Valdis Lesiņš

@@@@: Darba autors (9); Izdevējs (1); Recepcijas persona (1)
VardasValdis Lesiņš
Papildu vārdiVoldemārs Lesings
PseidonīmsValdis Pramšāns
Personiska informācijaRakstnieks Valdis Lesiņš (arī Voldemārs Lesings) dzimis 1881. gada 14. decembrī Viļķenes pagasta Jaunstropu mājās, miris 1932. gada 23. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

ĢIMENE

Dzimis saimnieka Jēkaba Lesinga ģimenē.

IZGLĪTĪBA

Beidzis Rūstužu pagastskolu, Limbažu pilsētas skolu (1897), Gori-Gorku mērnieku un taksatoru skolu Smoļenskas guberņā (tagadējā Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala Gorku pilsētā, 1900).

DARBA GAITAS

Līdz krievu-japāņu karam strādājis par mežu taksatoru Volīnijā un Krievijā (1901-1902).
Pēc krievu-japāņu kara strādājis par mērnieku un taksatoru Pēterburgā (1907-1908), Harkovas guberņā (1908-1911), Sibīrijā (1911-1914) u.c.
Latvijas brīvvalsts periodā strādāja par Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdni (1921-1922 un 1930-1932), bijis Valmieras apriņķa valsts zemju inspektors un mērnieks (1922-1930).


MILITĀRĀ DARBĪBA

1902. gadā iestājies 30. artilērijas brigādē Saratovā, ieguvis artilērijas leitnanta pakāpi. 1904. gadā iesaukts aktīvajā karadienestā, piedalījies krievu-japāņu karā (1904-1905). Demobilizējies 1905. gadā.
Pirmā pasaules karā (1914-1917) bijis artilērijas virsnieks. No armijas demobilizējies, nākot pie varas boļševikiem.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā literārā publikācija

Pirmā publikācija - dzejolis "Jautājumu zīmes un punktis" žurnālā "Austrums" 1904 (4. nr., ar pseidonīmu Valdis Pramšāns).

Proza

1905./1906. gada ziemā saraksta romānu "Slimā dvēsele" (presē 1907, grāmatā 1911)

Periodikā publicēti stāsti un noveles "Kad un kur?" (1921), "Pēdējais sapnis" (1930), "Artura Strāvas gals" (1931), "Drauga sieva" (1933) un nepabeigtais romāns "Apsēstie" (1931).

PUBLICISTIKA

Rakstījis presē par latviešu agrārreformu un sabiedriski politiskiem jautājumiem.

Daiļrade un personība

Valdis Lesiņš aizrāvies ar rakstniecību un filozofiju, atzinīgi vērtējis Hamsunu, Pšibiševski, Nīči, Baha un Bēthovena mūziku. Spēlējis vijoli.

BIBLIOGRĀFIJA

Grīns Jānis. Valdis Lesiņš // Daugava, 1933, 2;
Smilktiņa Benita. Valdis Lesiņš // Latviešu rakstnieku portreti. R., 1996.
Grāvītis Oļģerts. Knuts Lesiņš. Mūziķis un Literāts. Rīga: Talavija, 2008
SaiknesKnuts Lesiņš - Sūnus
Nodarbesauthor
Gimimo data/vieta14.12.1881

Dzimis Viļķenes pagasta Jaunstropu mājās. 
Gyvenamoji vieta1905–1906 (Duomenys nėra tiksūs)

Pēc demobilizācijas no krievu-japāņu kara ziemu pavadījis tēva mājās. Šajā laikā uzrakstījis romānu "Slimā dvēsele".
Izglītojies
beidzis Rūstužu pagastskolu

1897

Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
mācījies Limbažu pilsētas skolā

1900

beidzis Gori-Gorku mērnieku un taksatoru skolu Smoļenskas guberņā
Darbavieta1901–1902

Līdz krievu-japāņu karam strādā par mežu taksatoru Ukrainā un Krievijā.

1902

1902. gadā iestājies 30. artilērijas brigādē Saratovā, ieguvis artilērijas leitnanta pakāpi.

1907–1908

Mērnieks un taksators Pēterburgā

1908–1911

Mērnieks un taksators Harkovas guberņā

1911–1914

Mērnieks un zemnieku apmetņu taksators Sibīrijā

1921–1922

Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis

1922–1930

Valmiera
Valmiera
Valmieras apriņķa valsts zemju inspektors un mērnieks

1930–1932

Rīga
Rīga
Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis
Emigrē1917–00.11.1920

Pēc demobilizācijas 1917. gadā dzīvo Ukrainā. Pēc mobilizācijas pavēles saņemšanas iesaukšanai ģenerāļa Deņikina armijā Lesiņš bēg uz Kaukāzu, vēlāk dodas uz Krimu.
Caur Sevastopoli, Konstantinopoli ar latviešu bēgļu kuģi pār Melno jūru, vēlāk ar vilcienu cauri Sofijai, Vīnei, Berlīnei nokļūstot Ščecinē (Štetinē) karantīnas nometnē, Valdis Lesiņš 1920. gada novembrī ar kuģi atgriezies Latvijā.
Mirties data/vieta23.12.1932

Rīga
Rīga
ApglabātsRīga
Rīga