Marina Kosteņecka

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Dorbi: Darba autors (13); Recepcijas persona (5)

Audio/video: Teicējs (2)

Ilustrācijas: Persona attēlā(1)

VuordsMarina Kosteņecka
KopsavilkumsMarina Kosteņecka (1945), rakstniece un publiciste, sabiedriska darbiniece. Kopumā izdotas vairāk nekā desmit grāmatas krievu valodā, pārtulkotas un izdotas latviešu, čehu un slovāku valodās. 20. gadsimta 80. gados aktīvi cīnījās par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, bija Latvijas Tautas Frontes vadības locekle.
Personiskuo informaceja Dzimusi jurista un pianistes ģimenē.
1964: beigusi Rīgas 10. vakara (maiņu) vidusskolu.
1970–73: mācījusies Rīgas Medicīnas institūtā.
1977: beigusi Augstākos literātu kursus Maskavā.
1961–63: strādājusi dažādās darba vietās.
1965–66: strādājusi ZA Organiskās sintēzes institūtā.
1966–67: strādājusi Čukču autonomā apvidus Beringa rajona Mainopiļginas ciemā par skolotāju.
1969–72: strādājusi tuberkulozes sanatorijā "Dikļi".
1977–82: strādājusi žurnālā "Daugava" par prozas nodaļas vadītāju.
1989–1991: ievēlēta par PSRS Augstākās padomes deputāti no Latvijas Tautas frontes saraksta un līdz 1991. gadam strādājusi Maskavā kā PSRS Augstākās padomes locekle un deputāte.
1992–2009: strādājusi Latvijas radio, vadījusi autorraidījumu "Doma laukums".
1995: apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).
Profesionaluo darbeiba

Grāmatas krievu valodā

1973: Луна Холодного Лица
1976: Завтра на рассвете
1976: Долгие-долгие километры
1984: Далеко от Мексиканского залива
1984: На златом крыльце сидели
1989: Не страшно тебе, яблоня, ночью в саду?
2008: Дешево продается клоун
2010: Письма из дома
2018: Мой ХХ век ( kopā ar Georgu Stražnovu)
2019: Письма из XX века

Grāmatas latviešu valodā

1983: Baltās kāpas (Белые дюны)
1989: Esmu nolemta dzīvei (Обречена на жизнь)
1995: Šis biķeris man neies secen (Чаша сия не минует меня)
2007: Lēti pārdodu klaunu (Дешево продается клоун)
2012: Vēstules no mājām
2019: Mans XX gadsimts
2019: Vēstules no XX gadsimta
Nodarbespubliciste
rakstniece
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta25.08.1945
Rīga
Rīga
Izglītojies1964
Rīgas 10. vidusskola

Mācījusies Rīgas 10. vakara (maiņu) vidusskolā.


1970–1973
Rīgas Medicīnas institūts
Rīga
Rīga

1977
Krievijas Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069
Darbavieta1977–1982
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Prozas daļas vadītāja.

1992–2009
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050

Vadījusi autorraidījumu "Doma laukums".

Dalība organizācijās1975
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
ApbalvojumiNikolaja Ostrovska prēmija
Prēmija piešķirta par aprakstu ciklu "Reportāža no bērnu dienu zemes".
1986

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1986

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
V šķira
1994

Atzinības krusts
Ordeņa komandiere ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
III šķira
2008



Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
25.08.1945(nav uzstādīts)Pilsēta
2Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1977(nav uzstādīts)Ēka, māja
3Rīga
(Rīga)
1970 - 1973(nav uzstādīts)Pilsēta
4Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1977 - 1982(nav uzstādīts)Ēka, māja
5Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1992 - 2009(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1975(nav uzstādīts)Ēka, māja
Marina Kosteņecka dzimusi 1945. gada 25. augustā jurista Grigorija Kosteņecka un pianistes Jekaterinas Anisimovas ģimenē. Mēnesi pirms viņas dzimšanas vecāki atrodas Vācijā pārvietoto personu nometnē Padomju karaspēka okupētajā zonā, kur tēvs tiek arestēts. Viņam tiek piespriests sods – brīvības atņemšana uz 20 gadiem izsūtījumā Vorkutā. Mātei izdodas atgriezties Rīgā, kur pasaulē nāk meita Marina. 2010. gadā, rakstniece izdevusi grāmatu "Vēstules no mājām", kurā apkopoja vēstuļu izlasi no vecāku izsūtījuma laika sarakstes kopā ar saviem komentāriem.

