Velta Rūķe-Draviņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (12); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (11)

Audio/video: Teicējs (1)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsVelta Rūķe-Draviņa
Pseidonims Salna
Dzymtais vuordsVelta Tamāra Rūķe
KopsavilkumsVelta Rūķe-Draviņa (1917-2003) - baltiste, folkloriste un pedagoģe. Latviešu folkloras krātuvē (LFK) glabājas 4 burtnīcas ar savāktajiem latgaliešu folkloras materiāliem fonētiskā rakstībā. Ir arī publikācijas par Raiņa, Aspazijas un Rūdolfa Blaumaņa valodu un stilu, par Kaudzītes Matīsa līdzdarbību valodas kopšanā, par cilvēku un dabu latviešu tautasdziesmās un daudziem citiem valodas un folkloras jautājumiem. Vairāk nekā 300 zinātnisku publikāciju periodiskajos izdevumos un rakstu krājumos.
Personiskuo informaceja Dzimusi dzelzceļa ierēdņa ģimenē Valmierā, bet 20. gs. 20. gados ģimene pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. Pamatskolu beigusi 12 gadu vecumā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolu 16 gadu vecumā.
Vecās mātes brālis no mātes puses - etnogrāfs, kartogrāfs, muzejnieks un folklorists Matīss Siliņš.

1944: rudenī devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju.
Dēls - Dainis Draviņš - astronomijas profesors, meita - Sarma Draviņa - arhitekte.

Pirmā latviete, kas 1959. gadā Zviedrijā aizstāvēja doktora darbu latviešu valodas jautājumos.

1962: pirmo reizi viesojās Latvijā, pēc tam to apmeklēja regulāri.

Profesionaluo darbeiba1933-1934: ar Salnas vārdu publicējusi tēlojumus un dzejoļus žurnālā "Urdziņa".

1937: rakstu krājumā "Ceļi" (8. sējums) publikācija "Dažas piezīmes par kāzām Višķu un Jasmuižas pagastā".
1939: pirmā zinātniskā publikācija - "Latgales izlokšņu grupējums" ("Filologu biedrības raksti", 19. numurs).

Pētījumi valodniecībā

1959: "Diminutive im Lettischen" ("Deminutīvi latviešu valodā, doktores disertācija)
1963: "Zur Sprachentwicklung bei Kleinkindern" ("Par mazbērnu valodas attīstību", 1963, 1)
1965: "Dažas Raiņa valodas un stila problēmas" - par šo apceri saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda prēmiju.
1967: "Mehrsprachigkeit im Vorschulalter" ("Vairrākvalodība pirmskolas vecumā", Lunda).
1969: "Sprak i kontakt" ("Valodu saskare") - Tajā iztirzātas valodas funkcijas, mazākuma tautību un ieceļotāju, sevišķi viņu bērnu valodnieciskās problēmas, kā arī div- un daudzvalodības jautājumi u. c..
1971: "Place names in Kauguri county, Latvia" ("Vietvārdi Kauguru apkārtnē, Latvijā")
1977: "The standardization process in Latvian" ("Standartizācijas process latviešu valodā")
1982: "No pieciem mēnešiem līdz pieciem gadiem", rūpīgi izsekots mazā cilvēka valodas attīstības
process.
1986: "Cilvēks un daba latviešu tautasdziesmās".
Kopā ar Alvilu Kalnieti (Klēbahu) sarakstījusi grāmatā "Galgauskas izloksnes apraksts" (Latvijjā 1996): Izdevuma lielāko daļu aizņem fonētikas, morfoloģijas un sintakses apraksts, kas plašāku lasītāju loku var mazāk interesēt, bet šajā aprakstā ietverta ari ļoti plaša īpatnējā leksika un raksturīgi izteicieni, kas prasīt prasa, lai ar tiem bagātinātu literāro valodu. Grāmatas beigās ir izloksnes runas paraugi, kas lasāmi kā mazas noveles.

Sastādītāja

1940: "Valodas un rakstības jautājumi" (1940)
1942: "Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca" (1942, pārstrādāts un papildināts izdots 1944)
1978: "Jāņi latviešu literatūrā" (1978, prozas un dzejas izlase)
1974: "Vārds īstā vietā": frazeoloģismu krājums
1978: "Jāņi latviešu literatūrā" (prozas un dzejas antoloģija; arī ievada autore).
Kopā ar Kārli Draviņu publicējusi Stendes dialekta aprakstu "Laute und Nominalformen der Mundart von Stenden" ("Skaņas un nomenu formas Stendes dialektā", 1-2, 1955-56), "Verbalformen und undeklinierbare Redeteile der Mundart von Stenden" ("Darbības vārdu formas un nelokāmās vārdu šķiras Stendes dialektā", 1958), "Interjektionen und Onomatopoie in der Mundart von Stenden" ("Izsauksmes vārdi un onomatopoētiskie vārdi Stendes dialektā", 1962).

