Nora Kalna

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (31); Atdzejotājs (1); Redaktors (19); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (15)

Ilustrācijas: Persona attēlā(2)

VuordsNora Kalna
Pseidonims Nora Kalnadūrēja
Dzymtais vuordsNora Dūrēja
KopsavilkumsDzejniece Nora Kalna (1939) dzimusi mežsarga ģimenē. Beigusi Rucavas vidusskolu un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu. Dzejoļu krājumu "Gliemežvāki uz plaukstas" (1968), "Kliedziens" (1972), "Slaloms" (1979), "Septiņas dzērves" (1986), "Un" (1990, izlase), "Valdnieks, dzejnieks un lauva" (1999), "Skumjā viesuļvētra Nora" (2004, izlase), "Puteņu eņģelis" (2011) autore. Dzejā apvienojusi abu savas daiļrades avotus – dzimtās Rucavas un Turkmēnijas vērojumus. Par Turkmēniju vēstīts arī aprakstu grāmatās "Slāpes" (1973), "Tuksneša āladža" (1976), "Lietus akmens" (1980), "Sliekšņi" (1984). Tulkojusi turkmēņu autoru darbus.
Personiskuo informaceja Dzimusi mežsarga ģimenē.
Tēvs – Sīmanis Dūrējs. Māte – Anna Dūrēja.
1959: beigusi Rucavas vidusskolu.
1966: beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.
1960–61: strādājusi par mašīnrakstītāju Rīgā.
1963–71: strādājusi laikrakstu "Komunists" un "Ļeņina Ceļš" redakcijā un komjaunatnes komitejā Liepājā
1972–75: strādājusi žurnālā "Zvaigzne" par nodaļas redaktori.
1977–84: strādājusi Latvijas radio mūzikas raidījumu redakcijā par literāro redaktori.
1984–92: strādājusi izdevniecībā "Liesma" par redaktori.
1992–93: strādājusi laikrakstā "Latvijas Dzelzceļnieks" par tulkotāju.
1993–95: strādājusi izdevniecībā "Pētergailis" par redaktori.
1996–98: bijusi izdevniecības "Juventa" galvenā redaktore.
1999–2000: bijusi izdevniecības "Valters un Rapa" redaktore.
Profesionaluo darbeiba1963: pirmā publikācija – dzejolis "Tilti" Liepājas rajona laikrakstā "Ļeņina Ceļš" (24. decembrī).

Dzeja

"Gliemežvāki uz plaukstas" (1968)
"Kliedziens" (1972)
"Slaloms" (1979)
"Septiņas dzērves" (1986)
"Un" (1990, lirikas izlase)
"Valdnieks, dzejnieks un lauva" (1999)
"Skumjā viesuļvētra Nora" (2004, lirikas izlase)
"Puteņu eņģelis" (2011)

Aprakstu grāmatas

"Slāpes" (1973)
"Tuksneša āladža" (1976)
"Lietus akmens" (1980)
"Sliekšņi" (1984)

Atdzeja no turkmēņu valodas

Annaberdi Agabajevs "Ceļinieka monologs" (Liesma, 1979)
Mahtimguli "Cik dziļas dzīles pasaulei" (no turkmēņu valodas un parindeņiem atdzejojuši Nora Kalna, Uldis Bērziņš, Māris Čaklais, Jānis Rokpelnis) (Liesma, 1983)
Turkmēņu tautasdziesmu krājums "Vārda māte – auss" (atdzejojusi, sastādījusi un sarakstījusi ievadu)(1987, Dzejas dienu balva par darbu atdzejā)

Atdzeja bērniem no turkmēņu valodas

Kajums Tangrikulijevs "Puisēns un kazlēns" (1979)
Nuri Bairams "Kāpēc kamieļi nedzīvo pilsētā?" (Liesma, 1984)

Tulkojumi no krievu valodas

Annamuhameds Kličevs "Kugitangas traģēdija" (Liesma, 1981)
Nikolauss Lencs "1000 piedzīvojumi" (Aplis, 2001)
Mirzakarīms Norbekovs "Muļķa pieredze jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm" (Vieda, 2006)

Atdzeja no krievu valodas

1996: Vladimirs Stefanidi "Grēksūdze" (kopā ar citiem).
1997: sērijā "Universāls palīglīdzeklis skolēniem" tulkojusi grāmatu "Literatūra. Māksla." (kopā ar M. Lapiņu).

