Arvīds Grigulis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (147); Compiler (16); Editor (20); Author of the comment (28); Person of reception (43)

Ilustrācijas: Person in photo(6)

VardasArvīds Grigulis
PseidonīmsA. Pļauja
KopsavilkumsArvīds Grigulis (1906–1989) ir dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks, literatūrzinātnieks un kritiķis un profesors. Bijis viens no Latvijas Padomju rakstnieku savienības dibinātājiem un ilggadējiem valdes locekļiem, LPSR Augstākās Padomes deputāts, LKP CK loceklis un LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Arvīds Grigulis ieņem būtisku lomu padomju literārajā procesā, sevišķi pēc Otrā pasaules kara – viens no vadošajiem dramaturgiem. Daiļrade galvenokārt apliecina oficiālās padomju ideoloģijas nostādnes.
Personiska informācijaDzimis Jumpravas pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) Pētera un Alīdas (dzimusi Bajāra) Griguļu ģimenē. Tēvs Pēteris Grigulis (1863) beidzis Vidzemes draudžu skolotāju semināru Valkā. Arvīds Grigulis ir brālis trim māsām – Mildai (1904–1928), Verai (1906; dvīņumāsa) un Ernai (1908).
Pateicoties mātei, kurai ļoti cienījusi teātri un arī literatūru, Arvīdam Grigulim jau bērnībā un skolas gados radusies interese par šīm mākslām. Skolas gados notiek pirmie literārie mēģinājumi. Grigulis darbojas literārajā pulciņā, kurš izdod žurnālus "Rīts" un "Ciankālijs". Šajos izdevumos ar parakstu Ornulfs Airis viņš publicē pirmos mēģinājumus dzejā un prozā. Paralēli literārajiem mēģinājumiem vidusskolas pēdējās klasēs Arvīds Grigulis piedalās arī skolas teātra pašdarbības pulciņā, pēc tam – Limbažu Saviesīgās biedrības "Imanta" izrādēs.
Studiju gados Rīgā, būdams arī Strādnieku teātra padomes loceklis un literārās daļas vadītājs, iedraudzējas ar Aleksandru Čaku, Jāni Plaudi, Meinhardu Rudzīti, Austru Skujiņu u. c. Jaunie literāti nodibina "Trauksmes" grupu.
1932: Apprecējies ar Lidiju.
Otrā laulība ar rakstnieci Mirdzu Kļavu. Laulībā dzimis dēls Mārtiņš (1954), meita Baiba (1947; no Mirdzas Kļavas iepriekšējās laulības ar Ignatu Muižnieku).
Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

1927: pirmā publikācija – dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve".
Šajā laikā viņš sāk lasīt referātus par latviešu un cittautu literatūru dažādos sarīkojumos, vēlāk lasa lekcijas Rīgas Tautas augstskolā.
1929: debitēja kā dramaturgs ar bufonādi "Lilulī jeb Dieva tā kunga bojā eja", kas veidota pēc Romēna Rolāna lugas "Lilulī"; iznāk pirmais dzejoļu krājums "Reportiera piezīmes".
1931: pirmā oriģinālluga – viencēliens "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933).
1939: pirmais romāns "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990).

Rakstījis dzejoļus, stāstus, recenzijas. 20. gadsimta 40.–50. gados teātra recenzijas rakstīja regulāri, vēlāk retāk. Tās sakopotas krājumā "Viss par teātri" (1983).
Analizējot latviešu rakstniecību (Apsīšu Jēkabu, Aspaziju, Frici Bārdu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Poruku u. c.), literārās parādības un rakstnieku daiļrade analizēta racionāli un loģiski, taču nereti mākslinieciskā individualitāte pakļauta šķiriski partejiskiem kritērijiem.

