Kristofors Fīrekers

lv
Ziņot redaktoram

Dorbi: Darba autors (5); Atdzejotājs (2); Recepcijas persona (9)

VuordsKristofors Fīrekers
Personiskuo informaceja FĪREKERS (Furecker, Fureccerus) Kristofors (1612 - 1684 vai 1685) - vācu izcelsmes latviešu dzejnieks, valodnieks.
Domājams, ka dz. Neretas mācītāja Kristiāna Fīrekera ģim. No 1632 stud. teoloģiju Tērbatas universitātē. Strād. par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstē. Apprecējis turīgu latvieti, dzīv. Dobeles apkārtnē, bet mūža beigās Tukumā vai Slokā. Dib. latviešu sillaboton. dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas laika garīgo dzeju (M. Luters, P. Gerhards). F. mēģinājis panākt, lai latv. bazn. dziesmas mākslin. izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu dziesmu grāmatai. Pirmās zināmās F. dziesmas (54) public. dziesmu grām. "Lettische geistliche Lieder und Psalmen.." ("Latviešu garīgās dziesmas un psalmi..", 1671), 158 dziesmas ievietotas H. Ādolfija sastādītajā Kurzemes dziesmu grām. "Lettische geistliche Lieder und Collecten" ("Latviešu garīgās dziesmas un kolektes", 1685). Kopumā ap 180 F. dziesmas un lūgšanas, apzīmētas ar iniciāļiem C.F., veidoja latv. dziesmu grām. pamatu. F. iedibināto sillaboton. vārsmošanas sistēmu teorētiski pamatoja J. Višmanis. Viņš savā poētikā (1697) F. pielīdzināja vācu dzejas teorijas pamatlicējam M. Opicam un ievietoja F. dzejas paraugus.
Laika gaitā daļa F. dziesmu, starp tām bezatskaņu, tika atmestas, taču to labākā daļa nozīmīga vēl šodien, piem., "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils", "Redz, šī diena jau pagalam" u.c.
F. mācījis latv. valodu Dobeles mācītājam, vēlākajam Kurzemes superintendentam H. Ādolfijam, kas, izmantojot F. atstātos materiālus, izdevis latv. gramatiku "Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā", 1685). F. materiālus izmantojis arī G. Dreselis savā darbā "Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pavisam īss ievads latviešu valodā", 1685). F. izstrādātā ortogr. bija labāka un modernāka par vēlāk lietoto. Nepublicēta palikusi F. latviešu-vācu vārdnīca, tās mater. savos darbos iestrādāja 18. gs. vārdnīcu sastādītāji (divi F. vārdnīcas noraksti atrodas Akadēmiskajā b-kā). F. bija labi apguvis grieķu un senebreju val., viņš tulk. daļas no Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.
L. Bērziņš L. Kristofors Furekers. R., 1928; Grudule M. 16.gadsimta vācu reliģiskā dzeja Kristofora Fīrekera tulkojumā // Latviešu grāmata un bibliotēkas. R., 2000.
Z. Frīde
Nodarbesdzejnieks
valodnieks
Dzimšanas vieta1612
Izglītojies1631–1632
mācījies
mācījies Tērbatas ģimnāzijā

1632
studējis
studē Tērbatas universitātē teoloģiju
Miršanas vieta1684

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.