Rihards Bargais

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (7); Līdzautors (1); Recepcijas persona (21)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsRihards Bargais
Kopsavilkums
Dzejnieks un prozaiķis Rihards Bargais dzimis 1969. gadā Džūkstes pagastā. Pēc vidusskolas absolvēšanas studējis Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, vēlāk izglītojies arī Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā. No 2000. līdz 2005. gadam strādājis apgādā "Atēna", sākumā par kurjeru, pēc tam – grāmatu maketētāju. Neilgu laiku vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu "100g kultūras". Literatūrā Rihards Bargais debitē ar dzejoļu krājumu "Mīļvārdiņi" (2003), kam drīz seko par provokatīvu uzskatītais krājums "Labi" (2005). Bargā dzeju raksturo eksperimenti ar ironiju, profanizāciju un skaitāmpanta formu. 2007. gadā žurnālā "Karogs" parādās Riharda Bargā tenkas par dažādiem ar latviešu rakstniecību un kultūru saistītiem cilvēkiem. Publikācijai seko astoņus gadus ilga tiesas prāva par dzejnieces Agitas Dragunas goda un cieņas aizskaršanu. Par spīti tam 2012. gadā absurdie un satīriskie tēlojumi tiek izdoti grāmatā, izpelnoties kritikas atzinību. 2017. gadā dienasgaismu ierauga Riharda Bargā otrā prozas grāmata – autobiogrāfiskais romāns "Plikie rukši", kura fragmentārā struktūra problematizē tradicionālās žanra stāstījuma metodes.
Profesionaluo darbeiba

Pirmā publikācija

1983: pasaka "Nepacietīgās sēklas" laikrakstā "Pionieris" (05.08.).

Dzeja

2003: "Mīļvārdiņi" (Atēna).
2005: "Labi" (Atēna).

Proza

2012: "Tenkas" (Ascendum).
2017: "Plikie rukši" (Zvaigzne ABC).
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Labi" (Atēna, 2005)

"Autors speras pāri literatūras robežām paceltu galvu, kājas viņam nepagurst (literatūras teritorijas patiešām plašas), rīmē un provocē tik nepoētiski, ka neko daudz cūciskāk vairs nav iespējams, bet poētisko provokāciju klasiķi Rokpelnis un Zirnis stūrī sarkst un samulsuši klusē. Droši vien nav liela jēga kārtējo reizi teoretizēt par to, ka šādi pekstiņi iz profānās kultūras sfēras gluži automātiski iekļaujas „augstajā” kultūrā – un, ja ne citādi, tad vismaz var kalpot par atspēriena punktu aizraujošām diskusijām par kultūras robežu mainību un plūstamību. Turklāt autors lāgiem izrīkojas diezgan rafinēti, starp monumentālajām maucībām ieslēpdams alūzijas uz tuvām un tālām teritorijām (absurda dzeja, Harmss, bērnu skaitāmpantiņi, sabiedrisko tualešu sienu grafiti; kāds lasītājs, atšķiris grāmatu, uzreiz uzķēra asociāciju ar rastamanu subkultūru, kas man bija paslīdējusi garām nemanīta)."

Berelis, Guntis. Guntis Berelis vērtē. Karogs, Nr. 11, 2005.

Par īsprozas krājumu "Tenkas" (Ascendum, 2012)

"Krājumam raksturīgā asprātība latviešu literatūrā ir gauži reta parādība, un ar to vien jau pietiktu, lai šī grāmata būtu pelnījusi īpašu ievērību. Taču tā savu vērtību nezaudētu, pat ja absurda un komiskas literatūras mums netrūktu. Brīžiem "Tenkas" (līdzīgi kā Ilmāra Šlāpina anekdotes par Raini un citiem latviešu rakstniekiem) tuvojas izcilajai Harmsa absurda poētikai, turklāt, joprojām raugoties latviešu literatūras kontekstā, jāteic, ka pat vairāk nekā Māra Bērziņa mēģinājumi absurda literatūrā, kuru sakarā tiešu Harmsa ietekmi atzinis pats autors. Bet, galvenais, pati Bargā poētika, jo īpaši tās realizācija raupjajās un rupjajās tenkās, ir pietiekami oriģināla un veiksmīga pati par sevi."

Leinerts, Dainis. Tenka, ko ar roku ierakstīt aiz atrunas. Latvju Teksti, Nr. 1, 2013.

Par romānu "Plikie rukši" (Zvaigzne ABC, 2017)

"Literatūras vēsture māca, ka rakstnieki fantazēšanu vienā brīdī mēdz nomainīt ar autobiogrāfisku vēstījumu, tā radot atskaites punktu, pēc kura vērtēt viņu publisko tēlu. Zinot Bargā nevēlēšanos aprakstītajiem notikumiem piedēvēt patiesības raksturu, pirmajā mirklī šķiet nepareizi uzlūkot viņu kā minētās tendences piemēru, tomēr viņa stils vieš uzticību, par spīti jebkurām atrunām, un arī draugu, elku, vietu un notikumu kosmoloģija atstāj autentiska veseluma iespaidu – tam visam pa vidu arī pats Bargais ar savu cilvēcisko skatienu un ironiski aizkustinošo pasaules redzējumu. Ja kaut kas ir izdomāts, tad, šķiet, drīzāk tādā nozīmē, kādā izdomāta ir pat reālisma literatūra, proti, ikviens apraksts vienmēr ir tikai literāra konvencija."

Ostups, Artis. Lasiet, un jums taps dots! Delfi, 18.04.2017.
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
Dzimšanas vieta12.08.1969
Džūkstes pagasts
Džūkstes pagasts, Tukuma novads
Dzimis "Karogu" mājās.
Dzīvesvieta2006
Ķekavas pagasts
Ķekavas pagasts, Ķekavas novads
Izglītojies1976–1987
Zemgales vidusskola
Slampe
Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads

Ieguvis vidējo izglītību.


1987–1989
Liepājas Pedagoģiskais institūts (1990–1993)
Lielā iela 14, Liepāja
Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401

1997–2000
Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs
Katoļu iela 10, Rīga
Katoļu iela 10, Rīga, LV-1003
Darbavieta2000–2005
Atēna
Blaumaņa iela 16/18, Rīga
Blaumaņa iela 16/18, Rīga, LV-1011

Kurjers un maketētājs.


2005
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050
Raidījuma "100g kultūras" vadītājs.
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Blaumaņa iela 16/18, Rīga
(Blaumaņa iela 16/18, Rīga, LV-1011)
2000 - 2005DarbavietaĒka, māja
2Džūkstes pagasts
(Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
12.08.1969Dzimšanas vietaPagasts
3Katoļu iela 10, Rīga
(Katoļu iela 10, Rīga, LV-1003)
1997 - 2000IzglītojiesĒka, māja
4Lielā iela 14, Liepāja
(Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401)
1987 - 1989IzglītojiesĒka, māja
5Slampe
(Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads)
1976 - 1987IzglītojiesCiems
6Zaķusalas krastmala 33, Rīga
(Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050)
2005DarbavietaĒka, māja
7Ķekavas pagasts
(Ķekavas pagasts, Ķekavas novads)
2006DzīvesvietaPagasts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.