Meinhards Rudzītis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (57); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Līdzautors (2); Recepcijas persona (29)

Ilustrācijas: Persona attēlā(3)

VuordsMeinhards Rudzītis
Pseidonims Atila, Ortus
KopsavilkumsMeinhards Rudzītis (1910–1966) – latviešu padomju dzejnieks. Laikposmā no 1931. līdz 1968. gadam izdoti vienpadsmit dzejoļu, poēmu un balāžu krājumi. Pirmajos krājumos, kas iznākuši 30. gados, galvenās izjūtas veido bezdarbnieka un sociālās netaisnības pieredze. Padomju perioda dzejas darbos – galvenokārt aktuāla padomju dzīves tematika, dzejoļi pārsvarā liroepiski, publicistiski. Sarakstījis autobiogrāfisku romānu "Vaļas puika" (izdots 1979). Padomju periodiskajos izdevumos publicējis recenzijas, rakstus par literatūru, mākslu, sabiedriski politiskiem jautājumiem.

Personiskuo informaceja 1910: dzimis 10. aprīlī Rīgā. Māte strādniece – Kristīne Rudzīte.
1923: māte zaudē darbspējas, un Meinhards Rudzītis nonāk Mazgadīgo darba namā, kur apgūst galdnieka amatu.
1933: nodibina sakarus ar nelegālo Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienību.
1934: 11. jūnijā Rīgas apgabaltiesas prokurors izvirza apsūdzību pret Meinhardu Rudzīti, kas, darbojoties Latvijas Komunistiskās partijas vadībā, izplatījis izdevumu "Mēs apsūdzam" un savu dzejoļu krājumu "Torņa iela Rīgā", lai "grozītu Latvijā pastāvošo valsts iekārtu".
1935: 8. aprīlī Rīgas apgabaltiesa izskata Meinarda Rudzīša apsūdzības lietu, pierādījumu trūkuma dēļ viņu attaisno.
1937: 1. janvārī apprecas ar Lidiju Pavniņu, Aizgādības valdes grāmatvedi.
Profesionaluo darbeiba1926: 31. oktobrī pirmais publicētais dzejolis – "Gāju putniem" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve".
1933: tiek konfiscēts jauno literātu almanahs "Signāls", rediģējis Meinhards Rudzītis un Kārlis Fimbers.
1934: februārī paraksta vienreizēju izdevumu "Mēs apsūdzam", kas vērsts pret nacistiskās Vācijas vadību. Pēc izdevuma nākšanas klajā tas tiek konfiscēts, izdevējs tiek arestēts. Pret Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības iemaksāto drošības naudu Rudzītis tiek atbrīvots no aresta.
30. gadu otrā puse: uzraksta trīsdaļīgu autobiogrāfisku romānu "Vaļas puika", tā 1. un 2. daļa publicēta žurnālā "Draugs" (1970–1971), viss romāns kopumā iespiests Meinharda Rudzīša Rakstu 2. sējumā (1979).
1945: 30. martā laikrakstā "Literatūra un Māksla" informācijā "Ko dara mūsu rakstnieki" atzīmēts, ka Meinhards Rudzītis raksta autobiogrāfisku romānu "Andrejs Akmens". Tas ir tas pats romāns "Vaļas puika", pie kura strādāja rakstnieks. Nosaukumu "Andrejs Akmens" mainīt ieteicis Andrejs Upīts

Dzejoļu krājumi

1931: Vīrs ar basām kājām
1934: Torņa ielā Rīgā
1944: Nāves vilciens (poēma)
1946: Dzimtā zeme
1948: Dziesmu ceļš (poēma)
1956: Mūsu darbs un laime
1959: Rīgas piefrontē
1960: Zelmenis (izlase)
1964: Ausma pār Daugavu (balādes)
1967: Vārsmas laikabiedriem
1968: Rīga, es mīlēju tevi

1978–1979: Raksti (1., 2. sējums)

Atdzejojumi no krievu valodas

1950: Tvardovskis Aleksandrs. Muravijas zeme. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Tvardovskis, Aleksandrs. Māja pie ceļa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Tvardovskis, Aleksandrs. Aiz tāles – tāle. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Isajevs, Igors. Atmiņas tribunāls. Rīga: Liesma.