Publicētie daiļdarbi

Dzejoļu krājumi

1929: "Reportiera piezīmes".
1931: "Imitācija un sirds".
1934: "Nogurušo namā".
1943: "Zemnīcā".
1946: "Vētrā".
1959: "Ceriņzars".
1959: "Lielīgais zvirbulis".
1966: "Rudens lietus".
1967: "Pirmā tikšanās".
1968: "Vējš dzied ezera vītolos".
1970: "Otrie gaiļi".
1972: "Marginālijas: angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā".
1975: "Frontes ugunskurs" (kopā ar Valdi Luksu un Jūliju Vanagu).
1977: "Uz balta zirga".
1981: "Zvērests = Клятва".
1983: "Ar saules puķi pie cepures".

Lugas

1933: "Logs uz priekšpilsētu".
1945: "Uz kuru ostu?".
1946: "Kā Garpēteros vēsturi taisīja"
1947: "Māls un porcelāns".
1954: "Profesors iekārtojas".
1956: "Karavīra šinelis".
1958: "Baltijas jūra šalc".
1960: "Nekur tā neiet kā pasaulē".
1966: "Savu lodi nedzird".
1971: "Šekspīrs mazgā traukus".

Stāsti un stāstu krājumi

1945: "Caur uguni un ūdeni".
1945: "Nags".
1950: "Trešā brigāde".
1952: "Robežsargi, divi puikas un suns".
1953: "Ļeņina ielā deg spuldze".
1961: "Ūdenskliņģeris".
1966: "Juža ceļojums".
1976: "Zivis dzīvo ūdenī".
1979: "Šokolādes vīriņš".
1980: "Stāsti un ugunskuri".

Romāni

1940: "Cilvēki dārzā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1990).
1965: "Kad lietus un vēji sitas logā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1968).

Esejas

1981: "Vēstules dzejniecei Kamilai".
1984: "Labvakar, Kamila!".

Literāro atmiņu krājums

1975: "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei".

Teātra recenziju krājums

1983: "Viss par teātri".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1960: Li-Bai [Li Tai-pe] "Bambusniedru ieleja" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: "Teiksma par Igora kauju" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1948: Georgijs Berezko "Vīrišķība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1945: Aleksandrs Korneičuks "Mistera Perkinsa misija boļševiku zemē" (VAPP Daiļliteratūras apgāds).

Akadēmiskā darbība

Vadītās disertācijas filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai

1966: Valdis Ķikāns "Latviešu poēma".
1960: Elza Knope "Latviešu progresīvā literatūras kritika XIX gadsimta II pusē".
1954: Vitolds Valeinis "Satīra Andreja Upīša publicistikā".

Sabiedriskā darbība

1940: likvidējis Latvijas Republikas Preses biedrību, atjaunojis Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrību (kāda tā bijusi pirms 1934. gada); piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizēšanā.

