Valdemārs Kārkliņš

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (59); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (61)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsValdemārs Kārkliņš
KopsavilkumsValdemārs Kārkliņš (1906–1964) – rakstnieks, tulkotājs.
Personiskuo informaceja Dzimis saimnieka ģimenē.

1949: izceļoja uz ASV, dzīvoja rietumkrastā Oregonā.

1958: vasarā: ceļojums uz Eiropu: Zviedrija, Vācija, Francija un Anglija; tapa intervijas.
Profesionaluo darbeiba

Literārā darbība

1924: sācis literāro darbību žurnālā "Sensācija" (vēlāk – "Elegance"), kur publicētas noveles, romāns "Dēmoniskais un dāma maskā" ("Elegance", 1925, 12–20).
1936: stāsts "Kaķis" laikrakstā "Rīts", 20. sept.; 1937: stāsts "Stāsts par zirgu" laikrakstā "Rīts" 19. febr.
1938: saņēmis 3. godalgu žurnāla "Aizsargs" stāstu konkursā par stāstu "Gauru līcis".
1946: literārajā mēnešrakstā "Laiks" (Eslingena) publicēti pirmie fragmenti no romānu cikla "Dieva zeme" – "Saulgriežu nakts".

1925
: žurnāla "Sensācija" redaktors
1926: žurnāla "Jaunā Elegance" redaktors.

Literārie darbi

1946: īsprozas krājums "Koka karote".
1951: romāns "Vientulības kalns" (Grāmatu Draugs).
1951: noveļu krājums "Pie laika upes" (apgāds "Rīga").
1953: romāns "Dieva zeme" (Grāmatu Draugs).
1955: romāns "Teika par septiņiem kuģiem" (Grāmatu Draugs).
1957: romāns "Vēstule no dzimtenes" (Grāmatu Draugs).
1957: romāns "Jaunavu iela" (Grāmatu Draugs).
1959: romāns "Tikai mīlestība" (Grāmatu Draugs).
1960: romāns "Zelta zvans" (Grāmatu Draugs).
1962: romāns "Romantiski iemesli" (Grāmatu Draugs).
1962: romāns "Vakara zvaigznes" (Grāmatu Draugs).

1955–1963: laikraksta "Laiks" literārā pielikuma "Laika Mēnešraksts" redaktors, kur publicējis daudzus esejiskus literātu, mākslinieku, politiķu portretējumus, liela daļa no tiem apkopota grāmatā "Mājupceļš" (2003).

1963: sastādījis kopā ar Kārli Rabācu un rediģējis Zinaīdas Lazdas piemiņas krājumam "Zinaida Lazda".

Valdemāra Kārkliņa darbu tulkojumi
1954: noveli "Sastapšanās tumsā" franču valodā tulkojusi Marsella Tupina. Noveles dramatizējumu - raidlugu translējis franču radiofons Alžīrā. M. Tupina franču valodā tulkojusi arī V. Kārkliņa lugu Sarkanvīns.
1959: novele Tunelis" publicēta amerikāņu literatūras žurnālā "The Hudson Review" 3. burtnīcā; angļu valodā tulkojusi Ruta Spīrsa.
1960: noveli "Pie laika upes" (By the River of Time) pieņēmis iespiešanai amerikāņu literārais žurnāls Texas Quarterly, ko izdod Teksasas valsts universitāte; angļu valodā tulkojusi Ruta Spīrsa.


