisks starojums. Viņa vārsmas kļuva latviešu trimdas un vispār latviešu gara dzīves neatņemama daļa. Paliekoša vērtība ir Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”; teksts tulkots angļu, zviedru, spāņu, itāļu, vācu, norvēģu, dāņu portugāļu un citās valodās un to komponējuši Lūcija Garūta, Bruno Skulte, Tālivaldis Ķeniņš. Saņēmis daudzas literārās prēmijas un apbalvojumus.
Personiska informācijaDzimis kalpu ģimenē.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1934: pirmā plašākā publikācija – oriģināldzejas krājums "Kristus un mīla" autorizdevumā, pirmā publikācija periodikā dzejolis "Lūgums un atzīšanās" žurnāla "Magazīna" 1934. gada 114. numurā (20. jūl.).

1934–1945: Latvijā publicējis dzeju laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Tēvijas Sargs", "Talsu Vārds", "Kurzemes Vārds", "Daugavas Vēstnesis", "Rīts", "Brīvā Zeme", "Tēvija", "Rēzeknes Ziņas", "Latvju Jaunatne", "Tēvija" u. c. un žurnālos "Magazīna", "Sējējs", "Daugava", "Labietis", Atpūta", "Latvju Mēnešraksts", "Laikmets" , "Daugavas Vanagi" u. c.

1936
: žurnālā "Magazīna" (Nr. 194–198) publicēta romāna "Klusā cīņa" 1. daļa.

20. gs. 30. gadu izskaņā un 40. gados līdz došanās bēgļu gaitās uz Zviedriju Andrejs Eglītis regulāri piedalījās rakstnieku sarīkojumos ar dzejas lasījumiem dažādās Latvijas pilsētās un mazpilsētās. 1945. gada pavasarī uzstājās Kurzemes pilsētās – Talsos, Liepājā, Ventspilī u. c..

1940. gada vasarā bija iecerējis nelielu dzejoļu krājuma "Iraīda" (Brīvā Zeme, 1940, 16. marts), citur minēts, ka strādā pie dzejoļu krājuma "Zemnieki", kas ietvers lauku dzīvi cauri gadskārtām (Brīvā Zeme, 1940, 6. apr.)

1941: "Andrejs Eglītis sacer dzejoļu ciklu Latviešu tautas aizvešana. Ap 60 dzejoļos viņš rāda latviešu likteni, sākot ar 1940. gada sauso vasaru un beidzot ar šī gada jūnija baigajām dienām." (Tēvija, 1941, 3. dec.)

Vācu valodā: Deutsche Zeitung im Ostland dzejolis "Das Erde" (1941, 16. okt.; tulk. H. Schiller); "Der Krieger" (1942, 8. dec.; atdzej. Abgara Skujeniece)

Kopš 1945: publicējies laikrakstos "Latvju Vārds", žurnālos "Daugava", "Ceļa Zīmes", izdevumā "Upsalas Raksti", kā arī latviešu bēgļu izdevumos Vācijā.
1945: proza – "Kāzu brauciens Ziemassvētkos. No kareivja Jura Tālivalža dienas grāmatas" ("Latvju Vārds", vairākos turpinājumos).

Darbība periodiskajos izdevumos

Akciju sabiedrības "Zemnieku domas" izdevuma līdzstrādnieks.
1937–1940: laikraksta "Brīvā Zeme" un "Rīts" reportieris.
1939–1943: redaktors Latvijas radiofona informācijas daļā (vācu okupācijas gados "Sendergruppe Ostland" / Austrumu apgabala Raidītāju grupa).
1942–1943: strādāja žurnāla "Laikmets" redakcijā.
1943–1945: Latviešu leģiona 19. divīzijas kara korespondents.
1945: īsu laiku jaundibinātā laikraksta "Laika Balss" redaktors.
1948–1980: žurnāla "Ceļa Zīmes" (Stokholma, Anglija) izveidotājs, redaktors un līdzautors.

