Teodors Zeiferts

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (33); Redaktors (5); Komentāra autors (9); Recepcijas persona (14)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsTeodors Zeiferts
Pseidonims Reinhold Kaupo
Personiskuo informaceja ZEIFERTS Teodors (1865.3.IV Džūkstes pag. Pēternieku Lūļos - 1929.9.XII Rīgā, apbed. Meža kapos) - pedagogs, literatūras kritiķis un vēsturnieks.
Dz. saimnieka ģim. Māc. vietējā pagastsk. un draudzes sk., 1881-84 Irlavas skolotāju seminārā. 1884-91 bijis skolotājs Lubezerē.
Pirmā publikācija - dzejolis "Gana dziesma" žurn. "Austrums" 1885 (5. nr.). Pirmā literatūrkrit. apcere - "Hūgenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā" (turpat, 1886, 8). Pēc tam sar. apcerējumus par J. Alunāna, Ausekļa dzeju, kā arī apc. "Lautenbaha-Jūsmiņa dzeja" (turpat, 1888, 4-5). Z. konstatēja, ka J. Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumi tautai diezgan sveši, jo tiem trūkst sava laika ideju un dzejiskas jūsmas. J. Lautenbahs-Jūsmiņš pretrakstā "Teodora kritika" (turpat, 1888, 7-8) noraidīja T. izvirzītos dzejas vērtēšanas kritērijus un aizstāvēja savus darbus, īpaši izceldams to sasaisti ar folkloru. Polemikas pamatjaut. - literatūras laikmetīgums un folkl. izmantošana lit. jaunradē; to risinājumā nozīm. bija T. raksts "Dzejnieks un viņa laiks" (turpat, 1888, 11-12). Par galv. literatūras uzdevumu T. izvirzīja nozīmīgu sava laika ideju paušanu, atzīdams, ka lit. darba vielas izvēle nenosaka lit. darba vērtību.
1891-1915 Z. bija draudzes sk. pārzinis Olainē. Viņa literatūrkrit. darbība vērsās plašumā; viņš rakstīja gan plašākas monogr. apceres, recenz., gan rakstus, kuros aplūkoja lit. un kritikas aktuālus jaut.: "Kritiski apcerējumi" (laikr. "Dienas Lapa" 1889-90), "Piezīmes par kritiku" (turpat, 1893-94). Rakstos Z. popularizēja cittautu literatūrkritiķu (G. E. Lesinga, V. Beļinska, I. Tēna, G. Brandesa u.c.) atziņas, kā arī izmantoja tās savu vērtējumu pamatošanai. Viņš īpaši uzsvēra reālismu kā perspektīvāko lit. virzienu.
1891-1914 Z. nolasīja referātus par latv. jaunāko lit. Rīgas Latv. b-bas Zinību komis. vasaras sapulcēs. Šie referāti bija pamatā daudziem pēc tam public. Z. rakstiem, kas kopumā veidoja sistemāt. pārskatus par latv. lit. attīstību. Z. pievērsās arī latv. lit. vēsturei: "Druskas par latviešu rakstniecību un viņas vēsturi" (laikr. "Mājas Viesis" 1894), "Mūsu tautas dzejas pamošanās" ("Dienas Lapa" 1891-92), "Latviešu lirikas attīstība" (1897). Z. public. rakstus par latv. lit. Berlīnes un Vīnes vācu žurn. (1896-1904, ar ps. Reinhold Kaupo). 1898-1910 Z. sastādīja lit. almanahu "Jauna raža", kurā publicēja latv. rakstnieku darbus, it īpaši iesācēju sacerējumus. Katrā krāj. ievietota arī plaša lit. dzīves hronika. Daļa Z. monogrāf. apceru par latv. rakstniekiem sakopota grām. "Tautas rakstnieki" (1, 1913).
Z. bijis žurn. "Austrums" lit. nod. vadītājs un fakstiskais red. (1902 XII - 1903 VI) un "Druva" redaktors (1913-14), darbojies žurn. "Izglītība" redakcijā (1909); sast. plašu "Latviešu rakstniecības hrestomātiju" (1-3, 1905-07) ar literatūrvēst. apskatiem. Tādējādi tika veidoti priekšdarbi plašai sistematizētai latv. lit. vēsturei. Līdztekus literatūrkrit. darbībai Z. sar. lit. darbus - skolēnu uzvedumiem paredzētas ludziņas, stāstus un vairākus dzejoļu krāj.: "Kārklu svilpe" (1890), "Stari" (1897), "Pumpuri" (1903), "Saulrieti" (1926). Z. dzeja gan satura, gan formas ziņā tradicionāla. Galv. motīvi: daba, mīlestība, darba cildinājums, kas dažreiz ieguvuši sentimentāli didakt. ievirzi.
1. pas. kara gados Z. bija skolotājs L. Ausēja relsk. Cēsīs (1916-19), kur sadrauzējies ar turpat strādājošo J. Grīnu un kopā ar viņu 1917 piedalījies laikr. "Laika Vēstis" dibināšanā. No 1920 līdz mūža beigām Z. lasīja lekcijas par latv. literatūru LU un LMA, rediģēja žurn. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (1920-29), kurā liela vieta bija ierādīta rakstiem par lit. vēst. un aktuālajai kritikai. Publicēts tika Z. mūža darbs: "Latviešu rakstniecības vēsture" (1-3, 1922-25). Drīz iznāca 2. izd. (1927-34), kura 2. un 3. daļu papildināja K. Egle. Z. kā kritiķis un literatūrvēsturnieks bija rūpīgs faktu vācējs. Viņa pieeja analītiska, bet vērtēšana ne vienmēr konsekventa. Gan literatūrkritiķa darba sākuma gados, gan arī vēlāk Z. dažkārt nespēja sniegt vienotu vērtējumu par lit. darba idejisko saturu un mākslin. veidojumu. Savā attīstībā Z. arvien vairāk tiecās uz t.s. vispusīgajām simpātijām. Z. darbā sakopoti latv. lit. nozīmīgi fakti, tie sistematizēti kopsakarā ar s-bas attīstību un raksturoti laikabiedra skatījumā. - Ps.: Teodors.
Meža kapos 1936 uzstādīts K. Jansona veidots kapa piemineklis T. Zeifertam.
L. Egle K. Teodors Zeiferts // Latvju Grām., 1922, 2-4; Jansons J. A. Teodors Zeiferts kā sava laika cilvēks un liriķis. R., 1932; Teodora Zeiferta piemiņai. R., 1932; Jansons J. A. Zeiferts kā kritiķis un literatūrvēsturnieks. R., 1933; Ērmanis P. Paziņu portreti. R., 1937; Egle K. Gadi kopā ar Teodoru Zeifertu // Egle K. Atmiņas. R., 1972; Zanders O. "Vētītājs latviešu literatūras klonā" // Izglītība, 1990. 9.V; Labrence L. Teodors Zeiferts // Labrence L. Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā. R., 1994; Tabūns B. Diždarbs latviešu litertūrvēsturē // LM, 1994, 3.VI; Teodors Zeiferts / Sast. un tekstu aut. V. Vilīte, B.v., 2000.
E. Knope
Nodarbesliteratūrzinātnieks
literatūrkritiķis
pedagogs
vēsturnieks
Dzimšanas vieta03.04.1865
Miršanas vieta09.12.1929
Rīga
Rīga
Apglabāts
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvju rakstniecības vēsture".
1927

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Brīvzemnieks".
1930

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
09.12.1929Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.