Darbība valodniecībā


1939
: pēc studijām Latvijas Universitātē atstāta Filoloģijas un filozofijas fakultātē salīdzināmās valodniecības katedrā pētnieciskā darba uzsākšanai.
1939-1944
: ar pārtraukumiem strādāja Jāņa Endzelīna un Edītes Hauzenbergas-Šturmas vadītajā Latviešu valodas krātuvē.
1940-1941
: Latviešu valodas krātuves vadītāja.
1940-1944
: asistente Latvijas Universitātes Filoloģija un filozofijas fakultātē, strādājusi pie Jāņa Endzelīna, docējusi fonētikas kursu.
Kopā ar Elfrīdu Šmiti uzsākusi darbu pie "Latviešu valodas dialektu atlanta" karšu zīmēšanas.
1940: piedalījusies pie grāmatas "Valodas un rakstības jautājumi" (Jāņa Endzelīna redakcijā) izstrādes.
1942, 1944: piedalījusies pie pirmās oficiālās Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas izstrādes.

20. gs. 40. gadu sākumā ar velosipēdu apbraukājusi dažādus Latvijas novadus, vācot izlokšņu materiālus.

1954: ieguvusi filoloģijas licenciātes grādu Stokholmas universitātē par darbu - mīkstinātajlīdzekļi diminutīvos latviešu valodā ("Zur Konsonanterweichung bei Diminutiven im Lettischen"). Darba recenzenti lietuvietis Dr. Lingis un igauņu profesors Arumā. Velta Rūķe-Draviņa savā darbā bija iestrādājusi jaunu materiālu, kā arī izmantoja jaunu, pašas atrastu metodi.
1959
: aizstāvējusi filoloģijas doktora disertāciju "Diminutive im Lettischen" ("Deminutīvi latviešu valodā") un ieguvusi filoloģijas doktores grādu. Savā darbā aplūkojusi latviešu diminutivu un diminutivsufiksu formas un to pārvērtības vēsturiskā perspektīvā, izmantodama kā folkloras, tā latviešu valodā pirmo
sarakstīto darbu materiālus, pēcāk pāriedama uz latviešu moderno daiļliteratūru, ieskaitot padomju okupācijas laikā publicētos darbus. Doktora darba recezenti bija prof. Kristjans Stangs no Oslo un Dr. phil. A. Gāters no Hamburgas.

Bijusi vieslektore Somijas, Dienvidslāvijas, ASV, Vācijas un Polijas universitātēs.
Starptautiskās Bērnu valodas pētniecības apvienības locekle, piedalījusies dažādās zinātniskās padomēs un pētniecisko projektu izstrādāšanā.
Lasījusi lekciju kursus par valodu, folkloru un literatūru Stokholmas vakara universitātē.
Vairāk nekā 300 zinātnisku publikāciju periodiskajos izdevumos un rakstu krājumos latviešu, vācu, zviedru, krievu, lietuviešu, angļu valodā.
Daudz pētījusi par vispārīgās valodniecības, baltistikas, baltu un slāvu kontaktu jautājumiem. Nozīmīgākie apkopoti monogrāfijās "Språk i kontakt" ("Valodu saskare", 1969).
Pētījusi Višķu, Stendes, Galgauskas izloksnes, aprakstījusi atsevišķu izlokšņu (Latgales, Kurzmes un Vidzemes lībiskā apgabala) grupas, apkopojusi monogrāfijā Kauguru apkārtnes vietvārdus "Place Names in Kauguri Country, Latvia" ("Kauguru pagasta vietvārdi", 1971).
Publikācijas par valodniecības jautājumiem žurnālā "Daugava", Upsalas Filologu biedrības Rakstu" sējumos, laikrakstā "Latvju Ziņas", kur veidota sleja "Kopsim latviešu valodu!", kā arī publicēts raksts "Dzimtā valoda emigrācijā" (1949), "Par svešo vietvārdu rakstību" (1951).

Darbība folkloristikā

Jau studiju laikā, profesora Luda Bērziņa rosināta, uzrakstījusi savu pirmo pētniecisko darbu uzrakstīja folkloristiskā ievirzē par kāzu ieražām Višķos un Jasmuižā.