1999
: sastādījusi Aleksanda Puškina krājumu "Austrumu motīvi".

Dzejoļi komponēti (Jānis Ķepītis, Pēteris Plakidis, Uģis Prauliņš, Romualds Jermaks, Valters Kaminskis u.c.).
Citātu galerija"Pirmajā dzejoļu krājumā "Gliemežvāki uz plaukstas" (1968) iejūtīgs Kurzemes jūrmalas un mežu tēlojums, izteiksmē bagāta valoda. Otrajā krājumā "Kliedziens" (1972) ieskanas turkmēņu motīvi. (..) Nora Kalna izveidojusies par savdabīgu dzejnieci, apvienojot abu savas daiļrades avotu – dzimtās Rucavas un Turkmēnijas vērojumus. Kalnas dzejā dominē spītīga cīņa par personības patstāvības saglabāšanu, niansēm bagāta, smeldzīga mīlas lirika, nosliece uz apcerīgumu un pašanalīzi. Izteiksme lakoniska."

Inguna Sekste. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par dzejoļu krājumu "Gliemežvāki uz plaukstas" (Liesma, 1968)

"Noras Kalnas tēlu pasaulē vispirms saista Kurzemes jūrmalas un mežu poētiskais tēlojums. Krastmalas smilts, ziedošās priedes, dzeņa kalšana, gaisīgo vēju un viļņu dziesma, senu gadsimtu skudra dzintara asarā, pat skūpsti uz puišu cietajām lūpām – tas viss autores skatījumā ir skurba prieka pārpilnajā dzeltenajā krāsā. Autore tik cieši saaugusi ar baltajiem gliemežvākiem krastā, ar vilkiem, zaķiem un caunu taciņām silos, ka šis vides kolorīts kļuvis par viņas biogrāfijas un daiļrades sastāvdaļu, veidojot interesantu līniju krājumā. (..) Noras Kalnas pirmā krājuma tematiskais loks ir stipri autobiogrāfiska rakstura, dzejoļi ļoti personiski izjusti un pārdzīvoti. Taču tie nepaliek viena dzīves stāsta ietvaros. Personiskā pacēlumā līdz nozīmīgam vispārinājumam ir Noras Kalnas dzejas sabiedriskais nozīmīgums. Ar cilvēka īstumu griezīgā kontrastā ir vienaldzība, liekulība, melīgas morāles konvencijas. Vienaldzība ir briesmīga pat vissīkākajās lietās, jo tā rada lielu, bīstamu vienaldzību. (..) Noras Kalnas stiprā puse ir tuvplāns, kā viņa pati to saka – "paņemt uz plaukstas tuvu tuvu acīm"."

Valdis Ķikāns. Divas jaunas dzejoļu grāmatas. Karogs, Nr.10 (01.10.1968)


Par dzejoļu krājumu "Kliedziens" (Liesma, 1972)

"Ja pirmajā krājumā autore galvenokārt kavējās dzimtās jūrmalas krastā, "kur kāpās ābeles zied", tad otrā krājuma tematika daudz plašāka, ne tikai Kursa, ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, Igaunija, saules kveldēs sakarsētā Turkmēnija, taču vērojama arī kāda ne visai pozitīva un ieteicama parādība: daudziem dzejoļiem iedvesmu vairs nav devusi dzīve, bet gan lasītais, dzirdētais, citas mākslas jomas. Par to liecina kaut vai virkne dzejoļu virsrakstu: "AI Farda", "Arika vilnis", "Afgānis...", "Pēc Rilova gleznas", "Firdousi motīvs", "No pasaku pasaules", "Berkutči dziesma", "Fragi", "Austrumu serenāde", "Vara kalēji", "Vecā čigāna dziesma", "Apijas ceļš ..." un citi."

