Rolfs Ekmanis

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (24); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (8)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsRolfs Ekmanis
Pseidonims Māris Rauda
KopsavilkumsRolfs Ekmanis (1929-2017) starptautiski pazīstams zinātnieks Padomju Savienības literārajā politikā un literatūrā, specialists Baltijas tautu literatūrā. "Grāmatas "Latvian Literature under the Soviet, 1940–1975" (1978) autors. Vairāku izdevumu redaktors, mācībspēks un daudzu zinātnisku publikāciju autors.
Personiskuo informaceja Dzimis ierēdņa ģimenē.


Profesionaluo darbeiba
1958: pirmā zinātniskā publikācija latviešu valodā – raksts "Jaunā inteliģence nepadodas" žurnāla "Jaunā Gaita" 16. numurā.

Akadēmiskā darbība

1956: studējis politiskās zinātnes un slāvistiku Viskonsīnas universitātē; beidzis ar bakalaura grādu.
1957: ieguvis maģistra grādu Viskonsīnas universitātē (pētījuma tēma: "Vilis Lācis as Soviet writer" "Vilis Lācis kā padomju rakstnieks").
Līdz 1960 strādājis par krievu un vācu valodas lektoru Jūtas štata universitātē. Pēc tam specializējies krievu, serbu, horvātu un slovēņu literatūrā, strukturālajā lingvistikā, baltu folklorā un lingvistikā. 60. gados strādājis par docētāju dažādās ASV universitātēs, kur lasījis zinātnisku lekciju kursus krievu un padomju literatūras vēsturē, kā arī speciālos lekciju kursus par F. Dostojevski, A. Čehovu u. c. krievu rakstniekiem.
1966: ieguvis filoloģijas doktora grādu (PhD) Indiānas universitātē, disertācijas tēma "The relation between Soviet Russian and Soviet Latvian literatures. 1940–1960" ("Krievu padomju un latviešu padomju literatūru savstarpējā saistība").

20. gs. 70. un 80. gados slāvistikas un baltistikas profesors Arizonas universitātē.


Zinātniskā darbība

Recenzējis trimdā un okupētajā Latvijā iznākušos literāros darbus un rakstījis par latviešu literatūras problēmām Jaunajā Gaitā, Ceļa Zīmēs, Archivā, Treji Vārti, "Jaunā Gaita", "Akadēmiskā Dzīve" un citos trimdas izdevumos.
Raksti un pētījumi ievietoti starptautiski pazīstamos
publicējumos: Books Abroad.,Journal of Baltic Studies, Acta Baltica, Clio, 1 Encyclopedia of World Literature in the Twentieth Century, The New Leader, Institute for the Study of the USSR Buletin, Lituanus, Canadian Slavic Studies, Slavic and East European Journal, East European Quarterly, Books Abroad un citur.
Kopš 1977: žurnālā "Latvija Šodien" (ar pseidonīmu Māris Rauda) publicēti gada pārskati par Latvijas literatūru un kultūras dzīvi, īpašu vērību pievēršot dzejas un literārā mantojuma problēmām. Nozīmīgas ir apceres par Latvijas rakstnieku Ojāra Vācieša, Vizmas Belševicas, Ulda Bērziņa, Māras Zālītes daiļradi.


Nozīmīgas starptautiskas publikācijas

Monogrāfija
1978: "Latvian Literature under the Soviet, 1940–1975". Belmont: Norland Publishing Co, 1978, 533 lpp.

1968: Sowjetlettische Schriftsteller in der Sowjetunion
and ihre literarische Taetigkeit seit 1940." In: Acta Baltica (Liber Annallis Instituti
Baltici). Koenigstein: Institutum Balticum. pp. 171–262.
1972: "Soviet Attitudes Toward Pre-Soviet LatvianWriters," Journal of Baltic Studies, Vol. 111. No 1 (Spring), pp. 44–70.
1973: "Einwirkungen auf das literarische Leben Lettlands 1970." In Acta Baltics (Liber Annals Instituti Baltici), Konigstem: Institutum
Balticum, pp. 85–64.
1975: "Latvian Literature." In Discordant Voices: The Non-Russian Soviet Literatures, 1953-1873. Edited by George S. N. Luckyj. Oakvile, Ontario: Mosaic Press, pp. 47–88.
1977: "Anmerkungen zu Aleksandrs Caks." In Acta Baltica (Liber Annans Instituti Baltici), Konigstein in Taunus: Institutum Balticum, pp. 185–197.
1977: "Latvian Communist Writers in the Soviet Union," East European Quarterly, Vol. XI. No. 2, pp. 191–225.
Latvju Enciklopēdijas papildsējumam sagatavoja rakstu “okupētās Latvijas literatūra un literāti” (19621977).

Darbība citos projektos

Radiostacijas "Brīvība Brīvā Eiropa" politiskās un kultūras dzīves komentētājs, latviešu redakcijas galvenais redaktors.