"Esmu dzimusi 1945. gada 25. augustā Rīgā. Māte laida mani pasaulē sava tēva, tirgoņa Timofeja Aņisimova, būvētā trīsstāvu mūra mājā Lielā Piena ielā. Toreiz tā bija pilsētas nomale, bet tagad bezmaz vai centrs (pie 1. trolejbusa galapunkta Ganību dambī), un bērnībā es gāju kaimiņu pagalmā cienāt ormaņa zirgu ar saplūkto āboliņu, bet reizēm kopā ar citiem bērniem man uzticēja atdzīt kūtī no pilsētas ganībām kaimiņu govi. Manas pēckara bērnības zilais sapnis bija divritenis. Maksāja viņš, protams, bargu naudu, taču, tā kā tēvs neilgi pirms manas piedzimšanas bija apcietināts un vēlāk "cēla komunismu" Vorkutā, bet māte kā tautas ienaidnieka sieva nevarēja strādāt savā profesijā par klavierskolotāju vai koncertmeistari, tad iztikas līdzekļu mums knapi pietika maizei. Reizēm arī maizei nepietika. Lai novērstu manas domas no ēšanas, vakariņu vietā mamma lika man priekšā pašsacerētās pasakas, pavadot stāstījumu ar klavierspēli. Tomēr sapnis par divriteni bija tik liels, ka 16 gadu vecumā, kad sāku strādāt šūšanas fabrikā, sakrāju naudu un bērnības sapni īstenoju. Visai drīz ar savu lepno pirkumu mēģināju uz šosejas apdzīt smago mašīnu, bet nonācu slimnīcā ar pamatīgu smadzeņu satricinājumu. Vai nu tik tiešām smadzenes bija satricinātas pamatīgi, vai nu tā jau tas bija ierakstīts manās zvaigznēs, bet drīz pēc autokatastrofas uzrakstīju stāstu, kas tika nopublicēts "Rīgas Balsi" uzreiz divās valodās: krieviski un latviski. Nolēmu kļūt ne mazāk un ne vairāk kā par rakstnieci." (Ordeņa kavaliere Marina Kosteņecka. Par sevi – pati. Latvijas Vēstnesis, 25.03.1998.)

Pēc vidusskolas beigšanas Marina Kosteņecka 1966. gadā devusies uz uz Čukotku aiz Polārā loka, kur strādājusi par "Sarkanās jarangas" skolotāju klejojošo briežkopju brigādēs. Vēlāk viņa par šo pieredzi viņa uzraksta grāmatu "Saltās Sejas Mēness" (Луна холодного лица, 1973). No 1970. līdz 1973. gadam mācījusies Rīgas Medicīnas institūtā, bet 1977. gadā beigusi Augstākos literāros kursus Maskavā un strādājusi žurnālā "Daugava" par prozas nodaļas vadītāju. Kopš 1975. gada Latvijas PSR, vēlāk Latvijas Rakstnieku savienības biedre.

20. gadsimta 80. gados viņa aktīvi cīnījās par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, bija Latvijas Tautas Frontes vadības locekle. 1989. gadā ievēlēta par PSRS Augstākās padomes deputāti no Latvijas Tautas frontes saraksta un līdz 1991. gadam strādājusi Maskavā kā PSRS Augstākās padomes locekle un deputāte. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

No 1992. līdz 2009. gadam Latvijas Radio vadījusi autorraidījumu "Doma laukums".

2019. gadā izdots atmiņu krājums latviešu un krievu valodā, kuru veido grāmatas "Mans XX gadsimts" un "Vēstules no XX gadsimta", ko rakstniece sauc par savu mūža darbu. Darbā iekļauts viņas dzīvesstāsts, atmiņas par Latvijai izšķirošiem nesenās vēstures notikumiem un unikāla laikmeta liecība – Atmodas laikā no lasītājiem un atbalstītājiem saņemtās vēstules.

Apraksts sagatavots 2020. gada augustā. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.