1940
: izdevuma "Ceļi" 9. sējumā publicēts
sastādītais "Latgales tautas dziesmu reģistrs Krišjāņa Barona L. T. D. izdevumam".
1970: Stokholmas vakara universitātē uzsākts speciāls kurss par latviešu tautas dziesmām. Kurss, kas aptvers 48 stundas, dod ievadu latviešu un lietuviešu tautas poēzijā, salīdzina latviešu tautas dziesmas ar mūsu moderno dzeju. To vada latviešu un zviedru sabiedrībā pazīstamā prof. Velta Rūķe-Draviņa.


Darbība literatūras pētniecībā valodas aspektā

1943: žurnāla "Izglītības Mēnešraksts" 8. un 9. numurā publicēts raksts "Izloksnes latviešu literatūrā".
1944: žurnāla "Izglītības Mēnešraksts" 1. numurā publicēts raksts "Jūtu izpausme valodā".
1947: žurnāla "Latvju Domas" 1. numurā publicēts raksts "Latgaliešu dialekts latviešu literatūrā".

Redaktores darbs

1968-1981: redaktore "Raiņa un Aspazijas gada grāmatai".
1982-1990: redaktore
Baltijas institūta izdotajai gadagrāmatai "Zari".

Apbalvojumi

1998: Jāņa Endzelīna vārdbalva par mūža ieguldījumu.

Citātu galerija

Par Veltas Rūķes-Draviņas personību

"Pirmo reizi viņu satiku filologu organizācijas Ramaves saieta 1938. gada pavasari - pasīku, tievu, gaišmatainu meiteni, kas izcēlās ar savu gandrīz bērnišķīgi priecīgo prātu. Tas, ka viņas dzejas, vairumā humoristiskas, brīvā pantā, ar parakstu "Lingvisticēns", vienmēr parādījās iekšējā "Mūsu avīzē", nebija nekas sevišķs, jo Ramavē dzejoja gandrīz visi, daži pat augstā līmenī (Jānis Kalns, Jānis Andrups, Aleksandrs Pelēcis, Kārlis Zvejnieks). Arī filoloģiskā gaisotnē, ko veidoja tādi talanti kā Alvils Augstkalns, Kārlis Draviņš, Jānis Bičolis u. c., kādu jaunpienācēju uzreiz pamanīt nevarēja. Bet gadu vēlāk Velta Rūķe jau ir Ramaves saimniece, ar lielisku vērienu vada organizācijas 10 gadu jubilejas sarīkojumu un fakultātes vadošo profesoru vidū jūtas kā savā element;a. Studiju ļoti plašo programmu Velta nobeidz ar filoloģijas maģistres grādu baltu valodniecība 1939. gada rudenī. Iegūta arī zelta medaļa par sacensības
darbu indoeiropiešu salīdzināma gramatikā. Izcilais talants ir pamanīts - viņa tiek pieņemta "sagatavoties zinātniskam darbam". Ar Endzelina svētību nāk klajā arī pirmā publikācija "Valodas un rakstības jautājumi", ļoti noderīga grāmatiņa tai laikā, kad filologu centieni veidot tīru latviešu valodu, pēc gadsimtiem ilgās latviešu valodas piesārņošanas citu valodu ietekmē, vēl nebija gala."

Zālītis, Herberts. Veltai Rūķei-Draviņai - 80. Laiks, 1997, 8. febr.


"Visdziļāk jaunās zinātnieces personības veidošanos ietekmēja profesors Jānis Endzelīns, kura lekcijās “kā spožas dzirkstis iešķiļas domu graudi, kas ieķeras sirdī un atmiņā daudz dziļāk un ilgāk nekā pierakstītie skaņu likumi par patskaņu un līdzskaņu maiņām pagājušos gadsimtos”. Turpinādama studijas doktorantūrā indoeiropiešu salīdzināmajā valodniecībā, viņa k|uva par Jāņa Endzelīna zinātnisko asistenti un lektori."

Rozeniece, Aina. Mēs un pasaule. Latvijas Vēstnesis, 2003, 14. okt.

"V. Rūķes-Draviņas zinātniskā tematika ir visai plaša. Centrā atrodas specialitāte, lingvistika, bet tā sniedzas arī visās citās filoloģijas nozares folklorā un literātūrā (gan seno, gar jauno laiku), kā arī visjaunāko laiki novirzienos, kur valoda tiek pētīta kā psīchologisks fainomens - psīcholingvistika, sociolingvistika, bērnu valodas attīstība divvalodniecība."

Zālītis, Herberts. Veltai Rūķei-Draviņai - 80. Laiks, 1997, 8. febr.

