Milda Grīnfelde

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (8); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (13)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsMilda Grīnfelde
Papyldu vuordiMilda Ziediņa
Dzymtais vuordsMilda Ziedaine
KopsavilkumsTulkotāja Milda Grīnfelde (1909–2000) tulkojusi galvenokārt no franču un angļu valodām.
1951. gadā notiesāta t.s. franču grupas lietā, represēta, ieslodzīta stingra režīma nometnē Taišetas–Ļenas trasē Irkutskas apgabalā. 1956. gadā atbrīvota, atgriezusies Rīgā un aktīvi nodarbojusies ar tulkošanu. Aleksandrs Čaks Mildai Grīnfeldei veltījis dzejoļu krājumu "Debesu dāvana". Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
Personiskuo informaceja Tēvs kā politiskais izsūtītais pēc 1905. gada revolūcijas izsūtīts uz Sibīriju, sieva viņam pēc diviem mēnešiem sekojusi.
1920: ģimene atgriezusies Latvijā.
1927–1940: studējusi Latvijas Universitātē ar pārtraukumiem romāņu un baltu filoloģiju, bijusi kora "Dziesmuvara" (diriģents Ādolfs Ābele) dalībniece.
1951: represēta, ieslodzīta stingra režīma nometnē Taišetas–Ļenas trasē Irkutskas apgabalā.
1956: atbrīvota, atgriezusies Rīgā.
Profesionaluo darbeiba

Tulkojumi

1947: Antoņina Golubeva. Zēns no Uržumas (LVI).
1948–49: Ļevs Kasilis. Lielā opozīcija (LVI).
1957: Grehems Grīns. Rāmais amerikānis (LVI).
1958: Vistiņa un gailītis: lietuviešu tautas pasaka (LVI).
1958: Kazis Jakubenas. Jonītes pasaciņas (LVI).
1960: Viktors Igo. Nožēlojamie (no franču valodas tulkojušas: Maija Silmale – 1.sējumu un Milda – 2.sējumu) (LVI).
1962: Grehems Grīns. Mūsu cilvēks Havanā (LVI).
1963: Alēns Renē Lesāžs. Santiljanas Žila Blaza piedzīvojumi (LVI).
1964: Aleksandrs Rekemčuks. Vasaras atvaļinājumu laiks (LVI).
1964: Mongo Beti. Misija beigusies (LVI).
1965: Moriss Drions. Šīs pasaules varenie (Liesma).
1966–69: Romēns Rolāns. Kopoti raksti 11 sējumos (tulkojuši no franču valodas: Milda Grīnfelde, Roberts Kroders, Marta Grantovska) (Liesma).
1967: Vladimirs Pozners. Spānija, pirmā mīlestība (Liesma).
1967: Marsels Emē. Cilvēks, kas gāja cauri sienām (Liesma).
1969: Anrī Perišo "Sezanns" (Liesma).
1969: Marsels Paņols. Marsela bērnība (Liesma).
1971: Edmonda Šarla–Rū. Jāaizmirst Palermo (Liesma).
1971: Viktors Igo. Cilvēks, kas smejas (Liesma).
1972: Žans Batists Moljērs. Komēdijas (o franču valodas tulkojuši: Milda Grīnfelde, Jausma Ābrama, Ēvalds Valters) (Liesma).
1972: Žils Renārs. Izlase (Liesma).
1973: Žans Renuārs. Renuārs (Liesma).
1973: Šarls Pero. Pelnrušķīte un kristāla kurpīte (Liesma).
1974: Rietumeiropas rakstnieki un kritiķi par literatūru (no franču, vācu un angļu valodas tulkojusi Milda Grīnfelde).
1974: Andrē Moruā. Olimpio jeb Viktora Igo dzīve (Liesma).
1975: Viktors Igo. Kozete (Liesma).
1976: Žozefs Bedjē. Stāsts par Tristānu un Izoldi (Liesma).
1976: Šarls Pero. Runcis zābakos (Liesma).
1976: Teodors-Valensī. Berliozs (Liesma).
1977: Džoisa Kerola Outsa. Pasaulīgo prieku dārzs (Liesma).
1979: Anrī Perišo.
Van Goga dzīve (Liesma).
1979–85: Onorē Balzaks. Kopoti raksti 12 sējumos (2., 5., 7., 8. sējumu no franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama, 3., 4., 9., 12. sējumu – Milda Grīnfelde, 6., 11. sējumu – M. Ersa, 1. sējumu - M. Ersa un Elza Stērste, 10. sējumu - Mirdza Ersa un Lūcija Rambeka) (Liesma).
1980: Ludā. Meža valdnieki (Liesma).
1980: Gijs de Mopasāns. Kāda dzīve (no franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama un Milda Grīnfelde) (Liesma).
1984: Anrī Perišo. Tulūza-Lotreka dzīve (Liesma).
1985: Jurijs Koriņecs. Sveiciens no Vernera (Liesma).
1987: Edmons un Žils de Gonkūri. Žerminija Lasertē (Zvaigzne).
1988: Albērs Kamī. Svešinieks; Mēris (no franču valodas tulkojušas Milda Grīnfelde un Maija Silmale) (Zvaigzne).
1989: Hektors Malo. Bez ģimenes (Zvaigzne).
1991: Renē Šārs. Hipnosa lapiņas, 1943–1944 (Liesma).

