Rainis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Vīneibys: Iesūtītājs (6)

Dorbi: Darba autors (253); Tulkotājs (5); Atdzejotājs (3); Recepcijas persona (163)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsRainis
Papyldu vuordiJānis Pliekšāns, Jānis Hristoforovičs Pliekšāns
Pseidonims Jāns Jasēnu Plikšis, Pēterpilietis, Petrapiliets, Bezdarbis, Jasietis, Henricus Lettus
Personiskuo informaceja Viens no ievērojamākajiem latviešu literātiem, dzejnieks un dramaturgs. Īstajā vārdā Jānis Pliekšāns. Dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos, miris 1929. gada 12. septembrī Majoros, Jūrmalā, apbedīts 15. septembrī Rīgā, Rīgas jaunajos kapos, kas vēlāk nosaukti Raiņa vārdā.

PERSONĪGA INFORMĀCIJA

Bērnību un skolas brīvdienas Rainis aizvada vairākās Augškurzemes un Latgales muižās – Tadenavā, Randenē, Berķenelē (Berkenhēgenā), Vasiļovā un Jasmuižā – kuras nomā viņa vecāki. Bērnībā saukts par Žaniņu, viņš Tadenavā pavada pirmos četrus mūža gadus. Nākamais dzīves posms paiet Randenes muižā Latgalē, kur Pliekšānu ģimene apmetas vieglāku nomas noteikumu dēļ. Kad Rainis ir aptuveni septiņus gadus vecs, Pliekšānu ģimene pārceļas uz netālo Berkenhāgenes muižu. Bērnības vērojumi un atmiņas ietvertas autobiogrāfiskajā epā "Saules gadi" (1925). Dzejnieka tēvs Krišjānis Pliekšāns ir savam laikam moderns lauksaimnieks, materiāli labi situēts cilvēks. Pateicoties uzņēmīgajam raksturam un praktiskajām dotībām, viņš neatlaidīgi vairo dzimtas turību jau kopš klaušu laikiem. Respektējama arī ir viņa autoritāte un stāvoklis vietējā latviešu sabiedrībā. Krišjāni Pliekšānu tur pazīst kā vācu muižnieku un baznīcas pretinieku, kā laikmeta progresīvo centienu, arī nacionālās kustības atbalstītāju. Māte Dārta Pliekšāne bijusi laba audēja un teicama tautas dziesmu zinātāja. Ģimenē bijuši pieci bērni, no kuriem divi vecākie brāļi miruši, vecākā māsa – Līze, jaunākā – Dora (precējusies Stučka). 1894. gadā Rainis iepazinās ar nākamo sievu Aspaziju, 1897. gada decembrī notika abu laulības.

IZGLĪTĪBA

8– 9 gadu vecumā Rainis mācījās pansijā pie Vilkumiesta jeb Ēģiptes mācītāja Oskara Svensona (1873–1874), no 1875. gada augusta līdz 1879. decembrim mācījies Grīvas vācu skolā, Daugavpilī. Dzīvodams pansijā pie mežkunga Freiberga sarakstīja savu pirmo dzejoli "Spalviņu sīko". 1880. gada janvārī iestājās Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasiskajā nodaļā, par sevi regulāri rakstīja vēstulēs tuviniekiem (publicētas Kopotu rakstu 19. sējumā, 1984. gadā). No 1880. gada augusta kopā ar Leonu Daraškeviču dzīvoja pansijā pie laikraksta "Baltijas Vēstnesis" izdevēja Bernharda Dīriķa. Skolas laikā Rainis apguva latīņu un sengrieķu valodas, daudz lasīja pasaules literatūras klasiku, sāka vākt latviešu folkloru, sacerēja dzejoļus, sastādīja nepublicēto krājumu "Rīta dziesmas" pirmo ciklu. Ģimnāzijas laikā sāka tulkot Aleksandra Puškina darbus "Skopais bruņinieks" un "Boriss Godunovs", atzīmēja ieceres un sarakstīja īsu prozas fragmentu lugai "Imanta".
1884. gada augustā Rainis iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, interesējās arī par filoloģiju, vēsturi, klausījās Dmitrija Mendeļējeva un Vladimira Behtereva lekcijas (viņš lasīja psihololoģijas un spiritisma kursus). 1888. gada maijā Rainis saņēma apliecību par universitātes gala eksāmenu nokārtošanu.