Dalība organizācijās

AABS
AATSEEU American Association of
Teachers of Slavic and East European Languages)
Association for the Study of the Nationalities (USSR and East Europe).
jaunlaiku apvienības (MLA - Modern Language Association) Starptautiskas bibliogrāfijas komisijas loceklis un bibliogrāfs Austrumeiropas literatūrzinātnes un folkloristikas nozarēs.

Apbalvojumi

1996: Ērika Raistera piemiņas fonda balva.
Citātu galerija

Par Rolfa Ekmaņa publikācijām "Jaunajā Gaitā"


"Rolfa Ekmaņa gadskārtējie pārskati par literatūru Latvijā izceļas nevien ar materiālu plašumu, bibliogrāfiskām zināšanām, bet arī ar slavējamu objektivitātl. Ko šis latviešu sovjetologs spējis paveikt, tam nav daudz līdzvērtīga latviešu periodikā."

Neimanis, Viktors. Žurnāls ar vēzienu. Laiks,
1975, 8. janv.

"Arizonas valsts universitātes profesora Rolfa Ekmaņa rūpīgie un niansētie apskati par latviešu padomju literatūru ilgāku laiku piederēja pie žurnāla "Jaunās Gaitas*' vērtīgākajiem rakstiem, un uz tiem jutās spiesti reaģēt ar litzinātnieki Rīgā."

Ģērmanis, Uldis. Dvēseļu inženieri padomju klaidā 1941–1945. Laiks, 1978, 25. janv.

"Latvian Lierature under the Soviets 1940–1975"

"Tā būs pirmā praktiskā rokas grāmata un informācijas avots par mūsu literatūras un kultūras sovjetizēšanu un par latviešu rakstnieku pretošanos tai, skarot ari literatūras stāvokli Padomju Savienībā un tās satelitu zemēs. Autors, pieturoties pie chronoloģiskās secības, iedalījis grāmatu sešos posmos: tā sākas ar Baigo gadu, aptver krievu varām Ildzi aizbēgušo literātu laikmetu, smago pirmo pēckara dekādi, tā saukto atkušņa posmu, reakciju laiku, ko Kremli izsauca Polijas nemieri un Ungārijas revolūcija, un iesniedzas mūsdienās līdz 1975. gadam. Katrā nodaļā analizēti attiecīgā laika sprīža apstākļi, motīvi un virzieni visos beletristikas žanros. Grāmata nav domāta vienīgi literatūras ekspertiem vai sovjetologiem. bet tai vieta katrā mājā, kur vēl dzīva interese par latviešu kultūru, kuras pastāvēšanai sīkstu un neatlaidīgu vagu dzimtenē dzen latviešu rakstnieks un dzejnieks."

ALA Vēstis, Nr. 19, 1977.

"... reti kāds teorētisks darbs par literatūras jautājumiem varējis tik lielā mērā saistīt un ari saviļņot. Jāapbrīno jau vispirms autora ļoti plašās un vispusīgās zināšanas. Latviešu literatūras likteņus autors neapskata šaurā izolējumā, bet bieži ietver plašākās kopsakarībās, atzīmējot līdzīgu stāvokli un problēmas ari citās Padomju Savienības nekrievu tautās. Rolfa Ekmana darbu viscaur raksturo izvēlētās vielas pilnīgs pārvaldījums un objektīvs izvērtējums. Par darba zinātnisko kvalitāti cita starpā liecina ari tas, ka neviens grāmatā lietotais citāts nav palicis bez avota uzrādījuma. [..] . Rolfa Ekmaņa darbs īpaši būtu ieteicams ari mūsu jaunajai paaudzei, ieskaitot tos, kam varbūt latviešu valodā lasīt grūtāk: viņi iegūtu plaši tvertu un objektīvu pārskatu par to, kas noticis un notiek Latvijā. Tāpat šo grāmatu derētu izlasīt visiem tiem trimdas latviešiem, kas faktu nezināšanā un dīvainā sastingumā mēdz stereotipi noraidīt visu, kas
nāk no Latvijas."

Valtere, Nora. Vērtīgs pētījums. Laiks, 1978, 28. okt.


"Galvenie lasītāji šim sējumam gan nebūs latvieši, bet literātūrzinātnieki dažādās rietumu valstīs, kas pēta padomju apstākļus. Ir diezgan droši paredzams, ka šajās aprindās grāmata saņems teicamu novērtējumu. Par agrākiem Ekmaņa rakstiem jau ir zināms, ka tie izturējuši vajadzīgo kvalitātes pārbaudi, jo speciālajā literātūrā tos citē un uz tiem vēlāk atsaucas. Šīs auditorijas vajadzībām nu ir
parādījies panorāmiski plašs pārskats par literātūras likteņiem vienā no Baltijas republikām. [..] Trešā auditorija grāmatai ir Rīgā. Ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā tā ir pirmā reize, kad par padomju laika literātūru parādās tik plašs pētījums.

Līcis, Ē. Padomju naktī deg uguns. Brīvība, Nr. 4.-5., 1979.

