Roberts Vizbulis

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (18); Recepcijas persona (2)

VuordsRoberts Vizbulis
Pseidonims Zemgales Ņirga, Uztuptēvs
KopsavilkumsRoberts Vizbulis (1881–1960) darbojies kā dziedātājs un literāts. 20. gadsimta 20. gados dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī. Dibinājis ansambli "Piltenes prāģeri", ar to uzstājies Latvijā un ārzemēs. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Pēc Vizbuļa scenārija uzņemtas īsmetrāžas filmas "Piltenes prāģeri" un "Uztuptēvs priekos un bēdās", kurās viņš arī pats filmējies. Vācis latviešu tautasdziesmas, kuras nodevis Latviešu Folkloras krātuvei.
Personiskuo informaceja Dzimis kalpa ģimenē. Viņa māte ir lībiete, dainu un ziņģu zinātāja, kas pievērsusi dēlu mūzikai.
Apguvis skrodera amatu Dobelē, kur iepazinies ar Ādolfu Alunānu, 19. gadsimta 90. gados darbojies viņa trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri.
Neilgi bijis aktieris dažādās trupās Rīgā, 1899. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva vadītajā cara galma kapelā.
No 1901. gada piedalījies Pēterburgas latviešu teātra izrādēs.
Strādājis elektrotehniskā uzņēmumā, kura uzdevumā apceļojis Krieviju, Austriju, Vāciju.
1914. gadā mobilizēts armijā, Pirmā pasaules kara gados Polijā ievainots, demobilizēts, darbojies Petrogradā un Maskavā latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijās. 1918. gadā atgriezies Rīgā.
Profesionaluo darbeibaPirmais iespiestais dzejolis "Ratiņš" publicēts Ādolfa Alunāna "Zobgala kalendārā" (1897) ar virsrakstu "Senāk un tagad", bez paraksta. Literatūrai sistemātiskāk pievērsies pēc Pirmā pasaules kara. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Publicējis rakstus, humoristiskus feļetonus, dzejoļus daudzos periodiskajos izdevumos ("Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", "Pēdējā Brīdī", "Zemgales Balss") un kalendāros. Ieskaņojis dziesmas filmās, radiofonā, gramofona platēs.
Citātu galerijaPar dzejprozas žanru
"Šai laikā [20. gadsimta 20. un 30. gados] vēl ir dzīva arī gadsimta sākuma impresionistiskās prozas tradīcija, piemēram, Roberta Vizbuļa (1881–1960) nelielajā grāmatā "Rudenīgi" (1935) ar apakšvirsrakstu 'Poēmas" publicētas gan prozas skices jeb tēlojumi, gan dzejoļi."
Vērdiņš, Kārlis. Bastarda forma. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. 126. lpp.

Par dramaturģiju
"Lugām vienkārša fabula, literāri veikla apdare, neliels personāžs, daudz dziesmu un deju, tās izteikti latviskas tautas lugas."
Gudriķe, Biruta. Roberts Vizbulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 639. lpp.
Nodarbesdziedātājs
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas vieta14.06.1881
Bērzes pagasts
Bērzes pagasts, Dobeles novads
Dzimis toreizējā Virkus pagasta "Sūņos". Šobrīd teritorija ietilpst Bērzes pagastā.
Dzīvesvieta1918–1960
Rīga
Rīga
IzglītojiesBērzes Mežinieku pamatskola
Ceriņu iela 9, Jaunbērze
Ceriņu iela 9, Jaunbērze, Jaunbērzes pagasts, Dobeles novads, LV-3717

Mācījies toreizējā Virkus pagastskolā.

Darbavieta1920–1926 (Datums nav precizs)
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050

Līdz 1926. gadam dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī.

Miršanas vieta07.05.1960
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1932

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Bērzes pagasts
(Bērzes pagasts, Dobeles novads)
14.06.1881Dzimšanas vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
1918 - 1960DzīvesvietaPilsēta
3Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1920 - 1926DarbavietaĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
07.05.1960Miršanas vietaPilsēta
5Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
6Ceriņu iela 9, Jaunbērze
(Ceriņu iela 9, Jaunbērze, Jaunbērzes pagasts, Dobeles novads, LV-3717)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.