Meinharda Rudzīša dzejas recepcija mūzikā

Dziesmas ar Rudzīša dzejas tekstiem komponējuši Maksis Goldins, Oļģerts Grāvītis, Paula Līcīte, Jāzeps Mediņs, Jēkabs Mediņš, Marģeris Zariņš.
Citātu galerija

Par Meinhardu Rudzīti

"Aizvien enerģisks, stūrains, mazliet uz priekšu saliecies, Meinhards Rudzītis sparīgi staigāja pa Rīgas ielām. Tādu viņu pazinām pēckara gados Radiokomitejā, "Literatūrā un Mākslā", sanāksmēs, radošo sekciju sēdēs Rakstnieku savienībā, lasītāju konferencēs galvaspilsētā un laukos. Meinhards Rudzītis kūsāt kūsāja aktivitātē; labprāt kāpa tribīnē, strīdējās – pat līdz iekaisumam. Neiztrūka dažs labs asums, pārpratums, kas gan ātri vien nolīdzinājās, jo dzejnieks nekad nekļuva šauri personisks. Mīlēja atklātu valodu, bez aplinkiem pateica savas domas, bet iecietīgi uzklausīja arī oponentu. Un, ja tam izrādījās taisnība, – piekāpās. Draugu un tuvāku paziņu vidū par viņu šad tad pazobojās, ko ļaunā neņēma. Meonhardam Rudzītim patika veselīgs humors: pats pasmīdināja klausītājus ar asprātībām. [..] Meinhards Rudzītis ar visu paskaļo retoriku īstenībā bija smalkjūtīgs, kautrīgs cilvēks."

Damburs, Edgars. Ievadam. Meinhards, Rudzītis. Raksti. 1. sēj. Rīga: Liesma, 1978, 8. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Vīrs ar basām kājām" (1931)

"Rudzīša lirikas saturs noteic viņas sociālo tendenci. Viela Rudzītim ir, pat pārbagātīga. Tāpat vietām izmanāmas krietnas dzejnieka dāvanas. Tikai pagaidām viņa impulsīvā un dziļā izjūta, kā arī dzīvā fantāzija nav pietiekoši mākslinieciski disciplinēta un apvaldīta. Parasti dzejoļa sākumā Rudzīša dzejiskā doma spilgti uzliesmo, bet tikpat negaidīti ātri, neizturējusi līdz galam, izdziest un izplēn sentimentālā un pasalkanā jūsma."

Ego, Edgars. Meinhards Rudzītis. "Vīrs ar basām kājām". Domas, 1931, Nr. 12.
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta10.04.1910
Rīga
Rīga
Izglītojies1923
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Rīga
Rīga

1923–1928
Mazgadīgo darba nams
Sarkanā iela 4, Rīga
Sarkanā iela 4, Rīga, LV-1003

1929
Rīgas pilsētas amatniecības skola
Rīga
Rīga

1929–1929
Raiņa ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010

Raiņa vakara ģimāzijā


15.05.1943–15.12.1943
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
Padomju un partijas darbinieku kursu kursants

1950

Vidējo izglītību iegūst kā eksterns.


1957
M. Gorkija Literatūras institūts
Maskava
Moscow, Russia

Augstākie literatūras kursi

Darbavieta1928–1929 (Datums nav precizs)
Rīga
Rīga
Strādājis par galdnieku un grāmatu pārdevēju.

1931–1932
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1931–1932)
Rīga
Rīga

Redakcijas kolēģijas loceklis.


00.05.1933–00.08.1933
Rīga
Rīga
Rīgas pilsētas būvju valde, strādnieks bruģēšanas un asfaltēšanas darbos

1934
Rīga
Rīga

Vagonešu (truļu) dzinējs


00.08.1935–00.06.1936
Svēte
Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads
Kādā ģimenē mājskolotājs

1937–1940
Rīga
Rīga
Aizgādības valdē kontrolieris.