DARBA GAITAS

1889. gada februārī Rainis sāka strādāt Viļņas apgabaltiesā par tiesneša amata kandidātu un sekretāru. No 1889. gada janvāra līdz septembrim Rainis bija advokāta Andreja Stērstes palīgs Jelgavā, rakstīja par juridiskiem, politiskiem un sociāliem jautājumiem Latviešu konversācijas vārdnīcas 1. un 2. burtnīcai. 1895. gada decembrī Rainis pārcēlās uz Jelgavu un strādāja notāra kantorī. 1897. gada martā Rainis sāka strādāt par advokātu Panevēžā.
Rainis bija Dailes teātra līdzdibinātājs (1920) un pirmais direktors (līdz 1921. gadam), no 1921. līdz 1925. gadam – Nacionālā teātra direktors, no 1926. gada decembra līdz 1928. gada janvārim izglītības ministrs. Kā sociāldemokrātu kandidātu Raini ievēlēja arī Satversmes sapulcē (1920) un Latvijas Saeimā (1922, 1925, 1926).

Darbs periodiskajos izdevumos

1886. gadā sāka sūtīt korespondences laikrakstam "Dienas Lapa", pirmā publikācija šajā laikrakstā – "Vēstule iz Petrapils" 20. novembrī. Rainis rakstīja korespondences laikrakstam "Dienas Lapa" par docenta Eduarda Voltera folkloras pētījumiem un lekcijām; publicēja rakstu "Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas" (Pēterburgā 1890. gadā, krievu valodā).
No 1891. gada septembra Rainis strādāja laikrakstā "Dienas Lapa", no 17. decembra bija tās redaktors. Rainis sacerēja avīzei ap 400 ievadrakstu, tie publicēti bez paraksta, identificēti tikai daļēji. 1895. gada decembrī Rainis aizgāja no laikraksta "Dienas Lapa" vadības.
1896.–1897. gada miju pavadīja Berlīnē, gūtie iespaidi izpaudās laikrakstā "Mājas Viesis" publicētajos rakstos.
1899. gadā Rainis publicēja atbildes uz tieslietu jautājumiem laikrakstā "Mājas Viesis" (apmēram 365 raksti), rakstīja apceres par dažādām tēmām, dzejoļus (iespiesti žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Burtnieks", almanahā "Jauna raža" un citur).

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā literārā publikācija

1895. gada 1./13. novembrī laikrakstā "Dienas Lapa" iespiests pirmais Raiņa dzejolis "Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele" ar parakstu J. Reinis, "Dienas Lapas" pielikumā 11./ 23. novembrī - dzejolis "Dziļākās domas" ar parakstu J. Rainis.

Dzeja

Pirmais dzejas krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903) sacerēts trimdā, Slobodskā. Otrajā krājumā – "Vētras sēja" (1905) – pausta attieksme pret 1905. gada revolūciju. 1905. gada revolūcijas varoņu piemiņas un varonības apliecinājums ir arī organiski saliedētais dzejoļu krājums "Klusā grāmata” (1909), kurā līdzās tradicionālas formas dzejoļiem ir vērojama arī žanru daudzveidība – satīras, epigrammas u.c. 1910. gadā Rainis saraksta poēmu "Ave sol!" – himnu saulei, dzīvības devējai, pārvērtību avotam; saules simbolika poēmā ir ietilpīga, tā ir dabas spēks, sociālā un cilvēka dvēseles garīgā atbrīvotība. Filozofiskāks ir 1912. gadā iznākušais dzejas krājums "Gals un sākums". Pirmā pasaules kara notikumu ietekmē radās dramatiskā poēma "Daugava" (1920).
Formas ziņā novatorisks dzejoļu krājums ir "Dagdas piecas skiču burtnīcas" (1920–1925), tas nosaukts par romānu dzejoļos. 1920. gadā atsevišķās grāmatiņās iznāca cikla trīs pirmie krājumi – "Addio bella!", "Čūsku vārdi", "Uz mājām", tie izdoti arī vienā grāmatā ar kopēju virsrakstu "Treji loki" (1921), pēc tam nāca klajā krājums "Sudrabota gaisma" (1921) un "Mēness meitiņa" (1925). Krājumu cikls veidots kā trimdinieka Dagdas dzīvesstāsts, tajā ietverta brīnumaini dzidra mīlas lirika, filozofiskas pārdomas par cilvēka esības jēgu ("Čūsku vārdi"), realitātē ienāk teiksmainais Mēness meitiņas tēls. Krājumu noskaņa impresionistiska, dzejoļi īpaši daudzveidīgi, starp tiem iestarpināts prozas teksts (krājumā "Mēness meitiņa"). Dažādi veltījuma dzejoļi ietverti krājumā "Mūza mājās" (1. daļa publicēta 1923. gadā, pilnā veidā kopotu rakstu "Dzīve un darbi" 3. sējumā 1925. gadā).

