Vija Svīkule

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (7); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (4)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsVija Svīkule
Papyldu vuordiFolmane
Dzymtais vuordsZvezdova
KopsavilkumsRakstniece Vija Svīkule (1924– 1971) dzimusi strādnieku ģimenē, 2. pasaules kara bēgļu gaitās Krievijā strādājusi par sanitāri. Pēc atgriešanās Latvijā neklātienē studējusi LVU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, strādājusi izdevumu "Pionieris", "Bērnība" redakcijā. Vairāku stāstu krājumu autore. Žaņa Grīvas sieva.
Personiskuo informaceja Dzimusi Rīgas strādnieka Tihova Zvezdova ģimenē.
2. pasaules kara bēgļu gaitās devās uz Urāliem, kur pabeidza medicīnas māsu kursus, pēc tam strādāja hospitālī Jaroslavļā.
Precējusies ar rakstnieku Žani Grīvu.
Profesionaluo darbeiba

Stāsti un tēlojumi grāmatās

"Prezidenta apelsīni" (1966)
"Mirkļu mozaīka" (1968)
"Gājputnu balsis" (1970)
"Piala" (1972)

Darbiem raksturīgi psiholoģiski un anekdotiski sadzīves ainu skicējumi.

Tulkojumi

Cvetans Stojanovs.Mēs un Arčijs: ekskursiju vadītāja piezīmes (LVI 1963).
Izidors Štoks. Ļeningradas prospekts: drāma 3 cēlienos (LVI, 1964).
Federiko Garsija Lorka. Bernardas Albas māja. Drāma par sievietes likteni Spānijas ciematos (Liesma, 1965).
Citātu galerija
"Rakstnieces talanta spilgtākās iezīmes pamanījām jau viņas trešajā grāmatā "Gājputnu balsis". Tajā bija ievietoti septiņi stāsti, kurus it veiksmīgi apvienoja virsrakstā ievītā gājputnu tēma. Gribas sacīt, ka Vijas Svīkules īpatnības un talanta iezīmes visspilgtāk parādījās divos krājuma stāstos: "Gājputnu balsis" un "Aiziešana". Pirmajā autore emocionāli iedarbīgi un pārliecinoši notēlo kara pēdējo dienu traģiku. Vismiermīlīgākajos apstākļos, uz vitāla, dzīvības spēka pilna dabas fona vada komandieris Viktors Varkalis atceras aizvadīto dzīvi, kura nebūt nav bijusi gluda. Karš beidzies. Ko darīt tālāk? Nupat taču pa īstam jāsāk dzīvot. Un tieši tad sākas traģēdija. Šāds pavērsiens it kā tradicionālas tēmas risinājumā ienes svaigu intonāciju, rada vēlamo māksliniecisko efektu. lebildumus rada vienīgi rakstnieces cenšanās par katru cenu visu nokomentēt. Tā pašās stāsta beigās emocionālajā tēlojumā kā svešķermenis ielaužas visparastākais notikuma pārstāsts. "Aiziešana" simpatizē ar to, ka atkal sastopamies ar izteiksmīgu tēlojumu, kas tik raksturīgs viņas labākajiem darbiem. Rakstniecei veiksmīgi izdevies izvairīties no didaktikas, kas nāk līdzi stāsta tematikai. (..) Vijas Svīkules pēdējā grāmatiņa "Piala" daļēji turpina "Gājputnu balsīs" aizsākto kara laika tematiku, tikai šoreiz citā mākslinieciskā izpildījumā. Tie ir tēlojumi un skices, vienu otru gribētos nosaukt pat par miniatūru (piemēram, "Tava roka", "Kalna otrā pusē"). (..) Šajos tēlojumos un skicēs visvairāk saista autores prasme aizvadīt līdz lasītājam savas vistiešākās izjūtas, pārdomas, pārdzīvojumu. Izteiksmīgu valodu runā paši mākslinieciskie tēli, kur visai ievērojama vieta ierādīta dabas tēlojumiem, cilvēku izjūtām. Lielākoties tie ir emocionāli iedarbīgi. (..) Salīdzinājumā ar iepriekšējām grāmatām Vija Svīkule kļuvusi vienkāršāka, sirsnīgāka. Šajos tēlojumos un skicēs asociāciju plūsma vijas ar pavisam reālu tēlojumu, kas viņas daiļradē ir lēciens jaunā kvalitātē. (..) Viena no raksturīgākajām iezīmēm simpātisks humors, īpaši skicē "Tēvi un dēli". Taču nebūt nevaram sacīt, ka visi krājumā ievietotie tēlojumi ir vienādi augstā mākslinieciskā līmenī. No dažiem kā īlens no maisa vēl duras laukā moralizēšana, mākslinieciski nepiepildīts idejiskums. To gribētos attiecināt uz tādiem darbiem kā "Piala", "Nedarbi", "Uz jauno māju". "