Lugu iestudējumi

1947: luga "Sarkanvīns" Vircburgas Latviešu teātra iestudējumā, režisore Lilija Salnā.
1947: luga "Sarkanvīns" Rēgensburgas latviešu nometnes dramatiskās kopa iestudējumā, režisors Pēteris Kalniņš.
1948: luga "Sarkanvīns" Lībekas Latviešu teātra iestudējumā, režisors Eižens Kalniņš.
1948: luga "Sarkanvīns" Fišbahas Latviešu teātra iestudējumā, režisors Žanis Ozoliņš.
1948: luga "Sarkanvīns" Stokholmas Latviešu teātra iestudējumā, režisors Jānis Ģērmanis.
1949: luga "Sarkanvīns" Augsburgas-Haunštetenes Latviešu teātra iestudējumā, režisore Lonija Danga.
1952: luga "Sarkanvīns" Vinipegas Daugavas Vanagu nodaļas dramatiskās kopas iestudējumā, režisors T. Minkēvičs.
1953: luga "Sarkanvīns" Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansambļa iestudējumā, režisors Osvalds Uršteins.
1953: luga "Sarkanvīns" Daugavas vanagu Drāmas Londonā iestudējumā, režisors Jānis Zariņš.
1953: luga "Sarkanvīns" Adelaides Latviešu teātra ansambļa iestudējumā, režisore Vaira Plūme.
1955: luga "Indīgā efeja" Amerikas Latviešu teātra ceļojoša ansambļa iestudējumā, režisors Jēkabs Zaķis.
1956: luga "Jaunas asinis" Amerikas Latviešu teātra ceļojošā ansambļa iestudējumā, režisors Kārlis Veics.
1956: luga "Indīgā efeja" Adelaides Latviešu teātra ansambļa iestudējumā, režisore Otīlija Skrastiņa.
1956: luga : Indīgā efeja" Daugavas Vanagu Brisbenas nodaļas dramatiskās kopas iestudējumā, režisors J. Zolte.
1957: luga "Sarkanvīns" Sidnejas Latviešu teātra iestudējumā, režisore Lita Zemgale.
1959: luga "Sarkanvīns" Ņūdžersijas Latviešu biedrības dramatiskā ansambļa kopa iestudējumā, režisore S. Kadega.
1962: luga "Indīgā efeja" Kaizerlauternas Daugavas Vanagu Latviešu teātra iestudējumā, režisors V. Bērziņš.
1962: luga "Jaunas asinis" Bradfordas Daugavas vanagu dramatiskās kopa iestudējumā, režisors G. Bergs.
1965: luga "Sarkanvīns" Grad Rapidu teātra kopas iestudējumā, režisors Arnolds Štams.
1965: luga "Jaunas asinis" Sietlas latviešu teātra kopas iestudējumā, režisore A. Grīnberga.
1966: luga "Romantiskie iemesli" Adelaides Latviešu teātra ansambļa iestudējumā, režisors Miervaldis Bumbieris.
1967: luga "Jaunās asinis" Austrālijas Latviešu teātra iestudējumā, režisore Lūcija Kalniņa.
1969: luga "Jaunas asinis" Adelaides Latviešu teātra ansambļa iestudējumā, režisors Miervaldis Bumbieris.
1969: luga "Skarbā piekraste" Pertas Latviešu dramatiskās kopas iestudējumā, režisore Arvīds Zīle.
1970: luga "Indīgā efeja" Korbijas Daugavas Vanagu dramatiskās kopas iestudējumā, režisors I. Ozols.
1974: luga "Sarkanvīns" Toronto Latviešu ģimnāzijas teātra iestudējumā, režisors Hugo Miķelsons.
1983: luga "Sarkanvīns" Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansambļa iestudējumā, režisors Osvalds Uršteins.
1988: luga "Jaunas asinis" Adelaides Latviešu teātra ansambļa iestudējumā, režisors Miervaldis Bumbieris.
1999: luga "Jaunās asinis" Rīgas Kamerteātra iestudējumā, režisori Žanis un Katrīna Priekuļi.
2011: luga "Sarkanvīns" Jaunā Rīgas teātra iestudējumā, režisors Arvīds Krievs.

Tulkojumi

No 1926: profesionāls, ražīgs tulkotājs apgādā "Grāmatu draugs", tulkojis vairākus desmitus romānus no angļu, franču, vācu un krievu valodas.
No angļu valodas