"Mums, kas studējām pie Veltas Rūķes-Draviņas, pavērās jauna pasaule. Latviešu valoda šeit nebija vairs sastingusi formu sistēmā, kas fiksēta gramatikās, bet dzīva, plūstoša, spējīga veidoties un lietojama visos laukos, ka latviešu valoda pakļauta tām pašām likumībām kā pasaules valodas. Mums tā bija liela bauda atbrīvoties no latviešu valodas mītiem, komplekšiem un politiskiem vērtējumiem. īpaši mūsu semināru darbos pavērās interesanti aspekti. [..] Pateicoties Veltai Rūķei-Draviņai veselas latviešu paaudzes ir ieguvušas labas zināšanas latviešu valodā un arī dziju interesi par latviešu valodu un kultūru. [..] Veltas Rūķes- Draviņas goda raksts ir tā latviskā pašapziņa, ko viņa ir devusi katram, kas pie viņas smēlies zināšanas."

Priedīte, Aija. Veltai Rūķei-Draviņai - 75. Brīvā Latvija, 1992, 10. febr.



SaiknisMatīss Siliņš - Radinieks
Kārlis Draviņš - Veirs
Nodarbesfolkloras pētniece
valodniece
Dzimšanas vieta25.01.1917
Valmiera
Valmiera

Izglītojies1934
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Beigusi mācības.


1934–1939
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Ar maģistre grādu beigusi Filozofijas un filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. Studēju vienlaikus ar topošu dzejnieci Zinaīdu Lazdu (īst. v. Šreiberi).


1955
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Beigusi studijas kā slāvu valodas speciāliste.

DarbavietaMalme
Malmö, Scania, Sweden
Strādājusi lielā eksportfirmā Malmē, kur noder valodas zināšanas, mašīnrakstīšanas un stenogrāfijas iemaņas. Ik dienas viņa no Lundas mēroja ceļu uz Malmi, kur kārto firmas korespondenci ne tikai zviedru, vācu, angļu un franču valodās, bet reizēm arī itāļu un spāņu valodā.

1940–1944
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes asistente, strādājusi pie valodnieka Jāņa Endzelīna.

1948–1958
Lundas Universitāte
Lunda
Lund, Scania, Sweden
Baltu valodu lektore.

1959–1969
Lundas Universitāte
Lunda
Lund, Scania, Sweden
Baltu un slāvu valodu docente.

1969–1984
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Profesore.

1970–1984
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Vadījusi Slāvu un baltu institūta Baltu valodu katedru.

1982–1990
Gadagrāmata "Zari"
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Redaktore.
Dalība organizācijāsRamave

Annas Ābeles piemiņas fonda priekšsēde.

Raiņa un Aspazijas fonds
Kādu laiku bijusi arī sekretāre.

1980
Zviedrija
Sweden
Zviedrijas Karaliskās Humanitāro zinātņu, vēstures un senlietu akadēmijas locekle.

1990
Latvijas Zinātņu akadēmija
Rīga
Rīga
Ārzemju locekle.
Ceļojums1962
Rīga
Rīga
Pirmā viesošanās Latvijā pēc tās atstāšanas 1944. gada rudenī.

27.06.1977–17.08.1977
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Piedalījās kā lektore latviešu valodas kursos Rietummičiganas universitātē.
Miršanas vieta07.05.2003
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Zur Konsonantenerweichung bei Diminutiven im Lettischen".
1954

Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Dažas Raiņa valodas un stila problēmas".
1955

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Zur Sprachentwicklung bei Kleinkindern" ("Par mazbērnu valodas attīstību").
1963

Annas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbu angļu valodā "Standartizācijas process latviešu valodā".
1979

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 1996. gada 22. janvāra lēmumu.
III šķira
1996

Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Valmiera
(Valmiera)
25.01.1917Dzimšanas vietaPilsēta
2Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1934IzglītojiesĒka, māja
3Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1934 - 1939IzglītojiesĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1940 - 1944DarbavietaPilsēta
5Lunda
(Lund, Scania, Sweden)
1948 - 1958DarbavietaPilsēta
6Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1955IzglītojiesPilsēta
7Lunda
(Lund, Scania, Sweden)
1959 - 1969DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1962CeļojumsPilsēta
9Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1969 - 1984DarbavietaPilsēta
10Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1970 - 1984DarbavietaPilsēta
11Malme
(Malmö, Scania, Sweden)
(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
12Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
27.06.1977 - 17.08.1977CeļojumsPilsēta
13Zviedrija
(Sweden)
1980Dalība organizācijāsValsts
14Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1982 - 1990DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1990Dalība organizācijāsPilsēta
16Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
07.05.2003Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.