Zenta Mauriņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (80); Tulkotājs (7); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (40)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsZenta Mauriņa
Papyldu vuordiRaudive
Pseidonims Amenta Zīra, Zenta
KopsavilkumsRakstniece Zenta Mauriņa (1897–1978) ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. Pēc studiju beigšanas Latvijas Universitātē bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, kā arī pašas dibinātā literārā studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju, vēlāk pārcēlusies uz Zviedriju, bijusi docētāja Upsalas universitātē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filolozifiskajā metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Pasaules literatūrzinātnē uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par Fjodoru Dostojevski.
Personiskuo informaceja Tēvs – ārsts, māte – pianiste.
Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu.
5 gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt.
Profesionaluo darbeiba1919: pirmās publikācijas – Jāņa Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung".
1922: recenzija par Jāņa Akurātera grāmatu "Klusums un gaisma" laikrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (3. nr).
1924: sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra – "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas publicētas 1924. gadā).
1929: dibinājusi literāro studiju.
Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās.

Par rakstniekiem

"Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928)
"Jānis Poruks un romantisms" (1929)
"Dostojevskis" (1931) Publicēta vācu valodā "Dostojewskij. Menschengestalter und Gottsucher" ("Dostojevskis. Cilvēciskuma un Dieva meklētājs, 1952), krievu valodā (1934), angļu valodā (1936), zviedru valodā (1951).
"Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938, doktora disertācija)
"Baltais ceļš" (1935)
"Saules meklētāji" (1938)
"Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (1937)

Eseju krājumi

"Pārdomas un ieceres" (1934)
"Dzīves apliecinātāji" (1935)
"Grāmata par cilvēkiem un lietām" (1938)
"Ziemeļu tēmas un variācijas" (1939)
"Prometeja gaismā" (1943)
"Kultūras saknes" (1944)
"Tilti" (1947)
"Sirds mozaīka" (1947)
"Spīts" (1949)
"Uguns gari" (1951)
"Sāpju noslēpums" (1952)
"Latviešu esejas" (1953)
"Traģiskais skaistums" (1954)
"Cilvēces sargi" (1955)
"Apnicība un steiga" (1962)
"Par mīlestību un nāvi" (1964)
"Zemes dziesma" (1967)

Autobiogrāfiskie darbi

Autobiogrāfiskā triloģija "Tālā gaita" (1955), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958), "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (sarakstīta un izdota vācu valodā 1957. gadā, autores tulkota latviski 1960. gadā)
"Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965, 1966 piešķirta Ziemeļamerikas Latviešu Kultūras fonda balva)
"Pasaules vārtos" (1968)
"Manas saknes ir debesīs" (1980)

Romāni

"Dzīves vilcienā" (1941)
"Trīs brāļi" (1946)
"Frančeska" (1952)
"Bērza tāss" (1971)

Stāsti

"Neaizsūtītā vēstule" (1940)
"Septiņi viesi" (1957)
"Sākumā bija prieks" (1965)
"Bērza tāss" (1971)
"Dzintargraudi" (1975)

Tulkojumi

Sigrīda Unsete. "Kristīne Lavrana meita" (Grāmatu Draugs, 1930-31)
Sigrīda Unsete. "Olavs Auduna dēls" (Grāmatu Draugs, 1933)
Romēns Rolāns. "Bethovens" (Grāmatu Draugs, 1932)
Romēns Rolāns. "Mikelandželo" (Grāmatu Draugs, 1934)
Tomass Hārdijs "Skaidra sieviete; Tesa d’Erberville" (Grāmatu draugs, 1935)
Tomass Kārlails "Par varoņiem, varoņu godināšanu un varonīgumu vēsturē" (Valters un Rapa, 1936)
Fjodors Dostojevskis "Idiots" (1937)
Romēns Rolāns "Žans Kristofs" (VAPP, 1940–1941)
Aleksandrs Roskins "Maksims Gorkijs" (VAPP Jaunatnes rakstu apgāds, 1941)
Albērs Kamī "Mēris" (Druva, 1952)


Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija.
1982: pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.
1997: uzņemta dokumentālā filma par Zentu Mauriņu "Baltā spīts" (režisors R. Rikards).

Atsevišķi darbi uzvesti teātros, radiofonā, televīzijā.

