Valentīna Eisule

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (2)

@@@@: Author (4); Translator (3); Compiler (1); Author of the comment (1); Person of reception (4)

Ilustrācijas: Person in photo(6)

VardasValentīna Eisule
KopsavilkumsValentīna Eisule (1930–2002) – tulkotāja. No krievu valodas tulkojusi vairāk nekā divdesmit darbus, to vidū ir kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova, krievu rakstnieku Fjodora Abramova, Daniila Graņina, Konstantīna Paustovska, Valentīna Rasputina romāni un stāsti. Izcils ir Latvijā dzīvojošā krievu rakstnieka Roalda Dobrovenska romāna “Rainis un viņa brāļi” tulkojums. Valentīnas Eisules tulkojumiem raksturīga saturiski un stilistiski precīza autoru individualitātes atklāsme un izteiksmīga latviešu valoda.

Personiska informācija1930: 14. janvārī dzimusi robežsarga ģimenē.
Profesionālā darbība1957: pirmā nozīmīgā publikācija – apcere "Kārļa Pelēkā dzeja" almanahā "Jauno vārds".

Tulkojumi no krievu valodas

1958: Rozova, Rozālija. Mēs no Latvijas: apraksti par mūsu republikas jauniešiem Turgajā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Obuhovs, Mihails. Jastrebovi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Volinskis, Leonīds. Laikmeta seja: grāmata par krievu māksliniekiem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Graņins, Daniils. Eju pretī negaisam. Rīga: Liesma.
1967: Aitmatovs, Čingizs. Ardievu, Gulsari! Rīga: Liesma.
1967: Ančarovs, Mihails. Nevarbūtības teorija. Rīga: Liesma.
1969: Paustovskis, Konstantīns. Vienatnē ar rudeni. Rīga: Liesma.
1970: Jerjomins, Dmitrijs. Dižā joma. Rīga: Liesma.
1971: Abramovs, Fjodors. Divas ziemas un trīs vasaras. Rīga: Liesma.
1973: Sartakovs, Sergejs. Barbina stāsti. Rīga: Liesma.
1975: Abramovs, Fjodors. Pelageja; Aļka. Rīga: Liesma.
1977: Abramovs, Fjodors. Ceļi un krustceļi. Rīga: Liesma.
1978: Aitmatovs, Čingizs. Agrās dzērves. Rīga: Liesma.
1979: Aleksejevs, Mihails. Ieviņa rūgtā. Rīga: Liesma.
1981: Stepņaks-Kravčinskis, Sergejs. Andrejs Kožuhovs. Rīga: Liesma.
1982: Aitmatovs, Čingizs. Raibais suns, kas skrien gar jūras malu. Rīga: Liesma.
1982: Aitmatovs, Čingizs. Un garāka par mūžu diena ilgst. Rīga: Liesma.
1985: Abramovs, Fjodors. Māja. Rīga: Liesma.
1986: Tjanšana avoti: kirgīzu rakstnieku stāstu izlase. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1987: Aleksejevs, Mihails. Kaušļi. Rīga: Liesma.
1987: Lavreņovs, Boriss. Četrdesmit pirmais. Rīga: Liesma.
1988: Rasputins, Valentīns. Mūžu dzīvo, mūžu mīli. Rīga: Liesma.
1993: Aitmatovs, Čingizs. Pieresvieta. Rīga: Liesma.
1995: Brjusovs, Valērijs. Ugunīgais eņģelis. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Labrīt".)
1996: Brjusovs, Valērijs. Uzvaras altāris. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs".)
1999: Dobrovenskis, Roalds. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Karogs.
2005: Dobrovenskis, Roalds. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Jumava.
2015: Dobrovenskis, Roalds. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. 3. izdevums. Rīga: Jumava.
Citātu galerija"Daniila Graņina, Čingiza Aitmatova, Fjodora Abramova, Konstantīna Paustovska darbus Eisules tulkojumā lasot, rodas tuvības sajūta ar oriģinālu; latviski precīzajā tulkojumā iezīmējas autora izteiksmes līdzekļi, valodas savdabība un stils. Sistemātiskam tulkošanas darbam izvēloties tādus autorus kā Abramovs un Aitmatovs, Eisule apliecina tos kritērijus, kurus viņa pati kā tulkotāja, redaktore un kritiķe izvirza literatūrai, un tie ir augsti."
Pētersons, Pēteris. Citēts pēc: Dobrovenskis, Roalds. Tuvības sajūta. Karogs, 2002, Nr. 5, 237. lpp.

Par Roalda Dobrovenska romāna "Rainis un viņa brāļi" tulkojumu

"Viņa strādāja nesavtīgi, aizrautīgi, – tāpat kā runāja, ar tādu karstumu, ar tādu, vēlreiz teikšu, aizrautību, it kā mazdrusciņ aizrīdamās, it kā baidīdamās nepaspēt. Romāns “Rainis un viņa brāļi” vispirms iznāca Valentīnas Eisules tulkojumā un tikai pēc gada – oriģinālā. Ne tikai Austrālijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā latvieši grāmatu lasīja un apsprieda, it kā tā būtu rakstīta latviski: tas pats bija arī šeit, Latvijā. Es nezinu, vai varētu būt lielāka atzinība tulkotājam."

Dobrovenskis, Roalds. Valentīna Eisule.1930.14.I–2002.14.IV. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002,18. aprīlis.
Nodarbesvertėja
Birth time/place14.01.1930
Rēzekne
Rēzekne
Education1938–1949
Rēzeknes 1. vidusskola
Rēzekne
Rēzekne

1949–1954
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas fakultāte

Working place1954–1962
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Rīga

Korektore, sekretāre, vēlāk – redaktore.


