Vilis Plūdons

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (132); Translator (2); Compiler (1); Person of reception (29)

Ilustrācijas: Person in photo(4)

VardasVilis Plūdons
PseidonīmsArgus acs, Avīžnieks, Bendrs, Burtnieks, Drumsis, Dzejmīlis, Dzelksnis, Garzobis, Labvēlis, Lasītājs, Jēpis Latvietis, Līgusonis, Mārrutks, Mefistofelis, Oidipus, Plūdons, Rīmnieks, Sābris, Sila Miķelis, Skabarga, Skeptiķis, Jānis Spēlmanis, Tautietis, Tiltabrencis, Toreadors, Vērotājs, Zobgalis
Dzimtais vārdsVilis Lejnieks
KopsavilkumsVilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, līdz 1922. gada 30. janvārim īstajā vārdā Vilis Lejnieks; 1874–1940) – dzejnieks, skolotājs. Viens no izcilākajiem latviešu liroepiķiem un bērnu dzejas autoriem. Alegorisko poēmu "Divi pasaules", "Atraitnes dēls" (1901) un "Uz saulaino tāli" autors. 1908. gadā tika izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs "Tā runāja Zaratustra".
Personiska informācijaDzimis saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē.
Viņa vecmāmiņa bijusi liela tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātāja. Bijis daudzpusīgi apdāvināts bērns, mācījies zīmēt, spēlēt klavieres, vijoli, mežragu un ērģeles. Skolas gados Vilis Lejnieks aizrautīgi lasīja latviešu un krievu literatūru, – it īpaši Ausekļa, Ļermontova un Puškina dzeju, Gogoļa dabas aprakstus.

Viens no brāļiem – ārsts un rakstnieks Jānis Lejnieks.
Viļa Plūdoņa brālēni no mātes puses bija sabiedriskais darbinieks, publicists Vilis Olavs (Plute), kā arī LU profesors un izglītības ministrs (1928–1931) Edmunds Ziemelis.

1890. gada augustā Vilis Lejnieks mēģinājis iestāties Gorku zemkopības skolā.
1894. gada 19. jūlijā izvēlējies sev pseidonīmu Plūdons, ko 1922. gadā pieņēmis par uzvārdu.

Divas reizes precējies.
1903. gadā salaulājies ar skolotāju Otīliju Kuču. Īsajā laulībā dzimuši divi bērni. Pēc skandalozās šķiršanās Otīlija kopā ar bērniem aizbrauca uz Krieviju, vēlāk nonāca Minskā, kur vēl joprojām dzīvo dzejnieka mazmazbērni.
1904. gada 11. jūlijā Liezērē notiek Elfrīdas Melbārdes un Viļa Lejnieka laulības. Vilis savu iecerēto noskatījis vēl skolnieci esam, abi salaulājušies, kad Elfrīda kļuvusi pilngadīga. Laulībā ar otro sievu piedzimst vēl septiņi bērni – 4 meitas un 3 dēli.

Līdz mūža beigām viņš ziemās dzīvoja Rīgā, vasarās – Lejeniekos.
Profesionālā darbība

Sabiedriskā un politiskā darbība

Piedalījies 1905. gada skolotāju kongresā.
1917. gada aprīlī piedalījies bezzemnieku kongresā Valmierā; šai laikā tapa dzejolis "Latvju himna" ("Mēs gribam būt kungi").
1917. gada jūnijā Plūdons uzstājies skolotāju kongresā Tērbatā, tika ievēlēts Latvijas Skolotāju savienības valdē. Rudenī ievēlēts Valkas apriņķa skolu nodaļā, Plūdons kļuvis par Iskolata darbinieku, taču viņš nevarējis pieņemt sarkano teroru, atteicies no sadarbības ar lieliniekiem.

Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma publicēja vairākus dzejojumus Kārļa Ulmaņa atbalstam, kas mākslinieciskā ziņā tomēr nespēja pārspēt viņa agrāko veikumu.

Literārā darbība

Baltijas skolotāju semināra studiju laikā Plūdons intensīvi apguva literatūras teoriju, no 1892. gada apzināti veidoja daiļrades laboratorijas, dzejas tehnikas piezīmes, kurās tiecās izstrādāt savas literārās darbības programmu.
1895. gada maijā laikraksta "Mājas Viesis" literārajā pielikumā publicēti pirmie dzejoļi ar pseidonīmu Plūdons.
1895: neilgi pirms semināra beigšanas ar Teodora Zeiferta palīdzību iznāca Plūdoņa dzejoļu krājums "Pirmie akordi".

Strādājot par skolotāju Bigauņciema pagastskolā, turienes jūras piekrastes vides vērojumi realizējās dzejojumā "Divi pasaules" (1899), stāstos "Selgā" (1898), "Jūrmalas leģenda" (1899, visi periodikā) u.c.