1929: Volless, Edgars. Londonas tumšās acis (Grāmatu Draugs).
1933–1934: Golsvertijs, Džons. Forsaitu teika (Grāmatu Draugs).
1935: Munte, Aksels. Stāsti par cilvēkiem un dzīvniekiem (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1993).
1935
: Strēčijs, Litens. Karaliene Viktorija (atkārtoti 1994).
1937
: Prīstlijs, B. Dž. Eņģeļu iela (Grāmatu Draugs).
1938: Moems, Somersets. Dienvidjūras sapnis (Grāmatu Draugs).
1938: Ērs, Rubija. Otrais medus mēnesis (Grāmatu Draugs).
1938: Mičela, Margarita. Vējiem līdzi (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1940, 1950, 1987, 1991, 2001, 2011).
1939
: Bāka, Perla. Dēli (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1959, 1992).
1946: Bāka, Berla. Sieviešu paviljons (Grāmatu Draugs; saīsināts).
1937: Dunkere, Dora. Žorža Sanda (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1995).
1938: Kronins, Arčibalds. Citadele (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1939, 1940, 1957, 1983, 2008).
1938: Stouns, Ērvings. Dzīves alkas (Grāmatu Draugs; atkārtoti 1973, 2008).
1939
: Moems, Somersets. Teātris (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1959, 1981, 2010).
1940: Morjē de, Dafnija. Rebeka (Grāmatu Draugs; atkārtoti 1952, 1973, 1990, 2011).
1941
: Kronins Arčibalds. Trīs mīlestības (VAPP Daiļliteratūras apgāds, atkārtoti 1972).
1944: Kronins, Arčibalds. Zvaigznes raugās lejup (VAPP Daiļliteratūras apgāds, atkārtoti 1952, 1957, 1958, 1975).
1951: Orvels, Džordžs. 1984 (Daugava, atkārtoti 2004, 2010, 2016).
Orvels, Džordžs. Dzīvnieku ferma (atkārtoti 1990).
1961: Dūlijs, Tomass. Degošais kalns: trīs ievērojamas grāmatas (Grāmatu Draugs).
Volless, Edgars. Savādā grāfiene. Slepkavas mīļākā (atkārtoti 1993).
Periodikā
1952: Steinbeks, Džons. Pērle (laikraksts "Laiks").
1954: Steinbeks, Džons. Tortiļas augstiene (laikraksts "Laiks").

No vācu valodas
1926: Zūdermanis, Hermanis. Idiots (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1927).
1928: Zūdermanis, Hermanis. Devītais novembris (Grāmatu Draugs).
1929: Zūdermanis, Hermanis. Augstā dziesma (atkārtoti 1993).
1931
: Zūdermanis, Hermanis. Trakais profesors. Bismarka laika romāns (Grāmatu Draugs).
1932: Rozegers, Peters. Kristus dzīve un ciešanas (Grāmatu Draugs).
1932: Blēms, Valters. Zelta jaunība (Grāmatu Draugs).
1933: Cveigs, Stefans. Marija Antuanete (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1992).
1933
: Širokauers, Alfrēds. Lukrēcija Bordžija (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1993).
1934
: Kellermanis, Bernhards. Anatolas pilsēta (Grāmatu Draugs).
1934: Kermendi, Francis. Budapeštas kārdinājums (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1938, 1994) ungāru, tulkots no vācu valodas.
1934: Fallada. Hanss. Mums bija reiz bērns (Grāmatu Draugs).
1935
: Zveigs, Stefans. Romēns Rolāns: personība un darbs (Grāmatu Draugs).
1935: Cukers, Ādolfs Eduards. Ibsens (Grāmatu Draugs).
1935: Šēfers, Vilhelms. Pestalocijs (Grāmatu Draugs).
1936: Bercovici, Konrads. Aleksandrs Lielais (Grāmatu Draugs).
1936: Lange, Fricis. Johanss Štrauss: valšu karaļa dzīves romāns (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1994).
1936: Fallada, Hanss. Mazais cilvēk - ko nu? (Grāmatu Draugs).
1936: Verfels, Francis. Verdi: operas romāns (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1994).
1936
: Zūdermanis, Hermanis. Stefena Tromholta sieva (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1993).
1937: Fallada, Hanss. Veca sirds ceļo (Grāmatu Draugs).
1937
: Molo, Valters fon. Šillera dzīves romāns (Grāmatu Draugs).
1937: Remarks, Ērihs Marija. Trīs draugi (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1938, 1981, 2001, 2007, 2014).
1938: Hofmanis, ETA. Muzikālās noveles (Zelta Ābele).
1939: Hofmanis, ETA. Kavaliers Gluks (Grāmatu Draugs).
1941: Krēgers, Teodors. Aizmirstais ciems (Latvju Grāmata, atkārtoti 1991).
1943: Hedins, Svens. Gobi noslēpums (Zelta Ābele).
1943: Johsts, Hanss. Aušīgā mīlestība (Grāmatu Draugs).
1943: Brunngrabers, Rudolfs. Kubas cukurs : kāda zelta drudža romāns (Grāmatu Draugs).
1943: Linklēters, Eriks. Toreiz Amerikā: blēžu romāns (atkārtoti 1992).
1949: Verfels, Francis. Dziesma par Bernadetu (Grāmatu Draugs).
1961
: Remarks, Ēriks Marija. Debesīm nav lutekļu (Grāmatu Draugs).

