Anatols Imermanis
18.11.1914 – 13.11.1998
Anatols Imermanis (1914–1998) – Latvijas ebreju izcelsmes dzejnieks un rakstnieks. Jaunības gados aizrāvies ar komunisma idejām. Kopā ar Gunāru Cīruli sarakstījis pirmos piedzīvojumu žanra prozas darbus latviešu pēckara literatūrā. Vairāku dzejoļu krājumu autors. Dzejoļos pievērsies pilsētas tematikai, mīlestībai, radoša cilvēka sūtībai. Rakstījis dzejoļus arī krievu un vācu valodā. Atdzejojis un tulkojis no krievu un vācu valodas.
Dzimšanas laiks/vieta
18.11.1914
Maskava
Miršanas laiks/vieta
13.11.1998
Rīga
Personiska informācija
Dzimis grāmatveža Ādolfa un Ženijas Imermaņu ģimenē Maskavā, uz kurieni viņa vecāki Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās no Kurzemes.
1919: Imermaņu ģimene atgriežas Latvijā un dzīvo Liepājā.
Kopš 1946: strādā literāru darbu.
Profesionālā darbība
1933: pirmā publikācija – dzejolis
"Izpārdošana" Rīgas Tautas augstskolas žurnālā "RTA".
Dzejoļu krājumi
1947: "Pie Daugavas".
1951: "Pilsēta pie jūras".
1953: "Kur visi kuģi satiksies".
1959: "Zvaigžņu stunda".
1959: "Kamēr sirds vēl sit…".
1961: "Šonakt mierīgas tikai zvaigznes".
1974: "Atzīšanas koks".
1976: "Saruna ar V. van Gogu u. c.".
1979: "Palete".
1981: "Molberts".
1984: "Dzīļu noreibums".
1997: "Dzīvesstāsts un 33 jauni dzejoļi par mīlestību un nemīlestību".
Stāsti un romāni
1949: "Lidojums".
1950: "Parole – USSR" (kopā ar Gunāru Cīruli).
1952: "Dzīvoklis bez numura" (kopā ar Gunāru Cīruli).
1955: "Sestās klases dārgums".
1960: "Biedrs mauzeris" (kopā ar Gunāru Cīruli).
1961: "Tobago" maina kursu" (kopā ar Gunāru Cīruli).
1964: "Pavadonis met ēnu".
1968: "Lidmašīnas krīt okeānā" (kopā ar Gunāru Cīruli).
1968: "24–25 neatgriežas. Trīs dienas Kristportā".
1970: "Hamburgas orākuls".
1970: "Viesnīcas "Holivuda" rēgi".
1971: "Mortona piramīda".
1978: "Seifam vajadzīgs kramplauzis".
1982: "Nāve zem lietussarga".
1993: "Autogrāfs".
1993: "Nāve stadionā".
1993: "Kriminālgabals ar piecām plikavām".
1993: "Sarkanais obelisks".
1993: "Erotiskā biogrāfija".
1994: "Mantojums no Amerika".
1995: "Viesnīcas "Aizsaule" spoki".
Memuāri
2002: "Pieci aresti un piecas plikavas".
Darbība kinodramaturģijā
1967: scenārijs Rīgas kinostudijas mākslas filmai "Браслет и Будда" (kopā ar Gunāru Cīruli un Mihailu Bleimanu; režisors – Rostislavs Gorjajevs).
Ārzemju autoru tulkojumi
No krievu valodas
1960: Aleksandrs Bloks "Lakstīgalu dārzs".
1983: Vladimirs Jerjomenko "Saules lietus".
No vācu valodas
1961: Johanness Behers "Dzejnieka testaments" (arī izlases sastādītājs).
1997: Matiass Knolls "Soneti: Pirmais lapaspušķis" (kopā ar Valdi Bisenieku).
Citātu galerija
"Knuts Skujenieks par Anatolu Imermani teicis: "Anatols pirmām kārtām bija cilvēks, un tajos apstākļos tādu nebija daudz. Lielākā daļa turēja muti aiz bailēm, citi karjeras dēļ. Viņus Anatols, kas runāja, ko domāja, ērcināja visvairāk." [..]
K. Skujenieks atmiņās paudis, ka Imermanim nekad nevarēja būt spoža karjera, ja arī būtu gribējis – to gluži vienkārši nepieļāva viņa pasaules uztvere. Kā Tēvijas kara dalībnieks viņš sākumā aicināts uz solīdiem un oficiāliem pasākumiem, taču allaž, grūti pateikt, tīšām vai ne, tajos izspēlējis kaut ko tādu, kas viņa autoritāti sagrāva, un otrreiz viņu uz tādiem pasākumiem vairs neaicināja.
Anatolu Imermani laikabiedri sauc gan par literāru, gan ārpusliterāru parādību. Dzejnieka bohēmiskais dzīvesveids bija biogrāfiska alternatīva visai pēckara padomju dzīvei. Tāpēc viņu cienīja visas literātu paaudzes, un tāpēc Imermanis ir kļuvis par latviešu literārās folkloras avotu."
Meistere, Daina. Anatols Imermanis: "Tur mana jūra šalc!". Kurzemes Vārds, Nr. 240, 2014, 16 .okt., 10. lpp.
Saiknes
Gunārs Cīrulis - Domubiedrs
Nodarbes
Izglītība
–1931
Liepājas ģimnāzija
Liepāja
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Literatūras un žurnālistikas studija
1932–1934
Angļu valodas institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Apcietinājums
07.1934–1937
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Iesaistījās nelegālajā kustībā pie Latvijas Komunistiskās Jaunatnes savienības, tika apcietināts un notiesāts. Sodu viņš izcieš Rīgas Centrālcietumā un Cēsu cietumā.Apcietinājumā rakstījis dzejoļus, daži ievietoti žurnālos "Sarkanā Palīdzība", "Brīvā Jaunatne".
Darbavieta
1937–1939
Daugavpils
Strādājis Latvijas armijas darba komandā
Daugavpilī.
1940–1941
Rīga
Strādājis Biogrāfiskajā arhīvā.
10.1940–1941
Žurnāls "Radio Vilnis"
Rīga
Žurnāla tehniskais redaktors, kopš 1941. gada maija – atbildīgais redaktors.
1943–1944
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Maskava
1943–1944
Laikraksts "Par Padomju Latviju"
Maskava
1945
Latvijas PSR Radiokomiteja
Rīga
Literāro raidījumu galvenā redaktora vietnieks
Dalība organizācijās
1940
Rīga
Īsu laiku ir Rūpniecības un tirdzniecības darbinieku arodbiedrības valdes loceklis
1945–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–1998
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
Dienests
08.1941–1944
Sarkanā armija
Krievija
Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanajā armijā pie Maskavas, Staraja Rusas.
Ceļojums
1972
Polija
08.1976–09.1976
Rostoka
Apmaiņas brauciens.
11.1980
Ungārija
08.1981–09.1981
Rumānija
02.10.1988–12.10.1988
Rostoka
Apglabāts
17.11.1998
Rīga