Gadsimtu mijā Plūdons kļuva slavens ar dzejojumu "Rekviēms" (1899), spilgtu traģēdijas žanra paraugu, un poēmu "Atraitnes dēls" (1901, abi periodikā), tolaik izcilāko darbu latviešu liroepikā. Autobiogrāfisks raksturs ir darbam "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (1901 ar nosaukumu "Taivas ciems"), ar to Plūdons pieteica sevi bērnu literatūrā.
1905 XI Plūdons piedalījās skolotāju kongresā, kur nolasīja dzejoli "Atmoda", viņš tika ievēlēts par skolotāju biroja locekli.

Akcentējot zemapziņas lomu jaunrades procesā, Plūdons sarakstījis nozīmīgus intuitīvisma darbus – "psihodrāmas" "Baigi" (1903), "Rēgi" (1908, abas periodikā) un poēmu ritmizētā prozā "Fantāzija par puķēm" (1911), kuros instinktu, vīziju un halucināciju pasaule atklāta augstā mākslinieciskā pakāpē.
Liroepiķa talantu Plūdons apliecināja ar simbolisko poēmu "Uz saulaino tāli" (1912); tajā putnu tēlos atveidota 1905. gada notikumu alegorija. 1913. gadā iznāca liroepikas grāmata "Dzīves simfonijas", ar kuru Plūdons kļuva par izcilāko balādes meistaru latviešu literatūrā (balādes "Dūkņu sils", "Jumis - atriebējs", "Salgales Mada loms", "Tīreļa noslēpums").

1918. gadā iznāca krājums "Via dolorosa", tajā – kara bēgļu dzīves tvērums, kara šausmas un ilgas pēc brīves. Labākajā patriotiskās dzejas krājumā "No Nakts līdz Rītam" (1921) Plūdons atainojis tautas ceļu uz Latvijas brīvvalsti no 1906. līdz 1919. gadam. Otrs būtiskākais Plūdoņa dzejas atzars – dabas lirika. Veiksmīgākais šajā žanrā – krājums "111 lirisku dziesmu" (1918), kurā apkopota galvenokārt dabas impresiju un mīlas lirika.

20. gadsimta 20.–30. gados Plūdons izkopa sev raksturīgo dzejas stilu, galvenie kvalitatīvie sasniegumi bija viņa bērnu dzeja, balādes, daži meditatīvās dzejas un vairāki patriotiskās dzejas darbi ("Dziesma brīvai Latvijai", "Tev mūžam dzīvot, Latvija" u.c.). Augstu līmeni Plūdons saglabāja dabas un lokālpatriotiskajā dzejā. Šai laikā praktiski visi izdotie krājumi kārtoti pēc žanriski tematiskā principa – "Tāli taki – tuvi tēli" (1921), "Mūzas mirkļi" (1925), "Zeme un zvaigznes" (1928), "Tālie krasti", "Tā zeme ir mūsu", "Skanošās āres" (visi 1934), "Pretim saulei" (1937), "Ko Palestīnas palmas šalc" (1937, reliģiskā dzeja) – daudzās grāmatās atkārtojās agrākajos krājumos publicētie dzejoļi, kā arī ievietoti atdzejojumi.
Vēsturisko balāžu un poēmu krājums "Par tēvzemi un brīvību" (1935) un grāmatas "Via dolorosa", "No Nakts līdz Rītam" – vienīgie krājumi, kas veidoti pēc vienotas tematikas.
1939. gadā Plūdons apkopoja mīlas dzeju krājumā "Lilijas sniegā".

Bērnu dzeja iznāca grāmatās "Vītola stabulīte" (1923), "Kad Ziemsvētki pievārtē" (1930), "Pasaciņu šūpulītis" (1933), "Rūķīšu grāmata" (1939), iznāca arī dzejojumi "Eža kažociņš" (1921), "Brīnumstabulīte" (1937), sengrieķu teiku pārdzejojums "Slavenā sengrieķu varoņa Herkuļa dzīve un darbi" (1940).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1907: Ž. E. Renāns "Jēzus dzīve"
1908; 1938 (ar plašu Plūdona ievadu): F. Nīče "Tā runāja Zaratustra"
1910: L. Lencs, drāma "Salna pavasarī" (1910)
1913: krājums "Modernā vācu lirika"
1923: "Leišu daiņas"
1925: Allegro (P. Solovjovas) "Lapsas Kūmiņa dēkas"
Tulkojis arī daudzus citus J. V. Gētes, H. Heines, F. Šillera, R. M. Rilkes, F. Nīčes, A. Puškina, M. Ļermontova u.c. dzejnieku darbus.