No franču valodas

1926: Prevo, Marsels. Pusjaunavas (J. Auniņš-Baltezers).
1927: Ramons, Eduards. Rudolfa Valentīno mīlas piedzīvojumi (Spars).
1928: Franss, Anatols. Greizsirdība (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1994).
1928: Dekobrā, Moriss. Nāves līgums (Grāmatu Draugs).
1928: Dekobrā, Moriss. Sapņu gondola (Grāmatu Draugs).
1928–1930: Rolāns, Romēns. Apburtā dvēsele (Grāmatu Draugs).
1930: Grīns, Žiljens. Leviatāns (Grāmatu Draugs).
1930: Dekobrā, Moriss. Sfinkss runā (Grāmatu Draugs).
1931: Dekobrā, Moriss. Liktenīgā sieviete (Grāmatu Draugs).
1931: Dekobrā, Moriss. Eksotiskās sievietes (Grāmatu Draugs).
1933: Dekobrā, Moriss. Parfimētie tīģeri (Grāmatu Draugs).
1934: Sarfatti, Margerita. Musolīni (Grāmatu Draugs).
1934: Karrē, Žans-Marija. Gētes dzīve (Grāmatu Draugs).
1934: Rebū, Pols. Grāfiene Dibarrī: karaļa mīļākās dzīves romāns (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1994).
1934: Moruā, Andrē. Bairons (Grāmatu Draugs, atkārtoti, 1978).
1935
: Purtaless, Gijs de. Francis Lists (Grāmatu Draugs).
1935: Benuā, Pjers. Spoku sala (Grāmatu Draugs).
1935: Danrē, Viktors. Anna Pavlova (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1994).
1935: Farērs, Klods. Sēru maršs (Grāmatu Draugs).
1936: Farērs, Klods. Kauja (Grāmatu Draugs).
1937: Perē, Žozefs. Asinis un vizuļi (Grāmatu Draugs).
1939: Benuā, Pjers. Meža pils (Grāmatu Draugs).
1939: Monjē, Tide. Silvēna (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1992).
1940
: Diamels, Žoržs.Havras notārs (Grāmatu Draugs).

No krievu valodas
1937: Kuprins, Aleksandrs. Sulamīte (Zelta Ābele).
1940: Čapigins, Aleksejs. Stepans Razins (VAPP Daiļliteratūras apgāds).

Citi tulkojumi
1935: Ammers-Kīlere, Jo, van. Kornfeltu sievas (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1994) holandiešu
1936: Papīni, Džovanni. Dante - ģēnija mūžīgā dzīve (Grāmatu Draugs) tulkojums no itāliešu valodas.
1953: Gudmundsons, Kristmans. Baltās naktis (Grāmatu Draugs, atkārtoti 1993) norvēģu
1960: Gvareski, Džovanīno. Dons Kamilo un viņa avis (O. Dīķa apgāds) itāliešu
1957: Gvareski, Džovanīno. Dona Kamilo jautrie piedzīvojumi (O. Dīķa apgāds) itāliešu

Citātu galerija

Par romānu "Vientulības kalns" (Grāmatu Draugs, 1951)

"Romāns ietver Kārkliņa attieksmi pret Ameriku un šeit gūto iespaidu pārstrādājumu un redzams, ka tie bijuši visai auglīgi. Jo grāmata ir pilna plašuma elpas, tajā redzams apbrīns pret šo lielo un bagāto zemi, kas vairākās vietās pasvītrots, ar augstu vilni viņa dvēselē ieplūduši pirmatnējās un krāšņās dabas iespaidi, kuras aprakstiem veltīts diezgan daudz telpu. Bet pats svarīgākais ir jautājums par Savienoto Valstu cilvēku, par Jaunās pasaules pilsoni, un arī to Kārkliņš centies parādīt dažādos veidos: kā latvieti –ieceļotāju pirms 45 gadiem, kā viņa bērnu paaudzi un kā tagadējo – bijušo dīpīti, gan epizodiski, tomēr dažos momentos tipos tēloti arī angliski runājoši amerikāņi, kas sevi uzskata par šīs zemes iedzīvotājiem. [..] Tomēr galvenās romāna vērtības neslēpjas ne uzbūvē, ne dokumentācijā, pat ne notikumu norisē, bet gan – raksturos, kuru uzgleznošanā autoram izdevies panākt lielu spēku un krāsainību, dzīvīgumu un plastiku. [..] Kārkliņa stilā vērojams progress uz monumentālās epikas pusi. Valodā nav vairs nekādu mākslīgu meklējumu, jūtams, ka autoram ir daudz ko teikt un to viņš ieveido skaidrā un gludā, pie labiem paraugiem skolotā izteiksmē."
Liepiņš, Oļģerts. Romāns ar starptautisku vērienu. Laiks, 1951, 27. okt.