Citātu galerija"Arvīdam Grigulim ir liela, varbūt pat galvenā loma tajos negatīvajos spriedumos, kas satopami gan dažādos rakstos, gan enciklopēdiska rakstura izdevumos par Frici Bārdu, Jāni Poruku, Aspaziju, Annu Brigaderi u. c. To viņš bija mācījis universitātē un būtiski savus spriedumus atklātībā nemainīja. [..]
[..] Grigulis prata skaidri, loģiski (ar demagoģiju!) formulēt savu domu, to risināt atjautīgi, tā gluži emocionāli klausītājus paņemot savā varā. Te jāpiezīmē, ka šai ziņā par viņu talantīgāka rakstnieka Rakstnieku savienībā nebija. Viņš nekur nav savus izteiktos spriedumus atsaucis kā maldīgus, nepareizus. Literārā dzīvē piedalīdamies dažādos disputos, kritizējot darbus, kuri tolaik krita nežēlastībā, viņš praktiski šīs vienpusīgās galējības laikam nekur nav fiksējis rakstveidā, publicējot izteiktos spriedumus presē vai grāmatās.
Viņš pierada runāt patiesību un nepatiesību ar vienāda oratora mākslas spēku un pārliecību. Gan to, kam pats ticēja, gan to, ko no viņa prasīja partija, respektīvi, konjunktūra, konjunktūras situācija. Domāju, ka pat sākuma gados viņam bija pat veikla advokāta prieks, cik veiksmīgi viņš to prata izdarīt. Ne reizi vien auditorija viņam sajūsmā pat uzgavilēja. Arī tad, kad klusībā apjauta, ka runātājam dārgāka par patiesību ir spoža uzstāšanās. Viņš nekad negribēja būt nekas, ne universitātē, ne Rakstnieku savienībā. [..]
Ar lielu, pat varmācīgu spēku viņš uzspieda un nosargāja savus uzskatus, kurus, šķiet, viņš negribēja mainīt pat tad, kad saskatīja to aplamību – tas taču nozīmētu tās ēkas drupināšanu, pat sagrūšanu vai uzspridzināšanu, kuras celšanās viņš bija visu mūžu aktīvi piedalījies. Bet tā viņš kļuva arī par sava mūža ārdītāju: dzīve viņam gāja garām un pāri. [..]
[..] Man šķiet, Arvīdam Grigulim nav tāda izcila darba, kas prasīt prasītos, lai to lasa un pārlasa, vienalga, pie kādiem politiskiem uzskatiem lasītājs piederētu. Šaubos, vai viņa daiļrade ir kaut cik ieinteresējusi kādu topošo rakstnieku. Bet cilvēkiem, kas pēta latviešu literatūras zinātnes ceļus padomju periodā, pie Griguļa būs jāapstājas ne reizi vien. Kāpēc tā noticis, ka iznāk “uzlaboti” klasiskās literatūras atsevišķi darbi? Kāpēc ir tādi spriedumi, acīm redzami vienpusīgi, kas figurē pirmspadomju rakstnieku daiļrades vai tās atsevišķu darbu novērtējumos? Un tur Grigulim ir gan pozitīva, gan negatīva loma."

Kalniņš, Jānis. Arvīds Grigulis (1906–1989). Latviešu rakstnieku portreti: laikmeta krustpunktos. Sast. Benita Smilktiņa. Rīga: Zinātne, 2001, 46., 47., 49. lpp.

"Dzejoļu krājumos "Reportiera piezīmes" (1929) un "Imitācija un sirds" (1931) ekspresionistisks protests pret kultūras stagnāciju, romantiskas ilgas pēc plašākiem gara apvāršņiem, poētiskās izteiksmes meklējumi (arī konstruktīvisma virzienā), aizguvumi no cittautu klasiskās un modernās dzejas. Pēc tiešiem vērojumiem (ārstējoties Ulbrokas tuberkulozes sanatorijā) sarakstīta smeldzīga lirisma caurausta novele dzejā "Nogurušo namā" (1934) par dzīves aizlauztu cilvēku sāpēm un ilgām. [..] Pirmajā oriģināllugā – viencēlienā "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933) attēlotas Kārļa Marksa dzīves epizodes. Romānā "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" 1939 ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990) emocionālā, sižetiski dramatiskā un eksotiskā vēstījumā tēlota cilvēku tiekšanās pēc laimes; lakoniskā, aforistiskā izteiksmē, veiklā, asprātīgā dialogā ietvertas filozofiski poetizētas dzīves plašuma alkas. [..]
Griguļa literārā darbība tematiski un žanriski daudzpusīga, bet mākslinieciski neviendabīga. Lugās "Māls un porcelāns" (grāmatā un teātrī 1947, PSRS Valsts prēmija 1948), "Uz kuru ostu?" (grāmatā un teātrī 1945), "Kā Garpēteros vēsturi taisīja" (grāmatā un teātrī 1946), "Baltijas jūra šalc" (teātrī 1957, grāmatā 1958), romānā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1964, Rīgas kinostudijas filma 1968), dzejoļu krājumā "Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā" (1972) u. c. darbos sabiedriski politisko parādību izgaismojumi ir neobjektīvi, pauž Komunistiskās partijas ideoloģijas diktētu vēstures falsifikāciju. Komēdijas "Profesors iekārtojas" (teātrī 1953, grāmatā 1954) un "Karavīra šinelis" (teātrī 1955, grāmatā 1956) satīriskā griezumā atsedz atsevišķas padomju cilvēka amorālās rīcības izpausmes, garīguma devalvāciju, materiālo alkatību. Līdzīga sadzīves negāciju kritika arī nākamajās komēdijās – "Nekur tā neiet kā pasaulē" (teātrī 1959, grāmatā 1960) un "Šekspīrs mazgā traukus" (grāmatā un teārrī 1971), taču vērojama arī samākslotība, pārspīlēta situāciju komika, ārišķīgs farss. Mākslinieciski pilnskanīgāk Griguļa talants atraisījies cilvēka individuālo izjūtu atklāsmē: lugā "Savu lodi nedzird" (teātrī 1965, grāmatā 1966), kur mīlestības jūtas saasinās iespējamo nāves draudu priekšā, liriski intonētajos dzejoļu krājumos "Rudens lietus" (1966), "Vējš dzied ezera vītolos" (1968), "Otrie gaiļi" (1970), "Uz balta zirga" (1977), "Ar saules puķi pie cepures" (1983), literāri poetizētajās atmiņās "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei" (1975), esejās "Vēstules dzejniecei Kamilai" (1981, LPSR Valsts prēmija 1982) un "Labvakar, Kamila!" (1984). Intīmais pārdzīvojums, kurā dominē vientulības smeldze, te saplūdis ar filozofiski un ētiski nozīmīgiem poētiskiem vispārinājumiem par mūža jēgu, dzīves skaistumu, cilvēciskām ilgām pēc mīlestības un laimes."