"Šī ir viena no retam Uti saturīgam grāmatām, kas kādā no lielam rietumu valodām skaidri un aptveroši iezīmē latviešu tautas likteni 20-tā gadsimta, un jo sevišķi kops 1940. gada. Ka jau var spriest no grāmatas nosaukuma, tā, galvenokārt, apskata latviešu literatūras gaitas zem padomju varas, bet tā bez tam ari sniedz dziļu politisko notikumu analīzi. Tas nepārsteidz, jo padomju sistēmā literatūra un politika nav šķiramas. Ekmaņa darbu, galvenokārt, raksturo uzsvars uz kopsakarību izpratni. [..] grāmata ir ļoti derīgs stūrakmena visiem, kas cenšas iedziļināties ne tikvien padomju Latvijas literatūrā, bet visā mūsu tautas nesena likteņa problēmatika. [..] Grāmata ir visai derīgs ceļrādis Latvijas apmeklētājiem. Ekmanis meistarīgi iezīmē mūsdienu Latvijas literatūras daudzpusīgo seju: no vienas
puses ta ir daļa no "padomju multi-nacionālās literatūras", no otras puses turpinājums vispārējai latviešu literatūras tradicijai. un no trešās – tā ir kaut kas pavisam savdabīgs, literatūra, kas atsedz latviešu tautas dzīvi un jūtas zem padomju varas."

Kārkliņa, Rasma. Universitas, Nr. 44, 1979.
Nodarbesliteratūrzinātnieks
Dzimšanas vieta10.02.1929
Rīga
Rīga

Dzīvesvieta1945–1950 (Datums nav precizs)
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany
Dzīvoja Hohfeldas latviešu bēgļu nometnē.
Izglītojies1943
Rīgas 4. pamatskola
Rīga
Rīga

1943. gadā beidzis mācības pamatskolā.


1943–1944
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010
Beidzis 1. klasi.

1946–1949 (Datums nav precizs)
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany

Mācījies Ausekļa latviešu ģimnāzijā.


1956
Viskonsinas-Medisonas Universitāte
Medisona
Madison, Wisconsin, United States

Studējis politiskās zinātnes un slāvistiku, ieguvis bakalaura grādu.


1957
Viskonsinas-Medisonas Universitāte
Medisona
Madison, Wisconsin, United States

Mācījies doktorantūrā, aizstāvējis disertāciju "Vilis Lācis as a Soviet Writer" ("Vilis Lācis kā padomju rakstnieks").


1966
Indiānas Universitāte
Blūmingtona
Monroe County, Bloomington, Indiana

Mācījies doktorantūrā, disertācija: "The Relation Between Soviet Russian and Soviet Latvian Literatures. 1940-1960" ("Krievu padomju un latviešu padomju literatūru savstarpējā saistība").

Darbavieta1956–1958 (Datums nav precizs)
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States

Strādājis pilsētas bibliotēkā.


1958–1960
Jūta
Utah, United States

Jūtas Universitātes Moderno valodu fakultāte.


1969
Tūsona
Tucson, Arizona, United States
Arizonas Universitātes slāvu valodas un literatūras profesors.

1998
Žurnāls "Jaunā Gaita"

Redaktors.

Dalība organizācijāsRamave

Latviešu Rakstnieku apvienība

Latvijas PEN klubs

1998
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Ārzemju loceklis.

Dienests
Dienests ASV armijā un dalība Korejas karā.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Ar ģimeni devās bēgļu gaitās.

1950
Misūri
Missouri, United States
Miršanas vieta12.01.2017

ApbalvojumiPBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvian Literature under the Soviets, 1945–1975" ("Latviešu literatūra padomju varas laikā, 1945–1975").
1978

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1999. gada 7. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1999

PBLA balva
Balva piešķirta par ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu žurnāla "Jaunā Gaita" izdošanā, latviešu literatūras un kultūrvēstures atpazīstamības veicināšanu un saišu stiprināšanu starp radošajiem darbiniekiem Latvijā un latviešu mītnes zemēs pasaulē.
2015

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
10.02.1929Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1943IzglītojiesPilsēta
3Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1943 - 1944IzglītojiesĒka, māja
4Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
5Augsburga
(Augsburg, Bavaria, Germany)
1945 - 1950DzīvesvietaPilsēta
6Augsburga
(Augsburg, Bavaria, Germany)
1946 - 1949IzglītojiesPilsēta
7Misūri
(Missouri, United States)
1950EmigrēNovads
8Medisona
(Madison, Wisconsin, United States)
1956IzglītojiesPilsēta
9Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
1956 - 1958DarbavietaPilsēta
10Medisona
(Madison, Wisconsin, United States)
1957IzglītojiesPilsēta
11Jūta
(Utah, United States)
1958 - 1960DarbavietaNovads
12Blūmingtona
(Monroe County, Bloomington, Indiana)
1966IzglītojiesPilsēta
13Tūsona
(Tucson, Arizona, United States)
1969DarbavietaPilsēta
14Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1998Dalība organizācijāsĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.