Vīneibys: Iesūtītājs (113)
Dorbi: Darba autors (31); Sastādītājs (25); Redaktors (20); Komentāra autors (18); Recepcijas persona (5)
Ilustrācijas: Persona attēlā(1)
| Vuords | Pēteris Šmits |
|---|---|
| Papyldu vuordi | Šmidts, Schmidts, Schmidt, Šmits-Smiteris |
| Pseidonims | P. Smiters |
| Kopsavilkums | Pēteris Šmits (1869–1938) – valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs. Strādājis kā universitātes profesors, ķīniešu un krievu valodu pasniedzējs, paralēli veicot apjomīgus valodniecības pētījumus Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Publicējis ievērojamus pētījumus par austrumu valodām, sagatavojis mācību materiālus ķīniešu un mandžūru valodās. Savā laikā Pēteris Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru un tungusu ciltis un sniedzis plašus pētījumus par šo cilšu valodām. Tulkojis pasakas un dzeju no ķīniešu uz latviešu valodu. Nodarbojies arī ar latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas vākšanu, pētīšanu un pasaku, ticējumu un tautasdziesmu publicēšanu. Salīdzināmās mitoloģijas zinātniskās pētniecības aizsācējs. Galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos, kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos. Uz šī Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Uzrakstījis pirmo sistemātisko pārskatu par latviešu mitoloģiju un rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam 4 sējumos (1936–1939). Izveidojis vienu no nedaudzajām teorijām par latviešu tautasdziesmu vecumu. Pētera Šmita plašās zināšanas orientālistikā ļāva viņam salīdzināt austrumu un indoeiropiešu folkloru, risināt latviešu folkloras problēmas kopsakarā ar daudzu citu tautu folkloras problēmām. |
| Personiskuo informaceja | Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Vienu ziemu mācījies Raunas pagastskolā, pēc tam Raunas draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā, tad Rīgas guberņās ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā nomiris tēvs. 1896: apprecējies ar Elfrīdu Mariju Jēgeri. Laulībā dzimis dēls Pēteris Šmits. 1910: laulība ar Elfrīdu Mariju Šmiti šķirta. 1912: apprecējies ar Īdu Zilgalvi. Dzīvojot Vladivostokā, piedalījies arī latviešu nacionālās karaspēka vienības – Imantas pulka – izveidē. Ar šo pulku viņš 1920. gada pavasarī pa ūdensceļu atgriezies Latvijā. |
| Profesionaluo darbeiba | 1893: pirmais zināmais Pētera Šmita dzejolis ar virsrakstu "Dzejols" ("Sirds kāro man pēc maldīšanās") publicēts "Mājas Viesis" pielikumā.Publicētie pamatdarbi1898: "Der Lautwandel im Manschu und Mongolischen" ("Skaņu mija mandžūru un mongoļu valodā") // Journal of the Peking Oriental Society, Nr. 4.1899: "Троякая долгота в латышском языке". 1900: "Китайские классические книги" // Известия Восточного института. 1902: "Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений". 1902: "Китайская хрестоматия для первоначального преподавания". 1907: "Учебник манджурского языка в трех частях". 1908: "О постановке научного китаеведения в Западной Европе". 1909: "Изучение Китая за границей". 1909: "Судьба Фан До. Повесть из сборника Дзинь-гу ци-гуань". 1911: "Конспект лекций по политической организации Китая". 1912, 1923: "Etnogrāfisku rakstu krājums" (1–3). 1918, 1926: "Latviešu mitoloģija". 1919: "Языковедение: лекции, читанные студентам Владивостокского Историко-Филологического факультета в 1918–19 г.г.". 1921: "Valodas kļūdas un grūtumi". 1921 "Ievads valodniecībā". 1921: "Ievads baltu filoloģijā". 1921, 1930: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Jāni Endzelīnu). 1923: "Programma tautas tradīciju krājējiem". 1923: "Les chansons populaires lettonnes". 1923: "The language of the Negidals" ("Negidalu valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 5. sējums. 1923: "The language of the Olchas" ("Olču valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 8. sējums. 1925–1937: Latviešu pasakas un teikas (1–15; sastādītājs, redaktors). 1926: "Autobiogrāfijas no diviem senākiem brāļu draudzes locekļiem". 1927: "Altajiešu valodu vārdi latviešu valodā". // FBR, 7. sējums. 1928: "The language of the Oroches" ("Oroču valoda"). 1928: "The language of the Samagirs" ("Samagiru valoda"). 1929: "Raunas izloksnē uzrakstītās tautas dziesmas". // FBR, 9. sējums. 1929: "Latviešu teikas" (sastādītājs). 1930: "Apsīšu Jēkaba raksti" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums. 1930: "Nīcas tautas dziesmas" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums. 1930: Prāvests Dr. theol. h.c. Kārlis Kundziņš // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums. 1930: "Priekšvārdi" // Latvieši, 1. sējums. 1930: "Valodas liecības par senajiem baltiem" // Latvieši, 1. sējums. 1930: "Latviešu mitoloģija" // Latvieši, 1. sējums. 