Trimdas periodikā publicēti raksti par nacionālpolitiskiem jautājumiem.

Sabiedriskā darbība

1947: Latvijas Nacionālā fonda organizētājs (Stokholma).
1947–1998: Latvijas Nacionālā fonda ģenerālsekretārs, pēc tam šī fonda padomes goda priekšsēdis.

Tulkojumi

1947: Herre i Hӧjden! Jorden brinner! (zviedru valodā atdzejojis Viljams Freijs); izdota ar Niklāva Strunkes ilustrācijām. Izdevējs Oskars Sakārnis.

Atdzejojumi

1947: dzejolis "The Battles of Courland" angļu valodā publicēts žurnālā "Ilustrēts Vārds".


2017: Latvijas Radio raidījums: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/dze...
2015
: Andrejs Eglītis (videoieraksts), dokumentālais cikls "Rakstnieks tuvplānā", režisore Ināra Kolmane, konsultants un intervētājs Viesturs Vecgrāvis, filmu studija "Deviņi", DVD formāta filma; izdevējs Zvaigzne ABC.
2012: Rodrigo Rokarda dokumentālā filma "Tauta manas mājas. Andrejs Eglītis".
2007: Zigurda Vidiņa dokumentālā filma "Nezūdība".
2006: Zigurda Vidiņa dokumentālā pilnmetrāžas filma "Degošā dvēsele".
2003: filmu studijas Deviņi ciklā "Rakstnieki tuvplānā" arī par Andreju Eglīti.

Andreja Eglīša dzeju komponējuši komponisti Lūcija Garūta, Georgs Dovgjallo, Imants Kalniņš, Edgars Račevskis, Jānis Norvilis, Leons Amoliņš, Longīns Apkalns, Bruno Skulte, Ilze Arne, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Pauls Dambis, Imants Mežaraups, Jānis Ķepītis, Maija Einfelde, Alvils Altmanis, Aldonis Kalniņš, Ēriks Ešenvalds, Jānis Ivanovs, Andris Vītoliņš, Pēteris Vasks, Ernests Maršaus, Tālivaldis Ķeniņš.

Pie nama Tērbatas ielā 46, Rīgā, kurā pēc atgriešanās Latvijā 17. dzīvoklī dzīvoja, piemiņas plāksne.
Citātu galerija

Andrejs Eglītis par sevi


“Ja man solītu tūkstots Jeruzalemes un zemes, pilnas zelta dzīslām dzīlēs ziedot, un nemirstīgās debesis ar dienu un nakti, zvaigžņu miriādēm dziedot, - pret savu mīlestību uz tēvu zemi nemainītu visu un it nevienu.”

Par Andreja Eglīša personību un daiļradi


“Andrejs Eglītis ir liela un arī monolīta personība, kuras dzīvē un dzejā koncentrējušies visas latviešu tautas traģiskie likteņi vesela pusgadsimta garumā. Dzejnieks veidojies un audzis kopā ar savu laiku, no maiga liriķa – skaistuma, dabas, mīlestības apdziedātāja – kļūdams par tautas ciešanu izteicēju, cīņā saucēju un pravieti. Arī par sirdsapziņu. Vārdi “tauta”, “dzimtene”, brīvība”, “nākotne”, kas pēdējos gadu desmitos mūsu sabiedrībā ir nelietīgi novalkāti, melīgi, A. Eglīša dzejā atgūst savu patieso nozīmi un pārliecina, jo tiem ir zelta segums.”

Vārdaune, Dzidra. Andrejs Eglītis. Latviešu rakstnieku portreti. Trimdas rakstnieki. Rīga: Zinātne, 1994, 6. lpp.