Dramaturģija

1901. gadā sarakstīja pirmo lugu – komēdiju "Pusideālists"(Jaunajā Latviešu teātrī 1903, grāmatā 1904), kas radikāli atšķiras no vēlākajiem Raiņa dramatiskajiem darbiem. 1905. gadā Rainis saraksta simbolisko drāmu "Uguns un nakts" (grāmatā 1907, teātrī 1911). 1905. gada revolūcijai veltīts arī pēc Prospēra Merimē noveles veidotais viencēliens "Ģirts Vilks" (žurnālā Rīts 1907)Šveices emigrācijas posmā Rainis saraksta savas izcilākās lugas – "Zelta zirgs" (1909), "Indulis un Ārija" (1912) un "Pūt, vējiņi!"(1914), "Spēlēju, dancoju" (sarakstīta 1915, grāmatā 1919, teātrī 1921), "Krauklītis" (1920, teātrī 1921), "Jāzeps un viņa brāļi" (1919, teātrī 1920). Izmantojot folkloras un vēstures vielu un ņemot talkā simbolus, viņš rakstīja par pašām aktuālākajām tautas dzīves un izdzīvošanas problēmām.
20. gadsimta 20. gados augstākā virsotne Raiņa dramaturģijā – episkā, plašā traģēdija "Ilja Muromietis" (1923, teātrī 1928). Daudz tika izrādīta Raiņa traģēdija "Mīla stiprāka par nāvi" (grāmatā un teātrī 1927). Savukārt mākslinieciskā ziņā mazāk veiksmīga luga – drāmā "Rīgas ragana" (grāmatā un teātrī 1928).

Proza

Rainis sarakstījis nedaudz stāstu (1925. gadā publicēti ar virsrakstu "Novelas"), atmiņu grāmatu "Kastaņola" (1928) par dzīvi Šveicē, ilgstoši veidojis aforismu krājumu (publicēts pēc Raiņa nāves).

Darbi bērniem

Sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus bērniem, kas kļuvuši par latviešu bērnu dzejas klasiku: "Zelta sietiņš" (1920), "Puķu lodziņš", "Vasaras princīši un princītes", "Lellīte Lolīte" (visi 1924. gadā), "Putniņš uz zara" (1925), "Saulīte slimnīcā" (1928). Dzejoļi bērniem viegli uztverami, tajos darbojas dzīvnieki, dažādi dabas spēki un paši bērni, rotaļa dzejoļos mijas ar nopietnību. Rainis bez moralizēšanas veido bērnu ētiskās pasaules pamatus. Bērniem veltītas arī lugas "Mušu ķēniņš" (grāmatā un teātrī 1923. gadā) un "Suns un kaķe" (grāmatā un teātrī 1928. gadā).

Kopoti raksti

Kopoti raksti 2 sējumos (1912–1914)
Kopoti raksti 5 sējumos (1920–1923)
Kopoti raksti "Dzīve un darbi" 11 sējumos (1925–1931)
Kopoti raksti 14 sējumos (1947–1951)
Raksti 17 sējumos (Vesterosā, Zviedrijā 1952–1965)
Kopoti raksti 30 sējumos; no tiem 5 variantu sējumi; 1977–1986),
Rainis Jānis. Kopoti tulkojumi 20 sējumos (1911–1912)
"J. Raiņa tulkojumi. Pasaules dramaturģija" 4 sējumos (1989–1990)

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

2015. gadā "Восходящий к вершине: откровения, сентенции, афоризмы" – Sergeja Žuravļova tulkojumā.
2015. gadā Raiņa un Aspazijas 150. gadadienai veltītais projekts: ārvalstu augstskolu studentu tulkojumu un eseju konkursa laureātu darbi "Atrasts tulkojumā. Rainis un Aspazija".

