Alma Gobniece

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Tulkotājs (5)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAlma Gobniece
Dzimtais vārdsBalss
KopsavilkumsTulkotāja un skolotāja Alma Gobniece (1893–1982) bija pazīstama kā franču valodas skolotāja un tulkotāja, galvenokārt no zviedru un franču valodas. Viņas pirmos tulkojumus iespieda "Zelta Ābeles" apgāds, kura nosaukuma autore, uzvarot priekšlikumu konkursā, bijusi tieši Alma Gobniece, viņa tiek uzskatīta arī par apgāda līdzdibinātāju kopā ar Miķeli Gopperu. Studējusi Latvijas Universitātē, papildinājusies Grenobles un Sorbonas universitātē. Strādājusi Ārlietu ministrijā par ārzemju preses referenti un tulku. Daudzi 20.– 30. gados tapušie daiļliteratūras tulkojumi (Selmas Lāgerlēvas, Žila Verna, Andrē Moruā u.c. romāni) izdoti atkārtoti trimdā un Latvijā 20.gs. 90. gados. Franču valodā tulkojusi R. Zariņa rediģētos "Latvju rakstus", T. Zeiferta "Īso Latvijas vēsturi", E. Virzas "Izpostītā Latvija".
Personiska informācijaPirmais vīrs pulkvedis Jānis Gobnieks (miris 1931). Otrais vīrs inženieris Elmārs Jūrmala. Meita Grietiņa.
Profesionālā darbība

Tulkojumi no zviedru valodas:

1924: S. Lāgerlēva "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums ar meža zosīm"
1927: S. Lāgerlēva "Muntikanas teika"
1929: S. Lāgerlēva "Šarlote Lēvenšelde"
1936: S. Lāgerlēva "Svētā zeme"
1937: S. Lāgerlēva "Kristus leģendas"
1939: S. Lāgerlēva "Morbaka" (kopā ar E. Birznieku-Upīti).
Par šiem darbiem Gobniece apbalvota ar Zviedrijas Gustava Vāsas ordeni.
Daļa no šiem tulkujumiem ievietota S. Lāgerlēvas Kopotos rakstos.

Tulkojumi no franču valodas:

1926: E. Brio "Dzīvās (Jaunās) valodas pasniegšana"
1926: A. Dodē "Daiļā Niverniete"
1926: A. Lištanberžē "Mazais Trots"
1926: Ž. Verns "Ceļojums uz zemes centru"
1930: A. Moruā "Sirds klimati"
1935: A. Moruā "Laimes instinkts"
1934: G. de Purtaless "Šopēns"
1935: L. F. Rukets "Žanina un viņas lielais draugs"
1938: L. F. Rukets "Lielais baltais klusums"
1936: A. Fransuā "Silvestra Bonnāra noziegums"

Tulkojumi no vācu valodas:

1927: E. Heikinga "Nesaņemtās vēstules"
1926: H. Senkevičs "Caur tuksnesi" (1., 2. d.)
1927: B. Bjernsons "Meri"
Citātu galerija"Kādā rudens pievakarē (1935) Rīgā, Meža parkā (Mātera iela 9) pie Kārļa Skalbes ieradās savādi ciemiņi: Miķelis Goppers ģenerāļa dēls un Alma Gobniece, pulkveža kundze. Viņi teica, ka nodibinājuši apgādu "ZELTA ĀBELE" un lūdza no Skalbes atļauju kā pirmo grāmatu izdot pasaku Zelta ābele. Grāmata miniatūrformata (8x 10 cm), sevišķi labā grafiskā apdarē. Apgāda simbolu "Zelta Ābele" un illustrācijas zīmējis Valdemārs Krastiņš, metiens 400 eks. Tā tas sākās. K. Skalbe šaubījās, vai tik mazu grāmatiņu kāds pirks, jo tolaik bija modē lielformāta grāmatas. Tas bija jauns pasākums latviešu grāmatniecībā. A. Gobniece teica, ka ieķīlāšot lombardā savas klavieres un M. Goppers tēva zelta "etviju"... Bija krietni vēls kad ciemiņi aizbrauca, sajūsmināti ka viss nokārtots. Apgāds "Zelta Ābele" sāka darboties un kļuva slavens ar gaumīgi, grafiski teicami iekārtotu apdari un vērtīgu grāmatu izdošanu. Tika pie aicināti izcilākie latviešu mākslinieki, kas deva grafisko rotājumu. Sevišķi rūpīgs darbs, kuru līdz mazākai detaļai veica pats apgāda īpašnieks. Latvijā paspēja izdot 135 grāmatas, kuras augstu pacēla grāmatu izdošanas mākslu. Apgāds "Zelta Ābele", ar orģinālo grāmatu zīmi, bija spēji kļuvis slavens. Latviešu grāmata ieguva augstu kvalifikāciju. Zēl, ka karš pārtrauca darbu. Trimdā, Zviedrijā, apgāds atsāka darbu ar Universālas bibliotēkas sērijas un prof. A. Spekes Latvijas vēstures izdošanu. Latviešu valodā (1948) un angļu valodā (1951). Šis ir pirmais Latvijas vēstures publicējums lielformātā. Nonākot tuvākā kontaktā ar izdevēju, dabūjām zināt, ka apgāda nosaukumu "Zelta Ābele" atradusi A. Gobniece. Esot bijis savākti kādi 320 priekšlikumi, gan no filologiem, gan intelektuāļiem. Uzvarējusi "Zelta Ābele"."