Kopoti raksti 2 sējumos (1939-40)
Raksti 15 sējumos (1-7, 1996-2003)
Izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990)

Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā:
"Die Aufgabe des Dichters in unserer Zeit" ("Dzejnieka uzdevums mūsu laikā", 1965)
"Portrats russischer Schriftsteller" ("Krievu rakstnieku portreti", 1968)
"Kleines Orchester der Hoffnung" ("Mazs cerību orķestris"; 1974 – par Austrumu un Rietumu rakstniekiem).

Divas grāmatas veltītas Konstantīnam Raudivem:
1975: Konstantin Raudive zum Gedachtnis
1978: Konstantin Raudives Persönlichkeit un Werk
Citātu galerija"Dzimusi un izglītojusies latviešu zemē, kas ir robežstabs starp rietumu un austrumu kultūrām, Zenta Mauriņa sevī uzņēma vienādi dziļi visu triju zemju — latviešu, vācu, krievu valodu un kultūru un tās ieveidoja savā pasaules uzskatā, kas vēlāk tik spilgti izpaužas sacerējumu tematu un problēmu izvēli".

Hieronīms Tichovskis. Mūsu izcilai rakstniecei Zentai Mauriņai aizejot. Latvija Amerikā, 1978. gada 6. maijs.

"Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filozofijas metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Faktogrāfija, sociālo attiecību problemātika apieta. Izcentrēta un spilgti, kāpināti izgaismota kāda atsevišķa, Mauriņas domāšanas veidam, ētiskajiem principiem, iekšējai būtībai tuva īpašība vai parādība. Gara brīvības, cilvēcības, augsti tikumisku ideālu aizstāvība, unikālas pasaules kultūras zināšanas, prasme plašā horizontālā kontekstā salīdzināt, konfrontēt, secināt, organizēt domu dzejiski spožā izteiksmē, izteikties skaidrā, aforismiem bagātā valodā piešķīrusi Mauriņas emocionālajai subjektivitātei fascinējošu iedarbes spēku."
"(..) Grāmatā "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928) izvērsta Mauriņai tuva tēma – Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvās iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijās sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un romantisms" (1929) un "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938). Annas Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā "Baltais ceļš" (1935). (..) Trimdas laika esejās plašos kultūrfilozofiskos kontekstus aktualizē mūsdienu cilvēciskās esmes pamatjautājuma (indivīda spējas barbarisma apstākļos saglabāt ētiskumu un kultūru) sasaiste ar komunistu un hitleriešu terora nosodījumu, sāpes par latviešu tautas traģisko likteni, rūpes par latviešu nacionālās kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. (..) Pasaules literatūrzinātnes uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par Fjodoru Dostojevski (1931). No jauna Fjodora Dostojevska pētniecībai pievērsusies 40. gados Upsalā. Monogrāfija bagātināta ar kvalitatīvi jaunām pasaules kultūras apcirkņos skatītām atziņām, paralēlēm, mākslinieciskajiem kritērijiem (..) Personiskās dzīves gaitu ar laikmeta vēsturisko notikumu un trimdā iepazīto cittautu (galvenokārt zviedru un vācu) rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskā triloģija "Tālā gaita" (1955), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958), "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (1960), "Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965) un "Pasaules vārtos" (1968) un pēc nāves izdota dienasgrāmata "Manas saknes ir debesīs" (1980). (..) Mauriņas romānos "Dzīves vilcienā" (1941), "Trīs brāļi" (1946), "Frančeska" (1952), "Bērza tāss" (1971) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiski eksistenciālā romantisma elementiem. Varoņu dzīves jēgas meklējumi ietverti sižetiski raitā un psiholoģiskiem konfliktiem bagātā vēstījumā, noris reālā vidē (neatkarīgajā Latvijā, boļševiku okupācijas un terora apstākļos, izsūtījumā Sibīrijā, bēgļu gaitās Vācijā, trimdā Zviedrijā), taču situācijas nereti samākslotas, raksturi konstruēti, eksaltēti."
Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003.
SaiknisKonstantīns Raudive - Veirs
Nodarbestulkotāja
rakstniece
filoloģe
esejiste
Dzimšanas vieta15.12.1897
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Dzīvesvieta1938–29.07.1944
Kuldīgas iela 50, Rīga
Kuldīgas iela 50, Rīga, LV-1046

No 1938. līdz 1944. gadam Zenta Mauriņa dzīvojusi Kuldīgas ielā 50.

1944. gada 29. jūlijā Konstantīns Raudive kopā ar Zentu Mauriņu atstāj Rīgu un dodas bēgļu gaitās.