1932: "Chinesische Elemente im Mandschu" ("Ķīniešu valodas elementi mandžūru valodā") // Asia Major, VII–VII. 1932: "Dažādi laikmeti tautas dziesmās" // Latvieši, 2. sējums. 1933: Hērodota ziņas par senajiem baltiem // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 21. sējums. 1934: "Ievads valodniecībā". 1934: "Skaistākās latviešu pasakas" (sastādītājs). 1934: "Altaische Zahlwörter" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67. 1934: [Etymologische Beiträge.] "Zur Etymologie des finnischen Wortes poro "Renntier"" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67. 1934: "Persian Dualism in the Far East". 1936: "Ievads baltu filoloģijā". 1936: "Ķīniešu pasakas" (sastādītājs). 1936: "Par baltu aizvēsturi" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 22. sējums. 1936–1939: Tautas dziesmas (1–4; papildinājums Krišjāņa Barona "Latvju Dainām" Pētera Šmita redakcijā). 1937: "Latgaliešu pasakas" (sastādītājs). 1937: "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti". 1937: "Ai kundziņ, bajāriņ". 1940–1941: "Latviešu tautas ticējumi" (sastādītājs). Dzīvojot Vladivostokā, Pēteris Šmits gandrīz katru gadu brauca uz Latviju, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas regulāri rīkotajās vasaras sapulcēs. Turklāt aktīvi darbojās latviešu žurnālistikā, rakstījis arī literatūrkritikas un dzejoļus. Raksti publicēti laikrakstos "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Druva" u. c. izdevumos. Mandžūru valodas īpatnību detalizētākai izpētei apceļojis gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis Tālajos Austrumos. Mūža beigu posmā Šmits pievērsies folkloras vākšanai. Pētera Šmita galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" (1–15, 1925–1937), kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" (1–4,1940–1941). Uz šī Pētera Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam (1–4, 1936–1939). Pagodinājumi1927: Upsalas universitātes goda doktors.1928: Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas goda doktors. 2018–2019: Pētera Šmita 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.–2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos. |
| Citātu galerija | ''Pēteris Šmits pieder pie nedaudzajiem šī gadsimta pirmās puses enciklopēdiskas ievirzes zinātniekiem, t. i., fundamentālistiem, šī vārda labākajā nozīmē. [..] Nedz pirms, nedz arī pēc P. Šmita nav bijis cita latviešu folklorista, kas tautas dziesmu un pasaku pētniecības novadā būtu paveicis tik dižu darbu. Šai ziņā viņu var daļēji salīdzināt ar Kr. Baronu un A. Lerhi-Puškaiti. Taču Barona diženums un lepnums ir viņa "Latvju Dainas", līdzīgi kā Lerha-Puškaiša dižums un lepnums ir viņa "Latviešu tautas pasaku un teiku" krājums. Turpretī P. Šmita folkloristiskās darbības uzmanības lokā atradušies visi latviešu folkloras pamatžanri. Var dibināti teikt, ka P. Šmits Latvijas brīvvalsts laikā (20. un 30. gados) ir bijis pats daudzpusīgākais un pētniecības darbā arī pats ražīgākais latviešu folklorists." Rozenbergs, Jānis. Folklorista, etnogrāfa un valodnieka Pētera Šmita atcerei. Letonica, 1998, Nr. 2, 110., 138. lpp. |
| Saiknis | Eduards Veidenbaums - Radinieks |
| Nodarbes | folkloras pētnieks valodnieks etnogrāfs |
| Dzimšanas vieta | 25.12.1869 Raunas pagasts Raunas pagasts, Raunas novads Dzimis Raunas pagasta Lisēniešu Pekša mājās. |
| Dzīvesvieta | 1891 Rīga Rīga 1891–1892 Maskava Moscow, Russia 1892–1896 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast 1896–1899 Pekina Beijing, China 1899–1920 Vladivostoka Vladivostok, Primorsky Krai, Russia 1920 Rīga Rīga |
| Izglītojies | Pekina Beijing, China Papildinājies Pekinā ķīniešu filoloģijā. Raunas pagasta skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads Raunas draudzes skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads Cēsu apriņķa skola Cēsis Cēsis, Cēsu novads 1891 Rīgas guberņas ģimnāzija Rīga Rīga 1891–1892 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Filoloģijas fakultātē studējis slāvu (galvenokārt krievu) valodas un literatūru. 1892–1896 Pēterburgas Universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast Filoloģijas fakultātes Austrumu valodu nodaļā studējis ķīniešu, mandžūru, mongoļu un kalmiku valodu. Studijas beidzot, paturēts universitātē, lai gatavotos profesūrai ķīniešu un mandžūru valodā un literatūrā. 1902 Pēterburgas Universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast Ieguvis maģistra grādu Pēterburgas universitātē par disertāciju "Opit mandarinskoj gramatiki" ("Mandarīnu gramatikas apcerējums"). |