1940–1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
Rīga

Mākslas un literatūras nodaļas vadītājs


1940–1941
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga

00.07.1941–00.08.1941
Tatarstāna
Republic of Tatarstan, Russia
Kziljuļskas rajona S. Budjonija kolhozs

01.11.1941–01.05.1942
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia
6. amatnieku skolas komandants

01.05.1942–15.05.1943
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia
Gatavo ansamblim literāros materiālus

15.12.1943–20.04.1944
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Maskava
Moscow, Russia
Tehniskais sekretārs

29.10.1944–1949
Latvijas PSR Radiokomiteja
Rīga
Rīga

Literāri dramatisko raidījumu galvenais redaktors


1949–1949
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Rīga
Kultūras nodaļas vadītājs

1950–1953
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Rīga
Rīga
Atbildīgā sekretāra pienākumu izpildītājs, vēlāk – Literatūras nodaļas vadītājs
Dalība organizācijās1928–1933
Rakstnieku grupa "Signāls"

1940–1966
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Dienests01.09.1941–01.11.1941
Gorohoveca
Gorohovets, Vladimir Oblast, Russia

201. latviešu strēlnieku divīzijas 122. pulka ložmetējnieks

1941. gada oktobrī slimās kājas dēļ atbrīvo no armijas.

Ceļojums00.09.1933
Parīze
Paris, France
Vispasaules jaunatnes pretkara un pretfašisma kongresa delegāts
Apcietinājums00.06.1934–17.12.1934
Liepājas koncentrācijas nometne
Liepāja
Liepāja

Par pretvalstisku darbību.

Miršanas laiks/vieta17.01.1966
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

1968. gada 21. septembrī Raiņa kapos atklāts piemineklis Meinhardam Rudzītim (autore – tēlniece Pārsla Zaļkalna).



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 28.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
10.04.1910(nav uzstādīts)Pilsēta
2Rīga
(Rīga)
17.01.1966(nav uzstādīts)Pilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav nūruodeits)(nav uzstādīts)Kapsēta
4Maskava
(Moscow, Russia)
1957(nav uzstādīts)Pilsēta
5Rīga
(Rīga)
1923(nav uzstādīts)Pilsēta
6Rīga
(Rīga)
1929(nav uzstādīts)Pilsēta
7Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
1929 - 1929(nav uzstādīts)Ēka, māja
8Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
15.05.1943 - 15.12.1943(nav uzstādīts)Pilsēta
9Sarkanā iela 4, Rīga
(Sarkanā iela 4, Rīga, LV-1003)
1923 - 1928(nav uzstādīts)Ēka, māja
10Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
11Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(nav uzstādīts)Pilsēta
12Rīga
(Rīga)
29.10.1944 - 1949(nav uzstādīts)Pilsēta
13Rīga
(Rīga)
1949 - 1949(nav uzstādīts)Pilsēta
14Rīga
(Rīga)
1950 - 1953(nav uzstādīts)Pilsēta
15Tatarstāna
(Republic of Tatarstan, Russia)
01.07.1941 - 01.08.1941(nav uzstādīts)Novads
16Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
01.11.1941 - 01.05.1942(nav uzstādīts)Pilsēta
17Ivanova
(Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia)
01.05.1942 - 15.05.1943(nav uzstādīts)Pilsēta
18Maskava
(Moscow, Russia)
15.12.1943 - 20.04.1944(nav uzstādīts)Pilsēta
19Rīga
(Rīga)
1931 - 1932(nav uzstādīts)Pilsēta
20Svēte
(Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads)
01.08.1935 - 01.06.1936(nav uzstādīts)Ciems
Meinhards Rudzītis (1910–1966) ir latviešu padomju dzejnieks, piederīgs latviešu padomju literatūras “dzelzs fondam”. Viņa deviņos dzejoļu krājumos, poēmās un balādēs galvenokārt skan padomju dzīves tematika, atsaucoties aktuālajām nostādnēm un ideoloģiskajiem akcentiem, kādi nu ikreiz izvirzās priekšplānā: Otrā pasaules kara laikā jeb padomju frazeoloģijā – Lielā Tēvijas kara – laikā top dzejoļu un poēmas, apraksti par cīņām frontē, padomju aizmugurē un nacistu okupētajā Latvijā, pēc kara – padomju dzīves atdzimšanas un padomju cilvēka slavinājumi. Viņš arī viens no autoriem “Vēstulei biedram Staļinam” (1946). Aktīvi iesaistās padomju dzīvē, ir to rakstnieku vidū, kas uzrunā zemniekus laukos, darbaļaudis – pilsētās, biežs viesis padomju skolās.