Harijs Gāliņš. Lai sekotu padziļinājums. Karogs, Nr.5 (01.05.1972)


Par dzejoļu krājumu "Slaloms" (Liesma, 1979)

"Krājums diezgan apjomīgs – pārstāv 1972.–1976. gada dzejo|us. Sekojot Noras Kalnas daiļradei šai laikposmā, tai skaitā biežajām publikācijām periodikā, nevar sazīmēt lielāku lūzumu vai pārmaiņas, kādas, piemēram, bija Imantam Ziedonim, Vācietim un Čaklajam. Vai tas slikti? Izšķirošā nozīme te, manuprāt, detaļām dzejnieces mākslā. Pirmkārt – tradicionālais liriskais varonis. Statisks labā nozīmē, jo pārliecina ar vienkāršu, viegli uztveramu stabilitāti. Neskatoties uz zināmiem trūkumiem, grāmata pretendē uz asociatīvās dzejas noteiktu attīstības pakāpi, ir ce]ā uz filozofisku sarežģītību un, kaut arī līdz tādai netiek, virzība redzama. Doma apaug ar niansēm, veidojoties smalkam rakstam; to izvērš tēli, negaidīti salīdzinājumi. Tādēļ Noras Kalnas dzeju nevar pielīdzināt Ārijas Elksnes, Ziedoņa Purva un Lijas Brīdakas (šie trīs autori, kaut arī katrs savādāk, vistipiskāk demonstrē mūsu tradicionālās dzejas attīstības tendences) virzienam. (..) Dažādi variēta, izceļas emocionālā jābūtība – stingri idejiski nopamatota, bet maiga, pat trausla izpausmēs, īpaši mīlas lirikā. (..) Nora Kalna savas mākslinieciskās attīstības dēl pašlaik ir viena no mūsu interesantākajām dzejniecēm. Kura tendence uzvarēs — modernā vai tradicionālā?"


Iveta Fedoroviča. Raibs skrējiens akvareļkrāsās. Karogs, Nr.11 (01.11.1979)


Par dzejoļu krājumu "Septiņas dzērves" (Liesma, 1986)

"Noras Kalnas jaunākā grāmata nepieder pie tām, kas aicina lasītāju sev līdzi abstraktos sapņu tālumos vai urda uz revolūciju tepat zemes virsū. Tā apvieno jau iepriekšējos krājumos apzinātos domu ceļus un virzienus, akcentējot filozofisko brieduma atziņu, ka it viss ir mūžīgs zem šīs saules."

Rota Goldšteina. "... dzīve, tu esi mana Cerība!" Karogs, Nr.10 (01.10.1987)


Par aprakstu krājumu "Lietus akmens" (Liesma, 1980)

"Kad izlasīju Noras Kalnas aprakstu grāmatu "Lietus akmens", radās jautājums – kas dzejniecei ir tuvāks: "Vagas, vilkvāles, kārklu švīkas, rūsgani meldru klēpji" Latvijā vai tālā Vidusāzija, kur "Brūkošu smilšu klajums kā liktenis – mūždien priekšā. ... Brien mierīgas karavānas tieši saulē iekšā!"? Lai rastu atbildi, nācās atkal pārlapot N. Kalnas dzejoju krājumus, publikācijas preses izdevumos – žurnālos "Daugava", "Zvaigzne", "Lauku Dzīve" u. c. Ja atņemsim dzejniecei Karakuma tveici, Kopetdaga virsotnes, Badhiza stepi, ja atņemsim turkmēņu leģendas, folkloru, ar ko viņa tik organiski saaugusi, – paliks puspatiesība, pusdzīve, pussirds. Paliks neizzināts, "kur pasaulei azote, kur galu galā ir silti" ... N. Kalna ar Vidusāziju saaugusi jau kopš 1968. gada. Saraduši ar tās dabu (kā dzejniece un personība viņa veidojusies tieši dabā, viņas dzejoji izstaro mīlestību, nerimtas rūpes par dabas likteni). "Cilvēks tā jāaudzina, lai rezervāti un liegumi būtu viņā pašā", saka N. Kalna aprakstā "Jūras zīles". Ir turkmēņiem tautas gudrība – "vienreiz tikušies – paziņas, divreiz tikušies – radi". Turkmēnijā sen Noru Kalnu uzskata par savējo. Viņa ir tā, kas saradojusi Latviju un turkmēniju ar ciešām kultūras saitēm, devusi mums iespēju ielūkoties turkmēņu tradīcijās, vēsturē, iepazīt viņu literatūru, mākslu, ieklausīties Turkmēnijas šodienas pulsā, kas Noras Kalnas dzejā sāka atbalsoties jau 70. gados krājumos "Kliedziens" ("Himna ūdenim"), "Slaloms" ('Nohurli — kalniešu cilts", "Bet nevari noņemt š|ūdoņa apmetni..."). (..) Cieši ar folkloras tēmu N. Kalnas aprakstos savijas globālā dabas aizsardzības tēma. Smiltis un ūdens – turkmēņu divas galvenās problēmas. "