| Darbavieta | Latvijas Tautas universitāte Rīga Rīga Lektors, Mākslas un filozofijas fakultātes vadītājs Pekina Beijing, China Strādājis Krievijas Ārlietu ministrijas dienestā Krievijas vēstniecībā Pekinā. 1898 (Datums nav precizs) Pekinas Universitāte Pekina Beijing, China Docējis krievu valodu, izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus. 1899–1918 (Datums nav precizs) Vladivostokas Tālo Austrumu institūts Vladivostoka Vladivostok, Primorsky Krai, Russia Ķīniešu valodas un literatūras profesora vietas izpildītājs. No 1902. gada – profesors ar ārkārtējā profesora tiesībām. 1918–1920 Tālo Austrumu valsts universitāte Vladivostoka Vladivostok, Primorsky Krai, Russia Profesors, 1919.–1920. gadā arī Filoloģijas un
filozofijas fakultātes dekāns. 1920–1938 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesors 1920. gadā, 1923.–1925. gadā fakultātes dekāns, 1922. gadā – Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās. Lasījis lekciju kursus: Ievads valodniecībā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Ievads baltu filoloģijā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Folklora (1920./1921, 1922./1923., 1928./1929., 1932./1933. māc. g.); Latviešu mitoloģija (1921./1922., 1926./1927., 1930./1931., 1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Ievads ķīniešu filoloģijā (1921./1922. māc. g.); Indoeiropiešu senatne (1923./1924., 1927./1928., 1931./1932., 1936./1937. māc. g.); Ievads latviešu tautas tradīcijās (1924./1925. māc. g.); Ķīnas kultūras vēsture (1926./1927., 1930./1931. māc. g.); Ķīniešu valoda (1927./1928.–1937./1938. māc. g.); Āzijas kultūra (1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Semināri folklorā (1925./1926., 1929./1930. māc. g.) un tautas tradīcijās (1933./1934. māc. g.) 00.07.1937 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Rīga Rīga Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas loceklis |
| Dalība organizācijās | Fraternitas Lettica Biedrs 1919 Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes goda priekšēdis 1920–1938 Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 Zinību komisijas (vēlāk Zinātņu komitejas) priekšnieks 1923–1938 Filologu biedrība Rīga Rīga Biedrības priekšnieks, no 1930. gada oktobra – goda biedrs. 1924–1938 Latviešu folkloras krātuve Rīga Rīga Kolēģijas loceklis 1936–1938 Latvijas Vēstures institūts Rīga Rīga Īstenais biedrs |
| Ceļojums | 1896 Pekina Beijing, China Pēterburgas Universitātes vadības uzdevumā komandēts uz trim gadiem uz Ķīnu, lai tur papildinātu un padziļinātu ķīniešu un mandžūru valodas prasmi. Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899). 1896 Sibīrija Siberia, Russia 1896 Mongolija Mongolia Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899). 1896–1899 (Datums nav precizs) Gobi tuksnesis Gobi Desert 1896–1899 Ķīna China Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899). 1899 Japāna Japan 1899 Koreja Korea 1907–1912 Mongolija Mongolia Regulāri braucis zinātniskos nolūkos uz Mongoliju, pratis mongoļu valodu. 1937 Parīze Paris, France |
| Miršanas vieta | 05.06.1938 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Latviešu pasakas un teikas 15 sējumos. 1. sējums Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas" (I). Zinātne 1926 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstiem "Kristības", "Ļaužu šķiras jeb kārtas". 1929 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija par rakstu "Tautas gara mantas prozā". 1936 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas". Zinātne 1938 Tēvzemes balva 1938 |
|---|
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|
| 21 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast) | 1902 | Izglītojies | Pilsēta | |
| 22 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads) | (Nav nūruodeits) | Izglītojies | Ciems | |
| 23 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads) | (Nav nūruodeits) | Izglītojies | Ciems | |
| 24 | Mongolija (Mongolia) | 1907 - 1912 | Ceļojums | Valsts | |
| 25 | Vladivostoka (Vladivostok, Primorsky Krai, Russia) | 1918 - 1920 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 26 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1920 - 1938 | Darbavieta | Ēka, māja | |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1920 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 28 | Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050) | 1920 - 1938 | Dalība organizācijās | Ēka, māja | |
| 29 | Rīga (Rīga) | 1923 - 1938 | Dalība organizācijās | Pilsēta | |
| 30 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1938 | Dalība organizācijās | Pilsēta | |
| 31 | Rīga (Rīga) | 1936 - 1938 | Dalība organizācijās | Pilsēta | |
| 32 | Parīze (Paris, France) | 1937 | Ceļojums | Pilsēta | |
| 33 | Rīga (Rīga) | 30.06.1937 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 34 | Rīga (Rīga) | (Nav nūruodeits) | Darbavieta | Pilsēta | |
| 35 | Pekina (Beijing, China) | (Nav nūruodeits) | Izglītojies | Pilsēta | |
| 36 | Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav nūruodeits) | Apglabāts | Kapsēta | |
| 37 | Rīga (Rīga) | 05.06.1938 | Miršanas vieta | Pilsēta |