1944–1947
Vācija
Germany
Līdz 1947. gadam Raudive un Mauriņa mitinās dažādās vietās Vācijā.

07.09.1946
Zviedrija
Sweden
1946. gada 7. septembrī no Lībekas uz Zviedriju atbraukuši Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. 7. oktobrī viņi ierodas Upsalā.

1947–1965
Zviedrija
Sweden
1947. gadā Konstantīns Raudive un Zenta Mauriņa pārceļas uz Zviedriju. Šeit Raudive un Mauriņa nodzīvo gandrīz divdesmit gadus.

1965
Bādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany

1965. gadā Raudive un Mauriņa atkal dodas uz Vāciju, kur apmetas uz dzīvi Dienvidvācijas kūrortpilsētā Bādkroicingenē, netālu no Šveices robežas.


1966–1978
Römerweg 9, Bad Krozingen
Römerweg 9, Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany
Pēdējā dzīvesvieta Badkrocingenē, Romiešu ielā 9.
Izglītojies1913–1915
Liepāja
Liepāja

Liepājas krievu sieviešu ģimnāzija.

iestājusies 6. klasē. Beigusi ģimnāziju ar zelta medaļu.


1921–1923
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējusi filozofiju.


1923–1927
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējusi baltu filoloģiju.


1929
Heidelberga
Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany

Heidelbergas Universitāte

Papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē 1929. gada vasarā. Papildinājusies pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta.


1938
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Ieguvusi filoloģijas doktora grādu.
Darbavieta1916 (Datums nav precizs)
Grobiņa
Grobiņa, Grobiņas novads
Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā.

1917 (Datums nav precizs)
Liepāja
Liepāja
Pasniegusi privātstundas.

1927–1928
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Rīga
Lektore

1928
Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Rīga
Lektore

1930–1940
Latvijas Tautas universitāte
Mūrmuiža
Kauguru pagasts, Beverīnas novads

1937–1940
Rīga
Rīga
Rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.

1941–1944
Rīga
Rīga

Kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literāro un mākslas nodaļu.


1949–1963
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden
Upsalas Universitāte
Docētāja

Emigrē09.00.1944
Vācija
Germany

00.09.1946
Zviedrija
Sweden

Galvenokārt dzīvojusi Upsalā.


1965
Bādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany
Ceļojums1936
Florence
Florence, Tuscany, Italy

1936. gadā, Konstantīna Raudives aicināta, Zenta Mauriņa kopā ar māsu Helgu dodas uz Florenci. Šeit viņa saista savu dzīvi ar Raudivi.
Pēc tam kopā ar Raudivi viņa dodas uz Romu, Venēciju, Šveici, Parīzi.

Miršanas vieta25.04.1978
Bāzele
Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland
ApglabātsBādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany
Piemiņas vietas1982
Bādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany

Pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Trimdas traģika: Zviedrijas dienasgrāmatas 1. daļa
Prēmija piešķirta par esejām "Trimdas traģika".
1965

Nopelnu krusts
I šķira
1968

PBLA Tautas balva
1969

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 27.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
15.12.1897Dzimšanas vietaCiems
2Liepāja
(Liepāja)
1913 - 1915IzglītojiesPilsēta
3Grobiņa
(Grobiņa, Grobiņas novads)
1916DarbavietaPilsēta
4Liepāja
(Liepāja)
1917DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1921 - 1923IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1923 - 1927IzglītojiesPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1927 - 1928DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1928DarbavietaPilsēta
9Heidelberga
(Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany)
1929IzglītojiesPilsēta
10Mūrmuiža
(Kauguru pagasts, Beverīnas novads)
1930 - 1940DarbavietaCiems
11Florence
(Florence, Tuscany, Italy)
1936CeļojumsPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1937 - 1940DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1938IzglītojiesPilsēta
14Kuldīgas iela 50, Rīga
(Kuldīgas iela 50, Rīga, LV-1046)
1938 - 29.07.1944DzīvesvietaĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
1941 - 1944DarbavietaPilsēta
16Vācija
(Germany)
1944 - 1947DzīvesvietaValsts
17Vācija
(Germany)
09.12.1943EmigrēValsts
18Zviedrija
(Sweden)
31.08.1946EmigrēValsts
19Zviedrija
(Sweden)
07.09.1946DzīvesvietaValsts
20Zviedrija
(Sweden)
1947 - 1965DzīvesvietaValsts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.