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Cietumā Rainis tulkoja Johana Volfganga Gētes darbu "Fausts" (tulkojums sākts 1896. gadā, publicēts žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" 1897-1898, grāmatā 1898). Veicot šo darbu, Rainis bagātināja latviešu valodas leksikas krājumu, darināja jaunas vārdu formas.
1899. gadā Rainis ļoti daudz tulkoja, galvenokārt pasaules klasiķu lugas: Gotholda Efraima Lesinga "Nātans Gudrais", Hnerika Ibsena "Svētki Solhaugā", Džordžs Gordons Bairona "Kains", Heinriha Heines "Viljams Ratklifs", Aleksandra Puškina "Boriss Godunovs", Gerharta Hauptmaņa "Nogrimušais zvans" un "Hannele", Johana Volfganga Gētes "Prometejs" un "Ifigenija", Viljama Šekspīra "Karalis Līrs", Frīdriha Šillera "Marija Stjuarte", "Vilhelms Tells", "Laupītāji".
Rainis pārtulkoja Johana Volfganga Gētes lugas "Torkvato Taso", "Egmots", Kalderona de la Barkas "Zalameas tiesnesis" un citas

Literārā līdzdalība citos projektos

Sadarbībā ar Pēteri Stučku radās tulkotu satīristisku dzejoļu krājums "Mazie dunduri" (1888), kurā ievietoti arī daži Raiņa panti un no tēvoča Jura Apsāna dzirdēti anekdotiskie stāsti. Rīgā 3. vispārīgo dziesmu svētku ierosmē radās satīristisks krājums "Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem" (publicēts 1889. gadā ar pseidonīmu Jāns Jasēnu Plikšis). Rainis atdarināja latviešu apdziedāšanas dziesmu izteiksmi un formu, zobgalīgi vērtēja 3. vispārīgo dziesmu svētku norisi un organizāciju.

DARBĪBA TEĀTRĪ

Sadarbībā ar Jauno Rīgas teātri tapa un šajā teātrī tika izrādītas lugas „Zelta zirgs” (1909), „Indulis un Ārija” (1912) un „Pūt, vējiņi!” (1914).
Dailes teātra līdzdibinātājs (1920) un pirmais direktors (līdz 1921. gadam), no 1921. līdz 1925. gadam – Nacionālā teātra direktors

SABIEDRISKĀ UN POLITISKĀ DARBĪBA

1893. gadā Rainis uzturējās Cīrihē, klātesot II Internacionāles Trešajā kongresā, kur iepazinās ar sociālisma teorētisko literatūru. Šīs idejas izvirzījās laikraksta „Dienas Lapa” darbības centrā, kļūstot par Jaunās strāvas centienu paudēju. Jauno strāvu Rainis uzlūkoja par plašu garīgu kustību, kas aptvēra socioloģiju, dabaszinātnes, literatūru un mākslu, sabiedrisko dzīvi, sieviešu kustību, filozofiju un jauna pasaules uzskata meklēšanu. 1897. gada 31. maijā Raini apcietināja, ieslodzīja Panevēžas cietumā, 26. jūnijā pārsūtīja uz Liepājas, pēc tam Rīgas cietumu, apsūdzot par piederību pretvalstiskai slepenai organizācijai, kā bija nodēvēta Jaunā strāva. 1903. gada 1. maijā Rainis saņēma atļauju atgriezties dzimtenē.
Piedalījās 1905. gada revolūcijas aktivitātēs: teica runas revolucionārās sanāksmēs, piedalījās Latvijas skolotāju kongresā.
Latviešu komitejas priekšsēdētājs Šveicē (1917) – uzsvēra nepieciešamību tautām nodalīties nacionālās valstīs. Šī doma pausta arī 1916. gada ārzemju laikrakstos publicētajā "Protesta rezolūcijā pret nodomāto Latvijas pievienošanu Vācijai".
Latvijas Universitātes goda biedrs (no 1920. gada).
Strādnieku teātra padomes goda priekšsēdētājs (no 1926. gada).
Bieži Rainis devās ārzemju ceļojumos, ilgojās pēc sirdij mīļās Kastaņolas, ko apciemoja 1921., 1926. un 1927. gadā, apmeklēja Franciju, Itāliju, Austriju, Vāciju, Beļģiju, Poliju, Baltkrievijas PSR, Norvēģiju, Zviedriju, Ēģipti un Palestīnu.