Par noveļu krājumu "Pie laika upes" (apgāds "Rīga", 1951)

"Šai grāmatā Kārkliņš sakopojis 6 garākas noveles, apakštitulu, kas tik parasts, pavisam piemirsdams. Tās sarakstītas Vācijas un ASV trimdā, 1947.–1951. g., un gribas liecināt, ir līdz šim Kārkliņa vislabākā grāmata. Noveles norisinātas Šanhajā, Rīgā, Bavārijā, Šveicē pie Lugano ezera, Sabaras tuksnesī, Štutgartē; tanīs darbojas ķīnieši, krievi, spānieši, franči, marokāņi, vācieši, ungāri – un arī latvieši gan kā centrālās, gan kā blakus personas. Blakus Anšlavam Eglītim, Kārkliņš ir otrs mūsu rakstnieks ar tik plašu, var sacīt, globālu diapazonu. [..] Valdemāra Kārkliņa noveles ienes mūsu stāstniecībā izkoptu vēstīšanas māku, lielu sižetisku dažādību, ieskaitot tanī aktuālu laikmetību, dziļu cilvēka cieņu, – tā viņš, cerams, novērš dzirdētus iebildumus par latv. stāstu neinteresantumu."
Grīns, Jānis. Četras stāstu grāmatas. Ceļa Zīmes, 1952, Nr. 10.

Par romānu "Dieva zeme" (Grāmatu Draugs, 1953)

"Valdemāra Kārkliņa Dieva Zeme ir pirmais sekmīgais latviešu zemnieku romāns kopš ilga laika. Pēdējos divdesmit gados kvantitāte šai romānā tā noplicinājusi kvalitāti, ka dažkārt radusies vēlēšanās, kaut mūsu rakstnieki uz laiku liktu šo žanru mierā, kamēr rodas jaunas pieejas un problēmas. Ir tāpēc liels gandarījums lasīt darbu, kas šai novadā dod kautko jaunu un īstu. Zemnieku romāns reti kad var iztikt bez dažiem motīviem ar folkloristisku nokrāsu. Tam vajaga tēlu, kas ir ilgi dzīvojuši ļaužu atmiņās un veidojušies ikdienas stāstos, līdz kamēr kļuvuši par gatavu ideju par spēku, kas agri vai vēlu atrod ceļu uz literātūru. [..] gandrīz katru svarīgu pagriezienu Midegu likteņos rakstnieks tiecas ieveidot gleznā, kam piemīt tautas apziņā briedināta tēla nobeigtība un dzīvīgums. Tieši tas piešķir Kārkliņa romānam to īsto, vārdos grūti tvepamo zemnieku dzīves gaisotni, kādas ilgi trūcis daudziem mūsu zemnieku romāniem. [..] Kārkliņa Dieva zeme ir pirmais romāns, kurā ar īsti episku garu parādīta Zemgale. [..] Šis Zemgales gars ir svētījis Kārkliņa romānu, pie tam iemiesodamies episkos cilvēku tēlos un notikumos. [..] Zemnieku romāns prasa, lai to ieveido stingrās vietas un laika dimensijās, tāpēc tas turas pie realitātes, tas ir kāda noteikta novada un noteikta laikmeta romāns. Laikmets Dieva zemē ir 1905. gada revolūcija. [..] Kā jau zemnieku romānā Dieva zemē ir liela tipu bagātība. [..] Grāmatas valoda plūst īsti episkā mierā un plašumā, vietām uzdzirkstīdama aforismos, vietām kāpdama līdz patosam, kā jau tas Zemgalei piederas."
Andrups, Jānis. Dieva zeme. Ceļa Zīmes, 1954, Nr. 17.

Par romānu "Vēstule no dzimtenes" (Grāmatu Draugs, 1957)