1965–1967
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktore


1967–1983
Literature and Art
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Redakcijas locekle

1983–1985
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Redakcijas locekle
Participation in organisations1983
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Place/time of death14.04.2002
Rīga
Rīga
Burried20.04.2002
Dricānu kapi
"Dricānu bērnudārzs", Dricāni, Dricānu pagasts, Rēzeknes novads, LV-4615


Rodomi rezultatai 1-1010.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Rēzekne
(Rēzekne)
14.01.1930(nenustatyta)Pilsēta
2Rīga
(Rīga)
14.04.2002(nenustatyta)Pilsēta
3Dricānu kapi
("Dricānu bērnudārzs", Dricāni, Dricānu pagasts, Rēzeknes novads, LV-4615)
20.04.2002(nenustatyta)Kapsēta
4Rēzekne
(Rēzekne)
1938 - 1949(nenustatyta)Pilsēta
5Rīga
(Rīga)
1949 - 1954(nenustatyta)Pilsēta
6Rīga
(Rīga)
1954 - 1962(nenustatyta)Pilsēta
7Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1965 - 1967(nenustatyta)Ēka, māja
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1967 - 1983(nenustatyta)Ēka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1983 - 1985(nenustatyta)Ēka, māja
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1983(nenustatyta)Ēka, māja
Valentīna Eisule dzimusi 1930. gada 14. janvārī Rēzeknē, beigusi Rēzeknes vidusskolu (1949) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1954). Strādājusi izdevniecībā “Liesma”, laikrakstā “Literatūra un Māksla” un žurnālā “Karogs”. Nedaudz rakstījusi recenzijas un kritiskus rakstus, tomēr par mūža darbu kļūst tulkošana. Tulkojusi krievu literatūru – viņas iemīļotākie autori ir Čingizs Aitmatovs, kirgīzu rakstnieks, kurš rakstīja krievu valodā, un Fjodors Abramovs, latviskojusi Daniila Graņiņa, Konstantīna Paustovska, Mihaila Aleksejeva, Valērija Brjusova un citu autoru stāstus un romānus. Tulkojumi atklāj Valentīnas Eisules literāro gaumi (viņa izvēlējās labu literatūru) un viņas cilvēcisko pozīciju (Ēzopa valodā caur tulkojumiem paustu opozīciju), kuru precīzi raksturojis rakstnieks Roalds Dobrovenskis: “[..] gan Paustovskis, gan Aitmatovs, gan it īpaši Abramovs balansēja uz trauslās līnijas, kuru pārkāpjot “padomju rakstnieks” pārtapa disidentā, vajātajā un politiskā pretiniekā. Šos žurnāla “Novij mir” jau Tvardovska laikā iecienītos autorus vara tik tikko pacieta, jo viņu darbos varēja nojaust pārāk daudz neatļautas patiesības.” (Dobrovenskis R. Tuvības sajūta. Karogs, 2002, Nr. 5, 237. lpp.)

Izcils ir Roalda Dobrovenska romāna “Rainis un viņa brāļi” (1999) tulkojums. Daudziem lasītājiem, domājams, pat prātā neienāca, ka viņi lasa tulkojumu – tik organiska ir romāna valoda un tulkotājas spēja atveidot rakstnieka pasauli.

Roalds Dobrovenskis par tulkotājas paveikto raksta: “Radošam cilvēkam, ja viņš ir uzticīgs sev, nereti atveras “otrā elpa”. Man šķiet, ka deviņdesmito gadu beigās tieši tā notika ar Valentīnu. Kad viņa apņēmās tulkot grāmatu “Rainis un viņa brāļi”, viņu jau māca nopietnas veselības problēmas. Man tas ir jāpasaka, jo kļuvu viņas pašaizliedzības, viņas grūtās uzvaras liecinieks. Sākšu ar to, ka šo darbu viņai neviens nepasūtīja, nebija nekādas garantijas, ka grāmatu izdos, un es par to tulkotāju brīdināju. Turklāt darba apjoms, tā sarežģītā stilistika, milzīgais tekstā ieplūdināto īsto dokumentu un faktu daudzums, citāti un dzejoļi padarīja tulkotājas uzdevumu īpaši grūtu un ietilpīgu.

Tajā laikā Valentīna pārcieta smagu operāciju – zaudēja vienu nieri. Viņa vēl nezināja, ka drīzumā gaidāms vēl smagāks pārbaudījums: ārkārtīgi sarežģīta smadzeņu operācija. Un starp šiem abiem likteņa triecieniem viņa ar skrupulozu precizitāti un, kā man šķiet, ar īstenu iedvesmu pārtulkoja, drīzāk gan jāteic – citā valodā no jauna radīja 800 lappušu ļoti grūta teksta. Atgādinu: grāmata “Rainis un viņa brāļi” vispirms tika izdota latviskā tulkojumā un tikai pēc gada oriģinālā. Daudzi Latvijā bija pilnīgi pārliecināti, ka grāmata sarakstīta latviski. Tāpat šo biogrāfisko romānu uztvēra arī daudzie latviski lasošie Eiropā, Amerikā, Austrālijā. Droši vien tulkotājam tā ir lielākā balva. Tulkojuma “tuvības sajūta” oriģinālam [..] radās arī man kā autoram.” (Dobrovenskis R. Tuvības sajūta. Karogs, 2002, Nr. 5, 237. lpp.)

Tulkotāja Valentīna Eisule aizgāja mūžībā 2002. gada 14. aprīlī.

Informāciju sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (14.01.2020.)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.