Dalība profesionālajās organizācijās un partijās

Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs.

APBALVOJUMI

1940. gada 11. septembrī piešķirts Latvijas PSR Tautas dzejnieka nosaukums.

PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI

1929.–1937. gadā Durbes pilī, Tukumā atradās Raiņa muzejs.
1932. gadā Raiņa kapa vietā izveidota arhitekta Pētera Ārenda kolonāde, 1935. gadā uzstādīts Kārļa Zemdegas piemineklis.
1965. gadā Rīgā, Komunāru laukumā (tagadējā Esplanādē), atklāts tēlnieku Aivara Gulbja un Laimoņa Blumberga veidots Raiņa piemineklis (pēc Kārļa Zemdegas ieceres).
Piemiņas vieta Raiņa vecāku bijušo māju vietā Randenē, piemiņas zīmes autors tēlnieks Igors Dobičins.
Piemiņas akmens Raiņa vecāku bijušo māju vietā Vasiļovā, uzstādīts Vasiļovā Daugavpils - Rēzeknes šosejas malā, vietā, kur atradās Vasiļovas pusmuiža.
Raiņa un Aspazijas muzejs (Memoriālo muzeju apvienība) ar četrām ekspozīciju un izstāžu vietām: Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, Raiņa muzejs "Jasmuiža", Raiņa muzejs "Tadenava".
Raiņa māja Berķenelē.
"Rainis un Durbe"– Rainim veltīta ekspozīcija Durbes pilī, Tukumā (no 2015. gada jūnija).
Raiņa māja Slobodskā, Krievijā.
Raiņa un Aspazijas muzejs Lugāno pilsētas Vēstures arhīvā.
Raiņa un Aspazijas piemineklis Kastaņolā, Šveicē.
"Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno".

