Andreass Knopkens

Vispārējs raksturojumsVācu garīdznieks, reformators. Par Knopkena jaunības gadiem ziņu nav. 1492. gadā bijis mācītājs netālu no Kistrīnas, līdz 1493. gadam bijis vikārijā netālu no Bublicas. Strādājis ar humānisma tradīciju pazīstamā pilsētas skolā Treptovā, Pomerānijā. Bijis reformatora Johana Bugenhāgena (Johannes Bugenhagen) palīgs un līdzgaitnieks. Bugenhāgena mudināts, iestājies Ingolštates universitātē, taču drīz vien pārcēlies uz Frankfurti pie Oderas. 1517. gadā devies līdzi uz Rīgu savam brālim Jakobam, kurš drīz vien kļuva par Rīgas domkungu un Rīgas Svētā Pētera baznīcas mācītāju. No 1517. līdz 1519. gadam Knopkens sludinājis šajā baznīcā. Tad atkal atgriezās Treptovā, kur no 152. gada vadīja skolu kā Bugenhāgena pēctecis. Šajā laikā studēja Martina Lutera (Luther), Roterdamas Erasma (Erasmus Roterodamus), Filipa Melanhtona (Philipp Melanchthon) tekstus, pieslējās luterismam. 1522. gadā atgriezās Rīgā, kur ieņēma iepriekšējo amatu Svētā Pētera baznīcā.

Lutera mācību Knopkens ietvēris 24 tēzēs, kuras 12.06.1522. izklāstījis disputā ar franciskāņu mūkiem, katoļu baznīcas pārstāvjiem Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Piedalījies katoļu baznīcu ieņemšanā 1524. gada martā, kā arī Lutera mācības ieviešanas procesā. 1530. gadā Lībekā publicēja dziesmu grāmatu „Cienījamās Rīgas pilsētas īsa baznīcas kārtība” (Korte Ordeninge des Kerkendienstes der Cöfflichen Stadt Riga); tajā noteikta dievkalpojumu kārtība luterāņu draudzēs; 1532. gadā Rīgas rāte šo kārtību apstiprināja. Dziesmu melodijas drukātas vienbalsīgi. Izmantoti arī gregoriskie korāļi, kā arī 24 Lutera dziesmas, vācu litānija un 5 Knopkena sacerēti dziedājumi. Arī nākamajos vācu dziesmu grāmatas izdevumos (otrais 1537. gadā) ietvertas Knopkena sacerētās dziesmas. Vairākas viņa dziesmas publicētas Burkarda Valdisa (Burkard Waldis) lugas „Līdzība par pazudušo dēlu” (De Parabell vam vorlorn Szohn, 1527) izdevumā.

DarbiKorte Ordeninge des Kerkendienstes der Cöfflichen Stadt Riga, 1530 (Cienījamās Rīgas pilsētas īsa baznīcas kārtība).

Dziesmas dziesmu grāmatās un citos izdevumos:
Zwickauer Enchiridion, 1528 (Cvikavas enhiridions).
De Parabell vam vorlorn Szohn, 1527 (Pielikums Burkarda Valdisa lugas „Līdzība par pazudušo dēlu” izdevumā).
Korte Ordeninge des Kerkendienstes der Cöfflichen Stadt Riga, 1530, otrais vācu dziesmu grāmatas izdevums (1537).
Koraal in Iluhääled, 1905, Jurjev.

BibliogrāfijaAllgemeine Deutsche Biographie, Bd. 16, Berlin, 1969
Arbusow, Leonid jun. Die Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland. Hälfte II, Leipzig-Riga, 1921. Forschungen zur Reformationsgeschichte. Bd. 3, S.608.
Arro, Elmar. Die deutschbaltische Liedschule. Musik des Osten, 1965, III, S. 180
Breģe, Ilona. Cittautu mūziķi Latvijā. 1401–1939. Rīga: Zinātne, 2001, 95. lpp.
Dunsdorfs, Edgars, Spekke A. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma: Daugava,1964, 38., 86.,92.lpp.
Geffken, Johannes. Kirchendienstordnung und Gesangbuch der Stadt Riga, Hannover, 1862
Gottwald, Clytus. Sigmund Hemmel und die Psalter-Komposition seiner Zeit. Musik in Baden-Würtemberg Jahrbuch 2001, Hrsg. Georg Günther u. Reiner Nägele, Stuttgart, 2001, S. 124, 128
Grotthuß, Jeannot Emil Frh. v. Das baltische Dichterbuch, Reval, 1894
Kemmler, Ervin. Johann Gottfried Müthel (1728–1788) un das nordostdeutsche Musikleben seiner Zeit, Marburg/Lahn, 1970, S. 389
Ottow, Martin; Lenz, Wilhelm. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918, Köln, Wien, 1977
Scheunchen Helmut. Die Musikgeschichte der Deutschen in den Baltischen Landen. Die Musik des Deutschen im Osten Mitteleuropas, Bd. 3, Dülmen, 1989, S. 139
Scheunchen, Helmut. Deutsches Musikleben in Riga im Laufe der Jahrhunderte. Studien zum Deutschtum im Osten 28: Deutsche Musik in Ost- und Südosteuropa. Köln; Weimar; Wien, 1997, S. 120
Scheunchen, Helmut. Lexikon deutschbaltischer Musik. Wedemark–Elze: Hirschheydt, 2002, S. 134Informāciju sagatavojusi Ilze Šarkovska-Liepiņa

garīdznieks
komponists
mācītājs

Knöpken Knopius Knopken