Sastādītie krājumi un grāmatas

Plūdons aktīvi pievērsās dzejas antoloģiju sakārtošanai: "Dzīve un dzeja" (1900, 1923 {3}), "Jaunības dzeja" (1903), "Skolas dzeja" (1-4, 1905), "Dzejas pērles" (1-5, 1906), dzejoļu un aforismu krājums "Balva" (1908); izdeva mācību grāmatas "Deklamācija jeb daiļlasīšana" (1905, 1913 {2}), "Latvju literatūras vēsture" (1-2, 1908-09), "Pirmais vadonis praktiski teorētiskā latvju valodas mācībā" (1910), sakārtoja hrestomātiju "Latvju rakstnieki" (1-4, 1907-12).
Sarakstījis grāmatu "Mīlestības dziesminieks Esenberģu Jānis" (1910).

Kopā ar A. Daugi izdevis "Mūsu lasāmo grāmatu" (1-4, 1923-1924), sakārtojis Esenberģu Jāņa Kopotus rakstus (1-3, 1924) un kopā ar Jāni Misiņu Jāņa Poruka Kopotus rakstus (1-10, 1924-1925).

Izlases
Iznākušas Poruka darbu izlases un kopojumi: "Daiļdarbu izlase" 4 sēj. (1922-1925), dzejoļi jaunatnei "Ziedu bārslas" (1923), prozas darbu krājumi "Saule un smiltis", "Mildas ziedoklis" (abi 1924), liroepikas krājums "Baladas un baladeskas" (1922).

20. gadu sākumā Plūdons vērsās pret daudziem rakstniekiem ar asu, bet nevienmērīgas kvalitātes satīru, kas apkopota krājumā "Sonetas ar ragiem un Trioletas ar nagiem" (1922).

Raksti
Izdotie "Kopoti daiļdarbi" 4 sējumos (1939) uzskatāmi par patstāvīgu darbu, jo daudzi dzejoļi šeit jaunā redakcijā, tikai krājums "No Nakts līdz Rītam" saglabājis savu sākotnējo uzbūvi.
Pēckara laikā iznāca Plūdoņa raksti 3 sējumos (1974-1978).

Recepcija

Daudzi Plūdoņa dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem.
Citātu galerija"20. gadu sākumā Plūdons sasniedza noteiktu meistarības pakāpi, ko vēlākajos gados vairs nepārspēja. Viņš bija izkopis balādes, poēmas un baladeskas žanru, kļuvis par vienu no izcilākajiem dabas lirikas meistariem, guva lielus panākumus patriotiskās dzejas laukā; par vāju uzskatāma Plūdoņa mīlas lirika. Viņa daiļrades raksturīgākās iezīmes – spēcīga dzejas instrumentācija, fonētisku sabalsojumu, ritmu maiņas izmantošana, dzejas valodas virtuozitāte, kompozīcijas precizitāte, dzejas situācijas meistarība, metriskā un ritmiskā novitāte un daudzveidība, smalka formas izjūta, dzejas frāzes intensitāte, muzikalitāte; viņa lirikā dabas panorāmisks skatījums visā tās neparastībā un daudzveidībā, kas atklāta īpatnējās redzes gleznās. Plūdons strādāja romantiskā simbolisma un intuitīvā impresionisma manierē, viņam raksturīgs panteiskais pasaules tvērums."

Jegermanis G. Vilis Plūdons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 1992.
SaiknesJānis Lejnieks - Brolis
Vilis Olavs - Cousin
Nodarbespoetas
Birth place09.03.1874
Lejenieki
"Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901
Dzimis Bauskas pagasta Pilsmuižas Lejeniekos.
Residence00.05.1915
Jaungulbene
Jaungulbene, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads
Pirmā pasaules kara laikā (1915. gada maijā) Vilis Plūdons evakuējās no Rīgas, dzīvoja pie brāļa Jāņa Lejnieka Jaungulbenē.

1918
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads
1918. gada pavasarī pārcēlies uz Liezēri pie sievas vecākiem.

1919
Rīga
Rīga
1919. gada rudenī atgriezies Rīgā.
Education1884–1887
Bauskas Pilsmuižas pagastskola
Salātu iela 31, Bauska
Salātu iela 31, Bauska, Bauskas novads, LV-3901
1887–1890
Bauskas pilsētas skola
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Mācījies Bauskas pilsētas skolā laikā, kad tajā par skolotāju strādājis Fricis Adamovičs.


1891–1895
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301

Studēja Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Semināra vadība uzskatīja Plūdoni par politiski neuzticamu viņa latviskā noskaņojuma dēļ.

