Ābrams Feldhūns

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (1); Tulkotājs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsĀbrams Feldhūns
Personiska informācijaFELDHŪNS Ābrams (1915.26.X Rīgā - 2009.27.II Rīga) - antīkās literatūras tulkotājs un valodnieks, filol. z.k. (1956), filol. dokt. (1993), LZA goda doktors (1993), Valsts emeritētais zinātnieks (1998).
Dz. amatnieka ģim. Beidzis Valsts vācu klasisko ģimn. Rīgā (1933), LVU Filol. fak. Klasiskās filol. nod. (1949). Strād. VAAP (vēlāk LVI) par red. (1945-51) un Vārdnīcu red. vad. (1951-58), RPI par Svešvalodu kat. vad. (1958-75). RS b. (1986).
Tulkojis no vācu val. - B. Brehta "Trīsgrašu romāns" (1958); no sengr. val. - Longa "Dafnids un Hloja" (1974), Aishila triloģiju "Orestija" ("Sengrieķu traģēdijas", 1975), Ēzopa "Fabulas" (1978), Lukiāna "Dievu, mirušo un hetēru sarunas" (1980), vairākas Eiripīda traģēdijas viņa krāj. "Traģēdijas", Līsija "Tiesas runas" (abas 1984), "Netveramais Sokrats" (1987), sengrieķu dzejas krājumu "Afrodīte mirdzošā tronī..." (1994), Platona, Ksenofonta, Plūtarha u. c. atmiņas par Sokratu); no latīņu val. - Plauta, Terencija komēdijas ("Antīkā komēdija", 1979), L. A. Senekas "Traģēdijas" (1989). Pārstrādājis agrāko G. Merķeļa darba "Latvieši" tulkojumu (1953). Valodniecībā - veidojis E. Glika Jaunās Derības tulkojuma leksikas kartotēku (deponēta Valsts b-kā 1972). Sast. "Norādījumu par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" 13. laidienu ("Sengrieķu valodas īpašvārdi", 1974); raksti - "Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1985, 21), "Internacionālismu pārnesumdalīšana" (turpat, 1990, 26). Rakstījis vairākām tulk. grām. priekšvārdus vai pēcvārdus, komentārus. RS b. (1986).
M. Ābola
Nodarbestulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta26.10.1915
Rīga
Rīga
Izglītojies
citi izglītības veidi
bērnībā un jaunībā mācījies klavierspēli Jūlija Majevska studijā

citi izglītības veidi
pie Volfganga Dārziņa mācījies elementāro mūzikas teoriju un solfedžo

1933
mācījies
beidzis Valsts vācu klasisko ģimnāziju Rīgā

1949
studējis
beidzis LVU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu

1933–1948
studējis
Vispirms iestājies Baltu filoloģijas nodaļā, pēc gada pārgājis uz Klasiskās filoloģijas nodaļu. Klasiskās filoloģijas nodaļu beidzis ar diplomdarbu "Aristofana politiskās invektīvas".
ĢIesaukšanas pavēsti saņēmis 1939.12.IX, atgriežoti
studē LU ar pārtraukumiem
Miršanas laiks/vieta27.02.2009
Rīga
Rīga
ApbalvojumiLatvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
1993

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu antīkās literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2001

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
III šķira
2001


:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
26.10.1915Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
27.02.2009Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.