Aleksandrs Garančs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAleksandrs Garančs
Papildu vārdiAleksandrs Garancis
PseidonīmsA. Malta, A. Stūrmežs, A. Grasis, A. Lubāns
Personiska informācija1909: dzimis sīkzemnieka ģimenē.
1924: dodas uz Rīgu, kur strādā smagu darbu un mācās vakara vidusskolā un Rīgas Tautas augstskolā.
Visu mūžu strādājis mežu resorā, nepārtraukdams literāro darbu.
Profesionālā darbība1930: pirmā publikācija – dzejolis "Jauniba" laikrakstā "Latgolas Vōrds" 28. maijā.
1939: izdots dzejoļu krājums "Līdumos".
30. gadu otrā puse – 1944: periodiskajos izdevumos "Straume", "Daugavas Vēstnesis", "Rēzeknes Ziņas" publicējis dzejoļus, stāstus un tēlojumus latgaliešu rakstu un latviešu literārajā valodā.
1958: saņēmis prēmiju Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par dzejoli – dziesmas tekstu "Nezināmā karavīra kaps" (komponists Mendelis Bašs).

Citātu galerija

Par krājumu "Līdumos" (1939)

"Vispirms saista Garanča biklums, pat naivitāte, vienkāršība un skaidrā nesamākslotā izjūta. Nācis no Latgales, viņš pirmā kārtā pievēršas tās apdziedāšanai. [..] Vienkāršiem, bet sirsnīgiem un izjustiem pantiem Garančs tēlo savu dzimteni, panākdams to, ka viņa mazliet skumjā dzeja paliek prātā, aizkustina, liek lietas, un parādības saredzēt autora acīm. Kā izcilākos dzimtenes dzejoļus gribētos minēt "Nakti Lubāna klānos" un melodisko "Gani klānos", kurā autors pratis uzburt ezermalas vaļu, plašumu un skumjo apkārtni. Tāpat silti un vienkārši Garančs apdzied savu māti un tēvu un mīlestību. No pēdējiem dzejoļiem dveš bikla rezignācija un smalkjūtība, ar pasvītrotu Latgales kolurītu."
Raisters, Ēriks. Tēvijas Sargs, 1940, 26. janvāris.

Par Aleksandra Garanča dzeju

"Aleksandrs Garancis dzejoļos pauž klusas skumjas, atturīgos vārdos tēlo savu attieksmi pret dabu un cilvēkiem. Viņš ir jūtu dzejnieks, tās brīžiem pagrūtāk iekļaujas formā, bet izlīst mīkstā lējumā bez sevišķas pretenzijas. [..] Garancim ir vesela rinda dzejoļu, kas rakstīti ar dziļu, nacionālu iejūtu: dzejnieks jūt sakaru ne tikai ar dzīvajiem, bet arī ar aizgājējiem. [..] Tā ir vislatviskākā stīga Garanča lirikā, tā viņu vieno ar latviešu dainu pasauli un mūsu dzejas visdziļākajām tradīcijām. Bet Garancim nacionālais nav saprotams bez reliģioza, viņš savā būtībā ir reliģiozs."

Laizāns, Aloizs. Divi Latgales dzejnieki. Daugavas Vēstnesis, 1943, 24. janvāris.

Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta28.11.1909
Varakļāni
Varakļāni, Varakļānu novads
Madzuļu sādžā

Izglītojies1924
Varakļāni
Varakļāni, Varakļānu novads

Beidzis Varakļānu sešklasīgo pamatskolu


1935
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļa


mācījies
beidzis Dekšāru 1. pakāpes psk.

1922
Dekšāru pamatskola
Dekšāres pagasts
Dekšāres pagasts, Viļānu novads

1924
Rīga
Rīga

Vakara vidusskola


1925 (Datums nav precīzs)
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Rīga
DarbavietaMadona
Madona, Madonas novads
Pēc mācībām vidusskolā strādājis Madonas virsmežniecībā.
Miršanas vieta10.02.1969
Saulkrasti
Saulkrasti, Saulkrastu novads
Apglabāts00.02.1969
Saulkrasti
Saulkrasti, Saulkrastu novads
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
28.11.1909Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1924IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1925IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1935IzglītojiesPilsēta
5Dekšāres pagasts
(Dekšāres pagasts, Viļānu novads)
1922IzglītojiesPagasts
6Madona
(Madona, Madonas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Saulkrasti
(Saulkrasti, Saulkrastu novads)
31.01.1969ApglabātsPilsēta
8Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
1924IzglītojiesPilsēta
9Saulkrasti
(Saulkrasti, Saulkrastu novads)
10.02.1969Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.