Tulkojusi ap 40 lugu Latvijas teātriem: Fransuāna Sagāna "Pils Zviedrijā", "Valentīnas mēļā kleita", Moljērs "Amfitrions", Tenesijs Viljamss "Tetovētā roze", "Piena upes šeit sen izsīkušas", "Zemes valstība", Moriss Māterlinks "Zilais putns", Īvs Žamiaks "Acālija", "Hamilkara kungs" u.c.

1994: filma "Sods par sapni" (režisors Andris Rozenbergs), kuras centrā ir t. s. "franču grupa" – 1951. gada sākumā padomju varas apcietinātā latviešu inteliģentu kopa. Elzu Stērsti, Kurtu Fridrihsonu, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Alfrēdu un Eleonoru Sausnes, Skaidrīti Sirsoni par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījuma Sibīrijas nometnēs.
Citātu galerija

Par Mildu Grīnfeldi

"Kad 1980. decembrī Latvijas viesnīcā ieraudzīju man pretim nākam elegantu dāmu ar alpu vijolītēm rokās, nevarēju iedomāties, ka satieku no senu dienu leģendārās Rīgas izkāpušu rakstnieci. Viņas sirsnība, plašais interešu lauks, stils un izdzīvotie labie un ļaunie gadi – tas viss bija kā brīnums, nesavienojams ar drūmo pelēcību visapkārt. (..) Pie Mildas ciemos ejot, dara pareizi, ja iepriekš piesakās, lai viņai tas būtu ērti. Viņai sagādāja prieku jau iepriekš glīti salikt kafijas tasītes, sveces un ziedus uz galda un pašai saposties. Viņai patika savus ciemiņus apdāvināt un katru tikšanos izvērst par maziem svētkiem. Nekad nepietrūka interesantu stāstu par rakstniekiem un māksliniekiem gan kavējoties atmiņās, gan stāstot par pavisam neseniem vai gaidāmiem kultūras notikumiem."
Aina Zemdega. Paldies Mildai Grīnfeldei. "Latvija Amerikā" Nr. 42, 14.10.2000.
SaiknisAleksandrs Čaks - Partneris
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas vieta20.04.1909
Novosibirska
Novosibirsk, Novosibirsk Oblast
Dzīvesvieta1920
Novonikolajevka
Novomykolaivka, Zaporizhia Oblast, Ukraine, 70100
Izglītojies1927
Rīgas 3. vidusskola
Rīga
Rīga

1920
Rīgas 8. pamatskola
Rīga
Rīga

1927–1940
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējusi ar pārtraukumiem romāņu un baltu filoloģiju.

DarbavietaSpāre
Spāre, Ģibuļu pagasts, Talsu novads

Telefoniste


1944
Zelta Ābele
Rīga
Rīga

Redaktore


1948–1950
ZA Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

Zinātniskā līdzstrādniece


1950–1951 (Datums nav precizs)
Rīga
Rīga

Ziņu aģentūra LETA

Dalība organizācijās1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Deportē1951–1956
Irkutskas apgabals
Irkutsk Oblast, Russia
Miršanas vieta28.09.2000
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar Ordeņa domes 1999. gada 28. oktobra lēmumu.
V šķira
1999

Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Novosibirska
(Novosibirsk, Novosibirsk Oblast)
20.04.1909Dzimšanas vietaPilsēta
2Novonikolajevka
(Novomykolaivka, Zaporizhia Oblast, Ukraine, 70100)
1920DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1920IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1927IzglītojiesPilsēta
5Spāre
(Spāre, Ģibuļu pagasts, Talsu novads)
(Nav nūruodeits)DarbavietaCiems
6Rīga
(Rīga)
1944DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1927 - 1940IzglītojiesPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1948 - 1950DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1950 - 1951DarbavietaPilsēta
10Irkutskas apgabals
(Irkutsk Oblast, Russia)
1951 - 1956DeportēNovads
11Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
12Rīga
(Rīga)
1990Dalība organizācijāsPilsēta
13Rīga
(Rīga)
28.09.2000Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.