Vizma Belševica

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (110); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (61)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsVizma Belševica
Papyldu vuordiElsberga
KopsavilkumsVizma Belševica (1931–2005), dzejniece, rakstniece, tulkotāja. Dzejoļu krājumu "Visu ziemu šogad pavasaris" (1955); "Zemes siltums" (1959); "Jūra deg" (1966); "Gadu gredzeni" (1969); "Madarās" (1976); "Dzeltu laiks" (1987); triloģijas "Bille" (1995–1999) u.c. darbu autore.
Personiskuo informaceja Dzimusi strādnieku ģimenē, vecāki Jānis Belševics un Ieva Belševica (dzimusi Cīrule). Bērnību pavadījusi Grīziņkalnā.
1939–44: mācījusies Rīgas 41. pamatskolā.
1945: mācījusies Ugāles nepilnajā vidusskolā, kur pabeidz 7. klasi, dzīvojot pie radinieces.
1945: mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, taču līdzekļu trūkuma dēļ no 8. klases jāizstājas.
Dažus mēnešus nostrādājusi 10. tipogrāfijā.
1946: sākusi darboties literatūras pulciņā Pionieru pilī, kuru tolaik vadīja Valdis Lukss.
1948: beigusi Poligrāfijas 2. arodskolu Rīgā.
1948–49: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par literāro līdzstrādnieci.
1952–53: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par skolu daļas vadītāju.
1955: neklātienē beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
1955. gada septembris: ar Rakstnieku Savienība rekomendāciju aizbraukusi mācīties uz Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Klātienē tur mācās pusotru gadu, tad, materiālo apstākļu spiesta, pāriet uz neklātieni.
1958: Rakstnieku Savienības biedre.
1959: piedzimst dēls Klāvs Elsbergs.
1961: mācīdamās klātienē un neklātienē, beigusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā ar krājumu "Zemes siltums".
1963: Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas bija publicēts žurnālā "Karogs".
1969: piedzimst dēls Jānis Elsbergs.
1969: dzejoļu krājums "Gadu gredzeni" izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Asu nepatiku no Komunistikās partijas vadības izraisa Latvijas vēstures tematikai veltīti dzejoļi, sevišķi krājuma noslēguma dzejolis, "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām", kurā vilktas paralēles starp krustnešu iebrukumu un apspiesto tautu situāciju PSRS.
1971–74: tiek liegtas publicēšanās iespējas.
1972: Čekas kratīšana dzejnieces dzīvoklī.
1973: liecinājusi nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā.
1987: pēc dēla, dzejnieka Klāva Elsberga nāves pārtrauc rakstīt dzeju.
1988–90: Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja.
Profesionaluo darbeiba1947: pirmā publikācija – dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (30. aprīlis).
1956: žurnālā "Karogs" publicēts stāsts "Meistars Īlis".

1960: līdzautore kinoscenārijam "Norieta ēnas. Pieviltie" (kopā ar Janinu Markulāni par "reliģiskajiem nomaldiem Latgalē").
1968: pēc Sudraba Edžus stāsta izveidojusi scenāriju leļļu īsfilmai "Dullais Dauka".
1968: sarakstījusi diktora tekstu Gunāra Pieša dokomentālajai filmai "Zemes atmiņa".
1979: pēc stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" uzņemta mākslas filma.
1988: stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" dramatizējums (iestudēts Valmieras Drāmas teātrī).
1994: Belševicas dzeja ņemta par pamatu Ausmas Kantānes monoizrādei " Visi koki Dieva doti" (Dailes teātra Mazajā zālē).
2018: pēc darba "Bille" uzņemta spēlfilma.

Dzeja

1955: "Visu ziemu šogad pavasaris"
1959: "Zemes siltums"
1966: "Jūra deg"
1969: "Gadu gredzeni"
1976: "Madarās"
1987: "Dzeltu laiks"

Dzejas izlases

1981: "Kamola tinēja"
1988: "Ievziedu aukstums"
1991: "Baltās paslēpes" (mīlestības dzejoļi)
1996: "Par saknēm būt"

Proza

1965: "Ķikuraga stāsti" (stāsti un noveles)
1979: "Nelaime mājās" (stāsti un noveles)
1995: "Bille" (ASV 1992, Latvijā 1995)
1996: "Bille un karš" (pirmizdevuma nosaukums – "Bille dzīvo tālāk")
1999: "Billes skaistā jaunība"
2016: "Nepazītā mīlestība un citi stāsti" (Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas. Nr. 1.)
2017: "Bille, Anss un citi" (Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas. Nr. 2.)