BIBLIOGRĀFIJA

Upīts A. Rainis un viņa dzeja. Rīga, 1912
Rainis J. Kastaņola: Pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē. Rīga, 1928
Birkerts A. J. Rainis dzīvē un darbā. Rīga, 1930
Dziļleja K. J. Raiņa ģenealoģija. Rīga, 1932
Bunduls J. Mīlas problēmas ģēnija prizmā. Rīga, 1935
Birkerts A. J. Raiņa dzīve // Rainis J. Dzīve un darbi. 1. sēj. Rīga, 1937.
Mauriņa Z. Saules meklētāji. Rīga, 1939
Rudzītis J. Spīdola Nāves salā. Lībeka, 1948
J. Raiņa daiļrade. Rīga, 1954
Cielēns F. Rainis un Aspazija. Vesterosa, 1955
Rudzītis J. J. Raiņa ritmi. Vesterosa, 1958
Birkerts A. J. Rainis Slobodskas trimdā. Rīga, 1961
Sokols Ē. Rainis. Rīga, 1962
Birkerts A. J. Rainis Pleskavas trimdā. Rīga, 1964
Atmiņas un apceres // Rainis J. Raksti. 17. sēj. Vesterosa, 1965.
Hausmanis V. Rainis un teātris. Rīga, 1965
Kalniņš J. Zelta kamolītis. Rīga, 1965
Tikšanās ar Raini: Atmiņu krāj. R., 1965
Raiņa un Aspazijas gadagrāmata. Vesterosa, 1966
Andersone E. Raiņa dzeja. Rīga, 1968
Hausmanis V. Tautas dzejnieks. Rīga, 1968
Ziedonis A. The religios philosophy of Janis Rainis, Latvian poet. Veiverlija: Latvju grāmata, 1969
Hausmanis V. Raiņa daiļrades process. Rīga, 1971
Hausmanis V. Raiņa dramaturģija. Rīga, 1973
Vārdaune Dz. Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā. Rīga, 1973
Freinbergs K. Kopā ar Raini. Rīga, 1974
Raiņa gadagrāmata. Rīga, 1975–1989
Mikainis Z. Rainis - internacionālists un patriots. Rīga, 1978
Viese S. Jaunais Rainis. Rīga, 1982
Rainis laikabiedru atmiņās. Rīga, 1985
Samsons V. Dzejas Olimpā un... uz barikādēm. Rīga, 1985
Hausmanis V. Rainis mūsdienu teātrī. Rīga, 1990
Viese S. Gājēji uz Mēnessdārzu. Rīga, 1990
Raiņa un Aspazijas gadagrāmata. Rīga, 1990-95
Rainim 125. Rīga, 1990
Grīnuma G. Rainis. Dzīves un darba gaita. Rīga: Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Apgāds, 1991
Ziedonis I. Mūžības temperaments. Rīga, 1991
Grīnuma G. "Es vairāk negribu - tik taisnību" // Karogs, Nr. 9, 1996
Rainis un Gēte. "Fausta" tulkojuma simtgade. Rīga, 1999
Viese S. Raiņa mūža pēdējās dienas // Karogs, Nr. 4, 1999
Rainis radošo meklējumu spogulī:literatūrzinātnisku rakstu krājums. sast. G. Grīnuma. Rīga, Zinātne: 2001
Gūtmane Z. Varas tēmas interpretācija Raiņa nepabeigtajā traģēdijā "Kajs Grakhs" un Mārtiņa Zīverta nepabeigtajā lugā "Ifigenija": promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai. Rīga : Latvijas Universitāte, 2003
Raiņa traģēdija "Jāzeps un viņa brāļi" laikmetu un viedokļu krustpunktos: rakstu krājums. sast. A. Cīrule. Rīga: Pils, 2004
Gūtmane Z. Tautas vadoņa tēls Raiņa nepabeigtajā traģēdijā "Kajs Grahs": intertekstualitātes meklējumi. Liepāja: LiePA, 2004
Aspazija un Rainis šodienas skatījumā: literatūrzinātnisku rakstu krājums. sast. G. Grīnuma. Rīga: Zinātne, 2004
Aspazija. Rainis. Māja: raksti, apceres, dzeja. sast. G. Jablovska. Rīga: apgāds "Garā pupa", 2004
Robežas: Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici. Bankovskis P., Rubesa B., Matīsa V., Ikstena N.; sast. V. Matīsa. Rīga: Neputns, 2006
Šiliņa Z. Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā. Promocijas darba kopsavilkums mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai. Rīga : Latvijas Kultūras akadēmija, 2007
Es skrēju pār dzīvi un kļuvu par dzeju: Aspazija un Rainis šodienas skatījumā: rakstu krājums. sast. A. Cīrule, G. Grīnuma. Rīga: Pils, 2007
Jablovska G. "Tu, mana jaunības zeme": Raiņa Jasmuižas cilvēki un norises. Rīga: Pils, 2009
Grīnuma G. Piemiņas paradoksi: Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā. Rīga: Karogs, 2009
Barkovska K. Jānis Rainis : pisarz łotewski i europejski. Krakow: Collegium Columbinium, 2009
Малых Ю. Likteņlīniju savijums. Kirova, 2012
Zeile P. Rainis un Latgale. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2012
Leimane D. Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā: promocijas darbs Doktora grāda iegūšanai literatūrzinātnes nozarē. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte. Rīga, 2013
Mētra O. Raiņa pēdējā vasara: atmiņas un fotogrāfijas. iev., koment. A. Cīrule. Rīga: Pils, 2014
Just dziļi dzīvību un nāvi: Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini. sast., priekšv., koment. J. Zālītis. Rīga: J.L.V., 2014
Истомин Н. Встречи с Райнисом : беседы, очерки, воспоминания. сост., пер. С. Журавлёв. Рига: Улей, 2015
Журавлев С. Феномен Райниса в русской печати Латвийской Республики (до 1941 г.): из публикаций о Райнисе и Аспазии и газетах "Сегодня" и "Сегодня вечером". Рига: Улей, 2015
Starptautiskā starpdisciplinārā jauniešu un zinātnieku kongresa "Dzīvā dzīve. Aspazija - Rainis - 150" tēžu krājums. sast. M. Burima, A. Romanovska. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 2015
Sirdsmīļo brālīt!: Raiņa un māsas Līzes sarakste. sast. G. Jablovska, iev. R. Dobrovenskis. Rīga: Madris, 2015
Rainim 150. "Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks": rakstu krājums. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2015
Dišlere I., Ozola A. Rainis un Durbes pils. Tukums: Tukuma muzejs, 2015
Andžāne I., Magone A. Neatklātā Aspazija. Neatklātais Rainis. Jūrmala : Biedrība "Aspazijas mantojums", 2015
SaiknisAspazija - Sīva
Pauls Dauge - Draugs
Dora Stučka - Muosa
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
politiķis
dramaturgs
teātra direktors
Dzimšanas vieta11.09.1865
Dzīvesvieta1865–1869
Tadenava
Tadenava , Dunavas pagasts, Jēkabpils novads