"Andrejs Eglītis mūsu lirikā dzied vēl kā putns dārzā, apreibis pats no savas dziesmas skanēšanas. Viņā skan tā liriskā stīga, kas jau no daiņu laikiem visvairāk tikusi latviešu ausīm. Tāpēc ari viņa dzeja iet tauta, un iepriekšējā grāmata – "Zelta Vālodze" ir īsa laika izpārdota. Eglītis simpātisks mūsu jauno liriķu audzē
tieši kā tās gara dažādotājs, kā nepretenciozs savrup ceļa gājējs.[..] Vērtējot dzejnieka nodomu estētisko piepildījumu, jāatzīst trīs augstvērtīgas Eglīša lirikas īpašības: īsts pārdzīvojums, krāšņa gleznainība un melodisms. [..] Varavīksna būdama ar Zelto Vālodzi patiesībā viena krājuma divi daļas ir sasniegumos visumā tai līdzīga. Taču atzīstami, ka arī nelielajā starplaikā autors ir spējis progresēt. Pārdzīvojums jaunajā krājumā ir vairāk iegrožots, īstāks. [..] Saturs kļuvis bagātāks. Visvairāk iepriecina Eglīša mūzas sirsnīgā nemākslotā balss. Grāmatā nav nepārdzīvotu ar vēsu prātu darinātu rindu. Arī mākslinieciskais segums tai pietiekošs, lai mēs to atzītu par vienu no labākām lirikas ražā."

Andrups, Jānis. Andreja Eglīša "Varavīksna". Daugavas Vēstnesis, 1940, 16. marts.

"Daba, mīlestība, dzīvība un nāve – šī mūžīgā un tomēr vienmēr jaunā tematika ir arī A. Eglīša dzejā. [..] Ja Varavīksnā noteikti apliecina A. Eglīša dzejnieka dotības, tad tā ari atklāj nepieciešamību pēc plašāka skata, bagātākas formas un spēcīgākiem pārdzīvojumiem."

Sproģere, Ofelija. Varavīksne. Tēvijas Sargs, 1940, 9. febr.

"Tie ir katastrofālie laikmeta notikumi, kas rada asu pagriezienu Eglīša dzejas mākslā. [..] Latvijas okupācija un Baigā gada notikumi klusajā liriķī Eglītī atmodina ārkārtīgi dinamisku cīnītāju ar neparasti plašu nacionālā pārdzīvojuma gradāciju skālu dzejā."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 457., 458. lpp.


Dzejoļu krājums "Nīcība" (1942)

"Andrejs Eglītis pieder pie tiem nedaudzajiem jaunās paaudzes liriķiem, kura dzeja, sevišķi pēdējā laikā, gūst visai lielu atbalsi plašās lasītāju aprindās. Šis fakts sevišķi nozīmīgs tādos laikmeta posmos, kad lasītājs alkst dzirdēt dzejā mākslinieciski izsakām jūtas un domas, kas degtin deg visas tautas mēlē. [..] Andreja Eglīša liriskās dzejas centrā ir aistētisks vai emocionāls pārdzīvojums, ap kuru organiski izaug un savijas dzejoļa kompozīcija. [..] Organiski sveša formālismam un vēsam intelektuālismam Eglīša dzejā forma veidojas samērā brīvi, autoram lielāko vērību pievēršot dzejoļa dziedošai izskaņai, gleznām un kompozīcijai nekā strofu uzbūvei. Salīdzinot ar iepriekšējiem krājumiem, iekšējā formā Nīcība uzrāda lielāku tīrību un izteiksmes pregnanci. [..] Andreja Eglīša dzejas spēks ir īstā, dziļi izjustā pārdzīvojumā, kam autors spēj atrast vienkāršu, bet iespaidīgu izteiksmi."

Veronika Strēlerte. Andreja Eglīša Nīcība. Latvju Mēnešraksts, 1942, Nr. 8.