Roberta Legzdiņa atmiņu skice "Zelta ābele uzvarēja". Laiks, Nr.65 (14.08.1982)

"1990. gadā saskaņā ar Selmas Lāgerlēvas testamenta noteikumiem, t. i., piecdesmit gadus pēc nāves, tiek atvērts viņas apjomīgais vēstuļu archīvs: starp dau dzajiem korespondentiem no visas pasaules ir arī divi latviešu literati - Kārlis leviņš un Alma Gobniece. Alma Gobniece - pirmā zviedru rakstnieces tulkotāja tieši no oriģinālvalodas ("Nilsa Holgersona brīnišķīgā ceļojuma" saīsināts variants 1924. gadā), un arī viņas līdzdarbība "Grāmatu Draugā" aizsākās tajā pašā 1929. gadā ar autora atļauju tulkota romāna "Šarlote Lēvenšelde" (1925) publicējumā. Bet īpašas, atsevišķas sarunas vērts ir Selmas Lāgerlēvas Kopotu rakstu izdevums 15 sējumos (1937-1939) ar labvēlīgu pašas rakstnieces iesaistīšanos, kā tas darīts zināms "Grāmatu Drauga" reklāmas lapā: "Kopotu rakstu izdevumā uzņemti visi rakstnieces darbi, un tie turpmāk vairs neparādīsies citos izdevumos, jo visas tiesības Lagerlefas rakstu izdošanai uz ilgiem gadiem rakstniece piešķīrusi mūsu izdevniecībai.""

Jānis Zālītis. "Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmārs Rudzītis". Laiks 2005.05.14

Nodarbesskolotāja
tulkotāja
pedagoģe
Dzimšanas laiks/vieta02.04.1893
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Izglītojies
mācījies
beigusi ģimnāziju

Latvijas Universitāte

Grenobles Universitāte
Avenue Centrale 621, Grenoble
Avenue Centrale 621, Grenoble, Auvergne-Rhône-Alpes, 38400

Sorbonnas Universitāte
Papildinājusies Sorbonas Universitātē.
DarbavietaLatvijas Republikas Ārlietu ministrija
Ārzemju preses referente un tulce

P. Šmithena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Jūras iela 18, Limbaži
Jūras iela 18, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001
Emigrē1944
Vācija
Germany
Miršanas laiks/vieta14.05.1982
Hamburga
Hamburg, Germany
Apglabāts21.05.1982
Olsdorfas kapsēta
Fuhlsbüttler Str. 756, Hamburg, Germany, 22337
ApbalvojumiGustava Vāsas ordenis
Ordenis piešķirts par Selmas Lāgerlēvas darbu tulkojumiem no zviedru valodas.


Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
02.04.1893(nav uzstādīts)Pilsēta
2Hamburga
(Hamburg, Germany)
14.05.1982(nav uzstādīts)Pilsēta
3Vācija
(Germany)
1944(nav uzstādīts)Valsts
4Olsdorfas kapsēta
(Fuhlsbüttler Str. 756, Hamburg, Germany, 22337)
21.05.1982(nav uzstādīts)Kapsēta
5Avenue Centrale 621, Grenoble
(Avenue Centrale 621, Grenoble, Auvergne-Rhône-Alpes, 38400)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Jūras iela 18, Limbaži
(Jūras iela 18, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.