Krišjānis Valdemārs

@@@@: Darba autors (7); Recepcijas persona (8)
VardasKrišjānis Valdemārs
Personiska informācijaVALDEMĀRS Krišjānis (1825.2.XII (20.XI) Ārlavas pag. Vecjunkuros - 1891.7.XII (25.XI) Maskavā, apbed. Rīgā, Lielajos kapos) - viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, publicists.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Sasmakā (tag. Valdemārpilī; 1836), Pūņu muižas sk. (1837), Lubezeres draudzes sk. (1838-40). 1840-45 bija mājskolotājs Sasmakā, pēc tam strād. par rakstveža palīgu Rundālē, rakstvedi Lielbērstelē un 1847-48 Ēdolē. Tur 1848 izveidoja pirmo lauku inteliģences pulciņu "Baltijas jūras izsmelšanas biedrība" (tajā piedalījās arī A. Spāģis, K. Lepevičs u.c.) un pirmo latv. publ. b-ku. Ar baltijas ģenerālgubernatora A. Suvorova palīdzību 24 gadu vecumā kā brīvskolnieks iestājās Liepājas augstākajā apriņķa sk., ko beidza 1854. Mācību laikā sakārtoja grām. "300 stāsti, smieklu stāstiņi un mīklas.." (1853); tās ievadā "Vārdi par grāmatām" minēts nolūks - celt zemn. pašapziņu, skubināt tos uz grām. lasīšanu un "prāta cilāšanu" (grām. arī vairāki paša V. sacerējumi dzejā un prozā). Saglabājusies 1854 vācu val. sar. V. poēma "Natur und Mensch" ("Daba un cilvēks", public. krāj. "Daiļliteratūra latviešu grāmatniecībā" sērijā "Bibliotēku zinātnes aspekti", 1991). Fragments "Das Gewitter" ("Negaiss") ar parakstu C.W-r public. krāj. "Museenalmanach der Ostseeprovinzen Russlands" (1856, latv. val. šis fragm. - žurn. "Burtnieks", 1933, 11).
Stud. kamerālzinātnes (tautsaimniecību) Tērbatas univ. Vēst. un filol. fak. (1854-58). Kopā ar J. Alunānu, K. Baronu 1856 organizēja latv. studentu vakarus. Apzinoties savu piederību pie latv. tautas, vakaru dalībnieki sāka veidot atmodas laikmeta ideoloģiju. Studiju gados V. publicēja Dundagas mācītāja F. Bankava dzejojumu vācu val. par Dundagu (1721) ar savām piezīmēm par folkl. materiāla vākšanas nozīmi ("Das Inland", 1855, 14-16) un no 1856 laikr. "Mājas Viesis", kr. un vācu presē rakstus par dabas zinātnēm. Pirmā publikācija latv. val. - "Ziņa par jaunām grāmatām" laikr. "Mājas Viesis" 1856.5.XI. Ar rakstiem par jūrskolu nepieciešamību ("Das Inland", 1857, 18-19) un brošūru "Uber die Heranziehung der Letten und Esten zum Seewesen.."("Par latviešu un igauņu piesaistīšanu jūrniecībai..", Tērbatā 1857) V. pievērsa sev Krievijas valdības uzmanību kā izcils jūrn. lietu pāzinējs. 1859-67 V. dzīv. Pēterburgā, bija Krievijas ZA laikr. "St. Petersburger Zeitung" red. palīgs un ierēdnis Finanšu ministrijā. Ar savu darbību jūrn. attīstīšanā guvis lielkņaza Konstantīna labvēlību, V. viņa uzdevumā 1860 un 1861 apceļoja Baltijas jūras piekrasti, iepazinās ar vietējiem apstākļiem un iesniedza Krievijas valdībai priekšlikumus par kuģniecības attīstīšanu Baltijas jūrā. 1862 V. Leipcigā public. anonīmu brošūru "Baltische, namentlich livlandische Bauernzustande" ("Baltijas, īpaši Vidzemes zemnieku stāvoklis"). Tajā atzinīgi novērtēja G. Merķeļa paveikto un vērsās pret zemn. beztiesisko stāvokli. 1862-65 V. izdeva, sākotnēji arī cenzēja (līdz 17. nr.) un kopā ar J. Alunānu un K. Baronu rediģēja laikr. "Pēterburgas Avīzes", kurā centās kopt tautas pašapziņu, aicināja zemniekus uz patstāvību saimn. laukā un izglītībā. Laikr. kļuva par jaunlatviešu organ. centru, apkaroja kārkluvācietību, cīnījās pret gara tumsību. Tā piel. V. publicēja satīr. īsprozas darbus ("Bizes gaudas", "Kaunīgi latvieši", abi 1862).