"Andreja Eglīša kareiviskajos un patriotiskajos dzejoļos mūs nepārsteidz plašs vēriens vai spoža un varena forma. Tas ir iedvesmas dziļums un vidzemnieka asiņu balss, kas runā šajās vienkāršajās dziesmās. [..] Ir dzejnieki, kas kalpo vienīgi dzejai, bet ir arī tādi, kas ar savu dzeju grib kalpot tautai un tēvuzemei. Tāds dzejnieks ir arī Andrejs Eglītis. Kad pirms 3 gadiem iznāca viņa pirmie dzejoļu krājumi "Zelta vālodze" un "Varavīksna", meistars Edvarts Virza par jauno autoru teica sekojošus vērā liekamus vārdus: Eglīti mums darīšana ar dvēseles snaudas pilnu dzejnieku, un tā ir ievērojama Dieva dāvana. Viņa dzeja kā zeltragaina un teiksmaina stirna aizlēkā tālās pagātnes alās, kur tikko redz guni kuramies." Ar to meistars pasaka, ka mūsu literātūrā ienācis Dieva svaidīts talants, apbalvots ar dziļi latviskām īpašībām.

Raisters, Ēriks. Andrejs Eglītis. Daugavas Vanagi, 1942, Nr. 6.

"Andrejs Eglītis jau labi māk radīt noskaņojumu, lirisko intonāciju, it veikli rīkodamies ar emocionālitātes un muzikalitātes pausmas līdzekļiem. [..] Andreja Eglīša izinodulēto pārdzīvojumu dzeju jau atzinīgi novērtējuši latviešu komponisti, sniegdami dziesmas ar viņa tekstiem. Nīcība ir neliels krājums, kura sastopam mīlestības, nīcības izjūtas un patriotiskas tēmas. Dzejnieks dziļi iejūtīgi atsaucies uz tautas posta parādībām pēdējos gados, kā arī sniedzis pāri. cīņas dziesmu. Andrejs Eglītis šai krājumā, salīdzinot ar iepriekšējiem, progresējis pārdzīvojuma niansējuma un melodikas ziņā: redzams viņš it labi apzinās sava neapšaubāmā talanta robežas un iespējas. Viņš dzejo lakoniski, nevairīdamies visai īsu teikumu, īsu strofu un īsu dzejoļu. Jo viņa stiprā puse - tas jau skaidrs - ir īsts, tiešs pārdzīvojums un izkoptas liriskas intonācijas."

Grīns, Jānis.
Jaunākās dzeju grāmatas. Izglītības Mēnešraksts, 1942, Nr. 8.

[Zviedrijas laika sākumā] Jānis Zanders atzinis, ka Andrejs Eglītis izaudzis "no Zelta Vālodzes dziedāšanas laika līdz sava laika un tautas pārdzīvojumu dziesminiekam."

"Dievs, Tava zeme deg!"

"Viss dzejojums ir paraugs tam, kā dzeja, nezaudēdama nekā no absolūtās mākslas vērtības, var dokumentēt laikmeta notikumus un izteikt polītisku ideoloģiju."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 463. lpp.

Dzejoļu krājums "Uz vairoga"

"Uz Vairoga, skaidrāk un noteiktāk nekā visās iepriekšējās A. Eglīša grāmatās parādās tie pamati, uz kuriem balstās viņa dzeja, un tie ir – Bībele un tautas dzeja. [..] viņš nostaigājis jau milzu ceļu uz augšu kopš savas pirmās grāmatas, vēl atliek liels ceļš ko staigāt, lai sasniegtu mūsu iepriekšējās paaudzes ievērojamāko mīlestības un patriotiskās lirikas pārstāvju lielākos augstumus."

Sproģere, Ofelija. Andrejs Eglītis, Uz vairoga. Sauksme, Nr. 28-31, 1946.


"Andrejs Eglītis izaudzis par īstu dedzīgi stipru lielā, drūmā laikmeta un sāpju ceļu gājējas tautas bēdu un nojautu dziesminieku, kura vārds tagad minams līdz ar vislabākajiem mūsu dzejā. Tautas ciešanām šai grāmatā ir kā reliģisks starojums, šinī ziņā Andrejs Eglītis atkal pievienojas slavenu garu pulkam. [..] Andreja Eglīša vārsmas kļūs mūsu trimdas tautas un vispār latviešu gara dzīves neatņemama daļa. Grāmata Uz vairoga īpatnējākā, spēcīgākā no beidzamos 3–4 gados iznākušajam dzejoļu grāmatām — varbūt arī literāri vērtīgākā."