Gudriķe, Biruta. Arvīds Grigulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 218. lpp.
SaiknesMirdza Kļava - Žmona
Nodarbespoetas
profesorius
author
literary scholar
play writer
theater critic
docent
Birth place12.10.1906
Jumpravmuiža
Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads
Dzimis Lādes pagasta Jumpravmuižā "Bajāros".
Residence1906–1917
Jumpravmuiža
Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads

1917–1925
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1925–1926
Tallinas iela 92, Rīga
Tallinas iela 92, Rīga, LV-1009

1926–1927
Tērbatas iela 97, Rīga
Tērbatas iela 97, Rīga, LV-1001

Dzīvojis nama otrajā stāvā.


1927–1928
Skolas iela 29, Rīga
Skolas iela 29, Rīga, LV-1010
Dzīvojis nama pirmajā stāvā (pa kreisi).

1928–1929
Aleksandra Čaka iela 33, Rīga
Aleksandra Čaka iela 33, Rīga, LV-1011

Dzīvojis sētasnama augšstāvā.


1929–1932
Vīlandes iela 7, Rīga
Vīlandes iela 7, Rīga, LV-1010
Dzīvojis sētasmājas augšstāvā

1932–1940
Stabu iela 111, Rīga
Stabu iela 111, Rīga, LV-1009

1940–1941
Ģertrūdes iela 55, Rīga
Ģertrūdes iela 55, Rīga, LV-1011

Dzīvoklis Nr. 3


1944–1956
Ģertrūdes iela 55, Rīga
Ģertrūdes iela 55, Rīga, LV-1011

Dzīvoklis Nr. 3


1956–1972
Baznīcas iela 4, Rīga
Baznīcas iela 4, Rīga

Dzīvoklis Nr. 4


1972–1989
Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga, LV-1013

Dzīvoklis Nr. 46

Education1914–1917
Lādes pagastskola
Lāde
Lāde, Limbažu pagasts, Limbažu novads

1917–1918
Kārļa Deidera privātā tirdzniecības skola
Rīgas iela 6, Limbaži
Rīgas iela 6, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001

1918–1919
P. Šmithena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Jūras iela 18, Limbaži
Jūras iela 18, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001

1919–1925
Limbažu vidusskola
Rīgas iela 6, Limbaži
Rīgas iela 6, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001

1926
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis dabaszinātnes, bet studijas pārtraucis.


1932–1937
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Juridiskā fakultāte, ieguvis jurista diplomu.