Kāds ir Meinharda Rudzīša ceļš uz padomju literatūru? Likumsakarīgs, ar izprotamu motivāciju. Audzis kā vaļas puika, respektīvi, Pirmā pasaules kara laikā kopā ar māti, vienīgo audzinātāju un apgādnieci, no laukiem ienākot Rīgā, dzīvojis vai nu ieslēgts īres istabā, vai pavadījis laiku Grīziņkalna putekļainajās ielās kopā ar tādiem pašiem trūcīgiem, savā vaļā atstātiem bērniem – vecākiem visdažādākajos darbos nākas sūri grūti gādāt minimālu iztiku savām atvasēm. Tā patstāvīgi tiek iepazīta dzīve, viņš vēro, kā Grīziņkalnā nometinātie karavīri dodas karā, redz nogalinātos un viņā, vaļas puikā, veidojas pacifistiskas izjūtas un skaudra apziņa, ka pasaules ir netaisnīga, tik daudziem liekot dzīvot trūkumā. 30. gadu otrā pusē un pēc kara rakstnieks Meinhards Rudzītis par šo laiku uzrakstīs autobiogrāfisku romānu “Vaļas puika”, kas pilnībā tiks publicēts tikai pēc viņa nāves iznākušajā “Rakstu” 2. sējumā (1979). No visa Rudzīša uzrakstītā tas ir vērtīgākais darbs, kas arī mūsdienās var raisīt interesi, jo iezīmē mūsu literatūrā maz skartu kultūrvēsturisko lauku.

Romāns stāsta arī par to, ka māte zaudē darbspējas un viņu ievieto nespējnieku namā, bet vaļas puika nonāk Mazgadīgo darba namā, kur ne tikai apgūst galdnieka amatu, bet iziet skarbu dzīves skolu – starp audzēkņiem ir jāizcīna sava vieta, jāpanāk, lai netiec pazemots un izsmiets.

1931. gadā iznāk Meinharda Rudzīša pirmais dzejoļu krājums “Vīrs ar basām kājām”, pēc dažiem gadiem – krājums “Torņa iela” (1934), kas tiek konfiscēts, jo izdots, pēc tiesas sprieduma, “lai grozītu Latvijā pastāvošo valsts iekārtu”. Konfiscē arī jauno kreiso literātu almanahu “Signāls” (1933), kura redaktori ir Kārlis Fimbers un Meinhards Rudzītis, un izdevumu “Mēs apsūdzam” (1934), kas vērsts pret nacistiskās Vācijas vadību, bet Latvijai tajā laikā ir lojālas attiecības ar šo valsti. Rudzītis tiek apcietināts, bet pret drošības naudu, ko sagādā Ernests Birznieks-Upītis, atbrīvots. Rudzītis nelegāli bija saistīts ar Latvijas komunistisko partiju, kuras uzdevumā viņš darbojās, tā 1933. gada augustā viņu nosūta arī uz Starptautisko jaunatnes pretkara un pretfašisma kongresu Parīzē.

30. gados Rudzītis ir bezdarbnieks, retu reizi darba biržā Torņa ielā gadās kāds melnstrādnieka darbs. Bezdarbnieka un sociālās netaisnības pieredze arī veido galvenās izjūtas pirmajos divos krājumos.

1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienībai okupējot Latviju un ieviešot padomju varu, likumsakarīga ir Meinharda Rudzīša iekļaušanās jaunās varas organizētajā dzīvē un literatūrā.

ACIS

Es redzēju acis,
divi skumstošas acis
aiz pagraba loga,
kas kvēpiem bija klāts.

Bij saulaina diena
un vizbuļu ziedi,
un cīruļu dziesmu
pilns tvīkstošais gaiss.

Uz ielām bij ļaudis,
ar smaidiem kas stāsta
par prieku, kas dārzos
un laukumos spīd.

Bet skumstošās acis
man stāstīja citu,
kas salti kā čūska
caur dvēseli slīd.

Aiz pagraba loga
man stāstīja acis
par krēslu un skumjām
kas pagrabā mīt.

Par aizlauztām ilgām
Un smagsmagām domām,
Un sūrkstošām rokām,
Un sirdīm – kas nīd… [..]

(No krājuma “Vīrs ar basām kājām” (1931)

Informāciju sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (10.04.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.