"Knuts Skujenieks par Anatolu Imermani teicis: "Anatols pirmām kārtām bija cilvēks, un tajos apstākļos tādu nebija daudz. Lielākā daļa turēja muti aiz bailēm, citi karjeras dēļ. Viņus Anatols, kas runāja, ko domāja, ērcināja visvairāk." [..]
K. Skujenieks atmiņās paudis, ka Imermanim nekad nevarēja būt spoža karjera, ja arī būtu gribējis – to gluži vienkārši nepieļāva viņa pasaules uztvere. Kā Tēvijas kara dalībnieks viņš sākumā aicināts uz solīdiem un oficiāliem pasākumiem, taču allaž, grūti pateikt, tīšām vai ne, tajos izspēlējis kaut ko tādu, kas viņa autoritāti sagrāva, un otrreiz viņu uz tādiem pasākumiem vairs neaicināja.
Anatolu Imermani laikabiedri sauc gan par literāru, gan ārpusliterāru parādību. Dzejnieka bohēmiskais dzīvesveids bija biogrāfiska alternatīva visai pēckara padomju dzīvei. Tāpēc viņu cienīja visas literātu paaudzes, un tāpēc Imermanis ir kļuvis par latviešu literārās folkloras avotu."
Meistere, Daina. Anatols Imermanis: "Tur mana jūra šalc!". Kurzemes Vārds, Nr. 240, 2014, 16 .okt., 10. lpp.