Aizupiete

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAizupiete
Dzimtais vārdsBetija Brasliņa
KopsavilkumsAizupiete (īstajā vārdā Betija Brasliņa) (?–?) – literāte. 1920. gados publicējusies Liepājas laikrakstā, piedalījusies pašdarbības uzvedumos, rakstījusi lugas. Grāmatā publicēta skatu lugu "Jāņu vakarā" (1922). 1924. gadā publicējusi dzejoļus laikrakstā "Kurzemes Vārds". Izsūtīta 1949. gadā.
Personiska informācijaPie viņas Valtaiķu pagasta Ažu mājās viesojies Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe, Anšlavs Eglītis.
1949: izsūtīta.
Profesionālā darbība1920. gadi: publicējusies Liepājas laikrakstā, piedalījusies pašdarbības uzvedumos, rakstījusi lugas.
1922: publicēta skatu luga "Jāņu vakarā".
1924: publicējusi dzejoļus laikrakstā "Kurzemes Vārds".
Citātu galerija"Trīsdesmito gadu sākumā no Valtaiķu Ažu saimnieces Betijas Brasliņas Mirdza Ķempe saņēma atkārtotu ielūgumu ierasties pirmajos Vasarsvētkos ciemos, lai kopā ar 150 viesiem nosvinētu dienesta puiša Ernesta Freimaņa desmit darba gadu svētkus. Kādēļ tieši Mirdza? Vai Brasliņi būtu Ķempes radi? Nē, gluži sveši cilvēki; vecsaimnieks Ansis Brasliņš, klausoties Rīgas radio, priecājies par diktores skaisto balsi un veiklo valodu un teicis, ka gribētu viņu pašu redzēt. Betija aizrakstījusi Mirdzai vēstuli uz radio: "Brauciet gan, atstājiet mikrofonus un visas elektrības un nāciet baudītsvaigo gaisu un aizmirsties ziedu un puķu smaržu tvaikos. Jums Rīgā ziedus pārdod pa vienam, pasaišķiem, bet pie mums variet plūkt pilnu klēpi, cik tik patīk. (..). Es gribu, lai jūs ieskatītos citu dzīvē, lai redzētu, kā ļaudis pasaulē cīnās, ko zaudē un ko iegūst." Kas bija Betija Brasliņa? Dzejniece (ar pseidonīmu Aizupiete divdesmito gadu sākumā publicējusies Liepājas laikrakstos), pašdarbības trupu aktrise (spēlējusi Ā. Alunāna, Raiņa, M. Zīverta, A. Čehova lugās), dramaturģe (sarakstītas vismaz septiņas lugas, viena no tām Jāņu vakarā 1922. gadā iespiesta Liepājā); viņas darbus lasījis Pēteris Ķikuts, arī Rainis, arī Adamsons un Ķempe. (..) Mirdza un Ēriks vasaras atvaļinājumus Ažās pavadījuši vairākkārt. Viņi lasīja, rakstīja dzejoļus, tulkoja, atpūtās un darīja arī sākumā neierastos lauku darbus grāba sienu, pļāva un sēja rudzus, rušināja sakņaugus, bet pa vakariem apstaigāja apkārtni, spēlēja kārtis un stāstīja anekdotes. (..) 1949. gads nepagāja secen arī Betijai, Ansim un viņu meitiņai Līgai, un Sibīrijā viņiem palīdzēja arī Mirdza Ķempe, sūtot gan paciņas, gan lielu kasti ar leļļu galviņām, ko varēja pārdot vietējiem bērniem."


Imants Pijols. Mirdza Ķempe. Divējādas dzīves. Diena, Nr.211 (10.09.1994)
Nodarbesliterāte
Deportē1949

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.