Prozas izlases

1997: "Lauztā sirds uz goda dēļa"
2007: "Tās dullās Paulīnes dēļ"

Proza bērniem

1987: "Zem zilās debesu bļodas"

Lugas

1985: "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu"
2007: "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām"

Tulkojumi

1958: Konstantīns Paustovskis "Zelta roze"
1960: Edgars Alans Po "Stāstu izlase"
1961: Aleksandrs Grīns "Zelta ķēde"; "Ceļš uz Nekurieni"
1961: Danils Graņins "Pēc kāzām"
1963: Džeroms K. Džeroms "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni"
1965: Dante "Vita nuova"
1967: Alans Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi"
1969: Radjars Kiplings "Blēņu stāsti maziem bērniem" (kopā ar Kārli Egli)
1971: Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu"
1971: Ernests Hemingvejs, stāstu krājums "Uzvarētājs neiegūst neko"
1972: Hjū Loftings "Stāsts par doktoru Dūlitlu"
1973: Hjū Loftings "Doktora Dūlitla peldošā sala"

1973: Ernests Hemingvejs, stāsts "Sirmgalvis un jūra"
1974: Ernests Hemingvejs, romāns "Salas straumē"
1976: Marks Tvens "Konektikutas Jeņķis karaļa Artura galmā"
1980: Edvīns Gilberts "Dzimtais akmens"
1981: Mihails Ļevidovs "Džonatans Svifts"
1981: Džeims Metjū Berijs "Pīters un Vendija"

1983: Pamela Treversa "Mērija Popinsa"
1987: Kurts Vonnegūts "Lopkautuve Nr. 5" ("Lopkautuve Nr. 5" no angļu valodas tulkojis Klāvs Elsbergs; "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!" no angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica; "Čempionu brokastis" no angļu valodas tulkojis Klāvs Elsbergs un Ainis Ulmanis)
1987: Arturs Heilijs "Riteņi"


Atdzeja

1963: "Vētrā iesākta dziesma" (ukraiņu padomju dzeju antoloģija)
1965: Viljama Šekspīra sonetu tulkojums
1968: Aleksandrs Puškins "Bahčisarajas strūklaka" (poēma)
1967: Mikola Vingranovskis "Dārzi un likteņi"
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz tu" (kopā ar Māri Čaklo, Laimu Līvenu, Imantu Ziedoni)
1970: "Es tevi turpinu" (franču dzejas izlase) (Vizma Belševica piedalījusies tulkošanā, tulkodama no parindeņiem)
1977: Leonīds Čerevičņiks "Salas"
1981: Viljams Šekspīrs "Makbets"
Atdzejojusi arī Marinas Cvetajevas, Tomasa Stērna Eliota, Viljama Bleika, Tomasa Transtremera u.c. dzeju.
2004: "Atdzeja"
Citātu galerija
"Belševicas dzejai piemīt augsta dzejas un domas kultūra. Dzejas pamatmotīvi – personības sabiedriskās esamības problēmas, pašcieņas un tautas pašapziņas saglabāšana. Nereti dzejoļos jūtama asa vēršanās pret visu seklo, mazisko, paužot spītu, sevis aizliegšanu lielu mērķu labā, arī personības garīgo vientulību. Dzejoļi kontrastaini, ekspresīvi, tajos atskabargains spīvums savijas ar trauslu maigumu. Tie ir dramatiski vai lirodramatiski, veidoti monologa vai dialoga formā, tā panākot tiešāku kontaktu ar lasītāju. Valoda bagāta, precīza, lakoniska un melodiska, ar daudzām ritma variācijām.
Prozā Belševica ir laba novērotāja un raksturotāja. Sižeta risinājums ir lakonisks, intriģējošs, bez garām retrospektīvām personāžu dzīves stāstu atkāpēm, koncentrēts uz darbības attīstību.

