Aleksandrs Johans Stenders

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAleksandrs Johans Stenders
Personiska informācijaSTENDERS (Stender) Aleksandrs Johans (Jaunais Stenders; 1744.4.XI Jelgavā - 1819.20.XI Sunākstē, turpat apbed.) - vācu tautības latviešu rakstnieks. Gotharda Frīdriha Stendera dēls.
Māc. mājās. Stud. tieslietas Kopenhāgenas (1763) un Helmštetes univ. (1764). Kopā ar vecākiem caur Pēterburgu atgriezies Kurzemē (1765), strād. par mājskolotāju. Stud. teoloģiju Kēnigsbergas univ. (1770-72). Strād. par mājskolotāju Pļaviņās (1772-75), luterāņu mācītāju Kurzemē - Lielzalves, Mazzalves, Ērberģes un Daudzevas draudzē (1775-78). No 1778 palīgmācītājs pie sava tēva Sēlpils un Sunākstes draudzē. Sēlpils prāvests (1787), 1796 stājies mācītāja amatā tēva vietā. No 1806 konsistorijas padomnieks.
S. literārajā darbā ievadīja tēvs. Viņš palīdzējis S. lokalizēt pirmo latv. valodā publicēto lugu "Lustesspēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts" (1790, turpmākajos izd. nos. "Žūpu Bērtulis"). Šis literatūrā vairākkārt izmantotais sižets pārņemts no dāņu rakstn. L. Holberga lugas "Kalna Jepe" vācu tulkojuma. S. pārstrād. un papildinājis tēva izd. darbus "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1796 {3}) un "Kristīga mācība" (1807). Rakstījis un pārstrād. bazn. dziesmas Kurzemes racionālistu dziesmu grāmatai "Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata" (1806). Izd. oriģināldzejas krāj. "Jauna gada vēlēšanas" (1793). Gk. pārstrādāti un tulk. darbi public. krāj. "Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas" (1805) un "Dziesmu kalendārs uz 1811-tu gadu". 1817 cenzūras aizlieguma dēļ rokrakstā palicis krāj. "Ziņģes un dziesmiņas latviešu meitām par godīgu izlustēšanu dāvātas". Pārstrād. latv. val. F. Šillera odu "Priekam" (public. ar nos. "Līgsmība"), tulk. no vācu val. studentu himnu "Gaudeamus igitur" (ar nos. "Jaunekļu dziesma") u.c. Darbojies žurn. "Latviska Gada Grāmata" (1797-98). Pēc vācu pedagoga K. G. Zalcmaņa didakt. stāsta veidojis pirmo garo stāstu latv. lit. "Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzān Ērnests no zemnieka par brīvkungu cēlies" (1807). Tulk. G. Merķeļa apcerējumu par Napaleona iebrukumu "Moskavas, šī branga, plaša Krievu zemes cilts pilsāta, nodedzināšana..", kā arī izd. aprakstu "Spranču karapulka atpakaļiešana 1812" (abi 1813). Sar. pirmo latviešiem domāto vācu val. mācību grām. "Vācu valodas un vārdu grāmata.." (1820). Atzinis, ka latviešiem izglītība iegūstama pārvācošanās ceļā. - Kript.: A.J.S., A.J.St., St.
L. Stradiņš J. Stenderi un "Augstas gudrības grāmata" latviešu kultūras vēsturē // Stenders G.F. Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. R., 1988.
Z. Frīde
SaiknesGothards Frīdrihs Stenders - Tēvs
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta04.11.1744
Jelgava
Jelgava
Izglītojies
mācījies
mācījies mājās

1763
studējis
tieslietas Kopenhāgenas universitātē

1764
studējis
tieslietas Helmštetes universitātē

1770–1772
studējis
teoloģiju Kēnigsbergas universitātē
Miršanas vieta20.11.1819 (Datums nav precīzs)
Sunākste
Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jelgava
(Jelgava)
04.11.1744Dzimšanas vietaPilsēta
2Sunākste
(Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads)
20.11.1819Miršanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.