Fricis Rokpelnis

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (36); Translator (1); Atdzejotājs (1); Compiler (1); Co-author (1); Author of the comment (1); Person of reception (3)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

VardasFricis Rokpelnis
PseidonīmsKvadrāts, Emīls Brūns
KopsavilkumsFricis Rokpelnis (1909–1969) – rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks. Organizējis Raiņa muzeja izveidošanu (1929), vadījis Raiņa muzeju Durbes pilī un piedalījies Literatūras muzeja organizēšanā. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, aktīvi iesaistījies jaunā režīma nomenklatūrā. Bijis Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs, Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks un Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības valdes sekretārs. Friča Rokpeļņa daiļrade ir sociālistiskā reālisma estētikā un apliecina komunistiskās ideoloģijas principus. Kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis libretu pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" un Latvijas PSR himnas tekstu. LPSR Valsts prēmijas un PSRS Valsts prēmijas ieguvējs, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa tēvs.
Personiska informācijaDzimis laukstrādnieku ģimenē.
1915–1919: Pirmā pasaules kara gados ģimenē dzīvoja Pleskavā un Pleskavas apkaimē.
1919: ģimene atgriezās Latvijā.
Profesionālā darbība1929: pirmā publikācija – dzejolis "Draugam, kas šaubās" žurnāla "Signāls" 4. numurā.
Pēc tam publicējies žurnālā "Domas", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Dienas Lapa", "Darba Dzīve".
1941: kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā).

Dzejoļu krājumi

1950: "Auž māsa zvaigzni karogā".
1959: izlase "Rudzu maize".
1969: izlase "Vējš cērtas vaigā"

Lugas

1946: "Ceļa cirtēji" (kopā ar Jūliju Vanagu).
1948: "Raiņa jaunība".
1950: "Ugunis pie upes".
1965: "Viņš trīs reizes sauca mani" (Raiņa nepabeigto lugu kompozīcija).
1966: "...atceries egles".
1974: "Tēva pārnākšana" ("Gaisma", periodikā un teātrī 1945).

Darbība kinodramaturģijā

1949: scenārijs filmai "Rainis" (kopā ar Vladimiru Krepsu).
1959: scenārijs mākslas filmai "Atbalss" (pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija").

Literārā līdzdarbība mūzikā

1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds; teātrī 1943. gadā).
1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš).
1954: librets operai "Uz jauno krastu" (pēc Viļa Lāča romāna).
1965: librets "Audriņi".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1940: Ļevs Levins "Vijolīšu actiņas".
1942: "Strēlnieku dziesmas" (kopā ar Andreju Balodi un Mirdzu Ķempi).

Sabiedriskā darbība

1929–1933: Latvijas Skolotāju savienības deleģēts, organizējis Raiņa muzeja izveidošanu. Piedalījies Literatūras muzeja organizēšanās Rīgā.

20. gadsimta 30. gados darbojies nelegālos pagrīdes izdevumos "Fronte" un "Vienotā Fronte", iestājies Latviešu revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku savienībā, bijis saistīts ar komunistisko kustību.
Citātu galerija"Īpašu ievērību guva Rokpeļņa kara gadu dzeja, izteiksmē koncentrēta, valodā labskanīga. Tās pamatmotīvi – dzimtenes mīlestība, tautu draudzība, naids pret vācu iebrucējiem. [..] Rokpeļņa dzejā bieži izmantoti folkloras motīvi, atsevišķas tautasdziesmu rindas, kas piešķir tai izteikti latvisku kolorītu."

Ābola, Mirdza. Fricis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 489. lpp.

SaiknesJānis Rokpelnis - Sūnus
Nodarbespoetas
author
play writer
Birth place06.10.1909
Medzes pagasts
Medzes pagasts, Grobiņas novads
Dzimis Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta "Alkšņos".
EducationGrobiņa 6-year Primary School
Grobiņa
Grobiņa, Grobiņas novads

1928
Liepājas ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

1928 (Duomenys nėra tiksūs)
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

1931–1933
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, studijas pametis.
Working placeRīga
Rīga
Pārdevējs Latvijas Skolotāju savienības grāmatu veikalā.

Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Russia
Korespondents

1929–1933 (Duomenys nėra tiksūs)
Raiņa muzejs Durbes pilī
M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads
M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101
Muzeja pārzinis

1935
Rīga
Rīga
Valsts statistikas pārvalde, tautas skaitīšanas materiālu apstrādātājs

1940–1941
Rīgas kinohronikas studija
Rīga
Rīga
Rīgas kinohronikas studijas redaktors

1940
Laikraksts "Darbs"
Rīga
Rīga
Redakcijas līdzstrādnieks

1940–1941 (Duomenys nėra tiksūs)
Rīga
Rīga
Jaunatnes teātra literārās daļas vadītājs

1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia
Dramaturgs

00.12.1943–1944
Latvian Soviet Writers’ Union
Maskava
Moscow, Russia
Valdes sekretārs

1944
Žurnāls "Karogs"
Maskava
Moscow, Russia
Atbildīgais sekretārs

1944–1952
Art Department
Rīga
Rīga
Priekšnieks

1946
Maskava
Moscow, Russia
PSRS Augstākās Padomes 2. sasaukuma deputāts

1950
Maskava
Moscow, Russia
PSRS Augstākās Padomes 3. sasaukuma deputāts

1952–1954
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Muzeja direktors

1954–1960
Art Department
Rīga
Rīga
Priekšnieks

1960–1969 (Duomenys nėra tiksūs)
Riga Motion Pictures Studio
Skolas iela, Rīga
Skolas iela, Rīga
Scenāriju daļas vadītājs, vēlāk – scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis

1962–1965
Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010
Valdes pirmais sekretārs
Participation in organisations1940–1969
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1947–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1952–1969
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Service1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Russia
Place of death15.09.1969
Jūrmala
Jūrmala
Burried18.09.1969
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiDarba Sarkanā Karoga ordenis
Ordeni saņēmis kā Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks.
1946

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
1959

Latvijas PSR Valsts prēmija
Rudzu maize
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Rudzu maize".
Literatūrā
1960

Rodomi rezultatai 1-2026.
#VietaDataTipasVietas tipsTeksta fragments
   
1Medzes pagasts
(Medzes pagasts, Grobiņas novads)
06.10.1909Birth placePagasts
2Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1928EducationĒka, māja
3Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
1928EducationĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Working placePilsēta
5M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads
(M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1929 - 1933Working placeĒka, māja
6Krievija
(Russia)
(Nav norādīts)Working placeValsts
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1931 - 1933EducationĒka, māja
8Grobiņa
(Grobiņa, Grobiņas novads)
(Nav norādīts)EducationPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1935Working placePilsēta
10Rīga
(Rīga)
1940 - 1941Working placePilsēta
11Rīga
(Rīga)
1940 - 1941Working placePilsēta
12Rīga
(Rīga)
1940Working placePilsēta
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1940 - 1969Participation in organisationsĒka, māja
14Krievija
(Russia)
1941 - 1945ServiceValsts
15Ivanova
(Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia)
1942Working placePilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
30.11.1943 - 1944Working placePilsēta
17Maskava
(Moscow, Russia)
1944Working placePilsēta
18Rīga
(Rīga)
1944 - 1952Working placePilsēta
19Maskava
(Moscow, Russia)
1946Working placePilsēta
20Maskava
(Moscow, Russia)
1950Working placePilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.