Mirdza Ābola. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


"Viņas abstrakcijas un dzīvības pretstats pirmoreiz latviešu pēckara dzejā akcentēja vīrieša un sievietes uztveres atšķirību (..) Pēckara Latvijā viņa pirmā atjauno poētikā sakņotu femīno pasaules redzējumu; tajā dabas komplekss strādā kā ekvivalents dzimtenes mīlestībai, ieviļņo patritorismu."

Anda Kubuliņa. "Belševica: četrdesmitie un piecdesmitie gadi dzejnieces tapšanā." Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē. Konferences materiāli. Karogs, 2007, 79. lpp.
SaiknisIrēna Auziņa - Vedekla
Imants Auziņš - Radinieks
Klāvs Elsbergs - Dāls
Jānis Elsbergs - Dāls
Anna Auziņa - Radiniece
Zigurds Elsbergs - Veirs
Irina Cigaļska - Radiniece
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta30.05.1931
Rīga
Rīga
Izglītojies1939–1944
Rīgas 41. pamatskola
Rīga
Rīga

1945
Ugāles vidusskola
Skolas iela 5a, Ugāle
Skolas iela 5A, Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads, LV-3615

Ugālē dzīvo pie radinieces. 7. klasi nobeidz Ugāles nepilnajā vidusskolā.


1945
Rīgas 7. vidusskola
Ģertrūdes iela 32, Rīga
Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011

Iestājas un neilgu laiku mācās Rīgas 7.vidusskolā. Pēc dažiem mēnešiem līdzekļu trūkuma dēļ izstājas.


1946–1948
2. Poligrāfijas arodskola
Rīga
Rīga
Mācās un beidz 2. Poligrāfijas arodskolu.

1949–1955
Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Rīga
Neklātienē beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.

1955–1961
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

Studējusi gan klātienē, gan vēlāk neklātienē.

Darbavieta1948–1949
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga
Literārā līdzstrādniece.

1952–1953
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga

Skolu daļas vadītāja.

Dalība organizācijās1958
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre

Miršanas laiks/vieta06.08.2005
Rīga
Rīga
Apglabāts2005
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Kamola tinēja" un "Madarās".
1982

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1986

Pastariņa prēmija
Zem zilās debesu bļodas
Prēmija piešķirta par pasaku krājumu "Zem zilās debesu bļodas".
1988

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par pēdējo gadu dzeju – dzejoļu krājumiem "Dzeltu laiks" un "Ievziedu aukstums".
1988

E. Forseta literārā prēmija
1992

Goppera fonda balva
Balva pirmo reizi piešķirta Latvijā dzīvojošai dzejniecei par grāmatu "Bille" (pirmo reizi izdota ASV, apgādā "Mežābele").
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva piešķirta par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk".
1997

Latvijas Kultūras ministrijas prēmija
Latvijas Kultūras ministrijas gadskārtējā prēmija piešķirta par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā.
1997

Tomasa Transtrēmera balva
1998

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2003

Latvijas Literatūras gada balva
Atdzeja
Balva piešķirta par izlasi "Atdzeja".
Tulkojumi
2005



Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
30.05.1931(nav uzstādīts)Pilsēta
2Rīga
(Rīga)
06.08.2005(nav uzstādīts)Pilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
2005(nav uzstādīts)Kapsēta
4Rīga
(Rīga)
1939 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
5Skolas iela 5a, Ugāle
(Skolas iela 5A, Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads, LV-3615)
1945(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Ģertrūdes iela 32, Rīga
(Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011)
1945(nav uzstādīts)Ēka, māja
7Rīga
(Rīga)
1946 - 1948(nav uzstādīts)Pilsēta
8Rīga
(Rīga)
1949 - 1955(nav uzstādīts)Pilsēta
9Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1955 - 1961(nav uzstādīts)Ēka, māja
10Rīga
(Rīga)
1948 - 1949(nav uzstādīts)Pilsēta
11Rīga
(Rīga)
1952 - 1953(nav uzstādīts)Pilsēta
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1958(nav uzstādīts)Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.