Gunārs Kļava. Pusvārdā aprauta dziesma. "Literatūra un Māksla" Nr. 9, 26.02.1972.

"V. Svīkules četrdesmit septiņi dzīves gadi bija lielu sociālu un psiholoģisku kontrastu, dziļu pārvērtību laiks, kas deva bagātu materiālu prozas darbiem, kuri cieši balstījās dzīves realitātē, galvenokārt ieveidojās pašās dzīves formās. No krājuma uz krājumu pilnveidojās rakstnieces prasme atlasīt materiālu, izvairoties no fotogrāfiskā reālisma, kailākas didaktikas, psiholoģiski un emocionāli iekrāsojot detaļu. Šādā virzienā īpašu padziļinājumu vērojam viņas tēlojumu krājumā "Piala". Septiņpadsmit tēlojumi, katrs pāris lappuses garš, aptver V. Svīkulei jau agrāk raksturīgo tematisko loku. (..) Laba tiesa tēlojumu veidoti "es" formā. Vispār V. Svīkules darbos daudz autobiogrāfiska materiāla, visvairāk traģisko Lielā Tēvijas kara dzīves ainu uzzīmējumos. (..) H. Gāliņš izdevumā "Jaunās Grāmatas" (1972, 1) par raksturīgāko V. Svīkules "Pialas" iezīmi atzīst optimismu, un šādam vērtējumam varam tikai pievienoties. Rakstniece ir optimiste tādā ziņā, ka viņa tic mūsu šodienas cilvēkam, tā humānismam, spēkam, apliecina rītdienu, tajā pašā laikā nevairoties pieminēt arī dažādas nebūšanas. (..) "Pialā" skan slavinājums melnā darba darītājam, cilvēkam ar bagātu dvēseli, kas savos līdzbiedros un nākotnē veras ar gaišu, saulainu smaidu. Tur, kur Vija Svīkule izgājusi ne no dzīvās dzīves, reālā vērojuma, bet no iecerētās idejas, izlīdzoties ar konstrukciju, tāpat kā iepriekšējos krājumos pazib didaktika, mākslinieciski nepiepildīta shēma ("Uz jauno māju", "Nedarbi", "Kapteiņi"), taču šādu lappušu nav daudz."
Jānis Kleiva. Pēdējā piala. "Karogs" Nr. 5, 1.05.1972.

"Vija Svīkule bija optimiste šī vārda visplašākajā nozīmē. (..) Dzīve taču aizvien uzvar, tāds visu mūžu bija Vijas Svīkules uzskats visā viņas daiļradē. (..) Žurnālistes gaitas Vijai Svīkulei nākušas gan par labu, paplašinājušas viņas redzesloku, daiļrades tematisko aploci, taču tai pašā laikā ne vienmēr ir ļāvušas atbrīvoties no faktu gūsta."

Harijs Gāliņš. Sīkstums. Vija Svīkule. Kartupelis zied. R., 1974, 345. lpp.

SaiknisŽanis Grīva - Veirs
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas vieta23.03.1924
Rīga
Rīga
IzglītojiesRīgas 3. vidusskola
Rīga
Rīga

Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga
Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļas neklātiene
DarbavietaJaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia

Medmāsa kara hospitālī


Rīgas radiofons
Rīga
Rīga
Žurnāliste

Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga
Žurnāliste

Žurnāls "Bērnība"
Rīga
Rīga
Žurnāliste
Dalība organizācijās1970
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Miršanas vieta22.10.1971
Rīga
Rīga
Apglabāts1971
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
23.03.1924Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1970Dalība organizācijāsPilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
1971ApglabātsKapsēta
4Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesPilsēta
6Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
22.10.1971Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.