23.12.1961
Rīga
Rīga
Filoloģijas zinātņu kandidāts. Statuss piešķirts par pētījumu ciklu "Latviešu literārā mantojuma jautājumi "Latviešu literatūras kritikas I-IV ievados, monogrāfiskajos apcerējumos un kritiskajos rakstos pēc Lielā Tēvijas kara".
Working place00.05.1925–00.06.1925 (Duomenys nėra tiksūs)
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

Iestājas par mācekli Limbažu pastā.


01.06.1925–1927
Rīgas Pasta un telegrāfa dienests
Tallinas iela 35, Rīga
Tallinas iela 35, Rīga, LV-1012

Telegrāfs Rīgas 1. pasta kantorī


1927–00.05.1929
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050

Galvenais telegrāfists


1927 (Duomenys nėra tiksūs)
Rīgas Tautas augstskola
Skolas iela 32, Rīga
Skolas iela 32, Rīga, LV-1010
Lasījis lekcijas

1928–1934 (Duomenys nėra tiksūs)
Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001

Padomes loceklis, lugu tulkotājs un literārās daļas vadītājs.


1929–1934
Rīgas Centrālā kopējā slimokase
Bruņinieku iela 8, Rīga
Bruņinieku iela 8, Rīga, LV-1010

Kurjers, reskontrista palīgs (grāmatvedībā – palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti) un rēķinvedis


1937–1940 (Duomenys nėra tiksūs)
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Rīga
Lasījis lekcijas

00.05.1937–00.06.1940
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050

Pasta kalpotājs, telegrāfists. Strādājis Atsaiņošanas nodaļā, vēlāk par pasta skapīšu abonēšanas inkasentu.


00.06.1940–00.08.1940 (Duomenys nėra tiksūs)
Rīga
Rīga

LPSR Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors


00.06.1940–00.10.1940
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Rīga
Atbildīgais sekretārs

00.10.1940–00.06.1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Teātra iela 11, Rīga

Apgādniecības vadītājs

1942–1944
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Russia

Kara korespondents


1945–1947
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Literārās daļas vadītājs

00.01.1945–00.10.1945
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Apgāda vadītājs

17.01.1945–23.03.1945
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes lektors


23.03.1945–01.01.1946
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes vecākais lektors

01.01.1946–01.02.1948
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes docenta vietas izpildītājs

1947–1951
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
Deputāts

01.02.1948–12.03.1949
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītāja vietas izpildītājs (amatā apstiprināts ar 05.02.1949.)


12.03.1949–01.09.1950
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļas docents

01.09.1950–01.09.1962
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītājs

1954–1958
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
Deputāts

1962–1984
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
Deputāts

01.09.1962–01.02.1963
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

03.11.1962–01.01.1967
Riga Motion Pictures Studio
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
Scenāriju redkolēģijas galvenais redaktors

01.01.1967–01.04.1970
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras docents


01.04.1970–01.11.1983
Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors

01.11.1983–1989 (Duomenys nėra tiksūs)
Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors-konsultants uz pusslodzi

Participation in organisations1934 (Duomenys nėra tiksūs)
LU Lejaskurzemes studentu biedrība "Vilnis"
Rīga
Rīga
Biedrs

1926–1934 (Duomenys nėra tiksūs)
Studentu biedrība "Klints"
Bruņinieku iela 8A, Rīga
Bruņinieku iela 8A, Rīga, LV-1010

Biedrs


1928–1929 (Duomenys nėra tiksūs)
Trauksmes grupa
Rīga
Rīga
Biedrs

1929–1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Rīga

00.10.1940–05.10.1989
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs (līdz 1965. gadam arī valdes loceklis)

06.04.1954–05.10.1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1971–1985
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Rīga
Loceklis

1978–1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Akadēmiķis
Service00.08.1941–00.01.1945
Sarkanā armija
Krievija
Russia

43. latviešu gvardes divīzijas ierindnieks.

Piedalījies kaujās pie Narofominskas, Staraja Rusas, Demjanskas.