1869–1872
Randene
Randene, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads

1869–1872

1872–1881

1881–1883

1883–1889

1889–1891

1891–1895
Rīga
Rīga

1895–1896 (Datums nav precizs)
Jelgava
Jelgava

00.03.1897–00.06.1897
Advokāta darbs Panevēžā. 31. maijā Raini apcietināja un ieslodzīja Panevēžas cietumā, 26. jūnijā pārsūtīja uz Liepājas, pēc tam Rīgas cietumu, apsūdzot par piederību pretvalstiskai slepenai organizācijai, kā bija nodēvēta Jaunā strāva. 

00.07.1897–00.12.1897 (Datums nav precizs)
Rīga
Rīga
Ieslodzījums Liepājas un Rīgas cietumā. Cietumā Rainis tulkoja J. V. Gētes „Faustu” (tulkojums sākts 1896, publicēts žurnālā „Mājas Viesa Mēnešraksts” 1897–1898, grāmatā 1898).

00.12.1897–00.03.1899

00.04.1899–00.05.1903

1903–1904

1904–1905
Jaundubulti
Jūrmala

00.12.1905–00.03.1906

00.03.1906–00.03.1920

00.04.1920–00.10.1920
Par pirmo dzīvesvietu pēc atgriešanās no Šveices kļuva dzīvoklis Rīgā, Baložu ielā 14. No Šveices Raini un Aspaziju sagaidīja kā varoņus un viņu pirmajai dzīvesvietai bija vākti sabiedrības līdzekļi – Tautas balva.

00.10.1920 (Datums nav precizs)

1921 (Datums nav precizs)

00.05.1922–00.08.1926
Šajā laikā Rainis ir Saeimas deputāts un Nacionālā teātra direktors. Šeit sarakstīts dzejoļu krājums "Mēnesmeitiņa", sakārtoti un izdoti Raiņa raksti "Dzīve un darbi" un svinēta viņa 60 gadu jubileja. Dzejnieki māju pārdeva, kad pārcēlās uz Baznīcas ielu 30.

1923–1929 (Datums nav precizs)
Piešķirta Rainim pēc nacionalizācijas 1923. gadā, kurš 1928.gadā to dāvināja Latvijas Skolotāju savienībai ar vēlējumu tajā iekārtot viņam dzīvokli un muzeju, bet pārējās telpas izmantot kultūras un atpūtas nama vajadzībām. Durbes pilī iekārtotajā dzīvoklī Rainis savā pēdējā vasarā 1929.gadā pavadījis vien dažas dienas, bet Aspazija tur nodzīvojusi vairāk nekā mēnesi.

00.09.1926–12.09.1929
Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku – Raiņa un Aspazijas – darba un vasaras atpūtas vieta. Vasarnīca kļuva par Raiņa pēdējo dzīves vietu – savā darbistabā – verandā 1929. gada 12. septembrī Rainis nomira.