Ērmanis, Pēteris. Uz vairoga. Ceļš, Nr. 11, 1946.


"Tēvuzemes uguns gadi – tā paša Eglīša vārdiem raksturojama jaunās dzejoļu grāmatas tieši tematika."

Rudzītis, Jānis. Latviešu Dāvids un viņa dzeja. Nedēļas Apskats, 1947, 17. janv.

"Grāmata ļoti ievērojama, jo te sakārtoti dzejoļi, kas pieskaitāmi pie labākajiem gan Eglīša pa daiļradē, gan latviešu dzejas mākslā vispār. [..] Bez lepnajām poētiskajām gleznām un neparasti svaigās un spēka pilnās izteiksmes viņš demonstrē savas jaunības frāzes vieglumu un lokanību un dzejā izteiktās domas skaidrību. Neaizliegdams saites ar dainām un iepriekšējo latviešu rakstniecību, Eglītis ir kļuvis liels savā paša dzejnieka īpatnībā."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 463., 468. lpp.

Dzejas izlase "Uguns vārdi"

"Ar Uguns vārdiem mūsu rokās dota grāmata, kam līdzīgu, kad citi dzejnieki kaujinieki patikuši Kurzemē, vēl labu laiku nebūs."

Raisters, Ēriks. Uguns vārdi. Latvija, 1949, 2. jūl.

Dzejoļu krājums "Otranto" (1956)

"Grāmatas kopējais saturs visnotaļ ir neparastu svešu zemju krāšņumā nonākuša latviešu trimdinieka dvēseles atspoguļojums. Dzejnieka skats vienādi pavērsts atpakaļ uz izpostītās dzimtenes krastu un sirds bez mitas pilna Latvijas problēmu, tā ka ceļojuma piezīmju saturs ir nerimtīga iekšēja diskusija par aktuālo Latvijas postu un brīvības atgūšanu."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 485. lpp.

Dzejoļu krājums "Audiet mani karogā, sarkanbaltisarkanā" (1972)

"Dzejoļu kompozīcijas pamatelementi Eglītim visbiežāk ir reizē vairāki, reizēm sablīvēti dabas vai refleksiju situācijas motīvi, tāpat bieži vairākas atziņas, kuŗu savienojumu var dēvēt gan par nemierīgu mozaīku, gan kaleidoskopisku gleznu. [..] Grāmatas pamata saturs ir smagas poētiskas refleksijas, kas radušās dzejnieka ceļojumos, un šo refleksiju nacionālpolītiskās gala atziņas.

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 506., 513. lpp.

Dzejoļu krājums "Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm" (1982)

"Raksturīga pazīme grāmatai ir tieksme pārkāpt pāri rēgulāru vārsmu robežai, reizēm demonstrēt brīvo vārsmu, reizēm brīvās dzejas techniku."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 523. lpp.