Emigrated1941
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia

1941
Uržuma
Urzhum, Kirov Oblast, Russia

00.06.1941
Halturina, Krievija


27.06.1941–1944
Krievija
Russia
Travelled1962
Polija
Poland

1967
Somija
Finland

1971
Amerikas Savienotās Valstis
United States

1976
Vācija
Germany

Vācijas Federatīvā republika

Detention23.05.1934–02.06.1934
Rīga
Rīga
Place of death05.10.1989
Rīga
Rīga
Burried11.10.1989
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiSarkanās Zvaigznes ordenis
1943

Medaļa "Par Maskavas aizstāvēšanu"
1944

Darba Sarkanā Karoga ordenis
1945

Medaļa "Par varonīgu darbu"
1946

Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1946

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1947

PSRS Valsts prēmija
Māls un porcelāns
Prēmija piešķirta par lugu "Māls un porcelāns".
1948

Darba Sarkanā Karoga ordenis
1956

Ordenis "Goda Zīme"
1961

Ordenis "Goda Zīme"
1965

Medaļa "20 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1965

Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968

Medaļa "Par varonīgu darbu. Atzīmējot V. l. Ļeņina 100. dzimšanas dienu"
1970

Medaļa "30 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1975

Darba Sarkanā Karoga ordenis
1976

LPSR Tautas rakstnieks
1976

Latvijas PSR Valsts prēmija
Vēstules dzejniecei Kamilai
Prēmija piešķirta par grāmatu "Vēstules dzejniecei Kamillai" un pēdējo gadu publikācijām literatūras zinātnē un teātra kritikā.
Literatūrā
1982

Medaļa "40 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1985

Latvijas PSR Ļeņina ordenis
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.
1986

Rodomi rezultatai 1-2067.
#VietaDataTipasVietas tipsTeksta fragments
   
1Jumpravmuiža
(Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads)
1906 - 1917ResidenceCiems
2Jumpravmuiža
(Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads)
12.10.1906Birth placeCiems
3Lāde
(Lāde, Limbažu pagasts, Limbažu novads)
1914 - 1917EducationCiems
4Rīgas iela 6, Limbaži
(Rīgas iela 6, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
1917 - 1918EducationĒka, māja
5Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1917 - 1925ResidencePilsēta
6Jūras iela 18, Limbaži
(Jūras iela 18, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
1918 - 1919EducationĒka, māja
7Rīgas iela 6, Limbaži
(Rīgas iela 6, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
1919 - 1925EducationĒka, māja
8Tallinas iela 92, Rīga
(Tallinas iela 92, Rīga, LV-1009)
1925 - 1926ResidenceĒka, māja
9Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
30.04.1925 - 31.05.1925Working placePilsēta
10Tallinas iela 35, Rīga
(Tallinas iela 35, Rīga, LV-1012)
01.06.1925 - 1927Working placeĒka, māja
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1926EducationĒka, māja
12Bruņinieku iela 8A, Rīga
(Bruņinieku iela 8A, Rīga, LV-1010)
1926 - 1934Participation in organisationsĒka, māja
13Tērbatas iela 97, Rīga
(Tērbatas iela 97, Rīga, LV-1001)
1926 - 1927ResidenceĒka, māja
14Aspazijas bulvāris 5, Rīga
(Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050)
1927 - 30.04.1929Working placeĒka, māja
15Skolas iela 29, Rīga
(Skolas iela 29, Rīga, LV-1010)
1927 - 1928ResidenceĒka, māja
16Skolas iela 32, Rīga
(Skolas iela 32, Rīga, LV-1010)
1927Working placeĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
1928 - 1929Participation in organisationsPilsēta
18Tērbatas iela 64, Rīga
(Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001)
1928 - 1934Working placeĒka, māja
19Aleksandra Čaka iela 33, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 33, Rīga, LV-1011)
1928 - 1929ResidenceĒka, māja
20Bruņinieku iela 8, Rīga
(Bruņinieku iela 8, Rīga, LV-1010)
1929 - 1934Working placeĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.