15.09.1926–12.09.1929
Rainis šajā namā dzīvoja līdz pat savai nāvei. Par šīs mājas nozīmību liecina ieraksts abu Raiņa un Aspazijas testamentā: "Nams Rīgā, Baznīcas ielā 30 paliek Rīgas pilsētai, kurai tajā jāierīko muzejs uz mūsu abu vārda. Namā paliek arī mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem…"
Izglītojies1873–1874
mācījies pansijā pie Ēģiptes (agrāk Vilkumiesta) mācītāja Oskara Svensona

08.08.1875–16.12.1879
Grīvas vācu skolas klasiskā nodaļa

1880–1884
Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasiskā nodaļa

1884–1888
Pēterburgas universitātes Juridiskā fakultāte

1889–1891
Izstrādā kandidāta disertāciju romiešu tiesību vēsturē „Justiniāna likums”. 1891. gadā Pēterburgas universitāte viņam piešķir tiesību kandidāta grādu
Darbavieta1886–1890 (Datums nav precizs)
Korespondents Pēterburgā laikrakstam "Dienas Lapa" 

00.01.1889–00.09.1889
Jelgava
Jelgava
Advokāta Andreja Stērstes palīgs

00.02.1889–00.09.1891 (Datums nav precizs)
Viļņas apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts un sekretārs; turpināja rakstīt korespondences laikrakstam „Dienas Lapa”, raksta par tieslietu jautājumiem laikrakstam „Виленский Вестник”, kā arī izstrādā kandidāta disertāciju romiešu tiesību vēsturē „Justiniāna likums” (1891. gadā Pēterburgas universitāte viņam piešķir tiesību kandidāta grādu).

00.09.1891–00.12.1895
Laikraksta "Dienas Lapa" žurnālists, no 1891. gada 17. decembra līdz 1895. gada decembrim – redaktors

00.12.1895–1896 (Datums nav precizs)
Jelgava
Jelgava
Jurists Jelgavas notāru kantorī

00.03.1897–00.05.1897
Advokāts Paņevēžas tiesā

1920–1921
Dailes teātra līdzdibinātājs un direktors

1920–1922
Rīga
Rīga
Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis

1921–1925
Nacionālā teātra direktors

1922–1926
Latvijas Republikas Saeimas deputāts

00.12.1926–00.01.1928
Rīga
Rīga
Latvijas Republikas izglītības ministrs
Emigrē00.12.1905–00.03.1906

00.03.1906–00.04.1920
1906. gada martā Rainis apmetās uz dzīvi Kastaņolas ciematā (tagad Lugāno pilsēta) pie Lugāno ezera. Šveicē Rainis uzturējās ar pieņemtu vārdu Arturs Nagliņš. 1920. gada 10. aprīlī Rainis un Aspazija, tūkstošiem cilvēku sveikti, atgriezās Rīgā.
Deportē00.12.1897–00.03.1899
1897. gada decembrī Rainis salaulājās ar Aspaziju, 22. decembrī kopā ar viņu devās uz pagaidu nometinājuma vietu Pleskavā. 

1899–1903
1899. gada aprīlī tiesa piesprieda Rainim izsūtījumu uz Vjatkas guberņas Slobodskas pilsētu, kur ieradās tā paša gada 17. jūnijā (par dzīvi Pleskavā un izsūtījumā – vēstulēs Aspazijai, Kopoti raksti, 19.–20. sēj., 1984.). Rainis šajā periodā ļoti daudz tulkoja, galvenokārt pasaules klasiķu lugas.
Miršanas vieta12.09.1929
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015
Apglabāts15.09.1929
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901).
1901

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1913

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieris ar Domes 1925. gada 28. februāra lēmumu.
I šķira
1925

LPSR Tautas dzejnieks
1940

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Tadenava
(Tadenava , Dunavas pagasts, Jēkabpils novads)
1865 - 1869DzīvesvietaCiems
2Randene
(Randene, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads)
1869 - 1872DzīvesvietaCiems
3Jelgava
(Jelgava)
31.12.1888 - 31.08.1889DarbavietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1891 - 1895DzīvesvietaPilsēta
5Jelgava
(Jelgava)
1895 - 1896DzīvesvietaPilsēta
6Jelgava
(Jelgava)
30.11.1895 - 1896DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
30.06.1897 - 30.11.1897DzīvesvietaPilsēta
8Jaundubulti
(Jūrmala)
1904 - 1905DzīvesvietaPilsētas daļa
9Rīga
(Rīga)
1920 - 1922DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
30.11.1926 - 31.12.1927DarbavietaPilsēta
11Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
(Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015)
12.09.1929Miršanas vietaĒka, māja
12Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
15.09.1929ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.