Working place1895–1897
Liezēres draudzes skola
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads

Skolotāja darbu Plūdons sāka Liezēres draudzes skolā.


1897–1898
Bigauņciema pagastskola
Bigauņciems
Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads
No 1897. līdz 1898. gadam Bigauņciema pagastskolā par skolotāju strādājis Vilis Plūdonis.

1898
Rīga
Rīga
Ar Friča Brīvzemnieka palīdzību Vilis Plūdons 1898. gadā ieguva skolotāja palīga vietu Rīgā.

1901–1914
Rīgas pilsētas savienotā elementārskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga
Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050
No 1901. līdz 1914. gadam strādāja pilsētas apvienotajās elementārskolās Totlēbena, vēlākajā Kalpaka bulvārī 8.

1914 (Duomenys nėra tiksūs)
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Ģertrūdes iela 32, Rīga
Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011

Vēlāk strādājis arī Natālijas Draudziņas ģimnāzijā u.c. skolās.


1916–1917
Jaungulbenes ministrijas skola
Siltais
Siltais , Līgo pagasts, Gulbenes novads
Skolotājs

1919–1933
Rīga City 1st Gymnasium
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050
Pēc vidusskolas skolotāja tiesību iegūšanas strādāja Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā.
Place of death15.01.1940
Rīga
Rīga
BurriedPlūdoņa kapi
"Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901

Apbedīts agrākajos Lejenieku, mūsdienās Plūdoņa kapos.

Memorials02.08.2014
Viļa Plūdoņa piemineklis, Saules dārzs, Bauska
Plūdoņa iela 21, Bauska, Bauskas pilsēta, LV-3901, Latvia
Piemineklis uzstādīts 2014. gada 2. augustā Bauskā, Saules dārzā, Plūdoņa ielā. Tā autors ir Ģirts Burvis. Pieminekļa izgatavošanā ir izmantoti dažādu metālu sakausējumi, kas saules gaismā rada interesantu vizuālo efektu. Piemineklis ir veidots kā lapa, no kuras iznāk paša dzejnieka figūra, "uz saulaino tāli" izlido gulbji, tajā lasāmi dzejas fragmenti.
Museums1963
Viļa Plūdoņa muzejs "Lejenieki"
Lejenieki
"Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901
Lejenieku mājās 1963. gadā iekārtots Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs.
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Zeme un zvaigznes
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Zeme un zvaigznes".
Literatūra
1929

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks ar Domes 1934. gada 15. februāra lēmumu.
II šķira
1934

Kultūras fonda prēmija
Tālie krasti
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Tālie krasti".
Literatūra
1935

The Fatherland's Award
1938

Rodomi rezultatai 1-1818.
#VietaDataKategorijaTipasVietas tipsTeksta fragments
   
1Lejenieki
("Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901)
09.03.1874(Nav norādīts)Birth placeViensēta
2Salātu iela 31, Bauska
(Salātu iela 31, Bauska, Bauskas novads, LV-3901)
1884 - 1887(Nav norādīts)EducationĒka, māja
3Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1887 - 1890(Nav norādīts)EducationPilsēta
4Liepājas iela 31, Kuldīga
(Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301)
1891 - 1895(Nav norādīts)EducationĒka, māja
5Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1895 - 1897(Nav norādīts)Working placeCiems
6Bigauņciems
(Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads)
1897 - 1898(Nav norādīts)Working placeCiems
7Rīga
(Rīga)
1898(Nav norādīts)Working placePilsēta
8Kalpaka bulvāris 8, Rīga
(Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050)
1901 - 1914(Nav norādīts)Working placeĒka, māja
9Ģertrūdes iela 32, Rīga
(Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011)
1914(Nav norādīts)Working placeĒka, māja
10Jaungulbene
(Jaungulbene, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads)
30.04.1915(Nav norādīts)ResidenceCiems
11Siltais
(Siltais , Līgo pagasts, Gulbenes novads)
1916 - 1917(Nav norādīts)Working placeCiems
12Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1918(Nav norādīts)ResidenceCiems
13Rīga
(Rīga)
1919(Nav norādīts)ResidencePilsēta
14Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1919 - 1933(Nav norādīts)Working placeĒka, māja
15Plūdoņa kapi
("Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)BurriedKapsēta
16Rīga
(Rīga)
15.01.1940(Nav norādīts)Place of deathPilsēta
17Lejenieki
("Lejenieki", Ceraukstes pagasts, Bauskas novads, LV-3901)
1963(Nav norādīts)MuseumsViensēta
18Viļa Plūdoņa piemineklis, Saules dārzs, Bauska
(Plūdoņa iela 21, Bauska, Bauskas pilsēta, LV-3901, Latvia)
02.08.2014(Nav norādīts)MemorialsPiemineklis, skulptūra

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.