"Liekas, retā no trimdā uzrakstītām grāmatām tik pilnīgi atklāj trimdinieka iekšējo pasauli kā Valdemāra Kārkliņa jaunais romāns. Grāmatas centrā Olga Osīte, kuras vīrs, jauns virsnieks, aizvests no Litenes nometnes. Viņai palikusi meita Kaija un aizgājušās dzīves atmiņas, kurās viņa dzīvo, vadīdama savas dienas San Francisko tukšumā. Lai izstāstītu Olgas dzīves stāstu, tas būtu jāsāk no tās vietas, kad viņa vidus skolas sarīkojumā iepazinusies ar kadetu Anatolu Osīti. Taču rakstnieka nolūks nav attēlot šīs sievietes dzīves gaitas, tās viņam ir tikai materiāls, lai parādītu,, ka šī aizgājušā, dzīve kļūst par vienīgo reālitāti, kurā Olga Osīte patlaban dzīvo. [..] Valdemāra Kārkliņa romāns ir devis pilnīgu māksliniecisku ieveidojumu šai slepenai, nīcības neskartai trimdinieka dzīvei. Nekur rakstnieks nereferē par notikumiem, bet rāda tos cilvēku pārdzīvojumā. Deportācijas parādās, kā tās pārdzīvojuši aizvesto tuvinieki. Latviešu virsnieku brutālā arestēšana Litenes nometnē, kā to skatījusi Olga Osīte un mazā Kaija. Tik pilnīgi iekausēdams šo pagātnes vielu romāna celtnē, rakstnieks paceļ cilvēkus līdz simbolu nobeigtībai."
Andrups, Jānis. Slepenā dzīve. Ceļa Zīmes, 1957, Nr. 34.

Par romānu "Tikai mīlestība" (Grāmatu Draugs, 1959)

"Valdemāra Kārkliņa romāns norisinās trīspadsmit stundās vācu kapa gūstekņu nometnē Dancigas tuvumā. Stingri izturēta vietas un laika vienība, tāpat dramatiskais fabulas veidojums to viegli ļautu pārvērst skatuves darbā. Varētu tikai vēlēties, lai autors to tiešām arī darītu, jo romāns kā katrs īsti pārdzīvots literārs darbs met tālus atspulgus uz dažādām problēmām atsevišķa cilvēka un tautas dzīvē. Romāna fabula savīti kopa vairāki pavedieni. Tie visi risinās līdztekus un turas viens otrā kā zobrati mehānismā."
Andrups, Jānis. Trīspadsmit stundu drāma. Ceļa Zīmes, 1959, Nr. 38.

SaiknisHelmārs Rudzītis - Draugs
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta17.10.1906
Iecava
Iecava, Iecavas novads
Dzimis Iecavas pagasta "Jaunplampjos".
Dzīvesvieta00.11.1945
Insbruka
Innsbruck, Tyrol, Austria
IzglītojiesIecava
Iecava, Iecavas novads

Beidzis Iecavas pagastskolu.


mācījies
beidzis I.Kļaviņas privātģimnāziju Bauskā

Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010

Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Rīga

Studējis neilgu laiku.

Darbavieta1940–1941
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Rīga
Korektors.

1950
Salema
Salem, Oregon, United States
Strādāja slimnīcā, rakstīja noveles un romānu Vientulības kalns, kura darbība risinās
austrumu Oregonas kalnos.
Dalība organizācijāsKonkordija "Valdemārija"

Konkordijas "Zinteniece" goda biedrs.

Ceļojums00.06.1958
Zviedrija
Sweden

00.07.1958
Vācija
Germany

00.07.1958
Francija
France

00.08.1958
Anglija
England, United Kingdom
Miršanas laiks/vieta01.01.1964
Portlenda
Portland, Oregon, United States

Apglabāts00.01.1964
Salema
Salem, Oregon, United States

Apbedīts Belkresta piemiņas parka kapsētā Seilemas apkaimē.



Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Iecava
(Iecava, Iecavas novads)
17.10.1906(nav uzstādīts)Ciems
2Insbruka
(Innsbruck, Tyrol, Austria)
01.11.1945(nav uzstādīts)Pilsēta
3Portlenda
(Portland, Oregon, United States)
01.01.1964(nav uzstādīts)Pilsēta
4Salema
(Salem, Oregon, United States)
01.01.1964(nav uzstādīts)Pilsēta
5Iecava
(Iecava, Iecavas novads)
(Nav nūruodeits)(nav uzstādīts)Ciems
6Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
(Nav nūruodeits)(nav uzstādīts)Ēka, māja
7Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)(nav uzstādīts)Pilsēta
8Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
9Salema
(Salem, Oregon, United States)
1950(nav uzstādīts)Pilsēta
10Zviedrija
(Sweden)
01.06.1958(nav uzstādīts)Valsts
11Anglija
(England, United Kingdom)
01.08.1958(nav uzstādīts)Valsts
12Vācija
(Germany)
01.07.1958(nav uzstādīts)Valsts
13Francija
(France)
01.07.1958(nav uzstādīts)Valsts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.