1864 ar tiešu V. līdzdalību tika izveidota Ainažu jūrskola. Par jūrn. jaut. viņš public. vairākas grām. krievu val., daudzus rakstus kr., latv. un vācu presē. Aicinot dibināt jūrskolas, kuģu būvētāju un jūrnieku s-bas, propagandējot jūras izglītību, mudinot latviešus nodarboties ar jūras saimniecību, V. ir ieguvis nac. jūrniecības tēva godu. Pēc neveiksmīgas zemju iepirkšanas Novgorodas guberņā latv. zemniekiem 1865, pastiprinoties policijas uzraudzībai, V. 1867 pārcēlās uz Maskavu, kur sadarbojās ar slavofiliem, bija M. Katkova vadītā laikr. "Московские ведомости" līdzstr., "Moskauer Deutsche Zeitung" fakt. red. (1870-71), public. brošūras un rakstus par tautas izgl. jaut., tirdzniecības floti un kuģniecību. Ekonom. satura rakstos V. aizstāvēja sociālo progresu, vērsās pret dažādiem ierobežojumiem saimn. dzīvē, prasīja garantēt cilvēka person. brīvību un atļaut brīvu ekonom. darbību. 70. gados V. ap sevi pulcināja Maskavas latv. inteliģenci, rosinot to darboties latv. kult. laukā, vākt folkl.materiālus un kopt latv. valodu. Rakstu krāj. "Vaterlandisches und Gemeinnutziges" (1-2, 1871, latv. val. "Tēvu zemes un vispārderīgais", Rakstu 2. sēj. 1937) sakopoti darbi par vēst. un sava laika sab. jautājumiem, iekļaujot tajā arī G. Merķeļa teiku "Vanems Imanta". 1873 pēc V. iniciatīvas tika izveidota Krievijas tirdzniecības veicināšanas b-ba, 1873-91 V. bija tās sekretārs. Viņa vadībā sagatavota un izdota "Krievu-latviešu-vācu vārdnīca" (1872), kuras izveidošanā piedalījās F. Brīvzemnieks, A. Spāģis, I. Laube un citi. 1879 ar V. gādību iznāca arī "Latviešu-krievu-vācu vārdnīca". Šās vārdnīcas saīsināts (arī nedaudz rediģēts) variants "Krievu-latviešu vārdnīca" tika izdots 1890 ar V. vārdu titullapā. 80. gados V. latv. presē rakstīja par b-ku nepieciešamību un vēst. jautājumiem .
V. uzstādīts piemineklis Lielajos kapos (1898, tēln. A. Folcs), pimiņas zīme Rīgā, K. Valdemāra un A. Briāna ielas stūrī (1997, tēln. G. Panteļejevs). Ljas pirmās brīvvalsts laikā V. Vārdā nosauktā iela Rīgā, jūrasskola un tolaik lielākais lelauzis.
Izd. Raksti 2 sēj. (1936-37), izlase "Tēvzemei" (1991), "Lietišķā un privātā sarakste (vēstules 1854-91; 1, 1997).
L. Āronu Matīss. Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā. Jelgava, 1892; Līgotņu Jēkabs. Krišjānis Valdemārs. R., 1923 [lit]; Birkers A. Krišjānis Valdemārs un viņa centieni. R., 1925; Kreicbergs J. Atmiņas par Krišjāni Valdemāru. R., 1925; Velme J. Krišjānis Valdemārs un viņa darbs. R., 1925; Misiņš J. Krišjāņa Valdemāra raksti: [Bibliogrāfija] // Latvju Grām., 1926, 1-3; Zandbergs A. Atmiņas par Krišjāni Valdemāru. R., 1928 {2} [lit]; Veinbergs J. Krišjānis Valdemārs Ēdolē. R., 1948; Bīrons A. Krišjāņa Valdemāra sociālekonomiskie uzskati // LPSR ZA Vēstis, 1989, 4; Apals G. Krišjānis Valdemārs: liberāls politiķis un rogresīvs tautsaimnieks // Valdemāra K. Lietišķā un privātā sarakste. R., 1997. 1. sēj.; Zelče V. Krišjāņa Valdemāra epistolārais mantojums // Turpat; Zālītis J. Valdemāra daudzinājums Kurzemes pusē // Karogs, 1997, 3; Šīmanis G. Krišjānim Valdemāram - akadēmisku izpēti // Latvijas jūrniecības gadagrāmata. 1999-2000. R., 2000.
R. Briedis
SaiknesMarija Medinska-Valdemāre - Sesuo
Nodarbeskultūros darbuotojas
publicist
Gimimo data/vieta02.12.1825

Šobrīd – Valdgales pagasts.
Izglītojies
mācījies
Sasmakā (tag.Valdemārpilī)

1837

mācījies
Pūņu muižas skolā

1838–1840

mācījies
Lubezeres draudzes skolā

1849–1854

mācījies
ar Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova palīdzību
Liepājas augstākajā apriņķa skolā

1854–1858

studējis
kamerālzinātnes (tautsaimniecību) Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē
Mirties data/vieta07.12.1891

Apglabāts