"Andreja Eglīša dzejas pamatnoskaņa vispār ir traģiski spēcīgu jūtu piesātināta - dažkārt gandrīz līdz eksplozijai. Raksturīgas Eglītim ir emociju galējības: dzejoļi izstaro vai nu brāzmainu kvēli, pārdzīvojot sāpes, naidu, izmisumu - vai arī tajos iestrāvo kluss, smalks un liegi skumīgs maigums. [..] Dzejnieka pasaules skatījums sakņojas divos kultūras laukos: reliģiskajā un latviskajā, un katrs no šiem laukiem Eglīša dzejā arī ienāk no divi pusēm. [..] Tāpat latviskais Eglīša dzejā ieplūst it kā no divi avotiem. Viens ir mūsu garīgā kultūra. Savu personīgo pārdzīvojumu izteiksmē dzejnieks prot organiski iekļaut gan dainu motīvus, gan vēlākajā literātūrā katram latvietim pazīstamus simbolus, pazīstamu dzejoļu rindas vai to fragmentus. No otras puses Eglīša dzejā ar īsta pārdzīvojuma kvēli kaist mīlestība pret pašu dzimto zemi, smeldz trimdinieka liktenis un tik izmisīgi sāp zaudētās dzimtenes nonākšana svešu varmāku spaidā, ka reizēm atgādina "brēkšanu pret debesīm". Dzimtā zeme ar dzīvām un krāšņām Latvijas dabas un senču dzīves ainām pavada dzejnieku vienmēr un visur. [..] Taisni šo spilgto un sāpīgo dzimtenes motīvu dēļ Andrejs Eglītis kļuvis tik populārs un iemīļots: viņš ir it kā visas mūsu tautas likteņa īstākais izteicējs. Nacionālie, patriotiskie un reliģiskie motīvi šinī dzejā savijas cits ar citu ļoti intensīvā jūtu režģī, kas deg un sūrst kā nedzīstoša, vienmēr no jauna asiņojoša brūce."

Valtere. Nora. Emocionālas dzejas. Jaunā Gaita, 154, 1985.
Nodarbesdzejnieks
publicists
esejists
OrganizācijasLatvijas Rakstnieku savienība


Latvijas PEN klubs


Daugavas Vanagi
Dzimšanas vieta21.10.1912
Ļaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Dzimis Siliešos.
DzīvesvietaStokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
13.08.1998

Izglītojies1922–1928
Ļaudonas 6-klašu pamatskola
Ļaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
1929–1935
Rīgas Valsts tehnikums
Rīga
Rīga

Mācījies ķīmijas un elektrotehniskajā nodaļā



1936
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012
Mācības nepabeidza
Apbalvojumi2006
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Raiņa balva par devumu Latvijas labā.
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Latvijas Rakstnieku savienība

Daugavas Vanagi

Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Goda loceklis.

1939
Latviešu preses biedrība
Dienests1935

Obligātajā karadienestā, beidzis apmācības instruktoru vadā.

Emigrē08.05.1945
vispirms nonāca Gotlandē
Miršanas vieta23.02.2006
Rīga
Rīga

ApglabātsĻaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Piemiņas vietasĻaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Piemiņas taka "Ceļš pie Andreja Eglīša"; tēlnieks Indulis Ranka.

2006
Ļaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Tēlnieka Induļa Rankas piemineklis "Jauneklis".

2012
Tērbatas iela 46, Rīga
Tērbatas iela 46, Rīga, LV-1011

Pie nama, kurā dzejnieks pēc atgriešanās Latvijā dzīvoja, pielikta piemiņas plāksne.


2012
Ļaudonas vidusskola
Ļaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Ieguvusi Andreja Eglīša vārdu - Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskola.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nīcība".
Literatūra
1944

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Uz vairoga".
1946

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nesaule".
1954

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Lāsts".
1962

PBLA Tautas balva
1972

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm".
1984

Edgara Sūnas piemiņas fonda balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu nacionālās dzejas attīstībā.
1988

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Anšlava Eglīša fonda balva
Balva piešķirta par ilggadēju nemainīgu nacionālu stāju dzejā un publicistikā.
1995

Latvijas Literatūras gada balva
Balva par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2002

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par nacionālās apziņas uzturēšanu un mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
2003

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
21.10.1912(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
3Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
1922 - 1928(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
4Rīga
(Rīga)
1929 - 1935(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012)
1936(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
6Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
2006(Nav norādīts)ApbalvojumiĒka, māja
7Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
8Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
9Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
2006(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems
10Rīga
(Rīga)
23.02.2006(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
11Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsCiems
12Tērbatas iela 46, Rīga
(Tērbatas iela 46, Rīga, LV-1011)
2012(Nav norādīts)Piemiņas vietasĒka, māja
13Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
2012(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems
14Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.