Māra Caune. "... Kur pasaulei azote" Karogs, Nr.8 (01.08.1982)

Par ceļojumu aprakstu grāmatu "Sliekšņi" (Liesma, 1984)

"Jaunajā publicistiska rakstura grāmatā "Sliekšņi", tāpat kā iepriekšējās trijās, Nora Kalna mazāk pievēršas ģeogrāfiskam aprakstam, kā to pēckara gados darīja mūsu republikas literāti, apmeklējot tālās republikas. Pa gadu desmitiem mainījušies ne tikai ļaudis, bet arī pati ainava. Tā kļuvusi industriāla. Un uzmanības lokā, savstarpējās attiecībās pašlaik izvirzās kopproblēmas, cilvēka atbildība pasaules liktenī. Autore ar mīlestību un cieņu stāsta par turkmēņu tautas mākslu, par paklāju audējiem. Austrumos paklājs nav tikai mākslas vai sadzīves priekšmets. Tas pavada cilvēku visās viņa mūža gaitās. Paklājs ir vispārcilvēcisks – secina autore. Ar dzejnieces acīm viņa lasa citu domas auduma rakstā."

Viktors Līvzemnieks. Ar kāpinātu izjūtu. Karogs, Nr.12 (01.12.1984
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas vieta01.11.1939
Mežsētas
"Mežsētas", Rucavas pagasts, Rucavas novads, LV-3477
Izglītojies1959
Rucavas vidusskola
Rucava
Rucava, Rucavas pagasts, Rucavas novads
1966
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Neklātienē beigusi Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.

Darbavieta1960–1961
Rīga
Rīga
Strādājusi par mašīnrakstītāju.

1963–1971
Laikraksts "Komunists"
Strādājusi laikraksta redakcijā.

1963–1971
Laikraksts "Ļeņina ceļš"

Strādājusi laikraksta redakcijā.


1963–1971
Liepāja
Liepāja

Strādājusi komjaunatnes komitejā Liepājā.


1972–1975
Žurnāls "Zvaigzne"
Rīga
Rīga

Nodaļas redaktore


1977–1984
Latvijas Radio
Rīga
Rīga

Strādājusi mūzikas raidījumu redakcijā par literāro redaktori.


1984–1992
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktore


1992–1993
Strādājusi laikrakstā "Latvijas Dzelzceļnieks" par tulkotāju.

1993–1995
Pētergailis
Rīga
Rīga
Redaktore

1996–1998
Izdevniecības "Juventa" galvenā redaktore.

1999–2000
Valters un Rapa
Rīga
Rīga
Redaktore
Dalība organizācijās1967
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Rīga
Rīga
1973
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Balva piešķirta par turkmēņu tautasdziesmu krājuma "Vārda māte — auss" atdzejojumu.
Atdzeja
1987

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VītaDatumsKategoreja TipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Mežsētas
("Mežsētas", Rucavas pagasts, Rucavas novads, LV-3477)
01.11.1939(Nav nūruodeits)Dzimšanas vietaViensēta
2Rucava
(Rucava, Rucavas pagasts, Rucavas novads)
1959(Nav nūruodeits)IzglītojiesCiems
3Rīga
(Rīga)
1966(Nav nūruodeits)IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1960 - 1961(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
5Liepāja
(Liepāja)
1963 - 1971(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1967(Nav nūruodeits)Dalība organizācijāsPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1972 - 1975(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1973(Nav nūruodeits)Dalība organizācijāsPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1977 - 1984(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
10Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1984 - 1992(Nav nūruodeits)DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1993 - 1995(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1999 - 2000(Nav nūruodeits)DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.